Jūdažu Sabiedriskajā centrā sestdien, 10.aprīlī plkst. 11.00 „Pasaku rītā” vecmāmiņa Līga aicina bērnus uz “Grāmatas par zvēriņiem” lasīšanu un Latvijas meža zvēru iepazīšanu.

Pasaku rītā gaidīti visi mazie un lielie skatītāji. Dalība pasākumā – bez maksas.

Sagaidot jauno tūrisma sezonu, Turaidas muzejrezervāts 10. aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst.14.00 rīko Informatīvo dienu, lai iepazīstinātu Latvijas gidus, tūrisma firmu pārstāvjus un ikvienu interesentu ar muzejrezervāta 2010.gada tūrisma sezonas  piedāvājumu, jaunajām ekspozīcijām, izstādēm un aktualitātēm muzeja darbībā.

Informatīvajā dienā Turaidā kopā ar muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni un muzeja speciālistiem, informāciju sniegs arī Vidzemes augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes dekāns, profesors Jānis Kalnačs, iepazīstinot klātesošos ar ziņojumu  „Kultūras tūrisma iespējas Latvijā”.

Informatīvo dienu Turaidas muzejrezervāts rīko katru gadu pavasara laikā, veicinot sadarbību ar tūrisma firmām, Latvijas  Profesionālo gidu asociāciju un Latvijas Tūrisma gidu asociāciju.

Šogad dalības maksa Informācijas dienas dalībniekiem — 3 Ls. Pieteikšanās līdz 9. aprīlim pa tālr. 67971402 vai e‑pastu: turaida.muzejs@apollo.lv

INFORMATĪVĀ DIENA PROGRAMMA

9.30 – 10.00    
Dalībnieku pulcēšanās, iepazīšanās ar Turaidas muzerjrezervāta Apmeklētāju centru un reģistrēšanās

10.05 – 10.30    
Aktualitātes Turaidas muzejrezervāta darbībā 2010. gadā
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne

10.30 – 11.00    
Kultūras tūrisma iespējas Latvijā
Vidzemes augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes dekāns, profesors Jānis Kalnačs

11.00 – 11.20  
Atjaunotā Turaidas baznīca un ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste Ina Līne

11.20 – 11.40    
Digitālā programma „Turaidas fogti un Rīgas arhibīskapijas vasaļu dzimtas 13. – 17. gs.
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste Vija Stikāne

11.40 – 12.00    
Turaidas muzejrezervāta 2010. gada pasākumi un akcija „Piedalies pats!”
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja Anda Skuja

12.00– 12.30    
Kafijas pauze

12.30 – 12.45  
Rakstu krājuma „Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā” prezentācija, pateicība sadarbības partneriem

12.45– 13.00
Iepazīšanās ar jauno izglītojošo programmu „Ko lems līvu likteņa zirgs?”

13.00 – 14.30    
Ekskursija uz Turaidas baznīcu
Ekskursija pa Turaidas pils ekspozīcijām
Mākslinieka Elmāra Gaigalnieka prezentācija „Smilšu mistērijas” Turaidas pils Ziemeļu tornī

Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja

 No 9.aprīļa līdz 7.maijam Kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis” skatāma izstāde „4 x Gulbis”, kurā būs skatāmi Gulbju ģimenes – tēlnieku Aivara un Kristapa, gleznotājas Madaras un stikla mākslinieces Bārbalas darbi.

7.maijā plkst.19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā viesosies jauna stand-up komēdija „Tāda es esmu” – komiski nopietns mēģinājums celt latviešu sievietes pašapziņu. Galveno lomu izrādē attēlos populārā aktrise Zane Daudziņa, uzdodot skatītājiem jautājumu – vai ir kāda ķermeņa daļa, ar ko jūs pats esat apmierināts?

Jaunā izrāžu apvienības „Panna” izrāde – Aivas Birbeles „Tāda es esmu” ar Zani Daudziņu galvenajā lomā ir atklāts latviešu sievietes miesas stāsts, kurā tiek veikt pilnīga ķermeņa inventarizācija un apkopota intīmo zonu bilance:
—    vai dibens nav par lielu un krūtis par mazu?
—    vai esi bijusi laba meitene, neesi par daudz ēdusi un par ilgu skatījusies televizoru?
—    skūt vai epilēt?
—    masēt ar medu vai karstajiem akmeņiem?
—    botulīns vai jau skalpelis?
—    bet varbūt vienkārši pierīties, jo tāpat neviens tevi nemīl?

Izrādes režisors ir Juris Rijnieks – stand-up žanra aizsācējs Latvijā, režisors ar lielu pieredzi radošu projektu un izrāžu  veidošanā un organizēšanā, vairāku „Spēlmaņu nakts” teātra balvu ieguvējs Latvijā, kā arī pasniedzējs ar vairāk kā desmit gadu pieredzi komunikācijas treniņu un intensīvo biznesa apmācību veidošanā un vadīšanā. „Lielu daļu ikdienas enerģijas sievietes patērē sava ārējā tēla radīšanai un saglabāšanai. Noņemoties ar ārējiem parametriem, sieviete aizmirst savu patieso vērtību, kas ne vienmēr slēpjas jaunā smaržu pudelītē, krūšu palielināšanas operācijā vai šikā dizainera somiņā. Bet ja sabiedrība to padara par galveno sievietes dzīvē, vai nevar pienākt situācija, kad gribēsim veikt plastisko operāciju Brīvības pieminekļa Mildai? Ja tā ieskatās, viņa arī nav nekāda perfektā,” stāsta režisors.

Lugas autore Aiva Birbele ir aktrise un dramaturģe, kas iepazinusi dzīvi tirdzniecībā, ofisā un kafejnīcā, lai varētu rakstīt lugas, kas iepriecinātu un sasmīdinātu visdažādākos cilvēkus.

Biļešu iepriekšpārdošana notiek Siguldas pilsētas kultūras namā katru darba dienu no plkst.10.00 – 17.00. Biļešu cena – 4 – 6 lati. Biļešu rezervēšana pa tālruni: 67970814 vai 29548365.

 Informācija par Lieldienu pasākumiem Siguldas novadā

Tuvojoties tūrisma sezonai, rūpēs par apmeklētāju apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanu un jaunu pakalpojumu piedāvājumu, 31. martā tiks atvērts brīvās pieejas interneta stends Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.

Brīvās pieejas interneta stends muzejrezervāta Apmeklētāju centrā būs kā papildus interaktīvs informācijas avots, kuru izmantojot bez maksas ikviens apmeklētājs varēs iegūt ziņas par kultūrtūrisma objektiem un citām apskates vietām Siguldas un Krimuldas  novadā, kā arī visā Latvijā. Ikvienam interesentam būs iespēja iegūt informāciju arī par  pusdienošanas vai nakšņošanas iespējām, par transporta pakalpojumu pieejamību u.c. ar tūrisma nozari saistītiem piedāvājumiem.

Lai klientiem samazinātu informācijas meklēšanas laiku, muzejrezervāta publiskā interneta sākumlapā tiks piedāvātas saites uz LiveRiga, Latvijas Piļu un muižu asociācijas, Vidzemes tūrisma asociācijas, Latvijas muzeju biedrības, Siguldas novada domes un Gaujas nacionālā parka mājas lapām, kurās pieejama visplašākā informācija par aktīvas un saturīgas atpūtas iespējamām Siguldas novadā, Vidzemē un Rīgā. Rūpējoties par apmeklētāju dažādajām interesēm, interneta sākumlapā būs nodrošināta iespēja ievākt informāciju arī no populārākajiem Latvijas tūrisma portāliem – „Travelnews”, „Travelnet” un „Tours”.

Papildus muzejrezervāta sagatavotajiem ceļvežiem, bukletiem un citiem izdales materiāliem, brīvās pieejas publiskā interneta stends būs vēl viens veids, kurā iegūt papildus informāciju arī par Turaidas muzejrezervāta piedāvājumu un aktualitātēm.

Brīvās pieejas interneta stends tapis sadarbībā ar SIA „Latvian Intelligent Systems”, SIA „SG Dizains”, SIA „Lattelecom”. Tā dizainu, tāpat kā visa Apmeklētāju centra iekārtojumu, veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis. Muzejrezervāts izsaka pateicību un ir gatavs arī turpmāk strādāt komandā ar saviem sadarbības partneriem, atbalstītājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanas kvalitāti, dažādotu informācijas avotus un sekmētu tās pieejamību apmeklētājiem.

Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju ikvienam nejusties atrautam no savas ierastās vides arī muzejrezervātā, jo  caur Apmeklētāju centra publiskā interneta piedāvājumu, izmantojot e‑pastu publiskajos portālos, ikviens varēs sazināties arī ar saviem tuviniekiem, draugiem, darba kolēģiem, aizsūtot viņiem ziņu vai kādu fotogrāfiju ar Turaidas pili vai Gaujas senielejas ainavu.

Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr. 26572142
e‑pasts: san.tmr.@apollo.lv

No 27. līdz 28.martam Jelgavas pilsētas kultūras namā notiks Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras un Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” rīkotais III Latvijas pūtēju orķestru konkurss un I Baltijas valstu pūtēju orķestru konkurss BALTIC OPEN, kuros piedalīsies 25 orķestri un to vērtēs starptautiska žūrija. Konkursā piedalīsies arī Siguldas novada Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris diriģenta Ginta Kalniņa vadībā.

Pūtēju orķestru konkursi ir daļa no Nemateriālā Kultūras Mantojuma Valsts Aaģentūras stratēģijas, domājot par orķestru muzicēšanas tradīciju tālāku attīstību, mākslinieciskās un profesionālās meistarības izaugsmi. Ikviens konkurss mobilizē kolektīvu, dod jaunus radošus uzdevumus, izvēloties repertuāru un to iestudējot. Viens no konkursa mērķiem ir sekmēt orķestru repertuāra papildināšanu ar jauniem latviešu komponistu oriģinālskaņdarbiem.

28.martā plkst. 17:00 Jelgavas pilsētas kultūras namā, tieši izcilā jelgavnieka, pūtēju orķestru diriģenta, komponista un profesora Gunāra Ordelovska 83.dzimšanas dienā notiks abu konkursu rezultātu paziņošana, apbalvošanas ceremonija un BALTIC OPEN laureātu koncerts.

Mūziķiem visā pasaulē ir dota brīnišķīga iespēja sazināties arī Mūzikas valodā. Tieši šāds ir konkursa moto: Skaņa ir mūzikas valoda! Konkurss ir atklāts, un visi interesenti to var apmeklēt bez maksas.

Otrdien, 20.aprīlī Mālpils kultūras namā no plkst.12:00 notiks tautisko deju kolektīvu atlases skate, kurā piedalīsies Allažu pamatskolas deju kolektīva trīs grupas. Šī ir tuvākā skate dejotājiem, kuri pašlaik mācās un atkārto dejas soļus deju skolotājas Ilonas Šimes vadībā. Skatei gatavojas arī Siguldas, Saulkrastu, Mālpils un Inčukalna deju kolektīvi.  

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks šī gada vasaras vidū no 2.–11.jūlijam, Rīgā. Šajā pasākumā varēs piedalīties tie deju, koru, pūtēju orķestru  un vokālo ansambļu kolektīvi, kuri pirms tam skatēs gūs labākos rezultātus. Tiek plānots, ka svētku nedēļā piedalīsies 15 000 mūzikas kolektīvu, ap 18 000 deju dalībnieku, vidēji ap 2000 folkloras kopu, tajā skaitā arī skolu teātru un vizuālās mākslas pulciņu dalībnieki, kā arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi.

Allažu pamatskolā tautiskās dejas apgūst kolektīva trīs dažāda vecuma grupās. Jaunākā vecuma grupā dejo skolēni no 1.–3. klasei, vidējā vecuma grupā dejo skolēni no 4.–5. klases, savukārt vecākajā deju grupā dejo skolnieki sākot no 6.–9. klasei. Visām trim deju kolektīva grupām nodarbības notiek trīs reizes nedēļā. Dejošanas prasmes liela daļa audzēkņu apgūt sākuši jau bērnudārzā. Dažiem skolēniem arī vecāki dejo tautisko deju kolektīvos.

Allažu pamatskolas mūzikas pedagoģe Inguna Kalviša saka: „Mūsu skolai būtu liels gods un gandarījums piedalīties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, jo skolā mācās vidēji 135 audzēkņi. Piedalīties skatēs un konkursos vienmēr ir liels izaicinājums, jo ir liela konkurence no Pierīgas skolām, kur deju vai koristu kolektīvus pārstāv talantīgākie skolnieki, šāda veida atlase mūsu skolā nav iedomājama skolēnu mazā skaita dēļ. Mēs priecājamies, ka varam ikvienam savam audzēknim dot iespēju attīstīt dziedāšanas un dejošanas prasmes, jo skolēni ir atsaucīgi un cenšas izpildīt pedagogu prasības.” Savukārt jauniešu kolektīva dejotājs Andris Ribaks stāsta: „Būtu priecīgs tikt uz lielajiem svētkiem, bērnībā esmu piedalījies, tagad arī vēlos tur būt. Skatei pašlaik gatavojamies, apgūstam deju soļus, pielabojam kļūmes. Mūsu kolektīvam apģērbs ir sagādāts. Ar tā iegādi un vilnas zeķu adīšanu palīdz vecāki, kā arī skolas darbinieki.”

Paši dejotāji atzīst, ka dejošana attīsta stāju un līdzsvaru, kā arī palīdz trenēt atmiņu. Kopā pavadītais laiks deju nodarbībās ļauj vienam otru labāk iepazīt. Būtiska ir savstarpējā uzticēšanās un sadarbība, jo dejas laikā ir atkarīgi viens no otra. Ja kādam sajūk dejas solis, tas spēj izjaukt kopējo ritmu, tāpēc nepieciešams komandas darbs. Dejotāji labprāt dejo skolas pasākumos, paralēli dejot prasmes apguvei apmeklē keramikas, zīmēšanas, dziedāšanas un teātra pulciņus, taču cenšas un vēlas piedalīties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas viņiem būtu liels piedzīvojums un labi pavadīts laiks. Daļa no dejotājiem ir piedalījušies gājienā. Svētku gājiena laikā līdzi ņemtu ziedu vainadziņus, kā arī Allažu ģerboni.

Dalībnieki, siguldieši un citi ieinteresētie ir tikuši aicināti izteikt savu vīziju par to, kā svētku gājienā vislabāk prezentēt savu novadu. Allažu pamatskolas ārpusklases darba organizatore Ināra Paegle izteica savu priekšlikumu, ka gājiena laikā malā esošajiem dejotājiem rokās būtu jātur krāsaini spieķīši, savukārt pārējiem skolēniem aktīvi jāiesaistās dejā.    

Allažu pamatskolas keramikas pulciņa vadītāja Aija Lubgane gatavojas māla veidojumu izstādei skolā, kuras laikā tiks atlasīti pieci labākie audzēkņu darbi. Bērniem patīk no māla gatavot krājkases, vāzes, zivs un citus lietišķās mākslas darinājumus, ko vēlāk iespējams pārklāt ar laku un vizulīšiem, kas paspilgtina izgatavoto objektu. Visi Allažu pamatskolas skolēni ir iesaistījušies šī gada svētku gājiena vienojošās tēmas SVĪTRU KODA izdomā. Audzēkņu darbi tiks eksponēti izstādē skolas gaiteņos, kur skolotāji izvērtēs labākos darbus un kopā ar keramikas labākajiem darbiem tie tiks nosūtīti uz Pierīgas lietišķās un vizuālās mākslas darbu konkursu, kas norisināsies 27. aprīlī Ropažu kultūras un izglītības centrā.

Informāciju sagatavoja: Marija Petrova

Siguldas pilsētas kultūras namā piektdien, 16.aprīlī plkst.11:00 mazie siguldieši tiek aicināti uz Valsts Leļļu teātra izrādi „Viena maza turku pupa”. Izrādi apmeklēt iesaka bērniem no 2 gadu vecuma — veidot izrādes tik maziem bērniem ir vecāku ierosinājums.

Tas ir pirmais uzvedums no izrāžu cikla „Pasaka pasaciņa”, kas domāts pašiem mazākajiem Latvijas Leļļu teātra skatītājiem, kas ir 2–3 gadu vecuma bērni. Tieši tik mazus bērnus vecāki jau vēlas iepazīstināt ar teātra mākslu un uzvedības kultūru. Izrādē bērni tiek iesaistīti sarunā par dažādiem notikumiem, dzīvniekiem, priekšmetiem, kas palīdz bērniem gūt vai nostiprināt pirmās zināšanas par tiem. Savukārt Latvijas Leļļu teātris no savas puses izrādē piedāvā rotaļāšanās mācību stundu vecākiem, lai palīdzētu viņiem spēlēties ar saviem mazuļiem, izmantojot mājās esošās rotaļlietas un citus priekšmetus.  

Izrādes nosaukums „Viena maza turku pupa” ir veltījums vienam no bērnības populārākajiem skaitām pantiem, ko bērni zina paaudžu paaudzēs. Izrādei tapuši arī jauni skaitāmie panti, no kuriem vismaz dažas rindiņas bērniem būs viegli atcerēties izrādes gaitā. Pamatā izmantoti trīs stāsti no Vladimira Sutejeva darbu „Kas teica ņau?”, „Zem sēnītes” un „Ābolītis” motīviem, kas rosinājuši režisori Viju Blūzmu veidot savu skatuves versiju. Izrādes ilgums ir stunda un 10 minūtes. Ieeja ‑3 lati, kolektīviem/grupu pieteikumiem‑2,50lati.

Siguldas pilsētas kultūras namā studijā „Cosmo” 10.aprīlī plkst.14:00 notiks mazo vokālistu konkurss „Siguldas Novada Cālis-2010”. Konkursa mērķis ir veicināt pirmskolas vecuma bērnu muzikālo spēju attīstību. Piedalīties var bērni līdz 5 gadu vecumam

Dalībai konkursā, mazajiem solistiem jāsagatavo divas dziesmas pēc brīvas izvēles, kuras atbilst dziedātāja vecumam un balss spējām. Repertuārā konkursanti drīkst izpildīt dziesmas a cappella, mūzikas instrumentu vai fonogrammu pavadījumā, kas iepriekš jānorāda pieteikuma anketā.

Mazo vokālistu sniegumu vērtēs žūrijas komisija, ņemot vērā solista muzikalitāti un vokālās dotības, kā arī dziesmas atbilstību bērna vecumam. Konkursa uzvarētājs iegūs titulu „Siguldas Novada Cālis-2010”.

Konkursam mazos dziedātājus var pieteikt līdz 8.aprīlim Siguldas pilsētas kultūras namā aizpildot pieteikuma anketu. Dalības maksa — 3 lati. Ieejas maksa ‑1,50lati. Papildus informācija pa tālruni:67970814.

Šī gada pirmajā pavasara dienā, 20. martā, Turaidas muzejrezervātā notika Pateicības pasākums par godu Turaidas baznīcas restaurācijai, interjera atjaunošanai un ekspozīcijas par baznīcas vēsturi izveidei. Atklājot Pateicības pasākumu, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne uzsvēra, ka Latvijas kultūras mantojumā sakrālajai arhitektūrai ir nozīmīga vieta, bet īpaša  vērtība ir lauku vidē celtajām koka baznīcām, kuru mūžs parasti nav garš. Turaidas baznīca ir viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura bez būtiskām pārbūvēm ir saglabājusies no 18. gadsimta vidus līdz mūsdienām un kura pēc rūpīgās restaurācijas var lepoties ar savu arhitektonisko un māksliniecisko oriģinalitāti.

Pateicības pasākumā Turaidā piedalījās Latvijas kultūras ministrs Ints Dālderis. Pirms svētku brīža Turaidas baznīcā ministrs iepazinās ar Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centru, ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un Turaidas viduslaiku pili un tajā iekārtotajām ekspozīcijām, kas vēsta par notikumiem Turaidas novadā 13. – 18. gadsimtā Eiropas vēstures kontekstā.

Savā uzrunā Pateicības pasākumā Ints Dālderis izteica prieku un apbrīnu par Turaidas muzejrezervāta darbību un kvalitatīvo piedāvājumu. „Tautai nākotne ir tikai tad, ja tā apzinās savu vēsturi”, pauda ministrs. Uzrunā ministrs izteica pateicību visiem, kuri ieguldījuši degsmi un sirds siltumu Turaidas baznīcas atjaunošanas darbu realizēšanā un novēlēja muzejrezervātam, neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju valstī, izturēt un tikpat veiksmīgi darboties arī turpmāk.

Pateicības pasākumā piedalījās un savu vērtējumu izteica arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis. Svētkus muzikāli kuplināja Siguldas pilsētas kultūras nama koris „Spārni”, diriģenti Līga Ādamsone un Juris Cābulis, un „Ziemeļlatvijas kameransamblis”, diriģents Valdis Drulle.

„Tik senā vēsturiskā vietā kā Turaidas ir daudzas zīmes un simboli, kuriem ir īpaša nozīme. Viens no tādiem simboliem ir Lilijas zieds, kas saistās ar leģendu par Turaidas valdnieka Kaupo sapni, ka šajā zemē ir jāceļ baznīca. Tāpēc šodien mēs savu pateicību simboliski ieliekam lilijas ziedā”,  teica direktore Anna Jurkāne. Pavasara saulainajā dienā lilijas ziedu un pateicību saņēma VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un  darbu vadītājs Juris Gailis, SIA „Balsts R” valdes priekšsēdētājs Jānis Zariņš, darbu vadītāji Jonas Ivanauskas un Aldis Ozols un visi restauratori, kuri ar lielu rūpību un atbildību veikuši restaurācijas darbus baznīcā. Liliju un sirsnīgus pateicības vārdus saņēma arī restaurācijas projekta autore Ināra Caunīte, SIA „Intarsija” pārstāvji Edgars Ruks, Dainis Bruģis un Ina Līne, kas veikuši baznīcas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī visi Turaidas muzejrezervāta darbinieki, kuri ieguldījuši darbu baznīcas vēstures izpētē un ekspozīcijas izveidē.

Pateicības pasākums noslēdzās Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā, kurā viesi iepazinās ar muzeja krājuma izstādi „Baznīca mums līdzās”.

 Sestdien, 20. martā Mālpils kultūras namā notika Pierīgas novadu apvienības rīkotā kultūras centru vokālo ansambļu skate. Tajā spēkiem mērojās dziedātāji no Mārupes, Krimuldas, Lēdurgas, Ropažiem, Mālpils un Saulkrastiem . Siguldas novadu pārstāvēja Allažu tradīciju ansamblis “Liepavots”, vadītāja Ņina Kiršteina.

Skatē bija jāizpilda 3 muzikāli priekšnesumi. Sieviešu vokālo ansambļu konkurencē “Liepavots” izcīnīja 1.vietu, bet īpašs prieks un gandarījums dziedātājām par lielāko kopvērtējumā iegūto punktu skaitu.