Komponista Valta Pūces koncertprogrammas „Tuvplāni” koncerts, sestdien, 28. februārī Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs plkst. 15.00 un plkst. 18.00.
Valta Pūces autorprogrammā “Tuvplāni” neierastā kamerstila ampluā iespējams dzirdēt grupas “Prāta vētra” līderi Renāru Kauperu, kā arī vairāku dziesmu autori Raimondu Vazdiku un vijolnieku Raimondu Ozolu.
Komponists jau agrāk sadarbojies ar Renāru Kauperu – kameransambļa “Marana” 10 gadu jubilejas koncertā 1997. gadā viņš bija īpašais viesis, bet ciešāka sadarbība izveidojās, Dailes teātrī iestudējot “Šveika jaunās dēkas”. Arī ar Raimondu Vazdiku sadarbība izveidojusies, komponējot mūziku “Maranai” — mūziklam ” Visādas drazas”, kur Vazdika bija gan tekstu autore, gan horeogrāfe. “Ar katru no šiem trim ārkārtīgi talantīgajiem un brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus uzskatu arī par saviem draugiem, esmu gadu gaitā sadarbojies daudzkārt. Varu droši teikt, ka pazīstu viņus teju vai divdesmit gadus. Tie ir tādi īpaši cilvēki – ar kuriem var iet izlūkos. Gatavojot programmu, sameklēju gan vecas, gan ne tik vecas dziesmas, kas jau skanējušas kaut kur, dažas īstenībā nav pat skanējušas nekur, bet vienkārši stāv plauktā. Radās doma, ka programma varētu būt intīma, tā ļautu klausītājiem tuvāk un dziļāk iepazīt katru no māksliniekiem, tāpēc izvēlējāmies šo nosaukumu “Tuvplāni””, atklāj komponists V. Pūce.
Programmā izskanēs pazīstamas un ne tik plaši zināmas Valta Pūces dziesmas ar Ē.Ādamsona, A.Neibarta, P. Brūvera, K. Vērdiņa, R.Vazdikas vārdiem, kā arī Raimondas Vazdikas un Renāra Kaupera komponētās dziesmas.
Biļetes var iegādāties koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst. 19.00, vai interesēties pa tālruni: 67974787. Biļetes iespējams iegādāties arī Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv.
Sestdien, 7. martā plkst. 12.00 Siguldas pagasta kultūras namā notiks Baibas Balodes studiju dalībnieču adīto un tamborēto tērpu demonstrējumi.
Baiba Balode ir pazīstama kā radoša rokdarbu, īpaši adīšanas un tamborēšanas, speciāliste un rosīga Tautas mākslas konsultante, kura 30 gadus vada adīšanas un tamborēšanas kursus. Meistares vadīto rokdarbnieču kopu darinājumi piesaista ar oriģinalitāti un novitāti. Tie nav atdarinājumi, bet netradicionāli adījumi un tamborējumi. Meistare radoši izmanto tautas mākslas vērtības, tās mūsdienīgi interpretējot. Baibas Balodes dzīves moto: „Nedižojies un neplāties! Ja esi ticis citiem priekšā, pasniedz roku tam, kas atpalicis!” ir īstenojies viņas nesavtīgajā darbā tautas mākslas popularizēšanā. Izstādēs māksliniece sniedz konsultācijas un skatītājiem māca jaunas adīšanas un tamborēšanas tehnikas.
1995. gadā izdota B. Balodes rokdarbu grāmata „Adīsim varavīksni!”, bet 2007. gadā izdota grāmata „Adītais pilskalns”. Arī žurnāla „Rokdarbi” lappuses rotā Balodes kundzes un viņas vadīto rokdarbnieču darinājumi. Meistare sadarbojas ar sieviešu žurnālu rokdarbu lapaspušu veidotājām, regulāri organizē tautas mākslas darinājumu izstādes.
Baibas Balodes studiju dalībnieču adīto un tamborēto tērpu skatē apmeklētāji gūs iedvesmu, netradicionālas idejas, knifus un citas lietas, kas ir aktuālas ikvienam, kam patīk ar rokām darinātai tērpi. Ieejas maksa — divi lati, pensionāriem – 1.50 lati.
Turaidas muzejrezervātā 22.februārī tika svinēti Meteņi. Meteņdiena ir latviešu gadskārtu ieražu svētki, kad notiek atvadas no ziemas un sākas pavasara gaidīšanas laiks. Tā ir diena, kad ļaudis pirms vasaras pēdējo reizi maskojas.
Šogad Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” čigāni sev līdzi bija atveduši Laimes lāci, ar kuru, sadancojot vai spēkojoties, kuplais pasākuma dalībnieku pulks varēja nodrošināt labu nākamā ražas gada iznākumu. Lai veicinātu auglību katrā sētā, meteņbērni Turaidā sacentās garākajā nobraucienā no kalniņa, meklēja Meteņa mestās laimes pogas un grieza uz dīķa uzstādīto urru jeb riņķa lēzi, ko mūsdienās dēvē par karuseli.
Turaidas muzejrezervāta saimnieces visus svinētājus Dziesmu dārzā cienāja ar miežu putru un siltu tēju. Ikviens varēja nobaudīt Meteņu īpašo ēdienu slokatni – pildītu plāceni. Tradīcijas vēsta, ka Meteņos daudz jālielās, tāpēc visas desmit saimnieces, kas bija mājās slokatņus cepušas, lielīt lielījās un stāstīja par pīrāgu pildījuma īpašām receptēm. Slokatņi bija gan ar gaļas un sīpolu, gan biezpiena un kaņepju pildījumu, gan pildīti ar āboliem un dažādiem ievārījumiem.
Svētku nobeigumā visi, sakot īpašos vārdus, izstaigāja Dziesmu dārza zālājus, dzenot prom kurmjus, lai tie vasarā savas ejas raktu citās pļavās.
Kuplais Meteņdienas dalībnieku pulks apliecināja cilvēku vēlmi kopīgi radīt sev svētkus un saglabāt senču tradīcijas. Nākošie tradicionālie svētki Turaidas muzejrezervātā tiks svinēti Lieldienās 13.aprīlī.
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Kopš februāra ikvienas novada bibliotēkas apmeklētājiem ir iespēja bez maksas noskatīties pēdējo gadu labākās Latvijas filmas, kas atlasītas pēc kvalitātes kritērijiem, jo izlasē iekļauti darbi, kas nominēti vai apbalvoti Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps”. Pirmajā bibliotēku apmeklētājiem pieejamajā izlasē iekļautas 70 filmas – animācijas, spēlfilmas un dokumentālais kino. Projekta realizētāji — Kultūras ministrija, Nacionālais Kino centrs (NKC) un Kultūras informācijas sistēmas (KIS), sola, ka filmu krājums tiks pakāpeniski papildināts.
Projekta publiskā daļa ir portāls www.filmas.lv, kur atrodama informācija par izlasē iekļautajām filmām un to autoriem, jaunākajiem notikumiem Latvijas kino dzīvē un Nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”. Šī sadaļa pieejama no jebkura datora visā pasaulē, savukārt, noskatīties filmas iespējams tikai pie pašvaldību publisko bibliotēku datoriem – šādu iespēju nodrošina Publisko bibliotēku attīstības projekta Trešais tēva dēls ietvaros izveidotais bibliotēku iekšējais tīkls.
Piektdien, 27. februārī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks Mūzikas skolas pedagogu koncerts, kurš veltīts Siguldas Mūzikas skolas 50. gadadienai. Koncerts gaidāms kā īpašs un interesants notikums, jo uz skatuves muzicēs skolas pedagogi, kuru ikdiena ir pedagoģiskais darbs, bet kuri pēc savas sūtības ir profesionāli mūziķi, aktīvas un radošas personības.
Siguldas Mūzikas skolā strādā mūzikas pasaulē zināmi, koncertējoši solisti, piemēram, pianistes Liene Circene un Elīna Skrastiņa, klavieru duets Agra un Arnolds Dimanti, klarnetists Guntars Zvejnieks, mežradznieks Jānis Kronītis, flautists Helmūts Zābers, sitaminstrumentālists Jānis Špacs, kuri koncertā uzstāsies kā solisti. Koncertam īpaši gatavoti dažādi kameransambļi — stīgu instrumentu ansamblis, kurā muzicē stīgu nodaļas pedagogi, pūtēju nodaļas pedagogi vienojušies pūšaminstrumentu kvintetā, bet klavieru nodaļas pedagogi astoņpadsmitrocīgā klavieru ansamblī.
Koncertā skanēs klasika, romantisma laikmeta darbi, mūsdienu latviešu komponistu darbi, džeza virziens. Kā pārsteigums klausītājiem būs koncerta finālā dziedošais pedagogu koris, kuru vada vokālās klases pedagogs Jānis Markovs. Koncerta būtību izsaka Jānis Markovs: „Ir svētki, par ko mums ir prieks un mēs dziedam un spēlējam, lai arī jums ir prieks!”.
Siguldas Mūzikas skolas jubilejas svētku svinēšana notiks 19. septembrī, bet līdz tam aktīvi notiks skolas absolventu, profesionālo mūziķu koncerti, audzēkņu koncerti.
Siguldas pilsētas kultūras nams 14.martā plkst.19.00 aicina apmeklēt Igo koncertu „30 gadi uz skatuves”. Koncerts notiks Igo koncerttūres ietvaros, kuras laikā tiek sniegti 15 atskaņu koncerti Latvijas kultūras namos un kultūras centros.
Igo mūzika Latvijā ir aktuāla jau 30 gadus, tāpēc viņa klausītāju amplitūda ir ļoti plaša. Pateicoties uzticamo klausītāju mīlestībai, 2009.gads Latvijas mūzikā iesācies ar Igo tūres turpinājumu jeb 15 atskaņu koncertiem gan pilnā skanējumā, gan akustiskā versijā.
Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā. Biļešu cena 5 lati, bet pensionāriem 4 lati. Biļešu cena koncerta dienā – 7 lati.
Papildus informācija Siguldas pilsētas kultūras namā pa tālruni: 29548365 vai 67970814.
“Mēs vēlamies pateikt paldies mūsu Adrianam par veltīto laiku, tāpēc kopā ar Adrianu, izveidojām grāmatu par mums — dienas centra “Saulespuķes” apmeklētājiem. Grāmatā ir apraksts par to, kādi esam, kas mums patīk un publicētas mūsu fotogrāfijas”, stāsta „Saulespuķes” darbinieks Aivis Pīlādzis.
Uz grāmatas atvēršanas svētkiem biedrības telpās Blaumaņa ielā 10, aicināti visi interesenti!
Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” un diriģents Jānis Baltiņš ir iesaistījies labdarības akcijā ”Ar dziesmu palīdzēsim”, tādēļ aicina siguldiešus uz labdarības koncertu 22.februārī plkst.18.00 Siguldas pagasta kultūras namā.
Koncerta mērķis ir savākt ziedojumus pensionēto Latvijas kordiriģentu atbalsta fondam, lai palīdzētu tiem kordiriģentiem, pateicoties kuriem Latvija tiek dēvēta par „zemi, kas dzied”.
Akciju organizē Latvijas kordiriģentu asociācija sadarbībā ar labdarības portālu ziedot.lv un „Swedbank”. Ieeja koncertā par ziedojumiem.
Februāra sākumā biedrības „Aicinājums Tev” jaunieši sniedza divus koncertus „Dāvā prieku sev un citiem”. Viens no koncertiem notika Inčukalna pagasta kultūras namā, bet otrs Mores pagasta kultūras namā.
Koncertprogramma veidota jaunāko klašu skolēniem, tāpēc koncertā iekļauta muzikālā izrāde „Trīs ruksīši un Vilks”, kā arī atbilstošas dziesmas un dejas. Lai mazie skatītāji negarlaikotos, par to parūpējās koncerta vadītāji – biedrības „Aicinājums Tev” Cālītis un zaķis Šņukucis. Koncerts ir veidots kā teatralizēts uzvedums, kur Cālīša un zaķa dialogi mijās ar dziesmām un dejām. Aktīvi līdzdarboties tiek aicināti arī bērni. Kā ierasts, koncertos vislielāko interesi un sajūsmu bērnos izraisīja izrāde „Trīs ruksīši un Vilks”. Atraktīvā Vilka (biedrības brīvprātīgā darbinieka no Francijas Adrien Dautremepuis) tēlojums sagādāja neviltotu prieku un jautrību visiem skatītājiem.
Siguldas pagasta kultūras namā 21. februārī plkst. 18.00 tiks demonstrēta Nītaures lauku teātra izrāde „Dubults neplīst”. Lugas autors ir Jānis Jurkāns, režisors Artūrs Bērziņš.
„Izrāde „Dubults neplīst” ir tautas farss bez mākslinieciskas, idejiskas vai cita veida vērtības”, savu komēdiju raksturo dramaturgs Jānis Jurkāns, „Viņi ir no pagājušā gadsimta – tāpat kā mēs visi. Aktīvā strādājošā pensionāre Anna un mērenais skeptiķis Leons, viņu piebriedusī meita Inese, iemetējs iecirkņa policists Orests un vitālā, nelokāmā optimiste Vizbulīte. Nekas daudz viņu dzīvē nav mainījies. Kādam atkal kaut kas ir nosperts. Šoreiz gan ne vistas. Arī dzeguze tāpat veļas laukā no nesalabotā sienas pulksteņa. Tiesa, pulkstenis ieguvis cilvēciskus vaibstus un vecajam pulciņam pievienojusies Peonija – dāma ar raksturu. Intrigā iesaistās arī apbružāti kruķi un divvietīgi bērnu ratiņi”.
Siguldas pilsētas kultūras nams 19.februārī plkst. 16.00 aicina apmeklēt Latvijas Valsts Leļļu teātra izrādi „Īkstīte”.
Hansa Kristiana Andersena stāsts par mazmazītiņo meitenīti, kuru par sievu grib iegūt gan neglītais krupja dēls, gan aklais bagātnieks kurmis, ir viena no populārākajām dāņu pasaku meistara novelēm. Bērnus tajā saista aizraujošais sižets, bet pieaugušos — pārdomas par to, kas ir pateicība, žēlsirdība un mīlestība.
Svētdien, 22.februārī plkst.15.00, Turaidas muzejrezervātā tiks svinēti Meteņi kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” čigāniem. Pasākumā iecerētsdziedot un sadancojot atvadīties no ziemas, satikt Laimes lāci, meklēt zelta pogu, lielīties, dzīt kurmjus, mieloties ar gardo Meteņa putru un slokatņiem, sacensties garākajā nobraucienā no kalniņa un, ja būs sals, griezt riņķa lēzi uz dīķa.
Meteņdienā notiek atvadas no ziemas un sākas pavasara gaidīšanas laiks, tāpēc svētkos tiek veikti nozīmīgi, auglību veicinoši rituāli, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos pēdējo reizi pirms pavasara ļaudis maskojas un dodas gājienā no mājas uz māju, dziedādami, dancodami un dzīdami Meteni, tā veicinot auglību katrā sētā.
Meteņi Vidzemes pusē bieži saukti arī par Vastlāvi vai Pīrāgu dienu. Vārda „Meteņi” skaidrojums reizēm tiek saistīts ar vārdu „mest”, attiecinot to uz laika metiem, bet atrodami arī sadzīviskāki skaidrojumi, kas norāda, ka Meteņa dienā bērnus metuši sniega kupenās. Meteņdienu svin 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas.
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja