21.novembrī plkst. 18.00 Siguldas pilsētas kultūras nams (Pils ielā 10) aicina apmeklēt ansambļa „Turaidas Roze” koncertu.

Pagājušā gadsimta 80. gadu izskaņā komponista Imanta Kalniņa vadītais ansamblis „Turaidas roze” kļuvis par neatņemamu latviešu tautas atmodas muzikālo simbolu. Olgas Rajeckas un Uģa Rozes niansētais duets Imanta Kalniņa dziesmām deva skanējumu, kas ir uzrunājis visu paaudžu klausītājus. Tieši tādēļ šogad, svinot Uģa Rozes 50. jubileju, tā tiks atzīmēta ar vērienīgu koncertturneju.

Gatavojoties šai turnejai, tiek veidots arī pirmais ” Turaidas rozes” albums CD formātā, kurā tiks iekļauti grupas koncertu ieraksti no pagājušā gadsimta 80. gadiem un arī šogad studijā ierakstītās dziesmas. „Tas ir neticami, bet dziesma „Nelaid māte bērnus mežā” līdz šim nekad nav ierakstīta studijā, radiostacijās līdz šim spēlētā dziesmas versija ir koncerta ieraksts. Tieši tādēļ mēs nolēmām kā pirmo jaunajam albumam ierakstīt tieši šo dziesmu”, saka Uģis Roze.

Biļetes uz grupas „Turaidas roze” koncertu Siguldā nopērkamas visās Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās, kā arī Siguldas pilsētas kultūras namā katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Biļešu rezervācija pa tālruni — 67970814.

20. novembrī plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā (Pils iela 10) atzīmēs gada notikumu folklorā — Folkloras Godi 2010. Pasākuma laikā tiks sumināti šī gada izcilākie tradicionālās kultūras un ar to saistīto nozaru pārstāvji un notikumi.

Svētkos tiks izteikta atzinība par mūža ieguldījumu tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanā, aizsardzībā un kopšanā. Tiks izvērtēta arī tradicionālās kultūras mantojumā balstītā jaunrade – literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, teātrī un kino; tradicionālās kultūras zinātniskā izpēte, materiālu dokumentēšana un publicēšana, izglītības veicināšana, folkloras svētku — koncertu, sarīkojumu, festivālu, izstāžu un citu radošu projektu — organizēšana.

Nominācijas izvērtēs ekspertu grupa – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras Folkloras padomes locekļi un Folkloras biedrības valdes locekļi.

Pasākumu rīko Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar Siguldas pilsētas kultūras namu.

Uz Siguldas novada pašvaldības aicinājumu Siguldas novada izglītības iestādēm, skolēniem, skolotājiem un visiem entuziastiem par dalību izstādes sagatavošanā, lai saglabātu vēsturei liecības par  siguldiešiem un viņu gaitām Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, par mūsu ievērojamākajiem kolektīvu vadītājiem, skolēniem, svētku dalībniekiem vairākās paaudzēs, esam saņēmuši dāvinājumu no Ivetas Kalaces — dziedāšanas skolotāja Elmāra Talča /1928.–2001./ un latviešu valodas skolotājas Rasmas Talces /1934.–2008./ meitas. Abi skolotāji ir strādājuši Siguldas astoņgadīgajā skolā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados.

Pavisam tie ir sešpadsmit priekšmeti – dziesmu krājumi no 1928., 1948.- 1963.gadiem, kā arī iespieddarbi – ielūgumi, programmiņas, dalībnieku apliecības no Siguldas Dziesmu dienām, kas liecina par laiku no 1947.–1957.gadam.

Saņemtie priekšmeti tiks izmantoti, sagatavojot izstādi un ziņojumu par interešu izglītības attīstības vēsturi Siguldas novadā konferencei „Interešu izglītība skolēnam, skolai, novadam, valstij”, kas notiks 1.decembrī Siguldas Valsts ģimnāzijā, un nodoti tālākai saglabāšanai Turaidas muzjrezervāta krājumā.

Saņemtie dokumenti ir spilgts apliecinājums savam laikam, un noteikti noderēs dziļākiem pētījumiem par svētku repertuāru un norisi. Piemēram, 1928.gadā Rīgā izdotais Latvijas jaunatnes Sarkanā kusta izdevums „ Dziesmas skolām”, kura sastādītājs ir profesors Pāvuls Jurjāns. Krājumā ietvertas 155 latviešu un cittautu komponistu dziesmas, 69 no tā – tautasdziesmas. Krājuma noslēgumā uz vāka atrodams uzraksts, kas apliecina Sarkanā krusta organizācijas darbības daudzpusību un ietekmi uz interešu izglītības attīstību: „ Jaunatnes Sarkanais krusts rūpējas par bērnu un jaunatnes veselību, skolēnu pašdarbību un savstarpēju palīdzību, draudzīgu sakaru nodibināšanu ar citu tautu skolu jaunatni. Jaunatnes Sarkanā krusta darbība ir cieši saistīta ar skolas darbu, to atvieglo, papildina un modina bērnu interesi un mācīšanos.”

Savukārt 1948.gadā Latvijas Valsts izdevniecībā Rīgā izdotais Jēkaba Graubiņa krājums „Bērnu dziesmas” ietver 19 dziesmas, un tikai divas no tām ir ar padomisku ievirzi – viena veltīta 1.Maija svētkiem ar L.Paegles vārdiem un otra – „Saule un vēji” ar A.Brodeles vārdiem „apdzied” padomju dzimteni. Jābrīnās arī par 1948. gadam neraksturīgu noformējumu – sarkanbaltsarkaniem burtiem.

Krājumi noteikti ir pētniecības vērti, un liels paldies Ivetai Kalacei par atsaucību!

Sagatavoja:
Sandra Ķirule, Siguldas novada interešu izglītības vadītāja

Otrdien, 9. novembrī Siguldas pagasta bibliotēka aicināja bērnus uz Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas Rītausmas stundas pasākumu, kur iepazināmies ar ledus lācēnu Illi no Grenlandes, par kura dēkainajām gaitām grāmatu “Leduslācēns Ille” uzrakstījis līdzautors Ivars Sīlis.

Grāmata jaukā un humoristiskā veidā stāsta par leduslācīti Illi no paša pēdējā ledus gabala. Leduslauki ir izkusuši, roņi vairs neķeras, un izsalkušais lācēns nolemj izvēlēties vieglāko ceļu – doties uz zooloģisko dārzu, lai atrastu jaunu mājvietu un lai būtu paēdis un brīvs no skolas pienākumiem. Par šiem un citiem leduslācēna piedzīvojumiem, un par to, kā leduslāčiem klājas viņu īstajās mājās Arktikā.

Pasākumu apmeklēja bērnudārza „Saulīte” 22 pirmskolas bērni. Bērni radoši iesaistījās lāču zīmēšanā, mīklu minēšanā un puzles likšanā.

Arī Tev ir iespēja uzzināt daudz jauna par leduslāčiem, izlasot jauko grāmatu par leduslācīti Illi! Grāmata piedalās Bērnu Žurijā 2010.

Turaidas muzejrezervāts aicina uz Mārtiņdienu Turaidā svētdien, 14.novembrī, plkst. 14.00, lai kopīgi vērtu vārtus ziemai un svinētu senos rudens gadskārtu svētkus — Mārtiņus.

Nākot uz Mārtiņdienas svētkiem, visi aicināti vilkt rokās krāšņākos dūraiņus, tērpties maskās un ņemt līdzi siltākās villaines, lai kopā esot, viens otram vēlētu izturību ziemā un sacenstos par vērtīgām balvām – dabas rudens veltēm, izrādot savu cimdu rakstus un silto villaiņu skaistākos krāsu salikumus. Svētku laikā Turaidas muižas piķiera kūtiņā būs iespēja apskatīt muzeja krājuma izstādi „Cimdi un zeķes no muzeja pūralādes”.

Piektdien, 12. novembrī plkst. 19.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā kopā ar Saulkrastu folkloras kopu „Dvīgas” un tās vadītāju Antru Deniškāni tiks celtas godā Mārtiņdienas tradīcijas.

Latvieši Mārtiņa dienu uzskata kā rudens beigu un ziemas sākuma dienu. Līdz šai dienai jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Aizejot klusajam veļu laikam, sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks, ko nereti sauc par Mārtiņa dzīšanu.

Ar dziesmām, rotaļām, dejām un gaiļa piedalīšanos Mārtiņdienas pasākumā Jūdažos gaidīsim mārtiņbērnus un īpaši pašus Mārtiņus, lai katrs dalībnieks savai ģimenei aiznestu mazu daļiņu dzīves gudrības.

Pasākuma mērķis ir veicināt izpratni un vēlmi praktiski nodot nākamajām paaudzēm zināšanas par latviešu tautas tradīcijām un paražām gadskārtu svētkos, kas sekmētu latviešu tautas dzīvesziņu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Ieeja brīva.

Siguldā ir kāda vieta — dārzs Zvaigžņu ielas pašā vidū, kas agros pavasaros līdzinās Holandes krāšņo ziedu pļavām. Dārzā zied vairāk nekā četrsimts selekcionāra Vitauta Skujas radītu tulpju šķirņu un pārsimts narcišu.

16.novembrī Siguldas pilsētas kultūras namā (Pils iela 10) tiks prezentēta nule iznākusi grāmata – „ZEMesSIRDS” – Vitauta Skujas aizraujošais dzīvesstāsts.

Jau daudzus gadus iepretim pasaules tulpju meistaru vārdiem Starptautiskajā tulpju reģistrā Latvijas vārdu iezīmējas līdzās divdesmit vienai tulpju šķirnei, no kurām divpadsmit ir Vitauta Skujas selekcionētās. Kopumā sirmais ziedu mākslinieks radījis ap deviņsimts krāšņo pavasara ziedu šķirņu. Vitauta tulpes plaukst kā Rundāles dārzā, tā arī Keukenhofas parkā Nīderlandē, Japānas lielaudzētavās un daudzviet pasaulē.

Katru pavasari pie Vitauta Skujas uz Siguldu brauc Holandes, Japānas, Igaunijas un citu valstu puķu lielaudzētāji, lūkodami jaunāko un neparastāko šķirni iegūt savā īpašumā. Daļa šķirņu aizceļo uz tālām zemēm, taču selekcionāram ir īpašie „mīlestības bērni”, kurus ne par kādu naudu svešzemniekiem neiegūt. Tādas ir tumšsarkanā „Esmeralda”, melnā „Āfrikas princese” un maigā „Mātes sirds”.

Vitauts Skuja dzimis 1924. gadā Rīgā. Īsts Rīgas puika, beidzis Rīgas 1. ģimnāziju, bet kara gados iesaukts Vācijas darba dienestā, no kura 1944. gadā leģionāru rindās nosūtīts uz Kurzemes fronti. 1945. gada 10. maijā sagūstīts un izsūtīts uz filtrācijas nometni Sibīrijā, Sovgavaņas apgabalā. Taču likteņa saudzēts, 1946. gadā atgriezies mājās.

Selekcijas darbu Vitauts Skuja sāka salīdzinoši vēlu, pārkāpjot piecdesmit gadu slieksni. Taču mīlestība uz zemi guva piepildījumu tūlīt pēc Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas. Ceļš pretī jaunām ziedu šķirnēm bijis grambains – pirmie sēklaudži ziemā pilnībā izsala, pirmie ziediņi dārzā uzplauka pēc astoņiem gaidīšanas gadiem. Selekcija ir neprognozējams darbs. Gluži kā laimes un mīlestības spēle, jo ziedu gēnu kombinācijas nekad nevar paredzēt. Gadās arī sāpīgas neveiksmes – viena no tādām bija piecus gadus ilgusī cīņa par Krišjāņa Barona 150. gadadienai veltīto šķirni – lielu, baltu tulpi, koši sārtu maliņu, ko neizdevās glābt no ziedu vīrusa.

Grāmata, kurā būs aprakstīts Vitauta Skujas aizraujošais dzīvesstāsts, kas savijies ar daudzu Latvijas kultūrvēsturiskajā attīstībā nozīmīgu cilvēku un ģimeņu likteņiem – Benjamiņiem, Ķuzēm, Kaktiņiem, Hammeriem u.c., būs apliecinājums dzirkstošas un spēcīgas personības sekošanai saviem ideāliem – cauri bagātībā plaukstošajai Ulmaņlaiku Latvijai, II pasaules kara virpulī Vācijā, Dānijā un Kurzemes katlā, Sibīrijas moku lēģeros un atpakaļ savā mīļotajā Latvijā. Vitauta mūžs, paša vārdiem, ir kāpiens skaistuma Everestā.

Informāciju sagatavoja:
Ligija Zariņa, grāmatas autore,
Tel. 22328082

Trešdien, 10.novembrī,  plkst. 19.00  koncertu ciklā „Austrijas muzikālie vakari” uzstāsies Austrijā dzīvojošās latviešu mākslinieces — operdziedātāja Silga Tīruma  un pianiste Ieva Oša. Siguldas Opermūzikas svētkos šovasar, solistes sniegums tika uzņemts ar lielu publikas mīlestību. Novembrī Silgai Tīrumai gaidāms nozīmīgs notikumi – debija Latvijas Nacionālās operas izrādē “Dons Žuans” donnas Elvīras lomā un solo koncerts „Baltajā flīģelī”.

Ar izcilību pabeidzot Grācas mūzikas un mākslas augstskolas maģistratūru, Silga Tīruma  jau paguvusi atveidot lomas ievērojamā austriešu diriģenta Gustava Kūna vadītajās Tiroles festivāla operu izrādēs. Silga Tīruma mūzikas gaitas iesāka dzimtajā pilsētā Valkā, tās turpinot Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā.Vokālo mākslu dziedātāja Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā apgūst profesores  L. Braunas, vecāko pasniedzēju L. Zilveres un M. Krīgenas klasēs. 2002. gadā S.Tīruma uzsāka studijas Austrijā, Grācas Mūzikas un mākslas augstskolā pie profesores  J.Borovskas no Polijas un apmeklē meistarklases pie I. un Ž. Nāčeviem (Bulgārija).Vīnes Mūzikas un mākslas augstskolā mācās pie viesprofesora K. Viskas (ASV).

Šajā laikā S. Tīruma, kā jauna un daudzsološa dziedātāja, mācībām iegūst erchercoga Johana stipendiju un 2006. gadā, piedaloties R.Zandonai konkursā Riva del Garda pilsētā Itālijā, 160 dziedātāju konkurencē iegūst laureāta nosaukumu. Jāatgādina, ka ar uzvaru šajā konkursā savu starptautisko karjeru uzsāka šodienas pasaules operzvaigzne Maija Kovaļevska.

Solo programmā Silga Tīruma dziedās gan operrepertuāru, gan vokālo kamermūziku, gan dziedātājai tuvo latviešu klasisko vokālo liriku. Saikni ar Austriju veidos G. Mālera, Šēnberga, R. Štrausa dziesmas, V.A.Mocarta operu ārijas.

Biļetes var iegādāties koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē Šveices ielā 19, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā un „Biļešu paradīzes” kasēs. Biļešu cenas no 4 – 5 latiem.

Otrdien, 16.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” muzicēs zviedru džeza zvaigzne, Grammy balvas īpašnieks, multiinstrumentālists Magnuss Lindgrens kopā ar savu džeza grupu piedāvās izbaudīt Brazīlijas sambas programmu „Batucada Jazz”
      
Spēlējot kopā ar izciliem Dienvidamerikas mūziķiem, rakstot mūziku Magnuss Lindgrens  kādu laika posmu pavadījis Brazīlijā. Sambas orķestru mēģinājumi, kuri notiek visa gada garumā, gatavojoties galvenajam Brazīlijas notikumam — Brazīlijas karnevālam, kalpoja par iedvesmu jaunam projektam. Šī radošā ceļojuma iespaidā tika uzrakstīti jauni skaņdarbi albumam un koncertprogrammai ar nosaukumu „Batucada Jazz”.
         
Zviedru džeza zvaigzne, Grammy balvas īpašnieks, multiinstrumentālists — saksofonists, flautists, klarnetists, taustiņinstrumentālists, Magnuss Lindgrens ar lieliem panākumiem kopā ar savu grupu sniedz koncertus ne tikai Zviedrijā, bet visā Eiropā. Viens no Magnusa Lindgrena cienītājiem, Montrē džeza festivāla dibinātājs Klauds Nobs, dzirdot mūziķa spēli, personīgi viņu uzaicināja spēlēt šajā slavenajā Šveices festivālā. M.Lindgrens ieskaņojis trīs mūzikas albumus, kuri saņēmuši izcilas atsauksmes un prestižas balvas, viena no kurām ir jau nosauktā Grammy balva. Mūziķis ir pieprasīts arī kā komponists un aranžētājs. Viņš komponējis mūziku vairākiem prestižiem pasākumiem,tajā skaitā  Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijai.

Magnuss Lindgrens dzimis 1974. gadā un saksofona spēli sācis apgūt 13 gadu vecumā. Jau 18 gadu vecumā viņu sagaidīja pirmie lielie panākumi piedaloties koncertu sērijā Peter Johannesson kvintetā un muzicējot kopā arī ar pasaules slaveno pianistu Herbiju Henkoku. Spožajos mūziķa karjeras gados  Magnuss ir sadarbojies ar tādiem pasaules slaveniem mūziķiem kā Joe Sample,Wilton Felder, Nil Landgren, Herbie Hancock, James Ingram, Koop, Bob Mintzer un Barbar Hendrick.

Koncertā muzicēs: Magnuss Lindgrens — saksofons, flauta, klarnete, vokāls, Magnums Koltreins Praiss /vokāls,bass/, Eriks Soderlinds /ģitāra,vokāls/, Roberts Ikizs /sitaminstrumenti/,  Diva Cruz, Tiago Loei /perkusijas/.   

Biļetes var iegādāties koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē Šveices ielā 19, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā un „Biļešu paradīzes” kasēs.

Šajā nedēļas nogalē varēs andelēties Mārtiņdienas gadatirgū, kā arī būs iespēja baudīt gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solistu, gan Riču ģimenes un Annas Dribas muzikālo uzstāšanos. Tiks piedāvātas arī vairākas radošas iespējas iemācīties ko jaunu – gan Vidzemes rotaļas un dančus Turaidā, gan izgatavot adventes laika rotājumus Jūdažos, savukārt Siguldā — adīt un tamborēt tērpus. Vienlaikus būs apskatāmas arī vairākas personālizstādes un tematiskās izstādes visā Siguldas novadā.

Sestdien, 6. novembrī

Plkst. 9.00 — 15.00 Siguldas Svētku laukumā notiks Mārtiņdienas gadatirgus.

Plkst. 10.00 — 13.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā adventes laika rotājumu izgatavošanas radošā darbnīca kopā ar floristikas grupas „Flora+” vadītāju Anitu Pirogu.

Plkst. 11.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā “Nu atbrauca Mārtiņdiena deviņiem kumeļiem” - vecmāmiņa Līga lasīs bērniem pasaku “Zoss dalīšana”. Mārtiņdienas tradīcijas latviešu tautas folklorā.

Plkst. 11.00 Turaidā muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā notiks Tradicionālo prasmju skola, Vidzemes rotaļas un dančus mācīs Siguldas folkloras kopa „Senleja”.

No plkst. 11.00 līdz 15.00 Tradicionālo prasmju skola noritēs arī Siguldas pagasta kultūras namā, kur tiek piedāvāts apgūt prasmes celaiņu aušanā.

Plkst. 14.00 Mores kultūras namā Senioru dāmu deju kopas “Dāmītes” 5 gadu jubilejas pasākums.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” koncertprogrammā “Austrijas muzikālie vakari” muzicēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solisti: Dita Krenberga /flauta/, Guntis Kuzma /klarnete/, Sandis Šteinbergs /vijole/, Darija Kozlitina /alts/, Diāna Ozoliņa /čells/ un Ieva Oša /klavieres, Austrija/.

Plkst. 19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā uzstāsies Riču ģimene un Anna Dribas ar savu jauno šovprogrammu „Mūzikas krāsas”. Piedalīsies eksotisko deju teātris “Karinedance”.

Svētdien, 7. novembrī

Plkst. 10.00 Siguldas pagasta kultūras namā adītu un tamborētu tērpu izgatavošanas kursi. Pasniedzēja Baiba Balode.

Plkst. 11.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Dievkalpojums ar Daugavpils diecēzes bīskapa Eināra Alpes piedalīšanos.

Izstādes
•    TLM studijas “Sigulda” tautas daiļamatniecības meistares Lūcijas Ērikas Veinbergas darbu izstāde “Mans vaļasprieks” Krimuldas muižā;
•    Agritas Tipānes privātkolekcijas izstāde “Raibais porcelāns” Krimuldas muižā;
•    Izstāde “Atceries 60.-tos gadus” — no Rehabilitācijas centra “Krimulda” zelta fondiem Krimuldas muižā;
•    Ilzes Dilānes izstāde „Krāsas papīrā” Siguldas pilsētas kultūras namā;
•    Māksliniece strādā ar papīra masas gleznošanu — glezna ir pašā papīrā, nevis uz tā.
•    Mākslinieces Anitas Sabules (Cēsis) gleznu izstāde „Prieku Jūsu laikam” Dienas centrā;
•    Eināra Kviļa gleznu izstāde Siguldas pagasta kultūras namā;
•    Mārtiņdienai veltīta izstāde „Mārtiņdiena, Mārtiņdiena, trīs dieniņas nosvinama” Jūdažu bibliotēkā;
•    Kr. Barona jubilejai veltīta materiālu izstāde un konkurss bērniem – „Mana tautasdziesma  par  grāmatu un lasīšanu” Allažu bibliotēkā;
•    „Mārtiņam gaili kāvu” —  tematiskā literatūras  izstāde Siguldas pagasta bibliotēkā;
•    Tematiskā izstāde „Sirsnības un smieklu rakstnieks – amerikāņu rakstniekam  Markam Tvenam – 175” Siguldas novada bibliotēkā.

Ziemas saulgriežus gaidot, aicinām visus interesentus piedalīties radošajā darbnīcā un iemācīties izgatavot vainadziņus un citus adventes laika noformējumus. Pēc darbu tapšanas tie tiks izlikti izstādē Jūdažu Sabiedriskā centra foajē, ko arī citi interesenti varēs apskatīt no 6. līdz 13. novembrim.

Lai darba solis būtu raitāks, lūgums katram ņemt līdzi:
•    2 — 3 vidēja izmēra lokanas klūgas mazā pirkstiņa resnumā (lazda, grimonis),
•    diegu spolīti nr. 40 (ar elastānu, krāsa – zaļa vai neitrāla),
•    vidēja izmēra priežu zarus (griezt saudzīgi no jaunaudzēm, zaru galotnītes),
•    sveces (4 gb., krāsa katra pašā ziņā),
•    stieplītes,
•    dārza šķēres, īlenu, lāpāmo adatu, līmpistoli un līmes zīmulīšus (ja nav, būs uz vietas),
•    tūjas zariņus, brūklenājus, viršus, čiekurus utml. (pēc katra paša izvēles).

Dalības maksa darbnīcas dalībniekiem ‑1lats.

Papildus ir arī iespēja pieteikties lietišķās floristikas kursiem. Kursu laikā būs iespēja izgatavot sadzīvei lietderīgas lietas, veidot dekoratīvas cepures un interesantus aksesuārus. Darbi tiks darināti no klūgām, auklām, stieplēm, auduma, papīra, dažādiem dabīgiem un mākslīgiem materiāliem. Kursiem var pieteikties jebkurš, kuram ir interese īstenot savas idejas un dot tām lidojuma brīvību. Anitas Pirogas vadībā savas idejas jau ir realizējušas iestāžu darbinieces, mājsaimnieces un pensionāres, kuras pašu veidoto darbu iespaidā kļuvušas par modelēm. Vecuma ierobežojuma nav. Mācību norises vieta — Siguldas pagasta kultūras nams. Tālrunis plašākai informācijai: 26112886 (Terēzija).