Informācija par Lieldienu pasākumiem Siguldas novadā

 

 

Laiks
Pasākums
 
Norises vieta
 
 
 
1.aprīlī
plkst.18:00

Izstādes „Ievas Strazdiņas stikla darbi” atklāšana. Izstādē būs apskatāmi stikla darbi, kas tapuši pēdējos divos gados un veidojuši divas atšķirīgas izstādes. Stikla darbos atspoguļojas kompozīcija, krāsu gamma un stikla faktūra. Izstāde atvērta 1. aprīļa līdz 24. aprīlim, darba dienās: 10:00 – 19:00, sestdien, svētdien 10:00 – 14:00. Ieeja – brīva.

Siguldas pagasta kultūras nams
1.aprīlī
plkst.18:00

Zaļās ceturtdienas Dievkalpojums.

Kalpo ev. Ilze Grote.

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca

1.aprīlī
plkst.19:00

Zaļā Ceturtdiena. Dievkalpojums ar Svētā Vakarēdiena iestādīšanu.

Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca

2.aprīlī
plkst.11:00
 

Lielās piektdienas dievkalpojums atjaunotajā Turaidas baznīcā.

Mācītāja Vaira Bitēna.

Turaidas baznīca

2.aprīlī
plkst.14:00

Lielā Piektdiena. Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

 

Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca

2.aprīlis‑5.aprīlis
plkst.11:00–17:00

Izstāde „Siguldas attīstības vīzijas” Siguldas iedzīvotājiem būs apskatāma visu Lieldienu brīvdienu laiku – piektdien, sestdien, svētdien un pirmdien.

Kultūras un mākslas telpa „Siguldas Tornis”
2.aprīlī
plkst.16:00

Lielās Piektdienas dievkalpojums.

Allažu evaņģēliski luteriskā baznīcā
2.aprīlī
plkst.18:00
Lielās piektdienas Dievkalpojums.

Mācītājs Andris Grots.

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca

3.aprīlis
plkst.22:30

Klusās sestdienas vakara Dievkalpojums.

Mācītājs Didzis Seržāns.

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca

4.aprīlī
plkst.8:00

Lieldienu Dievkalpojums.

Mācītājs Andris Grots.

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca

4.aprīlī
plkst.10:00

Lieldienu dievkalpojums.

Allažu evaņģēliski luteriskā baznīcā
4.aprīlī
plkst.11:00
Lieldienu dievkalpojums Turaidas baznīcā.
Mācītāja Vaira Bitēna.

Turaidas baznīca

4.aprīlī
plkst.12:00–16:00

Lieldienu sestdienā Siguldā pie Gūtmaņalas visi tiek laipni aicināti uz Lieldienu gaidīšanu. Apvienojot pastaigu un dabas atmodas vērošanu Gaujas senlejā, lielie un mazie varēs iepazīt gan senās, gan mūsdienu Lieldienu tradīcijas.

Nodarbības vadīs, padomus dos un dabas noslēpumus mācīs pasākuma rīkotāji SIA „Gaujas nacionālā parka Informācijas centrs” darbinieki ar palīgiem, kā arī Jaunie reindžeri. 

Pie Gūtmaņalas apmeklētāju centra būs radošā darbnīca bērniem un vecākiem. Viesi varēs atstāt autogrāfus, zīmējumus vai vēlējumus uz Lielās Lieldienu olas.

Pie Bundulīša notiks olu krāsošana un vārīšana katlā uz ugunskura. Pasākuma rīkotāji būs parūpējušies par dažādiem dabiskiem krāsojamiem materiāliem, taču, ja ir vēlēšanās, varēs ņemt līdz arī savējos. Pēc vārīšanas kā allaž, sekos olu kaujas vai ripināšana.

Ja Lieldienu brīvdienās būs sauss un saulains laiks, varēs krietni izšūpoties. Netālu no Bundulīša visu vēros Lieldienu zaķi, bet daži būs paslēpušies un glabās kādu pārsteigumu.

Pie Bundulīša un Gūtmaņalas
 
4. aprīlī
plkst. 12:00–16:00

Lieldienu pasākums ģimenēm „Lieldienu Jampadracis Raibajā Sunī!” - būs gan tradicionālās Lieldienu rotaļas, šūpošanās, olu ripināšana, Radošās darbnīcas bērniem, gan arī daudz citas interesantas atrakcijas. Būs trušu izstāde.

Pasākumu organizē Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs, kas rūpēsies par jautrību un interesantu laika pavadīšanu. Visi, kas ieradīsies ar savu skaisti krāsoto Olu – varēsi to iemainīt pret šokolādes olu!

Tirdzniecības centrā „Raibais Suns”
4.aprīlī
plkst.14:00

Allažos pie pagastmājas notiks pasākums „Nāc, māsiņa, šūpoties visas trejas Lieldieniņas”. Pagasta telpās būs apskatāma Dāmu kluba rīkotā rokdarbu izstāde „Raibās Lieldienas”.

Aicinām pagasta iedzīvotājus un ciemiņus kopīgi svinēt svētkus. Šūpošanās, olu ripināšana, olu cīņas, sacensības, dziedāšana, dancošana, rotaļas un spēles kopā ar Allažu pagasta pašdarbības kolektīviem.

Pie Allažu pagastmājas

4.aprīlī
plkst.14:00
Pirmās Lieldienas. Svētku Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca

4.aprīlī
plkst.15:00
 

Lieldienu pasākums „Spīdi, saulīte Lieldienas rītā”.Piedalās tradīciju klubs „Saknes un atvases”. Būs koncerts un lielais katls, darbosies radošās darbnīcas, varēs izšūpoties, piedalīties rotaļās un citās izdarībās. Līdzi jāņem labs garastāvoklis un krāsotas olas, lai var piedalīties olu cīņās/kaujās.

Jūdažu sabiedriskais centrs/pagalms

5.aprīlī
plkst.11:00
Otrais Lieldienu Dievkalpojums.

Mācītājs Andris Grots.

Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca
5.aprīlī
plkst.12:00

Otrās Lieldienas. Bērnu svētki, svētbrīdis baznīcā, Lieldienu prieki kopā ar Gaujas Nacionālā parka speciālistiem Kubeselē.

Mācītājs Austris Juris Rāviņš.

Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca

5.aprīlī
plkst.14:00

Lieldienu svētki Turaidas muižā. Lieldienu tradīcijas-šūpoļu rotāšanas un atslēgšanas rituāls, pavasara dziesmu mācīšanās, olu krāsošana kopā ar folkloras kopām „Senleja” un „Senlejiņa”.

Gan lieliem, gan maziem būs iespēja šūpoties lielajās muižas šūpolēs, krāsot olas, mainīties, kauties un skrieties ar olām, sist podus, sacenties veiklībā, piedaloties tautas spēlēs, rotāt un gavilēt kalna galā, dancot un iet rotaļās, kā arī baudīt pavasari skaistā vidē.

Turaidas muiža

5.aprīlī
plkst.14:00

„Pensionāru biedrības Sigulda” valde ikvienu pensionāru aicina uz Lieldienu pasākumu Siguldas kultūras namā. Valmieras ansambļa „Gaujmalietes” koncerts.

Pasākumā biedrības ilggadīgo un aktīvāko biedru godināšana sakarā ar biedrības desmitgadi, biedrības biedru sveikšana apaļajās jubilejās. Līdzi jāņem krāsainas olas. Noslēgumā groziņu vakars ar dejām.

Siguldas kultūras nams

 

 

Tuvojoties tūrisma sezonai, rūpēs par apmeklētāju apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanu un jaunu pakalpojumu piedāvājumu, 31. martā tiks atvērts brīvās pieejas interneta stends Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.

Brīvās pieejas interneta stends muzejrezervāta Apmeklētāju centrā būs kā papildus interaktīvs informācijas avots, kuru izmantojot bez maksas ikviens apmeklētājs varēs iegūt ziņas par kultūrtūrisma objektiem un citām apskates vietām Siguldas un Krimuldas  novadā, kā arī visā Latvijā. Ikvienam interesentam būs iespēja iegūt informāciju arī par  pusdienošanas vai nakšņošanas iespējām, par transporta pakalpojumu pieejamību u.c. ar tūrisma nozari saistītiem piedāvājumiem.

Lai klientiem samazinātu informācijas meklēšanas laiku, muzejrezervāta publiskā interneta sākumlapā tiks piedāvātas saites uz LiveRiga, Latvijas Piļu un muižu asociācijas, Vidzemes tūrisma asociācijas, Latvijas muzeju biedrības, Siguldas novada domes un Gaujas nacionālā parka mājas lapām, kurās pieejama visplašākā informācija par aktīvas un saturīgas atpūtas iespējamām Siguldas novadā, Vidzemē un Rīgā. Rūpējoties par apmeklētāju dažādajām interesēm, interneta sākumlapā būs nodrošināta iespēja ievākt informāciju arī no populārākajiem Latvijas tūrisma portāliem – „Travelnews”, „Travelnet” un „Tours”.

Papildus muzejrezervāta sagatavotajiem ceļvežiem, bukletiem un citiem izdales materiāliem, brīvās pieejas publiskā interneta stends būs vēl viens veids, kurā iegūt papildus informāciju arī par Turaidas muzejrezervāta piedāvājumu un aktualitātēm.

Brīvās pieejas interneta stends tapis sadarbībā ar SIA „Latvian Intelligent Systems”, SIA „SG Dizains”, SIA „Lattelecom”. Tā dizainu, tāpat kā visa Apmeklētāju centra iekārtojumu, veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis. Muzejrezervāts izsaka pateicību un ir gatavs arī turpmāk strādāt komandā ar saviem sadarbības partneriem, atbalstītājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanas kvalitāti, dažādotu informācijas avotus un sekmētu tās pieejamību apmeklētājiem.

Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju ikvienam nejusties atrautam no savas ierastās vides arī muzejrezervātā, jo  caur Apmeklētāju centra publiskā interneta piedāvājumu, izmantojot e‑pastu publiskajos portālos, ikviens varēs sazināties arī ar saviem tuviniekiem, draugiem, darba kolēģiem, aizsūtot viņiem ziņu vai kādu fotogrāfiju ar Turaidas pili vai Gaujas senielejas ainavu.

Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr. 26572142
e‑pasts: san.tmr.@apollo.lv

No 27. līdz 28.martam Jelgavas pilsētas kultūras namā notiks Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras un Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” rīkotais III Latvijas pūtēju orķestru konkurss un I Baltijas valstu pūtēju orķestru konkurss BALTIC OPEN, kuros piedalīsies 25 orķestri un to vērtēs starptautiska žūrija. Konkursā piedalīsies arī Siguldas novada Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris diriģenta Ginta Kalniņa vadībā.

Pūtēju orķestru konkursi ir daļa no Nemateriālā Kultūras Mantojuma Valsts Aaģentūras stratēģijas, domājot par orķestru muzicēšanas tradīciju tālāku attīstību, mākslinieciskās un profesionālās meistarības izaugsmi. Ikviens konkurss mobilizē kolektīvu, dod jaunus radošus uzdevumus, izvēloties repertuāru un to iestudējot. Viens no konkursa mērķiem ir sekmēt orķestru repertuāra papildināšanu ar jauniem latviešu komponistu oriģinālskaņdarbiem.

28.martā plkst. 17:00 Jelgavas pilsētas kultūras namā, tieši izcilā jelgavnieka, pūtēju orķestru diriģenta, komponista un profesora Gunāra Ordelovska 83.dzimšanas dienā notiks abu konkursu rezultātu paziņošana, apbalvošanas ceremonija un BALTIC OPEN laureātu koncerts.

Mūziķiem visā pasaulē ir dota brīnišķīga iespēja sazināties arī Mūzikas valodā. Tieši šāds ir konkursa moto: Skaņa ir mūzikas valoda! Konkurss ir atklāts, un visi interesenti to var apmeklēt bez maksas.

Otrdien, 20.aprīlī Mālpils kultūras namā no plkst.12:00 notiks tautisko deju kolektīvu atlases skate, kurā piedalīsies Allažu pamatskolas deju kolektīva trīs grupas. Šī ir tuvākā skate dejotājiem, kuri pašlaik mācās un atkārto dejas soļus deju skolotājas Ilonas Šimes vadībā. Skatei gatavojas arī Siguldas, Saulkrastu, Mālpils un Inčukalna deju kolektīvi.  

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks šī gada vasaras vidū no 2.–11.jūlijam, Rīgā. Šajā pasākumā varēs piedalīties tie deju, koru, pūtēju orķestru  un vokālo ansambļu kolektīvi, kuri pirms tam skatēs gūs labākos rezultātus. Tiek plānots, ka svētku nedēļā piedalīsies 15 000 mūzikas kolektīvu, ap 18 000 deju dalībnieku, vidēji ap 2000 folkloras kopu, tajā skaitā arī skolu teātru un vizuālās mākslas pulciņu dalībnieki, kā arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi.

Allažu pamatskolā tautiskās dejas apgūst kolektīva trīs dažāda vecuma grupās. Jaunākā vecuma grupā dejo skolēni no 1.–3. klasei, vidējā vecuma grupā dejo skolēni no 4.–5. klases, savukārt vecākajā deju grupā dejo skolnieki sākot no 6.–9. klasei. Visām trim deju kolektīva grupām nodarbības notiek trīs reizes nedēļā. Dejošanas prasmes liela daļa audzēkņu apgūt sākuši jau bērnudārzā. Dažiem skolēniem arī vecāki dejo tautisko deju kolektīvos.

Allažu pamatskolas mūzikas pedagoģe Inguna Kalviša saka: „Mūsu skolai būtu liels gods un gandarījums piedalīties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, jo skolā mācās vidēji 135 audzēkņi. Piedalīties skatēs un konkursos vienmēr ir liels izaicinājums, jo ir liela konkurence no Pierīgas skolām, kur deju vai koristu kolektīvus pārstāv talantīgākie skolnieki, šāda veida atlase mūsu skolā nav iedomājama skolēnu mazā skaita dēļ. Mēs priecājamies, ka varam ikvienam savam audzēknim dot iespēju attīstīt dziedāšanas un dejošanas prasmes, jo skolēni ir atsaucīgi un cenšas izpildīt pedagogu prasības.” Savukārt jauniešu kolektīva dejotājs Andris Ribaks stāsta: „Būtu priecīgs tikt uz lielajiem svētkiem, bērnībā esmu piedalījies, tagad arī vēlos tur būt. Skatei pašlaik gatavojamies, apgūstam deju soļus, pielabojam kļūmes. Mūsu kolektīvam apģērbs ir sagādāts. Ar tā iegādi un vilnas zeķu adīšanu palīdz vecāki, kā arī skolas darbinieki.”

Paši dejotāji atzīst, ka dejošana attīsta stāju un līdzsvaru, kā arī palīdz trenēt atmiņu. Kopā pavadītais laiks deju nodarbībās ļauj vienam otru labāk iepazīt. Būtiska ir savstarpējā uzticēšanās un sadarbība, jo dejas laikā ir atkarīgi viens no otra. Ja kādam sajūk dejas solis, tas spēj izjaukt kopējo ritmu, tāpēc nepieciešams komandas darbs. Dejotāji labprāt dejo skolas pasākumos, paralēli dejot prasmes apguvei apmeklē keramikas, zīmēšanas, dziedāšanas un teātra pulciņus, taču cenšas un vēlas piedalīties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas viņiem būtu liels piedzīvojums un labi pavadīts laiks. Daļa no dejotājiem ir piedalījušies gājienā. Svētku gājiena laikā līdzi ņemtu ziedu vainadziņus, kā arī Allažu ģerboni.

Dalībnieki, siguldieši un citi ieinteresētie ir tikuši aicināti izteikt savu vīziju par to, kā svētku gājienā vislabāk prezentēt savu novadu. Allažu pamatskolas ārpusklases darba organizatore Ināra Paegle izteica savu priekšlikumu, ka gājiena laikā malā esošajiem dejotājiem rokās būtu jātur krāsaini spieķīši, savukārt pārējiem skolēniem aktīvi jāiesaistās dejā.    

Allažu pamatskolas keramikas pulciņa vadītāja Aija Lubgane gatavojas māla veidojumu izstādei skolā, kuras laikā tiks atlasīti pieci labākie audzēkņu darbi. Bērniem patīk no māla gatavot krājkases, vāzes, zivs un citus lietišķās mākslas darinājumus, ko vēlāk iespējams pārklāt ar laku un vizulīšiem, kas paspilgtina izgatavoto objektu. Visi Allažu pamatskolas skolēni ir iesaistījušies šī gada svētku gājiena vienojošās tēmas SVĪTRU KODA izdomā. Audzēkņu darbi tiks eksponēti izstādē skolas gaiteņos, kur skolotāji izvērtēs labākos darbus un kopā ar keramikas labākajiem darbiem tie tiks nosūtīti uz Pierīgas lietišķās un vizuālās mākslas darbu konkursu, kas norisināsies 27. aprīlī Ropažu kultūras un izglītības centrā.

Informāciju sagatavoja: Marija Petrova

Siguldas pilsētas kultūras namā piektdien, 16.aprīlī plkst.11:00 mazie siguldieši tiek aicināti uz Valsts Leļļu teātra izrādi „Viena maza turku pupa”. Izrādi apmeklēt iesaka bērniem no 2 gadu vecuma — veidot izrādes tik maziem bērniem ir vecāku ierosinājums.

Tas ir pirmais uzvedums no izrāžu cikla „Pasaka pasaciņa”, kas domāts pašiem mazākajiem Latvijas Leļļu teātra skatītājiem, kas ir 2–3 gadu vecuma bērni. Tieši tik mazus bērnus vecāki jau vēlas iepazīstināt ar teātra mākslu un uzvedības kultūru. Izrādē bērni tiek iesaistīti sarunā par dažādiem notikumiem, dzīvniekiem, priekšmetiem, kas palīdz bērniem gūt vai nostiprināt pirmās zināšanas par tiem. Savukārt Latvijas Leļļu teātris no savas puses izrādē piedāvā rotaļāšanās mācību stundu vecākiem, lai palīdzētu viņiem spēlēties ar saviem mazuļiem, izmantojot mājās esošās rotaļlietas un citus priekšmetus.  

Izrādes nosaukums „Viena maza turku pupa” ir veltījums vienam no bērnības populārākajiem skaitām pantiem, ko bērni zina paaudžu paaudzēs. Izrādei tapuši arī jauni skaitāmie panti, no kuriem vismaz dažas rindiņas bērniem būs viegli atcerēties izrādes gaitā. Pamatā izmantoti trīs stāsti no Vladimira Sutejeva darbu „Kas teica ņau?”, „Zem sēnītes” un „Ābolītis” motīviem, kas rosinājuši režisori Viju Blūzmu veidot savu skatuves versiju. Izrādes ilgums ir stunda un 10 minūtes. Ieeja ‑3 lati, kolektīviem/grupu pieteikumiem‑2,50lati.

Siguldas pilsētas kultūras namā studijā „Cosmo” 10.aprīlī plkst.14:00 notiks mazo vokālistu konkurss „Siguldas Novada Cālis-2010”. Konkursa mērķis ir veicināt pirmskolas vecuma bērnu muzikālo spēju attīstību. Piedalīties var bērni līdz 5 gadu vecumam

Dalībai konkursā, mazajiem solistiem jāsagatavo divas dziesmas pēc brīvas izvēles, kuras atbilst dziedātāja vecumam un balss spējām. Repertuārā konkursanti drīkst izpildīt dziesmas a cappella, mūzikas instrumentu vai fonogrammu pavadījumā, kas iepriekš jānorāda pieteikuma anketā.

Mazo vokālistu sniegumu vērtēs žūrijas komisija, ņemot vērā solista muzikalitāti un vokālās dotības, kā arī dziesmas atbilstību bērna vecumam. Konkursa uzvarētājs iegūs titulu „Siguldas Novada Cālis-2010”.

Konkursam mazos dziedātājus var pieteikt līdz 8.aprīlim Siguldas pilsētas kultūras namā aizpildot pieteikuma anketu. Dalības maksa — 3 lati. Ieejas maksa ‑1,50lati. Papildus informācija pa tālruni:67970814.

Šī gada pirmajā pavasara dienā, 20. martā, Turaidas muzejrezervātā notika Pateicības pasākums par godu Turaidas baznīcas restaurācijai, interjera atjaunošanai un ekspozīcijas par baznīcas vēsturi izveidei. Atklājot Pateicības pasākumu, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne uzsvēra, ka Latvijas kultūras mantojumā sakrālajai arhitektūrai ir nozīmīga vieta, bet īpaša  vērtība ir lauku vidē celtajām koka baznīcām, kuru mūžs parasti nav garš. Turaidas baznīca ir viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura bez būtiskām pārbūvēm ir saglabājusies no 18. gadsimta vidus līdz mūsdienām un kura pēc rūpīgās restaurācijas var lepoties ar savu arhitektonisko un māksliniecisko oriģinalitāti.

Pateicības pasākumā Turaidā piedalījās Latvijas kultūras ministrs Ints Dālderis. Pirms svētku brīža Turaidas baznīcā ministrs iepazinās ar Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centru, ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un Turaidas viduslaiku pili un tajā iekārtotajām ekspozīcijām, kas vēsta par notikumiem Turaidas novadā 13. – 18. gadsimtā Eiropas vēstures kontekstā.

Savā uzrunā Pateicības pasākumā Ints Dālderis izteica prieku un apbrīnu par Turaidas muzejrezervāta darbību un kvalitatīvo piedāvājumu. „Tautai nākotne ir tikai tad, ja tā apzinās savu vēsturi”, pauda ministrs. Uzrunā ministrs izteica pateicību visiem, kuri ieguldījuši degsmi un sirds siltumu Turaidas baznīcas atjaunošanas darbu realizēšanā un novēlēja muzejrezervātam, neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju valstī, izturēt un tikpat veiksmīgi darboties arī turpmāk.

Pateicības pasākumā piedalījās un savu vērtējumu izteica arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis. Svētkus muzikāli kuplināja Siguldas pilsētas kultūras nama koris „Spārni”, diriģenti Līga Ādamsone un Juris Cābulis, un „Ziemeļlatvijas kameransamblis”, diriģents Valdis Drulle.

„Tik senā vēsturiskā vietā kā Turaidas ir daudzas zīmes un simboli, kuriem ir īpaša nozīme. Viens no tādiem simboliem ir Lilijas zieds, kas saistās ar leģendu par Turaidas valdnieka Kaupo sapni, ka šajā zemē ir jāceļ baznīca. Tāpēc šodien mēs savu pateicību simboliski ieliekam lilijas ziedā”,  teica direktore Anna Jurkāne. Pavasara saulainajā dienā lilijas ziedu un pateicību saņēma VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un  darbu vadītājs Juris Gailis, SIA „Balsts R” valdes priekšsēdētājs Jānis Zariņš, darbu vadītāji Jonas Ivanauskas un Aldis Ozols un visi restauratori, kuri ar lielu rūpību un atbildību veikuši restaurācijas darbus baznīcā. Liliju un sirsnīgus pateicības vārdus saņēma arī restaurācijas projekta autore Ināra Caunīte, SIA „Intarsija” pārstāvji Edgars Ruks, Dainis Bruģis un Ina Līne, kas veikuši baznīcas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī visi Turaidas muzejrezervāta darbinieki, kuri ieguldījuši darbu baznīcas vēstures izpētē un ekspozīcijas izveidē.

Pateicības pasākums noslēdzās Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā, kurā viesi iepazinās ar muzeja krājuma izstādi „Baznīca mums līdzās”.

 Sestdien, 20. martā Mālpils kultūras namā notika Pierīgas novadu apvienības rīkotā kultūras centru vokālo ansambļu skate. Tajā spēkiem mērojās dziedātāji no Mārupes, Krimuldas, Lēdurgas, Ropažiem, Mālpils un Saulkrastiem . Siguldas novadu pārstāvēja Allažu tradīciju ansamblis “Liepavots”, vadītāja Ņina Kiršteina.

Skatē bija jāizpilda 3 muzikāli priekšnesumi. Sieviešu vokālo ansambļu konkurencē “Liepavots” izcīnīja 1.vietu, bet īpašs prieks un gandarījums dziedātājām par lielāko kopvērtējumā iegūto punktu skaitu.

 

Turaidas muzejrezervāts 20. martā plkst.14.00 rīko Pateicības pasākumu par godu Turaidas baznīcas restaurācijai un interjera atjaunošanai.

Īpašs paldies būs veltīts restauratoriem un darbiniekiem no SIA „BALSTS R”, kuri ar patiesi izcilu centību un profesionalitāti veikuši baznīcas restaurācijas darbus, kā arī valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”, kura sekmējusi veiksmīgu norises gaitu. Pateicības pasākums veltīts visiem Turaidas muzejrezervāta atbalstītājiem, kuri ieguldījuši pašaizliedzīgu darbu un sirds mīlestību restaurācijas procesa gaitā.

Turaidas baznīcas arhitektoniskā izpēte, restaurācijas projekta izstrāde, restaurācijas gaitā pielietotās metodes un iegūtā prasme koka celtņu saglabāšanā, interjera saglabāšanas koncepcijas izstrāde, baznīcas un draudzes vēstures izpēte ir ieguldījums vēstures, kultūras, tautas celtniecības arhitektūras un Latvijas garīgās dzīves izpratnē.

Pasākuma laikā Turaidas baznīcā tiks atklāta ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”. Ekspozīcija atspoguļo Turaidas baznīcas un draudzes vēsturi no 1750. gada līdz mūsdienām. Tā stāsta par Turaidas baznīcas būvvēsturi, evaņģēliski luteriskās draudzes darbību, mācītāju devumu izglītībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī kristīgo tradīciju nozīmi novada ļaužu dzīvē. Ekspozīcijā aplūkojami Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeti – seni būvmateriāli, pastkartes, fotogrāfijas, dokumenti, Turaidas mācītāju sarakstītās un tulkotās grāmatas. Eksponāti iegūti Turaidas baznīcas arheoloģiskajā izpētē, tematiskajās ekspedīcijās un saņemti kā vietējo iedzīvotāju dāvinājumi muzejam.

Jaunā ekspozīcija saskanīgi iekļaujas atjaunotā dievnama interjerā, kurā īpašas vērtības ir kancele un altāris, kas saglabājušies no baznīcas pirmsākumiem. Altāri rotā 17. gadsimta beigu — 18. gadsimta sākuma nezināma autora altārglezna „Golgāta”, kas ir izcils sava laika mākslas darbs.

Pateicības pasākumā     būs iespēja iepazīties arī ar Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu izstādi „Baznīca mums līdzās”. Izstādē aplūkojami eksponāti, kurus Turaidas draudzes locekļi dāvinājuši muzejam. Gadu gaitā rūpīgi saglabātie priekšmeti liecina par lauku ļaužu cieņpilno attieksmi pret baznīcu un tās vērtībām.   

Izstādē tiks eksponēti Turaidas draudzes mācītāju portreti, 18. — 20. gadsimtā publicētās Bībeles un Dziesmu grāmatas, kristību, iesvētību un kāzu fotoattēli, iesvētību apliecības, svētku tērpi, apsveikuma kartiņas. Kā nozīmīgākie eksponāti minami Turaidas baznīcas patronu dāvinājumi — sudraba liturģiskie trauki, kā arī 1898. gadā izdotā Bībele ar sudraba apkalumiem, kuru dāvinājuši draudzes locekļi baznīcas 150 gadu jubilejā.

Sagatavoja
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr.26572142, e‑pasts: san.tmr@apollo.lv

Piektdien, 19.martā plkst.16:30 Jauniešu iniciatīvu centrā „Mērķis” norisināsies sarunu cikls „Ar stāstu par dzīvi”. Šoreiz – tikšanās ar uzņēmēju un vairāku izgudrojumu autoru Juri Zariņu.

19.martā plkst.18:00 Kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” tiks atklāta izstāde „Siguldas attīstības vīzijas”. Autori – Ģirts Runis, Mantens Devrīnts un Liene Jākobsone. Izstāde būs apskatāma līdz 6.aprīlim.

Koncertzālē „Baltais flīģelis” 19.martā plkst.18:00 koncertcikla „Būsim draugi mūzikā” ietvaros notiks koncerts „Viss par čellu”, kurā muzicēs J.Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņi. Koncerta apmeklējums – 1 lats.

19.marta vakarā notiks kolektīva „Vizbulīte” un „Eks – Vizbulīte” koncerts Siguldas pilsētas kultūras namā. Koncerta sākums plkst. 19:00, ieejas maksa – 1,50lati.

Piektdien plkst.17:00 Pumpurdārzā (Līvkalna ielā 26) tiks atklāta Mālpils Mākslu skolas absolventes Annijas Vītumas „Otrā fotogrāfiju izstāde”. Tā būs apskatāma līdz 30.aprīlim katru darba dienu no 9:00–17:00.

Sestdien, 20.martā plkst. 10:00 notiks kursi „Piegrieztņu veidošana adījumiem un tamborējumiem. Norises vieta – Siguldas pagasta kultūras nams, dalības maksa – 2 lati.

20.martā plkst.12:00 Siguldas 1.pamatskolas sporta zālē notiks Pierīgas novadu sporta spēļu sacensības telpu futbolā. Tiksies Siguldas novada, Babītes un Baldones futbolisti.

Sestdienas pēcpusdienā — plkst.14:00 Turaidas baznīcā notiks pateicības pasākums par godu baznīcas restaurācijas darbu noslēgumam.

Sestdien, 20.martā plkst.17:00 Siguldas kultūras namā sadziedāsies pavasara ieskaņas koncertā „Pretī pavasarim” Sieviešu koris TEIKSMA (Sigulda) — diriģente Maija Feldmane, koncertmeistare Ingrīda Dreimane un Vīru koris IMANTA (Valmiera) — kora mākslinieciskā vadītāja Irēna Zelča, koncertmeistares Līga Ivāne un Marika Rolmane. Dziedātājus kuplinās  Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvs PURENĪTE dejotāji, vadītājas Dzintras Fogeles vadībā. Koriem ir ieskaņas koncerts pirms skatēm, kuras notiks aprīļa mēnesī.

Svētdien, 21.martā Siguldas 1.pamatskolas sporta kompleksā notiks Siguldas novada sporta spēļu sacensības basketbola metienos, šaušanā ar gaisa šauteni, šautriņu mešanā un novusā. Sacensību sākums plkst. 12:00. Allažu sporta centrā plkst. 10:00 sāksies atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem.

21.martā Turaidas muzejrezervātā no plkst.12:00 – 17:00 ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties Pavasara sagaidīšanā pēc senlīvu tradīcijām. Notiks kopīga šautru gatavošana, putnu dzīšana un saukšana. Par tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere un folkloras kopa „Senlejiņa”.

Joprojām iespējams apskatīt rokdarbu izstādi „Stilīgas somiņas visām gaumēm” Dienas centrā un bērnu radošo darbu izstādi „Pavasara vēstnesis” TC „Raibais suns”, bet Siguldas novada bibliotēkās turpinās erudīcijas konkurss „No Pekinas līdz Vankūverai”.

Informāciju apkopoja
Sigita Gineviča

 

Siguldas novada domes Kultūras pārvalde informē, ka ceturtdien, 25.martā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi. Plkst. 17.00 pie piemiņas akmens “Stēla” notiks atceres pasākums  un ziedu nolikšana.

Siguldas 3.pamatskolas un Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs ar vadītājām – Ingu Liepiņu un Indru Ozoliņu piektdien, 19.martā plkst.19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā aicina uz koncertu „Vai esam jau gatavi?”.

Koncerta nosaukumā retoriskais jautājums ietverts tādēļ, ka šobrīd „Vizbulīte” ļoti nopietni gatavojas skatei 20.aprīlī, kurā tiks noteikti labākie deju kolektīvi Pierīgā, kā arī izšķirsies jautājums par iespējām piedalīties Skolēnu Dziesmu un deju svētkos.

Kā pastāstīja kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa, koncertā piedalīsies 200 bērni un 7 dejotāju grupas. Pirmās klases dejotāji koncertā piedalīsies, bet līdz Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem tiem vēl nāksies nedaudz pagaidīt un paaugties.

Koncerta pārsteigums būs Indras Ozoliņas jaunās iniciatīvas – „Eks – vizbulītes” uzstāšanās, kura koncertam gatavo divas jaunas dejas. „Eks- vizbulītes” dalībnieki, kā nosaukums rāda, ir bijušie „Vizbulītes” dejotāji, kuri pirms apmēram pieciem gadiem pabeiguši skolu, šobrīd gatavojas beigt augstskolas, un ļoti vēlas turpināt dejot. Šie jaunieši šī brīža dejotājus iedvesmo sasniegumiem, jo tie bija viņi, kas pirms pieciem gadiem deju skatē „Vizbulītei” izcīnīja godalgotas vietas un piedalījās iepriekšējos Skolēnu Dziesmu un deju svētkos.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības interešu izglītības vadītāja S.Ķirule

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=