Lāčplēša dienā — 11.novembrī Siguldas novada dome aicina novada iedzīvotājus piedalīties lāpu gājienos „Dāvāsim vienu gaismas staru Latvijai”, kuri šogad notiks visā novadā. Plkst. 19.00 visi novada iedzīvotāji tiek aicināti savās mājās, iestādēs un uzņēmumos iedegt logos svecītes, dāvinot gaismas staru Latvijai.
Allažu pagasta iedzīvotāji plkst. 15.30 tiek aicināti pulcēties pie pamatskolas, lai dotos lāpu gājienā, kas noslēgsies pie Allažu pagasta pārvaldes ēkas ar piemiņas brīdi un ugunskuru.
Mores pagastā piemiņas brīdis sāksies plkst. 18.00 pie Latvijas leģiona karavīriem Mores kaujās veltītā pieminekļa, kur muzicēs Siguldas pagasta pūtēju orķestris.
Savukārt Siguldā lāpu gājiens šogad sāksies plkst.17.00 pie Dzelzceļa stacijas un noslēgsies pie Jaunās pils, kur tiks pacelts Latvijas valsts karogs, notiks piemiņas brīdis un Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica uzruna. Svecīšu liesmās iedegti un vārdos izteikti tiks vēlējumi no Siguldas pilsētas kultūras nama teātra. Sakarā ar svētku gājienu no plkst.17:00 līdz 17.45 Pils ielā būs ierobežota satiksme.
Plkst.19.00 koncertzālē „Baltais flīģelis”, atsaucoties Saeimas aicinājumam, tiks pasniegts valsts apbalvojums – „Barikāžu dalībnieku piemiņas medaļa” gandrīz 130 novada un tuvējo pagastu iedzīvotājiem. Barikāžu dalībnieku piemiņas medaļas ir Valsts apbalvojums, ko piešķir aktīviem Latvijas neatkarības aizstāvjiem,¬ 1991.gada janvāra barikāžu dalībniekiem.
Lāčplēša dienas gājienos aicināti piedalīties visi novadnieki, līdzi ņemot lāpas vai svecītes.
Limbažu kultūras nama TLMS „Dzilna” daiļamata meistarēm ir tapusi izstāde „No zeltenes pūra lādes”, kurā uzsvērta vārda “zeltene” (čakla sieviete) nozīme un demonstrēti darbi — austi dvieļi, sedziņas, galdauti, segas, šatieru segas, dubultauduma šatieru segas, spilveni, paklāji un tautas tērpi.
Studija 1998. gadā un 2008. gadā piedalījās Valsts Dziesmu un deju svētku rīkotajos tautas tērpu konkursos, ieguva diplomus un godalgotas vietas. Iedvesmojoties tautas tērpu skatē un apmeklējot Latvijas Nacionālās vēstures fondus, tapa jauni Vidzemes svētku, vasaras-lina un darba brunči, kā arī darba tērpu lakatiņi, priekšauti un zeķes.
Tā tapa šī izstāde, kuras ekspozīcija parādīta Ziemeļlivonijas festivāla ietvaros Ainažos, daži tautas tērpi demonstrēti festivālā „Baltica 2009” Rīgā, Brīvdabas muzejā un tagad Limbažu novadpētniecības muzejā.
Izstādes īpašais akcents ir tautastērpi, bet tā atklās arī ļoti bagātīgu un krāšņu citu darbu klāstu, par kuru meistares saņēmušas atzinīgus vārdus no Valsts kultūras ekspertes Taisas Arumas.
Ar zeltenes pūra lādes saturu varēsiet iepazīties no 2. novembra līdz 19. novembrim.
Izstādes atvēršanas pasākums 2. novembrī plkst. 19.00. Izstāde atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00, svētdien – slēgts.
Ieeja bez maksas.
Piektdien, 30.oktobrī, plkst. 18.30 Siguldas pagasta kultūras namā notiks Allažu amatiermākslas teātra izrāde „Zelta ruksītis”, jeb „Viss caur un ap taupīšanu”.
Teātra izrāde aizvedīs skatītājus 70. gados, kur pierīgas vasarnīcā taupīga saimniece gatavosies savā mūžā pirmajām cūku bērēm. Ekonomētāja sievasmāte, maigā meita Mildiņa un pavisam nesaimnieciskais znots Jānis, saskarsies ar pilsētniekiem pavisam neierastām lietām un problēmām, kuras nokārtot lūgs palīdzību vietējā kolhoza ļaudīm. Kāds būs šī notikuma atrisinājums un, vai cerētais ietaupījums attaisnos ieguldījumus, talkas beigās skatītājiem būs lemts spriest pašiem. Izrādes režisore ir Izolde Pētersone.
Ieejas maksa — 0.50 lati.
Siguldas pilsētas kultūras namā 31.oktobrī plkst.18.00 notiks koncerts „Skan vēja zvans. Skan vēju stundā”, kurā piedalīsies Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvs „Purenīte”, Allažu vokālais ansamblis „Liepavots”, deju kolektīvs „Sidrabdancis”, Siguldas pagasta kultūras nama dziedātāji un senioru deju kolektīvi no Cēsīm, Dzērbenes, Lēdmanes, Straupes, Limbažiem Suntažiem.
Ieejas maksa – viens lats.
Kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis“, 30.oktobrī plkst.18:00 tiks atklāta gleznotājas Unas Leitānes personālizstāde Ziema.Rudens.Ziema. Tajā tiks izstādīti autores darbi, kas tapuši pēdējā gada laikā.
Izstādē redzamo darbu kopīgā iezīme – tās ir kolorītā košas ainavas. Ziemas iedvesmotajās gleznās, sniega baltais klajums kontrastē ar intensīvas krāsas koku, krūmu un spilgtiem debesu laukumiem. Šīs ainavas ir mirkļa izjūtas fiksācija, kad parasta, pat mazliet garlaicīga ainava kļūst īpaša un saviļņojoša – gaismas, gadalaiku un citu mainīgu apstākļu dēļ. Tās stāsta par īsām un garām pastaigām, sniega dienām un skatiem pa logu.
Gleznotāja atklāj: „Tulkoju realitāti valodā, kurā domāju – gleznās. Man patīk ziema. Arī par rudeni priecājos. Tomēr gaidu ziemu.“
Izstāde būs skatāma līdz 20. decembrim piektdienās, sestdienās un svētdienās. Kultūras un mākslas telpa „Siguldas tornis“ atrodas bijušajā ūdenstornī parkā pie dzelzceļa stacijas, Siguldā, Ausekļa ielā 6.
Una Leitāne dzimusi Rīgā (1978), beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu pie prof. Kr. Zariņa, prof. J. Jurjāna un prof. N. Brasliņa 2004. gadā. Māksliniece jau trešo gadu dzīvo un strādā Siguldā. Una Leitāne mācījusi zīmēšanu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Siguldas mākslas skolā un Latvijas Vēstniecības svētdienas skolā Maskavā. Kā arī zīmē bērnu un mācību grāmatu ilustrācijas Apgādam Zvaigzne ABC.
Papildus informācijai:
Līna Leitāne- Jakstiņa, gleznotājas māsa: tālr. 29164881; lina@klausule.com
Ar košu devu krāsainu rudens noskaņu, no 4. novembra Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma Latvijā pazīstamā figurālista Pētera Postaža gleznu izstāde. Pamatā tajā būs redzami pēdējos piecos gados tapušie darbi, lai gan klusā daba „Pelēkā” gleznota 1983. gadā. Gleznu atlase tika veikta ar nodomu radīt priekšstatu par māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmaiņām mākslinieka daiļradē vairāku gadu desmitu laikā. Pārējie darbi viegli pieskaņojušies gadalaiku maiņas krāsu paletei.
Mākslinieks Pēteris Postažs Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mākslas nodaļai un Siguldas Bērnu bibliotēkai pasniedza dāvanu – autora grāmatu „Saruna ar sevi”, kurā mākslinieks sakopojis savas atziņas un pārdomas par mākslu, mākslas valodu, kompozīciju, par stāstošo, saistošo un kanoniem mākslā, par visu būtiskāko, kas pieder mākslas darbu tapšanas procesam. Grāmatā ietverta informācija sākot no gleznas pamata – balta audekla, līdz pat atziņai, ka mākslinieks – tas ir dzīvesveids. Tā kalpo kā rokasgrāmata topošajiem un arī esošajiem māksliniekiem, jo katrs vārds tajā rakstīts ar pieredzi par darbā pārbaudītām patiesībām.
Nepārvērtējams ir grāmatas vizuālais materiāls, kas ļauj ielūkoties mākslinieka daiļradē vairāku gadu garumā. Tās ir figurālas kompozīcijas, ainavas un klusās dabas, koloristiski, tehniski un stilistiski atradumi. Par katru no šiem darbiem ir savs stāsts, ko pastāstīt var vien pats autors. Taču šī grāmata ir pieejama tikai bibliotēkās un vairākās mākslas skolās Latvijā, jo tādi bija grāmatas tapšanas nosacījumi. Tāpēc paldies māksliniekam par dāvinājumu un iespēju arī Siguldas Mākslu skolas bērniem padziļinātāk iepazīt mākslas pasauli.
Informāciju sagatvojusi:
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” direktora vietniece Mākslas nodaļā
Māra Ārente
15. novembrī plkst. 16.00 Siguldas pilsētas kultūras namā būs skatāms islandiešu autora Bjorni Haukura Torsona komēdijas „Tētis” iestudējums. Galvenajā lomā – Jānis Jarāns.
“Pirms mēs ar sievu kļuvām par vecākiem, mēs dzīvojām bez raizēm. Mums bija klusie brīži. Cienīgie brīži. Mēs gājām uz kino. Uz teātri. Lasījām grāmatas. Bez bildītēm. Atceries? … un pēkšņi kādā ziemas dienā mana sieva iegrūž man ģīmī baltu plastmasas kociņu, un dzīve pēkšņi pagriežas par 360 grādiem.”
Izrāde „Tētis” turpina iepazīstināt Latvijas skatītājus ar pasaulē populāro Stand-up žanru, kas ir viena aktiera uzstāšanās ar mērķi izklaidēt publiku. „Tētis” asprātīgā un sirsnīgā veidā stāsta par vīrieša būtību, filozofiju, attiecībām un jūtām dzīves posmā, kad viņš gatavojas kļūt un kļūst par tēvu.
Galvenās lomas tēlotājs Jānis Jarāns uzskata, ka arī Siguldas jaunajiem un topošajiem tēviem noderēs dalīšanās pieredzē, ko nozīmē kļūt par tēvu, apzināties bērnu kā pilntiesīgu ģimenes locekli, kas sagādā ne mazums pārdzīvojumu un problēmu, bet galvenokārt – neizmērojamu prieku.
Izrādes iecere ir atsvaidzināt zināšanas par vīrieša lomas būtību mūsdienu sabiedrībā. Tēva loma daudziem šodien šķiet gan baisa, gan komiska. Liekas, ka tu piedzīvosi pusmūža krīzi katru reizi, kad kopā ar savu dēlu apmeklēsi rotaļlietu veikalu…
Izrādes veidotāji vēlas aicināt visus reproduktīvi aktīvos cilvēkus nodoties īstiem nemirstības nodrošināšanas aktiem un iedrošināt pārvarēt brīžus, kas traucē saņemties un izjust lepnumu par mazu, mīļu radībiņu un tuklajiem vaidziņiem, kuriem tā vien gribas uzspiest kārtīgu buču.
Izrādes iestudējumu Latvijā veido radošā komanda — režisors Juris Rijnieks un aktieri Ainārs Ančevskis un Jānis Jarāns.
Biļetes uz izrādi „Tētis” nopērkamas Siguldas pilsētas kultūras namā. Biļešu cena 6 lati, pensionāriem – 5 lati.
Turaidas muzejrezervāts jau tradicionāli veļu mēneša pēdējā dienā, 31.oktobrī, aicina godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā. Šogad, atzīmējot Dainu tēva 174. dzimšanas dienu, visi tiek aicināti uz pasākumu „MAN PAŠAM STIPRI VĀRDI” 31.oktobrī plkst. 11.00 pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā Pils un Līvkalnu ielu krustojumā.
Aicināti visi – lieli un mazi, vīri, sievas un bērni, lai mācītos tautasdziesmas, kas uzmundrina un iedrošina nepadoties likstām, un lai kopīgi dziedātu spēka dziesmas, kas uztur dzīvu tautas pašapziņu. Ikviens aicināts ņemt līdzi svecīti vai ziediņu, ar ko pušķot Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji.
Krišjānis Barons sava mūža pēdējās vasaras pavadījis dzīvojot Gaujas senlejā Turaidas pilskalna pakājē. Viņa mūža darbs ir latviešu tautasdziesmu vākšana un sistematizēšana. Latvju dainas pirmo reizi tika publicētas 6 sējumos (8 grāmatās) laika posmā no1894. gada līdz 1915. gadam un ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Uzkrājot tautasdziesmas, 1880. gadā tika izgatavots Dainu skapis, kas kopš 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Informāciju sagatavojusi: Anda Skuja
TMR Ekspozīciju un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Piektdien, 23.oktobrī, plkst.19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” cikla „Pasaules pianisti Baltajā flīģelī” ietvaros izskanēs poļu pianista Slavomira Vilka (Slawomir Wilk) solokoncerts, kurā tiks atskaņoti viņa tautieša, izcilā poļu komponista Frederika Šopēna skaņdarbi — liriska, romantisma piepildīta klaviermūzika, arī viss Šopēna 24 prelūdiju cikls. 23. oktobrī, plkst. 15.00 Slavomirs Vilks Siguldas Mākslu skolas klavieru klases audzēkņiem sniegs arī meistarklases. Koncerts rīkots, gaidot izcilā poļu komponista, romantiķa Frederika Šopēna 200. gadadienu, kuru mūzikas pasaule svinēs 2010.gadā.
Poļu pianists Slavomirs Vilks muzikālo izglītību ieguvis Polijā, 2006.gadā ieguvis maģistra grādu Karaliskajā Īrijas mūzikas Akadēmijā. Pianists ir vairākkārtējs starptautiskā Varšavas Šopēna konkursa laureāts, Šopēna konkursu Darmštatē (Vācijā) un Marinanske Lažnē (Čehijā) laureāts. Aktīvi koncertē Francijā, Beļģijā, Vācijā, Zviedrijā un Ķīnā. Pianists ir arī Gdaņskas Mūzikas Akadēmijas pasniedzējs.
Cikla „Pasaules pianisti Baltajā flīģelī” ietvaros Siguldā jau muzicējuši daudzi izcili, pasaulē zināmi mūziķi — portugāļu pianiste Manuela Gouveja, čehu pianists Pāvels Kaspers, latviešu pianists no Čīles Armands Ābols, gruzīnu pianiste Khatia Buniatišvili. Cikla koncertos klausītājiem ir iespēja iepazīt atšķirīgu pianisma skolu tradīcijas pasaulē un dažādo pasaules pianistu interpretācijas un mūzikas redzējumu.
Biļetes ir nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 18.30, kases tālrunis 67974787, e‑pasts baltais.fligelis@gmail.com, www.sigulda.lv un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Sestdien, 24.oktobrī plkst.18.00 Siguldas pilsētas kultūras namā notiks ikgadējais Tautas deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāju izlaiduma koncerts “Tur kaut kas bija..”.
„Izlaiduma koncerti ir ļoti emocionāli – tajos vienmēr tiek lietas asaras un smiets uz nebēdu, jo dejot „Vizbulītē” ir nedaudz vairāk nekā tikai dejot — tas ir dzīvot, tas ir saplūst, sajust un nenodot vienam otru. Izlaidums šiem 16 dejotājiem ir visa beigu sākums. Paldies visiem, kas mūs mīl, paldies vecākiem, kuri savus bērnus atved uz „Vizbulīti” un ir kopā ar mums visus 12 gadus, saglabājot mīlestību uz deju. „Vizbulītes” dejotāju karjeras pēdējais koncerts vislielākajā mērā ir veltījums vecākiem”, uz koncertu aicina deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa.
“Vizbulīte” ir tautisko deju kolektīvs, kurā dejo Siguldas novada un apkaimes bērni un jaunieši vecumā no 1.–12. klasei.
Siguldas pagasta kultūras namā no 16. oktobra līdz 28. oktobrim skatāma izstāde „Kā dadzis acī…”, kas tapusi sadarbībā ar satīras un humora žurnālu „Dadzis”. Izstādes iecere ir sniegt ieskatu latviešu karikatūras attīstībā pusgadsimta gada garumā. Izstādē būs skatāmi Latvijā plaši pazīstamā karikatūrista Gunāra Bērziņa lieliski izstrādātie „masu skati”, Imanta Melgaiļa mazliet naivās un asprātīgās ainiņas, Ē. Oša izcili kariķētie „ļaundari”, kā arī citu karikatūru meistaru — A.Liepiņa, G.Šļūkas, A.Mukāna, R.Cinkusa, D.Breikša, J.Kārkliņa, Z.Zaharāna, Dz.Melņa, N.Nagaines, J.Bulikinas darbi.
Izstādes darbi atlasīti, lai sniegtu skatītājiem pozitīvas emocijas. Tā ir plānota kā prieka pilns atpūtas un mākslas baudījuma mirklis. Viens no izstādes mērķiem ir aktualizēt karikatūru kā mākslas un komunikācijas formu šodien. Izstādē likts uzsvars uz darbu māksliniecisko un humoristiski satīrisko kvalitāti. Daudzas karikatūras nes līdzi arī sava laika kultūrvēsturisko bagāžu, kas ir ne mazāk interesanta. Mākslas darbos pārsteidz tas, ka satīrisko karikatūru tēmas, laikiem mainoties, palikušas tās pašas.
Izstādes “Kā dadzis acī…” aizvēršanas svētki norisināsies 28. oktobrī plkst.17.00, kad notiks tikšanās ar žurnāla „Dadzis” redaktoru Andri Ruģēnu un izstādes veidotāju Laimdotu Ruģēnu.
Izstāde „Kā dadzis acī…” atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00, svētdien – slēgts. Ieeja brīva.
15. novembrī plkst. 16.00 Siguldas pilsētas kultūras namā būs skatāms islandiešu autora Bjorni Haukura Torsona komēdijas „Tētis” iestudējums. Galvenās lomas tēlotājs Jānis Jarāns uzskata, ka arī Siguldas jaunajiem un topošajiem tēviem noderēs dalīšanās pieredzē, ko nozīmē kļūt par tēvu, apzināties bērnu kā pilntiesīgu ģimenes locekli, kas sagādā ne mazums pārdzīvojumu un problēmu, bet galvenokārt – neizmērojamu prieku.
Izrādes iecere ir atsvaidzināt zināšanas par vīrieša lomas būtību mūsdienu sabiedrībā. Tēva loma daudziem šodien šķiet gan baisa, gan komiska — liekas, ka tu piedzīvosi pusmūža krīzi katru reizi, kad kopā ar savu dēlu apmeklēsi rotaļlietu veikalu. Izrāde ir asprātīgs un sirsnīgs stāsts par vīrieša būtību, filozofiju, attiecībām un jūtām dzīves posmā, kad viņš gatavojas un kļūst par tēvu. Jānis Jarāns uz skatuves izdzīvos visu sajūtu, pārdomu un pārdzīvojumu spektru, sākot no laimīgas laulības dzīves, bērna ieņemšanas, dzemdībām un beidzot ar bērna kā pilntiesīga ģimenes locekļa apzināšanos. Izrāde atraktīvi, komiski un saprotami ļauj skatītājam iejusties lugas varoņa ādā, smieties līdz asarām un pārdomāt cilvēka dzīvē svarīgāko posmu — bērna ienākšanu pasaulē.
Biļetes uz izrādi „Tētis” nopērkamas Siguldas pilsētas kultūras namā sākot no 19.oktobra. Biļešu cena 6 lati, pensionāriem – 5 lati.