Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībniece Alīda Linde piedalās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras rīkotajā Latvijas Republikas izstādē „Jostas, jostiņsegas, josliņsegas” Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Izstāde tiks atklāta 8. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē. Izstāde būs apskatāma līdz 2010.gada 10.janvārim.

Izstādē “Jostas, jostiņsegas, josliņegas” ar saviem darbiem piedalās Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki un individuāli meistari. Būs eksponētas gan dažādā tehnikā darinātas jostas, gan jostiņsegas, kas parādīs šā priekšmeta dekoratīvo nozīmi arī šodien.

Siguldas pagasta bibliotēkā 30.septembrī notika UNESCO projekta ietvaros „Stāstu laiks bērniem” pasākums „Pieci kaķi”.

Siguldas pagasta bibliotekāre Ieva Ozola ar kaķu stāstu iepriecināja mazos klausītājus, kā arī viņu vecākus. Šis stāstījums nebija līdzīgs vakara pasakai, bet gan bērnus mudināja ieklausīties, kaķa stāstā, piedalīties rotaļās un aplūkot bibliotēkas krājumu par kaķiem. Bērnus iepriecināja gan bibliotekāres atraktīvais stāstījums, gan bibliotēkas bērnu stūrīša dekorācijas, kur bija sazīmēti pieci kaķi.

Baltijas kamerorķestrim „Kremerata Baltica” 24.septembrī svinīgā ceremonijā Berlīnē, tika pasniegta Japānas Mākslas Asociācijas ikgadējā prestižā balva un naudas prēmija kultūrā un mākslā “Praemium Imperiale”. Balva orķestrim piešķirta kategorijā „Jaunie mākslinieki”. Šī balva pasaulē tiek pielīdzināta Nobela prēmijai kultūrā.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notika Japānas vēstniecībā Berlīnē, klātesot  balvas patronam Viņa Augstībai Princim  Hitači  un Viņas Augstībai  Princesei  Hitači. Orķestra vārdā balvu saņēma un ceremonijā piedalījās tā mākslinieciskais vadītājs Gidons Krēmers un orķestra direktore Ingrīda Zemzare.

Pieņemšanā  par godu princim Hitači Vācijas prezidents Horsts Kēlers savā uzrunā teica: „Laiks ir par īsu, lai es varētu  izteikties par visiem Praemium Imperiale laureātiem. Tāpēc es vēlētos atzīmēt tikai vienu no viņiem – „KREMERATA BALTICA”. Es ļoti priecājos par šo atzīšanu, ne tikai šī orķestra  mākslinieciskās kvalitātes dēļ, bet arī īpaši tā sevišķā mūzikas un brīvības pienesuma dēļ, ko Baltijas tautas ir devušas kopš dziedošās revolūcijas pirms divdesmit gadiem. Tas ir spilgts piemērs, kā arī mazas tautas ko apbrīnojamu var izdarīt. Tas ir piemērs ar vispasaules nozīmi un spēku. Kā teicis  Gēte, „nepastāv patriotiska māksla vai patriotiska zinātne. Abas pieder visai pasaulei””.
Japānas Mākslas Asociācija ir dibināta 1887.gadā. Tās  patreizējais patrons ir Princis Hitači – Japānas Imperatora brālis. Balva tiek pasniegta gleznotājiem, skulptoriem, teātra un kino māksliniekiem, arhitektiem un mūziķiem.

Kopš 2004.gada, ik gadu, Siguldā notiek „Kremerata Baltica” kamermūzikas festivāls, kurš ieņēmis nozīmīgu vietu Latvijas kultūras dzīvē un ir ievērojams Siguldas, kā aktīvas kultūras vietas, zīmols. Festivāla dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir Gidons Krēmers, festivāla direktore — koncertzāles„ Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska. Festivāls jau iepriekš ir saņēmis laikraksta „Diena” ikgadējo kultūras notikuma balvu un Latvijas Lielo Mūzikas balvu.

Ņemot vērā klausītāju lielo interesi par čellu trio „Melo – M” jaunā albuma „Around the World” koncertu 3.oktobrī Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”, ir izsludināts papildkoncerts 3.oktobrī plkst.15.00. Čellu trio „Melo – M” 3.oktobrī Siguldā sniegs divus koncertus- gan plkst. 15.00, gan plkst. 18.00. Biļetes tirdzniecībā koncertzāles kasē pieejamas tikai uz papildkoncertu plkst. 15. 00.

Jaunajā programmā “Apkārt pasaulei” grupas čellisti iejūtas civilās aviācijas pilotu lomās, ar mūzikas palīdzību apceļojot daudzas pasaules valstis. Skaņdarbu klāstā ir “Melo – M” versijas par krievu, īru, somu, afrikāņu, amerikāņu, grieķu, peruāņu un citu tautu populārākajām dziesmām.
 
Latvijas turnejas koncertos ir iespēja dzirdēt arī  agrāk popularitāti iekarojušos “Melo – M” skaņdarbus – versijas par populārām latviešu un pasaules estrādes melodijām, kā arī “Melo – M” oriģināldarbus.

Koncertzāles “Baltais Flīģelis” tālrunis: 67974787.

No 1.oktobra mainīts Siguldas pilsētas bibliotēkas darba laiks:
Pirmdienās, svētdienās — slēgts
Otrdienās — 11.00- 19.00,
Trešdienās, ceturtdienās — 12.00–18.00
Piektdienās — 10.00–18.00
Sestdienās — 10.00–17.00

Mēneša pēdējā ceturtdiena — spodrības diena (bibliotēka apmeklētājiem slēgta).

Siguldas pilsētas bibliotēka apmeklētājiem piedāvā:
— plašu latviešu oriģinālliteratūras, t. sk. trimdā izdoto autoru krājumu, cittautu daiļliteratūru, nozaru literatūru;
— alfabētisko kartīšu katalogu, kā arī bibliotēkas elektronisko grāmatu katalogu (dati no 2005. g.);
— periodiskos  izdevumus ( 39 žurnāli un 8 laikraksti);
— tematiskās novadpētniecības materiālu mapes par Siguldu – Siguldas novadu, un elektronisko navadpētniecības datu bāzi;
— iespēju strādāt ar datorprogrammām Internet Explorer”,  „MS Word”, „MS Excel” un „MS Power Point”;
— saglabāt sameklēto informāciju, ierakstot to lasītavā iegādātajā disketē vai veicot lāzerizdruku un tintes izdruku no datora;
— apgūt praktiskas pamatiemaņas informācijas meklēšanā Internetā;
— sniedz bibliogrāfiskās uzziņas, konsultācijas;
— veic kopēšanas, skenēšanas pakalpojumus;
— organizē tematiskus pasākumus, jauno grāmatu dienas un veido grāmatu jaunieguvumu sarakstus.

Siguldas pilsētas bibliotēka atrodas Strēlnieku ielā 13, tālrunis: 67973258, e‑pasts:biblioteka@sigulda.lv.

3.oktobrī notiks Otrā pasaules kara Mores kauju 65.gadskārtas atceres pasākumi. Piemiņas pasākumi sāksies plkst. 12.00 ar svētbrīdi kaujās kritušo Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola. Pasākumu atklās Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvis Aleksejs Ozoliņš, NBS kapelāns Raimonds Krasinskis, Zemessardzes komandieris Juris Zeibārts un citi. Dziedās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns) Jaunsardzes orķestra pavadībā.

Savukārt ap plkst. 13.30 Mores kauju piemiņas parkā notiks Atceres sarīkojums, kurā uzrunas teiks Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Latviešu Virsnieku apvienības,  Aizsardzības ministrijas, NBS, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Saeimas pārstāvji. Dziedās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns) un Siguldas Valsts ģimnāzijas jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš).

Atceres pasākuma noslēgumā — saviesīga pēcpusdiena Mores kauju piemiņas parkā pie ugunskura, baudot līdzpaņemto, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības sarūpētās karavīru pusdienas.

Otrā pasaules kara Mores kauju 65. gadskārtas atceres pasākumu laikā visas dienas garumā būs atvērts Mores kauju muzejs.

Šajā nedēļas nogalē Siguldas novadā notiks vairāki interesanti pasākumi — koncerti, gadatirgus, Dailes teātra viesizrāde un sporta sacensības.

Piektdien, 25. septembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” ciklā „Būsim draugi mūzikā!” viesosies divi klavieru dueti – Sana Villeruša, Francis Gaiļus/Vācija/ un Agra, Arnolds Dimanti/Latvija/.
Pianisti Sana Villeruša un Francis Gaiļus jau vairākus gadus turpina savu muzikālo izglītību un radošo darbu Vācijā, Hamburgā. Šajos gados tad arī radās abu pianistu sadarbība un muzicēšana kopā klavieru duetā. Duets nodibināts 2004.gadā. 2007.gada rudenī tas piedalījies divos konkursos — E.Grīga starptautiskajā  konkursā Oslo, kur mūziķu sniegums par F.Šūberta  un J.Brāmsa skaņdarbu interpretāciju tika novērtēts ar speciālu atzinību, un 2. starptautiskajā  konkursā Valbergā, Francijā duets ieguva 2.vietu.
Agra un Arnolds Dimanti ir Siguldas Mākslu skolas pedagogi. Dueta pirmie četrrocīgās muzicēšanas mēģinājumi aizsākās 1980. gadu sākumā studiju laikos J.Mediņa mūzikas vidusskolā un J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Pirmo solo programmu mākslinieki sagatavoja 1991. gadā, kas arī ir dueta, kā pastāvīgas mākslinieciskas vienības, izveidošanas gads. 1996. gadā klavieru duets ieguva Mūzikas maģistra grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Guntas Sproģes klasē un  papildinājušies  Mareka Bobetsa (Vācija) meistarklasē. Mākslinieki koncertējuši Polijā, Lietuvā, Zviedrijā. Ir veikti ieraksti Latvijas Radio.
Koncertā tiks atskaņots norvēģu komponista E.Grīga skaņdarba „Rudens” divām klavierēm 8- rocīgi, un šis būs  darba  pirmatskaņojums Latvijā.
Biļetes uz koncertu var iegādāties koncertzāles kasē darbdienās no plkst.11.00- 19.00

25.septembrī plkst. 19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā notiks Dailes Teātra izrāde „Siseņi”.
Biļanas Srbļanovičas traģikomēdijas „Siseņi” pirmizrāde notika 2008.gada oktobrī. Izrāde stāsta par mūsdienu cilvēka vientulību, vilšanos un zaudētām ilūzijām, paaudžu karu un sadursmi, konfliktiem ģimenes locekļu starpā, neārstējamām brūcēm, ko cērt vistuvākie cilvēki. Tas ir vienlaikus smieklīgs un traģisks darbs, kurā tumsa mijas ar gaismu, bet diena ar nakti. Izrādes personāži ir ļaudis, kuri grib iegūt, neko nezaudējot un necik nemaksājot. Tomēr katram dzīvē pienāk krīzes mirklis, kad viņš pēkšņi apzinās to, ka šī dzīve reiz beigsies un ka pienāks neizbēgamais vecums. Vecās vērtības sašķobās un izkristalizējas jaunas. Kādam izdodas no šī haosa radīt jaunu kārtību, bet citam nē.
Lomās: Rēzija Kalniņa (Nadežda), Ivars Auziņš vai Artis Robežnieks (Milans), Artūrs Skrastiņš (Fredijs), Kristīne Zadovska (Dada), Nora Anna Geidmane (Alegra), Mirdza Martinsone vai Indra Briķe (Žanna), Harijs Spanovskis (Makss), Juris Strenga (Igņatoviča kungs), Juris Bartkevičs (Joviča kungs), Aivars Siliņš (Simiča kungs), Olga Dreģe vai Ilze Vazdika (Petrovičas kundze). Izrādes režisors – Mihails Gruzdovs.
Biļetes var iegādāties Siguldas pilsētas kultūras namā. Kases darba laiki – no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 11.00 – 17.00 Biļešu rezervācija pa tālruni: 67970814 vai 29548365. Cena: 6 – 8 lati.

Sestdien, 26.septembrī no plkst.9.00 Svētku laukumā visus aicinās Miķeļdienas gadatirgus, kurā varēs iegādāties zemnieku un amatnieku piedāvāto produkciju, kā arī vērot novada pašdarbības kolektīvu priekšnesumus. Amatnieku tirdziņš, ābolu, bumbieru izstāde, kā arī bērnu radošās darbnīcas un kaķu izstāde notiks arī pie tirdzniecības centra „Raibais suns”.

Sestdien, 26.septembrī plkst.11.00 sāksies piedzīvojumu sacensības “Iepazīsti Siguldas novadu”. Tās notiks velosipēdu un automašīnu disciplīnās.
Katra komanda saņems Siguldas novada apvidus karti un kontrolkarti ar jautājumiem. Komandām būs jāatrod kontrolkartē norādītie punkti un objekti. Pie katra atrastā punkta komandai būs jāatbild uz kontroljautājumu un jānofotografējas. Visām komandām finišā būs jāierodas līdz plkst.17.00. Rezultātu apkopošana, veiklāko un atjautīgāko godināšana notiks plkst.18.30 krodziņā “Bucefāls”.
Komandu (velo un auto disciplīnās) dalības maksa: 12 lati, bet sacensību dienā – 15 lati. Ģimeņu komandu dalības maksa ir 7 lati, bet sacensību dienā — 10 lati.
Vairāk informācijas: www.km-sigulda.lv

Sestdien, 26.septembrī plkst 19.00 uz „Baltā flīģeļa” skatuves pirmo reizi muzicēs Linda Leen  koncertprogrammā „Dziesmas mīlestības valodās”. Dziedātāja uzstāsies kopā ar akustiskās ģitāras meistaru Kasparu Zemīti. Koncerta programmā skanēs pašas dziedātājas izvēlētas dziesmas, kuras viņu uzrunā personiski un intīmi. Dziesmas skanēs latviešu, angļu, krievu un spāņu valodās, bet tās visas vieno viena valoda — Mīlestības valoda. Mazāk zināms klausītājiem ir fakts, ka Linda Leen bez profesionālās klasiskās vokālās  izglītības iegūšanas J.Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā ir apguvusi arī flautas spēli Siguldas Mūzikas skolā.
Biļetes uz koncertu var iegādāties koncertzāles kasē darbdienās no plkst.11.00- 19.00.

Siguldas pagasta kultūras namā 25. septembrī plkst. 17.00, tiks atklāta Guntas Celmas izstāde „Staru vaiņagi”(mandalas, auras). Gunta Celma, (dzimusi Stirna) ir Latvijas Dizaineru Savienības biedre, strādājusi par mākslinieci grafiķi reklāmas dizaina jomā, radījusi firmu zīmes, igstoši strādājusi par galveno mākslinieci žurnālos „Māja, dzīvoklis” un „Mēbeles, interjers”. Līdztekus pamatdarbam māksliniece pievērsusies glezniecībai. Īpaši iedziļinājusies krāsu mācībā un krāsu pāru iedarbē uz cilvēka psihoemocionālo sfēru, studējot gan dizaina pētījumus, gan apgūstot ārsta — psihologa Maksa Lušera krāsu testu mācību un latviešu tautas mākslas krāsu salikumus. Mācījusies arī astroloģiju, pievēršot uzmanību tieši planetārajām un zvaigžņu gaismām, cilvēka biolauka starojumam. Tas viss guvis atspoguļojumu pēdējos 12 gados radītajās gleznās un konkrētiem cilvēkiem veidotajās mandalās – aurās (individuālie staru vainagi).

„Šajā satraucošajā laikā, kad gaiss sāk smaržot pēc rudens, Saulīte – māmuliņa spīd arvien zemāk gada aplī, līdzīgi procesi notiek mūsu sirdīs un prātos. Gribas atbīdīt tālāk no sevis gan tumsu, gan haosu, sapurināt kažociņu, sakārtot spalviņas un justies līdzsvarā un drošībā. Tādēļ mīļi aicinu Jūs visus uz savu gleznu izstādi, kam devu nosaukumu Staru vainagi. Būs izstādītas arī manis darinātās konkrētu cilvēku personīgās mandalas – auras. Darbi radīti samtainajā temperas tehnikā un ar labām domām. Visi kopā tie būs apskatāmi pirmo reizi. Staru vainagi ir mans mākslinieces, ezotēriķes un Dainu filozofijai piederīgas būtnes redzējums par gaismas un krāsu maģiju pasaulē – kā redzamajā, tā neredzamajā. No viena maza gaismas punkta piedzimst zvaigznīte, kas staro un plešas uz visām pusēm. No sīkas sēkliņas izplaukst puķe, izveidojas cilvēciņš. Tas ir sākums – gaisma. No gaismas rodas dzīvība un prieks virs zemes, un visa pasaule uzmirdz krāsu niansēs, krāšņumā un formu daudzveidībā. Dvēsele atnāk un aiziet kā gaisma. Gaisma rada laimes hormonus. Gaisma ir mūsu Laima. Latvija ir pilna ar īpašām, mums vajadzīgām gaismām un krāsām. Šeit dzīvo mūsu Laima un laime, reizēm dziļi biezoknī paslēpusies, reizēm nabadzīgas sieviņas izskatā, reizēm suņa acu skatā un putna tuvumā. Latvijai ir savs īpašs mirdzums un katram mums ir savs īpašs mirdzums. Diža un mūžsena ir apļa forma: kā Saule, kā pilns Mēness debesjumā, kā mūsu planēta un mātes vēders. Tā saudzē un sargā savējo no svešā. Rada saskaņu un harmoniju. Sakārto. Austrumnieki apļus ar dvēselīti vidū sauc par mandalām. Latviski tie būtu dižapļi saucami. Es savus dižapļus piepildu ar krāsviļņu un staru pulsācijām, ziedu un zvaigžņu formām. Zīmējot dižapļus izjūtu, ka aizmirstu rūpes un raizes, gūstu arvien priecīgāku prātu, koncentrējos un atjaunoju spēkus. Vēlos, lai arī citi cilvēki manās ezotēriskajās, priekam domātajās apļu gleznās atrod savu cerību stariņu, atklāj jaunu – gaišu pasauli, uzspodrina savus staru vainadziņus”, uz izstādi aicina G.Celma.

Izstāde apskatāma Siguldas pagasta kultūras namā no 25.septembra līdz 11. oktobrim. Izstāde atvērta: darba dienās no 10.00 līdz 19.00; sestdienās no 10.00 līdz 14.00, svētdien – slēgts. Ieeja – brīva.

 Piektdien, 18.septembrī plkst. 18.00 Kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis” tiks atklāta gleznotāju Kārļa Siliņa un Tatjanas Semanes darbu izstāde.

Darba laiks:   pirmdien, otrdien – slēgts

                        Trešdienās, ceturtdienās – pēc iepriekšēja pieteikuma

                        Piektdienās plkst. 12.00 – 17.00

                        Svētdienās plkst. 12.00 – 16.00

Pēc veiksmīgi aizvadītām divām sezonām TV ekrānos, LNT šova “Latvijas Zelta talanti” pirmās un otrās sezonas dalībnieki 19.septembrī plkst.16.00 viesosies Siguldā.

„Latvijas Zelta Talanti” koncertā skatītāji klātienē varēs redzēt jaunos talantus — “Kombuļus”, Eviju Misiņu, Daci Upīti, grupas „Moonlight Dancers” un “Wellingtons”, kā arī citus šova talantīgos dalībniekus. Koncertos kā īpašie viesi piedalās dziedātāja Ginta Ēķe un grupa “Latte” ar Zigmāra Liepiņa populārākajām dziesmām.

“Latvijas Zelta talantu” koncertturneja sākās 17.jūlijā. Turnejas laikā dažādās Latvijas pilsētās ir notikuši 20 koncerti.

Biļetes uz koncertu Siguldas pilsdrupu estrādē (lietus gadījumā Siguldas pilsētas kultūras namā) var iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs (arī Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā), kā arī stundu pirms koncerta sākuma. Biļešu cenas ir no 3 līdz 5 latiem.

Trešdien, 16. septembrī plkst.18.00 Mākslu skolas “Baltais flīģelis” izstāžu telpā atklās Džemmas Skulmes darbu izstādi “Glezniecība”, kuras laikā notiks arī tikšanās ar mākslinieci.
 
“Visām Džemmas Skulmes gleznām piemīt īpašība, kas raksturīga lielajai vecmeistaru mākslai un kas mūsdienās izzūd aizvien straujāk, — tās ir “īstas gleznas”. Šis ir grūti satverams jēdziens. Ne vienmēr var saprast, kas atšķir skici kā fragmentāru un nestabilu darinājumu no pabeigta un sevī pilnīga mākslas darba, kurš kopā ar rāmi veido ne vien garīgā izstarojuma avotu, bet arī augstvērtīgu mākslas priekšmetu. Vecajiem lielmeistariem gleznošana nebija tikai radīšanas process, rezultātā vajadzēja tapt kaut kam paliekošam, mūžīgam un skaistam, kas bez visām pārējām īpašībām spēja būt arī cilvēku vides rota — vienalga vai, vai tā bija baznīca, pils, rātsnams vai pilsoņa dzīvojamā istaba. Džemmas darbiem piemīt šī nobeigtība un atbilstība lielajai lietu kārtībai, katrs darbs ir nospriegots un pilnīgi līdzsvarots, arī tad, ja tā kompozīcija ir galēji dinamiska, formas — vētrainas un krāsas — žilbinošas. Turklāt, arī jebkurā daudzumā kopā salikti, viņas darbi tikai savstarpēji iegūst un veido jaunas harmonijas, sasaucoties milzīgā, vienotā mozaīkā. Dinamika un līdzsvars vienlaikus — grūts savienojums, bet tieši tas piešķir Džemmas darbiem neatkārtojamu spēku”, teikts mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles intervijā ar Džemmu Skulmi.
 
„Izstādē būs redzama arī mākslinieces lielākā atļaušanās — darbi no sērijas “Modelis”, kas tapuši iedvesmojoties no tolaik 6‑gadīgās meitas Martas zīmējumiem. Tā ir cita Džemma — drosmīga, krāšņa, sulīga un nepārspējami bērnišķīga. Tie ir darbi, kādus gleznotāja var atļauties tad, kad mākslā sasniegta augtākā pakāpe, kad var atmest visus ierobežojumus, visus stereotipus un pilnībā ļauties savām izjūtām, savām vēlmēm un radīšanas priekam. Tie ir darbi, kas pirmajā brīdī rada sirsnīgu un patiesu smaidu, bet ieskatoties un padomājot, ļauj atklāt, ka tas bērns un skatījums caur viņa prizmu uz pasauli ir katrā no mums un būs vienmēr. Vienīgi vai mēs atļaujam tam parādīties… Tas ir ceļš no reālisma caur ekspresionismu līdz abstrakcionismam, līdz mākslas pilnībai. Un tā ir liela uzticēšanās mūsu skatītājam un cerība, ka mēs to sapratīsim”, stāsta Mākslu skolas direktora vietniece Māra Ārente.
 
Džemmas Skulmes izstāde Mākslu skolā būs apskatāma līdz oktobra beigām katru dienu, Mākslu skolas darba laikā. Ieeja bez maksas.

Lai klasiskās mūzikas klausīšanos padarītu saistošāku bērniem un jauniešiem, koncertzāle „Baltais flīģelis” šajā sezonā piedāvā jaunu koncertciklu – „Būsim draugi mūzikā!”.  

Līdz 2009.gada beigām paredzēti trīs koncerti, kuros mūziķi savu spēli papildinās ar stāstījumu par skaņdarbu rašanos un instrumentu skanējumu, tā ļaujot jaunajiem klausītājiem vairāk uzzināt par norisēm mūzikā.

Koncertu cikls tiks atklāts piektdien, 11.septembrī plkst. 18.00 ar kamermūzikas koncertu „Ceļā uz Diseldorfu”, kurā piedalīsies jaunie mūziķi — klarnetists Mārtiņš Circenis, saksofonists Arvidas Kazlauskas un pianiste Agnese Egliņa. Programmā skanēs J.Brāmsa, K.Debisī, K.Nīlsena, M.de Falja  un A.Glazunova skaņdarbi.

Savukārt piektdien, 25.septembrī, plkst.18.00 programmā „2 reiz 2” muzicēs divi klavieru dueti — Francis Gaiļus un Sana Villeruša, kā arī Agra un Arnolds Dimanti. Agra un Arnolds Dimanti ir arī Siguldas Mākslu skolas pedagogi.

Piektdien, 6.novembrī plkst. 18.00 uz desmit gadu jubilejas koncertu “Lai dzīvo klarnete!” aicinās klarnešu kvartets „Quattro Differente”, kurā muzicē Guntars Gedroics (pirmā un pikolo klarnete), Kristaps Kitners (otrā klarnete), Marina Vidmonte (trešā un alta klarnete) un Česlavs Grods (ceturtā un basklarnete). Solists – Siguldas Mākslu skolas direktors Guntars Zvejnieks. Lai rosinātu bērnu interesi par klarnetes spēli, mūziķi aicina bērnus veidojumos, zīmējumos un gleznojumos atveidot klarneti un mākslas darbus atnest līdzi, nākot uz koncertu. Labākos darbu autorus apbalvos paši mūziķi.

Cikla „Būsim draugi mūzikā” koncertu biļešu cena ikvienam apmeklētājam – 1 lats. Papildu informācija koncertzālē „Baltais flīģelis”.