23.maijā plkst.14.00 uz festivālu „Saules ziedi” aicina Mores senioru deju kopa „Dāmītes”. Festivālā piedalīsies arī Siguldas novada senioru dāmu deju kopas „Sniegarozes”, „Preileres” un „Aspazijas” no Rīgas.
Programmu kuplinās Mores kultūras nama vokālais ansamblis „Ceriņi” un Mores pamatskolas audzēkņi.
Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” izstāžu telpā no 18. maija līdz 18.jūnijam Diānas Īves gleznu izstāde.
Diāna Īve dzimusi Rīgā pianista un zinātnieces ģimenē. Agrā bērnībā sāka spēlēt klavieres. Mācoties P. Jurjāna mūzikas skolā ar saviem zīmējumiem un ilustrācijām skaņdarbiem no mācību programmas piedalījās bērnu zīmējumu izstādēs.
Pēc P. Jurjāna mūzikas skolas pabeigšanas iestājās Rīgas Lietišķās Mākslas koledžā (tagad Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola), kur tika apgūtas zīmēšanas, gleznošanas un tēlniecības dažādas tehnikas. Valta Barkāna vadībā tapa diplomdarbs „Askēze”.
Pēc Rīgas Lietišķās Mākslas koledžas pabeigšanas iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Absolvējot LMA tika aizstāvēts diplomdarbs „Simbioze” profesora Bruno Strautiņa vadībā un iegūts Mākslas maģistra grāds.
Pēc Latvijas Mākslas Akadēmijas studijas tika turpinātas gleznotāja Harija Blunava vadībā. Savu skolnieci Blunavs ir raksturojis šādi: „Klusajās dabās māksliniece veiksmīgi risina kompozīcijas uzdevumus un krāsu attiecības. Savas raksturotājas dotības Diāna apliecinājusi portretu izstādē Liepājā (2005). Daba ir neizsmeļams radošās darbības avots, caur šo prizmu māksliniece ar sakāpinātu jūtīgumu raugās pasaulē.”
Diānas Īves tuvākais žanrs ir ainava. Izstādi veido gan Latvijas ainavas, gan ceļojumos iedvesmu sniegušie skati. Māksliniece uzsver, ka ainavas neatņemama sastāvdaļa ir koki, jo tie ir galvenie klimatiskās joslas un gadalaika rādītāji. Koki dažreiz ir palīdzējuši nonākt pie dažādām atklāsmēm – apskaidrības koks, labā un ļaunā atzīšanas koks, bet izstādes “filosofisko” nosaukumu izprovocējusi dzīves norišu analīze. Mūžīgā atgriešanās – prasība pēc mirkļa pilnības – mirkļa un mūžības kopsakars. “Visas lietas mūžīgi atgriežas un mēs paši līdz ar tām” – tā runāja Zaratustra. Katrā mirklī veiktā izvēle atkārtosies bezgalīgi, pavairos sevi. Cikliskums, likumsakarība – lūk mūžīgie dabas likumi.
Mākslinieces daiļradi var uzskatīt par apjomīgas formas, sulīgas krāsas un mūzikas skaņu sintēzi. Tomēr krāsu izjūta pacēlusies pāri visam, ko viņa jūt.
Jau no 2003. gada Diāna ar savām gleznām piedalījusies izstādēs vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Saldū, Rēzeknē, Valkā un tagad arī Siguldā.
15. maijā Turaidas muižas restaurētajā Dārznieka mājā atklāja ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.
Lībieši ir otra Latvijas pamattauta ar senu un savdabīgu kultūru un bagātu vēsturi. Viņi pieder pie somugru valodu saimes. Somugru un indoeiropiešu kultūru saskarsmē ir veidojies Latvijas bagātais un savdabīgais kultūras mantojums. Gaujas lībieši 12.gadsimta beigās apdzīvo plašu teritoriju Gaujas lejtecē, kur mūsdienās zināmi 13 pilskalni. Turaidas muzejrezervāts atrodas Gaujas lībiešu senā pilsnovada centrālajā daļā. Par to kultūras liecības muzejrezervāta teritorijā glabā Turaidas pilskalns, kur atradusies lībiešu koka pils, Baznīckalns, kur apglabāti pirmie kristītie lībieši, Dainu kalns jeb Jelgavkalns – senā lībiešu ciema vieta.
Turaidas vēsturiskā centra ēkās – pieminekļos un kultūrvidē pašlaik ir iekārtotas 34 muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par tūkstošgades notikumiem šajā teritorijā Latvijas un Eiropas notikumu kontekstā. Stāsts par tūkstošgades ritējumu sākas ar Dainu kalnu, ar katras tautas valodas nozīmi un tajā pausto dzīvesziņu, tautasdziesmās ietverto pasaules lietu kārtības uztveri un vērtību sistēmu. Ekspozīcija par Gaujas lībiešiem ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa.
Dārznieka māja ir Turaidas viduslaiku mūra pilij vistuvāk stāvošā muižas ēka. Tā ietilpst Īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī – Turaidas muzejrezervātā.Dārznieka mājas restaurācija – renovācija veikta, īstenojot Kultūras ministrijas, Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izstrādāto programmu „Mantojums – 2018”.
Turaidas muižas saimnieciskā apbūve sāka veidoties 16.- 17.gadsimtā. 19.gadsimta 40. gados viduslaiku nocietinājumu tuvumā uzcēla muižas Dārznieka māju – mūra ēku ar austrumu pusē izbūvētām ieejām un balkoniem. Pēc 1920.gada agrārreformas Dārznieka māja nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1963.gada līdz 2000.gadam ēkā atradās muzeja dienesta telpas. Laikā no 2004.gada līdz 2009.gadam veikta ēkas arheoloģiskā, arhitektoniskā izpēte, restaurācija un renovācija.
Restaurācijas darbus veica SIA „Balsts R”, kam ir liela pieredze kultūras pieminekļu restaurācijā. Darbu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildījumu nodrošināja veiksmīgā sadarbība starp VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, Turaidas muzejrezervātu, SIA „Balsts R”, SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” un firmu „Intarsija”.
Anna Jurkāne
Turaidas muzejrezervāta direktore
Armands Ābols starptautisku popularitāti ieguva 1992. gadā, kad viņš 18 gadu vecumā, būdams konkursa jaunākais dalībnieks, uzvarēja Marijas Kanalsas (Maria Canals) starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (konkursā, kurā nesen uzvaru guva arī pianists Vestards Šimkus). Pēc tam sekoja Starptautiskais Luisa Sigala Pianistu konkurss Vinja del Marā, Čīlē. Abos konkursos Armands ieguva 1. vietu un Zelta medaļu, bet Luisa Sigala konkursā arī Klaudio Arrau speciālbalvu un klausītāju atzinības balvu. Vēlāk,1995. gadā, viņš saņēma Finālista balvu Palomas Ošeas Santanderas Starptautiskajā Pianistu konkursā Spānijā, kā arī tika aicināts koncertturnejā 15 dažādās Spānijas pilsētās. 1999. gadā pianists saņēma prēmiju par labāko baroka laikmeta kompozīcijas interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā Pianistu konkursā ASV un tajā pašā gadā prēmiju par labāko F. Šopēna skaņdarba interpretāciju Andoras Starptautiskajā Pianistu konkursā.
Armands Ābols regulāri sniedz koncertus Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, to vidū Kārnegī Veil koncertzālē un Apvienoto Nāciju Organizācijas zālē Ņujorkā. Pianists uzstājies kopā ar Gulbenkian kamerorķestri, Barselonas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Bogotas Filharmonijas orķestri, Čīles Simfonisko orķestri, Čīles Filharmonijas orķestri, Providences Simfonisko orķestri. Armands Ābols vairākkārtīgi piedalījies tādos ievērojamos mūzikas festivālos kā Semanas Musicales de Frutillar un Festival de Pirque, Grandes Pianistas de Teatro Municipal, Čīlē, kā arī Liepājas Pianisma Zvaigžņu festivālā Latvijā. Armands ir ieskaņojis Čīles komponistu klavierdarbu antoloģiju divos kompaktdiskos, atzīmējot Čīles valsts neatkarības 200 gadu jubileju. Pianista koncerti tiek regulāri pārraidīti Spānijas, Kolumbijas Čīles un Latvijas radio un televīzijā.
Armands Ābols dzimis Rīgā, mūziķa gaitas sācis Jāzepa Mediņa Mūzikas skolā un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmiju, vēlāk papildinājis izglītību Klīvlendas Mūzikas Institūtā ASV. Armands Ābols klavierspēli ir mācījies pie Sergeja Babajana, Ilzes Graubiņas, Raitas Krilovas, Rūtas Elbertes un Brigitas Doriņas, kā arī piedalījies Dimitrija Baškirova un Pola Šenlija meistarklasēs.
Biļetes ir nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 18.30, kases tālrunis 67974787, e‑pasts baltais.fligelis@gmail.com, www.sigulda.lv un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Papildu informācija: Inese Zagorska tālr. 29162036
Vakara gaitā Mores amatierteātris „Oga” klātesošos aicinās uz izrādi „Balti jēri, melni vilki”. Par pamatu uzveduma tapšanā izmantoti muzejā apkopoti 1944.gada karadarbības aculiecinieku atmiņu vēstījumi. Vēsturiskus notikumus paudīs sabiedrībā atpazīstami cilvēki, kas piešķirs izrādei neatkārtojamu vienreizības un personiskās piederības sajūtu pagājušā gadsimta 40-to gadu notikumiem. Izrādē izmantos arī 40-to gadu laikam atbilstošas dekorācijas.
Muzeja naktī kursies ugunskurs, skanēs dziesmas un vīsies atmiņas. Viesus cienās ar karstu „burvju” tēju. Projekta „Muzeja nakts Morē” vadītāja Ingrīda Bērziņa aicina novada iedzīvotājus un interesentus uz vēsturisku atmiņu vakaru — muzeja nakti Morē.
Pulcēšanās plkst.21.00 pie Mores kauju muzeja.
Muzeja nakts apmeklētāji aicināti paņemt līdzi ziedus kritušo karavīru piemiņai.
Apmeklētāju ievērībai: autobuss no Siguldas dzelzceļa stacijas plkst.20.00 aties uz Mori, un atpakaļ no Mores uz Siguldu aties ap plkst.24.00 Sīkāka informācija pa tālruņiem: 64147290; 29419269.
Latvijas Kara muzejā pagājušajā nedēļā tika atklāta Rolanda Kovtuņenko grāmata „Mores Kauja”. Grāmatā apkopotas atmiņas no 2.Pasaules kara notikumiem Morē. Grāmatas atklāšana bija plaši apmeklēta, tajā kopā ar autoru piedalījās vēl aptuveni 100 cilvēki.
Rolands Kovtuņenko, bijušais rotas komandieris, grāmatā ataino notikumus ļoti spilgti un dzīvi, izmantojot gan savus, gan citu aculiecinieku stāstus. Grāmata ir dokumentāla, ar mērķi lasītājam konstruēt ainu par 2.Pasaules karu šeit pat Latvijā, Mores kauju laikā. Bijušajam karavīram ir pieredze grāmatu rakstīšanā, jo šī ir jau trešā grāmata, kas tiek nodota lasītāju rokās. Šī ir lieliska iespēja kauju epicentrā ielūkoties ar autora acīm.
Grāmatu var iegādāties Siguldas novada tūrisma centrā, Mores pagasta administrācijā un Mores muzejā. Grāmata tiks tulkota arī angliski, un ir ieplānots, ka jau rudenī ar grāmatā izdzīvotajiem notikumiem varēs iepazīties arī cittautieši.
16.maijā, starptautiskās akcijas „Muzeju nakts – 2009” ietvaros no plkst.19.00 Turaidas muzejrezervāts aicina uz ceļojumu laikā — Omni mea mecum porto — Visu, kas ir mans, es nesu sev līdzi — viena vakara garumā muzerjezervāta apmeklētājiem būs iespēja ceļot pagātnē, no jauna iepazīstot Turaidas novada kultūrvēsturisko mantojumu, aiznesot sev līdzi stāstus par Gaujas lībiešiem, Turaidas muzeja vēsturi un ceļotprieku senatnē.
Programmā:
19.00 — 20.00 Siguldas Mūzikas skolas un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” koncerts
Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā:
19.00 – 00.00 Izstāde „Visa dzīve man viens ceļojums” un improvizēts foto salons
20.00 – 21.00 Sarunas „Muzejs un laiks” kopā ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni un galveno krājuma glabātāju Līgu Kreišmani
19.00 – 00.00 Muzeja arheologu ceļojums laikā – izstāde par arheoloģiskajiem pētījumiem 50 gadu garumā
Turaidas muižas dārznieka mājā:
19.00 – 00.00 Jauna ekspozīcija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”
20.00, 21.00, 22.00 un 23.00 Ekskursijas „Ceļojums Gaujas lībiešu pasaulē”
Turaidas pils Ziemeļu tornī:
19.00 – 00.00 Mākslinieka Elmāra Gaigalnieka vizuālie stāsti „Kā vējš un zemestrīce rada smilšu gleznas”
19.00 – 00.00 Siguldas Mākslas skolas audzēkņu zīmējumu izstāde „Vara rīkste pār Gauju”
Turaidas pils pagalmā:
19.00 – 23.00 Interaktīva programma „Ko es zinu par lībiešiem?”
21.30 – 22.15 Rīgas līvu jauniešu grupas „Nurm orkestor” koncerts Turaidas pils pagalmā
Turaidas muižas saimnieciskajā centrā:
19.00 – 21.30 Katram savu ceļa spieķi!
Turaidas spieķu izrotāšana un sarunas ar amatnieku
19.00 – 21.30 Tējas „Ceļotprieks” baudīšana
Brīvdabas izstāde „Ieskats 800gades notikumos Siguldas novadā”. Eksponēšana pie Pārvaldnieka mājas
Lai gan darbojamies vēl tikai dažus mēnešus, orķestrī arvien palielinās dalībnieku skaits: iesaistās gan noteiktu tehnisko līmeni sasnieguši audzēkņi, gan arī (un, kas ir vispatīkamākais) – stīgu nodaļas absolventi un pat citu mūzikas skolu beidzēji, kas jūt sevī aicinājumu pēc muzicēšanas īstā orķestrī.
Šāda kolektīva izveide ir kā pamatakmens ilglaicīgai stratēģijai, kurai vajadzētu nodrošināt sava veida kvalitatīvu un mākslinieciski augstvērtīgu mūzikas piedāvājumu ne tikai siguldiešim, bet arī visam Vidzemes reģionam.
Otrs ne mazāk būtisks virziens ir stīgu instrumentu nodaļas mākslinieciskā līmeņa un prestiža celšana. Tas ir pierādījies Eiropas muzikālās izglītības programmās, ka tieši kolektīvā muzicēšana rada bērnos nepieciešamo interesi, lai varētu attīstīt savu muzikalitāti un spēlēšanas iemaņas. Arī no savas pieredzes varu droši sacīt, ka orķestra muzicēšana jau agrā vecumā ir drošs ceļš uz strauju profesionālo attīstību.
Pašlaik orķestrī spēlējošie Siguldas MS absolventi savu pašreizējo atzīstamo spēlētprasmi ieguva lielā mērā pateicoties ilggadīgai dalībai Rīgas Rajona Jauniešu Orķestrī, kas sākot no nelielas entuziastu grupiņas un “bariņa” tik tikko spēlējošu bērnu, spēja nepilnu piecu gadu laikā sasniegt visaugstākās pakāpes atzinību (zelta diploms) prestižajā konkursā Young Prague.
Nevar nepieminēt, šķiet, pašu svarīgāko: akadēmisks orķestris (stīgu, simfoniskais) — tā ir universāla valoda, ko saprot visur, kur kultūra ir vērtība. Pagājušā gada jūnijā, kad Siguldas jaunie mūziķi viesojās mūsu sadraudzības pilsētā Štūrē, lai kopīgi ar vācu jauniešiem atskaņoti L. van Bēthovena 1. simfoniju, zīmīgs bija Štūres pilsētas mēra Cord Bockhop teiktais: “Šis ir lielisks piemērs! Jo, kamēr mēs vēl runājam, jūs jau strādājat kopā.” Sadarbība ar Dīpholcas reģiona orķestri turpināsies šā gada oktobrī, kad mūziķi viesosies Siguldā. Kopīgi paredzēts iestudēt Jozefa Haidna (kura nāves 200.gadadienu šogad plaši atzīmē visā pasaulē) simfoniju “Pārsteigums”.
Šo gadu noslēgs ziemassvētkiem veltīta koncertu sērija, piedaloties solistiem un jauniešu korim “Atvars” Jāņa Baltiņa vadībā.
Pēteris Plūme, Siguldas Jauniešu Kamreorķestra mākslinieciskais vadītājs.
Līdz 14.maijam Dienas centrā, Pils ielā 3a, apskatāma Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centra PĒRLĪŠU MĀKSLAS pulciņa audzēkņu DARBU IZSTĀDE „ES SAVAI MĀMIŅAI…” Šo izstādi pulciņš velta vismīļākajam cilvēkam pasaulē – māmiņai!
Pērlīšu mākslas pulciņš Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrā, Poruka ielā 11, darbojas tikai otro gadu. Pulciņa galvenais mērķis – apgūstot vienkāršākos pērļošanas paņēmienus, paša rokām radīt oriģinālas rotiņas savam un citu priekam. Lielākā daļa darbiņu gatavoti māmiņām, māsām un draudzenēm.
Siguldas pilsētas kultūras namā š.g. 26.aprīlī un 3.maijā notika 1.un 2.atlases kārta nu jau XI Bērnu un Jauniešu popmūzikas festivālam ‘’Gaujas Atbalss’’.
26.aprīlī žūrijas komisija noklausījās 35 priekšnesumus ‚bet 3.maijā to skaits bija 92!
Žūrijas sastāvs – Zigrīda Resele – Siguldas kultūras nama bērnu vokālās studijas vadītāja , Andris Šēnfelds – grupas ‘’Flora’’ mūziķis , Armands Leimanis – grupas ‘’Apvedceļš’’ mūziķis ‚Dace Pleša – Siguldas k/n direktore , Maija Lūsēna – dziedātāja , Andris Alviķis – Siguldas k/n skaņu operators, grupas ‘’Bet Bet’’ mūziķis, Evija Kupavska – mūzikas pasniedzēja. Festivāla finālam, kas notiks 23.maijā Siguldas pilsdrupu estrādē izvirzīti dalībnieki:
Bērni –solisti
1.Agneta Karpa.
2.Annemarija Paula.
3.Luīze Krasta.
4.Niklāvs Tiļčiks.
5.Adrija Korsakaite.
6.Sanita Jansone.
7.Amanda Bašmakova.
8.Margarita Sēkliņa.
9.Līna Kalniņa.
10.Eliāna Sanda Veinberga.
11.Annemarija Moiseja.
12.Adrija Žagare.
13.Jānis Grūtups.
14.Santa Mačukāne.
15.Estere Pogiņa.
16.Laura Ausmiņa , Kārlis Misums
17.“Salaspils Buciņi”
Bērni –grupas
1.“Mambo”
2.“Nianse”(6.–9.)
3.“Mazie Saulēniņi”
4.“Odziņa”
5.“Poppy”
6.“Mini Rondino”
7.“Mini Pop”
Pusaudži – solisti
1.Annija Bērziņa.
2.Ilze Skarbule.
3.Evelīna Andersone.
4.Krista Lapiņa.
5.Kerija Moda Karpinska
6.Elīza Liepiņa
7.Anete Kotoviča.
8.Paula Pole.
9.Krista Lapiņa, Roberts Lapiņš.
Pusaudži – grupas
1.“Nianse”
2.“The Sound”
3.“Saulēniņi”
4.“Rondino”
5.“Podziņas”
Jaunieši –solisti
1.Kristīne Žogota.
2.Līga Konrāde.
3.Roberts Lapiņš.
4.Liene Matveja.
5.Agne Dambe.
6.Toms Auza.
7.Elīna Čampere.
8.Marta Šaliņa.
9.Jānis Bukšs.
10.Aleksandrs Tuguševs.
11.Anna Duncīte.
12.Krista Pažerecka.
13.Kristīne Lāce.
14.Madara Blūmere.
Jaunieši- grupas
1.“Scream”
2.“Lai Skan”- meit.gr.
3.“Lai Skan” — puišu gr.
Laureātu noskaidrošanas koncerts: 23.maijā
plkst.14.00 — bērnu koncerts ;
plkst.18.00 – pusaudži, jaunieši.
Ieeja uz abiem koncertiem — 1,50 ; pensionāriem — 1,ls
Iedvesmojoties no dabas krāsainākās parādības – varavīksnes, Turaidas pils Ziemeļu tornī 12.maijā plkst. 14.30 tiks atklāta Siguldas Mākslas skolas audzēkņu zīmējumu izstāde „Vara rīkste pār Gauju”.
Izstādes tematika saistīta ar Turaidas muzejrezervāta jauno ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, un tās mērķis ir parādīt varavīksnes atspoguļojumu somugru un latviešu kultūras telpā — nosaukumos, ticējumos, mīklās, mitoloģijā, tautasdziesmās un vietvārdos. Izstādes nosaukums atvasināts no latviešu tautas mīklas „Vara rīkste pār Daugavu”, kuras atminējums slēpjas krāšņajā varavīksnes lokā. Izstādes idejas autore ir Gaujas nacionālā parka vecākā speciāliste un Siguldas Mākslas skolas skolotāja Indra Čekstere.
Visi interesenti apskatīt izstādi „Vara rīkste pār Gauju” īpaši aicināti 16.maijā akcijas „Muzeju nakts” laikā no plkst.19.00 līdz 23.00.
Elīna Mūrmane
Turaidas muzejrezervāta
Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba nodaļas galvenā speciāliste
9.maijā plkst.18.00 Siguldas Jaunās pils svētku zālē pavasara mūzikas koncerts „Kad Siguldā sāk ziedēt ievas …’. Koncertā piedalīsies pūtēju ansamblis ‘Sigulda’, diriģents Jānis Raslavs, solists — Raimonds Eizenšmits. Koncerta īpašais viesis būs Stīvs Beke (Steave Becke — Austrija).
Stīvs Beke sniegs koncertu arī 7.maijā plkst.15.00 Dienas centrā, Siguldā, Pils ielā 3/a.
Atklātais, tomēr ļoti kautrais Austrijas Mēdlingas mūziķis Stīvs Beke ir garants jūtīgai, reti dzirdētai un sirsnīgai mūzikai, kurš blakus savam pamatinstrumentam — ģitārai spēlē vēl neskaitāmus citus
instrumentus.
Stīvs Beke darbojas visā Austrijā arī kā Disk — žokejs, ir smalks un vienreizējs mūziķis — producents un aranžētājs, kurš dzied un spēlē daudz dažādos pasākumos, bet īpašu popularitāti gūst ar saviem latviešu oriģināldziesmu koncertiem Austrijā un Latvijā. Viņš sev ieguvis stabilu vietu kā vienīgais austriešu interprets ar pašsacerētām latviešu dziesmām. Māksliniekam ir izveidojies labs kontakts ar tādiem atpazīstamiem latviešu mūziķiem un atskaņotājmāksliniekiem kā Egilu Siliņu, Austru Pumpuri, Ievu Akurāteri, Sintiju Gravu, pianistēm Gundegu Hartmani — Beki, Ievu Ošu, pūtēju anasambļa ‘Sigulda’ diriģentu Jāni Raslavu un grupu ’ Flora ‘.
Stīva Bekes ģitārista virtuozitāte, ne ar kādu citu nesajaucama un izteiksmīga balss ar plašu diapazonu, ļāvusi viņam kļūt par iemīļotu, pieprasītu un labprāt klausītu mūziķi, dāvājot saviem klausītājiem neaizmirstamas un skaistas uzstāšanās.
Ieeja brīva.