Izstādi „19.gadsimta portrets Latvijā” sagatavojuši Rundāles pils speciālisti, sadarbojoties ar Latvijas un Eiropas muzeju Krājuma nodaļām, tai skaitā arī ar Turaidas muzejrezervātu. Izstādei deponēts viens TMR krājuma priekšmets — Augusta Folca veidotā firstienes Olgas Kropotkinas piemiņas plāksne, kas izveidota 1898.gadā.
Olga Kropotkina (1847–1898) bija grāfa Aleksandra fon der Borha meita, kura 1866.gadā apprecējās ar ģenerālleitnantu Harkovas gubernatoru kņazu Dmitriju Kropotkinu. Laika posmā no 1866.līdz 1898.gadam viņa bija Siguldas pilsmuižas īpašniece.
Informāciju sagatavojusi TMR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Anda Skuja
Jaunajā sezonā „Spārni” dosies vairākos ārzemju koncertu braucienos, kā arī dziedās
interesantu mūziku daudzviet Latvijā.
Interesentus lūdz pieteikties uz noklausīšanos līdz 7. septembrim, iepriekš zvanot kora diriģentiem – Līgai un Jānim pa tālruņiem 26545522 vai 29218240.
Nāc un dziedi ar „Spārniem”!
Japānas NHK Tokijas bērnu koris ir viens no vecākajiem Japānas koriem, tas dibināts 1951.gadā, ar nolūku attīstīt kultūras izpratni jauniešos. Kori veido vairāku vecuma grupu sastāvi, sākot no 6 gadīgiem bērniem līdz 17 gadus veciem jauniešiem. Kopumā korī darbojas vairāk kā 250 dziedātāji, bet Turaidā viesosies 120 mazie japāņi. 57 gadu pastāvēšanas laikā Tokijas bērnu koris piesaistījis sabiedrības uzmanību sadarbojoties gan ar japāņu, gan ārzemju orķestriem. Koris regulāri sadarbojies ar ārvalstu mūziķiem, tādējādi izveidojot dažādu valstu mūzikas programmas. 2006. gadā NHK Tokijas bērnu koris iestudēja latviešu kormūziku un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora diriģentes Airas Birziņas vadībā Tokijā izskanēja divi latviešu kora mūzikas koncerti.
Koncerta mērķis ir iepazīstināt Latvijas klausītājus ar japāņu un latviešu tautasdziesmu apdarēm un mūsdienu koru oriģinālmūziku. Tokijas bērnu koris programmā iekļāvis arī to valstu dziesmas, kuras apmeklēs Eiropas koncertceļojuma laikā. Būs iespēja dzirdēt arī ungāru un austriešu tautas dziesmas. Kā uzskata koru vadītāji, koncerta programma palīdzēs iepazīt atšķirīgās koru tradīcijas un veicinās dziļāku izpratni un saprašanos starp tautām.
Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Sestdien, 2.augustā Turaidas muzejrezervātā viesojās Afganistānas Sieviešu biznesa federācijas pārstāves. Turaidas muzejrezervāta apmeklējums bija noslēdzošais biedrības „Līdere” organizētās mentoringa meistardarbnīcas „Austrumi – Rietumi”, pirmajai darba dienai. Mentoringa meistardarbnīcas mērķis ir atbalstīt afgāņu sievietes uzņēmējdarbības veidošanā, pievēršot uzmanību sievietes lomai biznesā un nodrošinot pieredzes gūšanu, apmeklējot dažādas Latvijas institūcijas, kultūras iestādes un privātus uzņēmumus.
Dāmas iepazinās ar Turaidas pils ekspozīcijām, Turaidas muižas pirtiņu, latviskās pirts rituāliem, smēdes ekspozīcijām un ar interesi vēroja kāzu tradīcijas pie Turaidas Rozes piemiņas vietas.
Dāmām ļoti lielu prieku radīja koši ziedošās brīvdabas ziedu ekspozīcijas un skaistās Vidzemes šatiersegas, kuras ikdienu ir apskatāmas Turaidas muižas smēdes ekspozīcijā.
Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Nākamajā nedēļā no 13.augusta Krimuldas muižā notiks tradiocionālā vokaloģijas nometne „Balss 2008” vokālo ansambļu vadītājiem, vokālajiem pedagogiem un jaunajiem vokālistiem. Vokaloģijas nometnes Krimuldas muižā tiek rīkotas kopš 2004.gada. To rīko valsts aģentūra Tautas mākslas centrs sadarbībā ar SIA Rehabilitācijas centru Krimulda.
Tās ietvaros paredzēti arī vairāki koncerti skatītājiem. Piemēram, 14.augustā plkst. 20.00 Krimuldas baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, piedaloties vokālajai grupai „Anima Solla”, mākslinieciskā vadītāja Mārīte Puriņa. Programmā pamatā R.Dubras mūzika.
Vokālā grupa dibināta 1998.gadā. Tās repertuārā ir dažādu stilu mūzika – sākot ar renesanses laika skaņdarbiem, līdz mūsdienu komponistu sacerējumiem. „Anima Solla” ir daudzkārtīga starptautisko un nacionālo konkursu laureāte. Tā regulāri koncertē un sniedz meistarklases Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un citur.
15.augustā plkst.2000 Krimuldas pilī klausītāji aicināti uz opermūzikas koncertu ar pazīstamo mākslinieku – Sonoras Vaices, Samsona Izjumova, Kārļa Miesnieka un Miervalda Jenča piedalīšanos.
Jūlija vidū, agrā 15.jūlija rītā Siguldas valsts ģimnāzijas deju kolektīva „Vizbulīte” dejotāji posās ceļā, lai dotos uz Spāniju — Cantonigrosu, kur notika 26. Internacionālais mūzikas un deju festivāls. Festivālu apmeklēja 33 jaunieši no Siguldas.
Ceļš uz Spāniju vijās cauri Polijai, Šveicei. Ierodoties festivāla norises vietā, dalībnieki bija pārsteigti, ka tas notiek diezgan augstu kalnos, lauksaimniecības aromāta ieskautā, mazā ciematā. Bija sabraukuši 50 kolektīvi no dažādām pasaules malām. No tiem 15 bija deju kolektīvi, ar kuriem „Vizbulītei” paredzēts konkurēt konkursā . Pārējie dalībnieki – kori.
Festivāla pirmajā, atklāšanas dienā notiek mēģinājumi. Karstums pieveic pat visizturīgākos. Sant Julia de Vilatorta ciematā dejotājus viesmīlīgi uzņēma spāņu ģimenes. Kā atzīst paši jaunieši, festivāla gaisotni vislabāk varēja izjust ēšanas reizēs, jo tad pie pusdienu galda varēja satikt festivāla dalībniekus dažādās ādas krāsās. Savukārt otrā festivāla dienā, kā skolotāju solīts, siguldieši devās apskatīt Andoru — 300 km attālo pundurvalsti.
Nākamajās dienās tika apskatīts arī Montserratas klosteris, kurš atrodas 1200 klinšu ielenkumā, augstu kalnos, Barselona, Costa Brava pludmale un mājupceļā — arī tūristu tik iecienītā Venēcija.
„Paldies Siguldas novada domei, Rīgas rajona padomei, SIA „Aniko” un personīgi Armandam un Vitai Nikolājeviem par finansiālo atbalstu. Paldies mūziķiem — Gačam, Edim, Gintam, Natālijai, ka viņi bija kopā ar mums! Paldies visiem jauniešiem, ka viņi ir tādi, kādi viņi ir! Esmu lepna par viņiem un zinu, ka kopā mēs varam daudz,” atskatoties uz braucienu teic „Vizbulītes” vadītāja Indra Ozoliņa.
Fotoreportāža pieejama šeit
Jau divas nedēļas Turaidas muzejrezervāta speciālistu Egila Jemeļjanova un Mārča Kalniņa vadībā notiek arheoloģiskā izpēte Siguldas Krusta kalnā. Arheoloģiskajos izrakumos strādā seši Siguldas novada jaunieši.
Uzsākot darbu, tika iemērīts 55m² liels izrakumu laukums, taču darba gaitā laukums var tikt palielināts atkarībā no nepieciešamības. Izpētes laukums iemērīts, tā lai, varētu turpināt 2007. gadā atklātā plienakmens krāvuma izpēti. Darbi norit Krusta kalna plakuma patreizējā centrālajā daļā. Jau 2007. gadā izpētes laikā tika konstatēts, ka, dabas procesu rezultātā, pirms vairākiem gadsimtiem kalna sānmalas ir nogruvušas.
Pašreiz izpēte notiek 35 cm dziļā slānī. Ir atrastas ap 10 kaltas dzelzs būvnaglas, vairāki klostertipa jumta kārniņu fragmenti, dzīvnieku kauli, bronzas trauka apmales fragments un neliela dzelzs sprādzīte. Laukuma austrumu malā atrasts labi saglabājies arbaleta bultas gals ar uzmavu. Lielākā daļa atrasto senlietu ir attiecināmas uz 14. – 15. gadsimtu. Pašreiz senākais atradums ir laukuma dienvidu malā atrastā liela bezripas keramikas trauka lauska. Podnieka ripu mūsdienu Latvijas teritorijā sāka izmantot ar 11. gadsimtu. Pamazām darba gaitā tiek atsegts arī pagājušajā gadā konstatētais plienakmens krāvums.
Atradumi vēlreiz apstiprina, ka Krusta kalns glabā daudz interesantu un neatklātu Siguldas vēstures stāstu.
Sestdien, 16.augustā plkst. 18.00 Siguldas pilsdrupu estrādē notiks Liepājas Teātra viesizrāde ‘’EZERMAĻU KROKODILS”.
Tā ir dziesmu spēle 2 cēlienos, komponists — Jānis Lūsēns. Dziesmu tekstu autors — Egils Zirnis, scenogrāfe — Zigrīda Atāle, kostīmu māksliniece — Elita Patmalniece, horeogrāfs — Alberts Kivlenieks. Lomās: Indra Burkovska, Uldis Stelmakers, Maija Romaško, Sigita Jevgļevska, Edgars Pujāts, Anda Albuže, Ivars Krastiņš, Armands Kaušelis, Marģers Eglinskis, Mārtiņš Lūsis, Inese Jurjāne, Jūlija Ļaha, Ieva Dreimane.
No 5.augusta notiek biļešu iepriekšpārdošana. Siguldas pilsētas kultūras namā, Pils ielā 10. Iepriekšpārdošanā lētāk – 4,00 Ls, pensionāriem , skolēniem – 3,00 Ls. Izrādes dienā — 5,00 Ls, pensionāriem ‚skolniekiem – 4, 00 Ls.
“Mani šajā lugā saista gan tas, ka tajā nav neviena ļauna tēla, un ir īsti, pamatīgi raksturi, gan tas, ka — varbūt tāpēc, ka tā sarakstīta kara laikā — tajā ir sakoncentrēts latviešu sētas un dabas skaistums. Tā harmonija, ko rakstnieks tolaik sajuta apdraudētu”, par izrādi saka režisors Jānis Kaijaks.
Ekumeniskie kapu svētki Siguldas novadā notiks šo sestdien, 2.augustā, plkst. 12.00 Siguldas pilsētas kapos un plkst. 15.00 Mores kapos.
Kā ik gadu, kapu svētkos uzrunas vārdus teiks arī Romas katoļu baznīcas Siguldas draudzes prāvests Ronalds Melkers, evaņģēliski luteriskās Siguldas Sv.Jāņa draudzes mācītājs Andris Grots, Latvijas baptistu Siguldas draudzes mācītājs Agris Miķelsons, kā arī Siguldas novada kapu pārzine Māra Kraukle.
Ceturtdienas vakarā Siguldā sākušies Baltā flīģeļa Mūzikas svētki. Šovakar plkst. Siguldas pilsdrupu estrādē tiks atskaņota G.F. Hendeļa opera „Rinaldo” ar ievērojamu ārvalstu operdziedātāju piedalīšanos. Savukārt plkst. 23.00 Gūtmaņalā tiks demonstrēts oriģināluzvedums „Mana roze”
Sestdien, 26. jūlijā, plkst. 18.00, Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks koncerts, kur tiks atskaņots pagājušajā gadā iznākušais mūzikas albums „Duende”. Klausītājus ar savu uzstāšanos priecēs albuma autori un izpildītāji – komponists, saksofonists Artis Gāga, Latvijas kontrtenors Sergejs Jēgers un rakstniece Nora Ikstena. „Koncerta devīze „DU ENDE” aizgūta no andalūziešu kultūras un simbolizē pirmreizīguma efektu, neizskaidrojamā mirkļa sajūtu, kad māksla dzīvo tās rašanās brīdī,” tā šo projektu raksturo tā autori. .
Šajā vakarā plkst. 20.00 – 22.00, Siguldas pilsdrupu estrādē klausītāji aicināti uz koncertu „VIVAT MUSICA!” Koncertprogrammu izpildīs Latvijas Nacionālais Simfoniskais Orķestris. Mūzikas mīļotājus gaida patīkama tikšanās ar diriģentu Vasiliju Sinaiski pianistu, klavieru virtuozu Vestardu Šimkus. Tiks atskaņots Mocarta klavieru koncerts, kā arī Antonīna Dvoržaka 8. simfoniju.
Svētdien, 27. jūlijā, plkst. 13.00, Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā pēc Dievkalpojuma skanēs latviešu un Rietumeiropas komponistu garīgā mūzika solista Egila Siliņa (bass) un ērģelnieka Tālivalža Dekšņa izpildījumā. Ieeja par ziedojumiem.
Mūzikas svētkus noslēgs koncerts Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”, kur plkst. 18.00 mūzikas mīļotāji aicināti baudīt „Ziemeļu salu skaņas” („Sounds of the Nordic Islands”). Koncertā piedalīsies mūziķi no Igaunijas — saksofonists Villu Veski, akordeonists Tiit Kalluste un kontrabasists Taavo Remmel, mutes harmonika, taustiņ instrumentālists no Latvijas — Raimonds Macats. Viņu vidū būs sitaminstrumentu pārzinējs — Abdissa MAMBA Assefa no Etiopijas /Somija/, demonstrējot visai neierastus mūzikas instrumentus.
Koncerta pamatā ir mūzikas albumi „Sounds of the Nordic Islands”, izdoti 1998.gadā un 2002.gadā. albūmi. Skanēs džeza mūzika ar skandināvu folkmūzikas motīviem. Projekta autori ir igauņu mūziķi Villu Veski un Tiit Kallustes, kuri klausītājiem piedāvā melanholiskas mūzikas skaņu ceļojumu uz Ziemeļu salām, kas stāsta par tur dzīvojošiem cilvēkiem, dabu un kultūru.
Turaidas muzejrezervāts 18.jūlijā izsludinājis mākslinieciskā risinājuma konkursu ekspozīcijai „Lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Konkursa mērķis ir atrast kvalitatīvu un mūsdienīgu piedāvājumu ekspozīcijas mākslinieciskā risinājuma izstrādei un tā realizācijai. Līdz 16. oktobrim aicinām pieteikties māksliniekus, dizainerus, ikvienu, kurš vēlās pieņemt šo izaicinājumu un ar savu līdzdalību veidot stāstu par Turaidas lībiešiem.
Turaidas muzejrezervāts glabā, pēta un popularizē kultūrvēsturisko mantojumu, kas Turaidas vēsturiskajā centrā veidojies tūkstoš gadu garumā. Par senāko apdzīvotību Turaidā vēsta vairāki lībiešu kultūras pieminekļi, kuri atrodas muzejrezervāta teritorijā. Turaidas pilskalns glabā lībiešu koka pils kultūrslāni, Dainu kalns (Jelgavkalns) ir sena lībiešu nocietināta ciema vieta, bet Turaidas baznīckalnā atradās kristīto lībiešu kapsēta.
Muzejrezervāta krājumā glabājas ap 500 senlietu, kas stāsta par lībiešiem, kā vienu no divām mūsdienu Latvijas pamattautām. Muzeja darbinieki jau kopš 1959. gada ir veidojuši izstādes un ekspozīcijās par Turaidas lībiešiem, un tās tika eksponētas Turaidas pilī. Jaunās ekspozīcijas „Lībieši Latvijas kultūrvēsturē” koncepcija nosaka, ka lībiešu ekspozīcijai ir jāatrodas ārpus viduslaiku pils mūriem.
Uzsākts jaunās ekspozīcijas izveides darbs. Ir izstrādāts ekspozīcijas plāns, tiek renovēta Turaidas muižas Dārznieka māja, lai ēkā varētu iekārtot ekspozīciju. Ir apzināti un atlasīti eksponāti. Nākošais darba posms ir mākslinieciskā risinājuma izveide. Tas ir izaicinājums ikvienam, kurš vēlās šai darbā piedalīties, jo ekspozīcijas uzdevums ir radīt emocionālu pagātnes notikumu pārdzīvojumu, kas veicinātu Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju izpratni par Latvijas kultūru, vēsturi un saikni ar notikumiem Eiropā.
Informāciju sagatavoja
Jolanta Dukaļska
Direktores vietniece zinātniskā darbā