15. aprīlī Turaidas muzejrezervātā notiks īpašs pasākums, noslēdzot izstādi “Dainu kalnam 40”. Plkst. 14.00 Turaidas kapos notiks piemiņas brīdis, veltīts tēlniekam Indulim Rankam (15.04.1934.–13.04.2017.), bet plkst. 15.00 izstādē “Dainu kalnam 40” notiks saruna un ekskursija kopā ar Dainu kalna idejas autori un izveides darba grupas vadītāju Annu Jurkāni.

2025. gadā apritēja 40 gadi kopš Dainu kalna atklāšanas 1985. gada 7. jūlijā, tādēļ Turaidas muzejrezervātā notika vairākas tematiskas aktivitātes. Izstāde “Dainu kalnam 40” tika atklāta 21. jūnijā īpaša pateicības un vasaras saulgriežu ieskandināšanas pasākuma laikā. Izstādes noslēgumā Turaidas muzejrezervāts aicina uz tikšanos ikvienu, kuru interesē Latvijas kultūrvēsture, tautasdziesmās izteiktās vērtības un idejas, kā arī Dainu kalna izveide. Sarunu laikā Anna Jurkāne dalīsies ar savu pieredzi un pārdomām par Dainu kalna izveidi, kā arī par latviešu valodu un izcilo pedagogu, sabiedrisko darbinieku, publicistu un valodnieku Ati Kronvaldu (15.04.1831.–16.02.1875.).

Plašāka informācija, zvanot uz tālruņa numuru 29384512.

Siguldas svētki 2026 šogad norisināsies sestdien, 23. maijā, Siguldā, iezīmējot vasaras sezonas sākumu ar daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta programmu. Šajā dienā Siguldā pulcēsies novada amatiermākslas kolektīvi, uzņēmēji un aktīvās atpūtas entuziasti, aicinot novadniekus un pilsētas viesus baudīt svētku atmosfēru dažādās aktivitātēs visām paaudzēm – koncertos, sportiskās norisēs, svētku tirdziņos, kā arī tradicionālajā svētku gājienā un vakara koncertballē.

Aizraujoša programma visas dienas garumā

Svētku diena visā Siguldā iesāksies ar tradicionālo rīta modināšanu, kas piepildīs pilsētas ielas un māju pagalmus ar svētku noskaņu. Jau no plkst. 9.00 Siguldas tirgus laukumā apmeklētājus gaidīs Svētku tirdziņš, kurā pulcēsies vietējie tirgotāji un amatnieki, savukārt apmeklētājus priecēs novada amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi.

Dienas gaitā plaša programma būs pieejama dažādās pilsētas vietās. Pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” norisināsies plenērs “Teodoram Zaļkalnam – 150”, kas veltīts izcilā tēlnieka jubilejai, radot iespēju ikvienam interesentam kļūt par mākslinieku un iesaistīties radošā procesā kopā ar Siguldas Mākslu skolas pedagogiem. Savukārt Maija parks no plkst. 11.00 kļūs par tikšanās vietu ģimenēm ar bērniem, piedāvājot daudzveidīgas aktivitātes un radošas nodarbes.

Pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks preču zīmes “Radīts Siguldā” tirdziņš un parāde, kā arī novada amatiermākslas kolektīvu koncerts, izceļot vietējo uzņēmēju un mākslinieku veikumu. Tikmēr sportisku azartu un dinamisku atmosfēru nodrošinās “Ghetto Games” aktivitātes, kas norisināsies stāvlaukumā pie Jaunās pils un Siguldas pilsdrupās, aicinot jauniešus un aktīvās atpūtas cienītājus līdzdarboties un izmēģināt spēkus dažādās disciplīnās.

Vakara daļu, kā ierasts, ievadīs tradicionālais svētku gājiens plkst. 19.00, kas virzīsies no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma līdz Svētku laukumam, pulcējot novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas kopīgā svētku solī.

Svētku laukumā dienas noslēgumā apmeklētājus priecēs koncertprogramma un balle, kurā uzstāsies Emilija, “Kautkaili”, “bet bet” un “Citi Zēni”, savukārt par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Bercis. Koncertu vadīs Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), nodrošinot enerģisku svētku noskaņu.

Kļūsti par Siguldas svētku dalībnieku

Gatavojoties Siguldas svētkiem, aicinām uzņēmumus, biedrības, amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvus ņemt dalību svētku norisēs.

Aicinām novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas līdzdarboties Siguldas svētku programmas veidošanā, piesakot bezmaksas aktivitātes jauniešiem un ģimenēm ar bērniem, senioriem, vietējiem iedzīvotājiem, kā arī pilsētas viesiem, atbilstoši Siguldas svētku tematiskajam uzstādījumam – aicinot apmeklētājus svinēt vasaras sākumu un noskaņoties vasarai.

Aktivitātes iespējams plānot publiskajā ārtelpā vai brīvi pieejamās vietās, kā arī jau plānotajās svētku norises teritorijās, nodrošinot pasākumu pieejamību iespējami plašākai mērķauditorijai.

Pieteikumu var iesniegt līdz 30. aprīlim, aizpildot veidlapu šeit.

Novada amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvus, aicinām ņemt dalību svētku koncertā, kas izskanēs pie kultūras centra “Siguldas devons”, laika posmā no plkst. 13.00 līdz 16.00. Katrs kolektīvs aicināts pieteikt līdz trim priekšnesumiem.

Lai pieteiktu kolektīvu dalībai koncertā, lūgums aizpildīt anketu šeit.

Ikviens aicināts pievienoties Siguldas svētku kulminācijai – tradicionālajam dižošanās pasākumam, svētku gājienam, kura virstēma šogad ir “Gaismas strauts. Valg ūrg”. Iesakām gājienā līdzi ņemt zvaniņus, zvārgulīšus un svilpauniekus, lai vienotos kopīgā plūsmā un skanējumā.

Pieteikšanās svētku gājienam notiek līdz 18. maijam, aizpildot pieteikuma veidlapu šeit.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra speciālistiem, rakstot uz e‑pasta adresi kristine.lapina@sigulda.lv

Plašāka informācija un precizēta svētku programma vēl tiks izziņota. Pieteikumus dalībai svētku programmā iespējams iesniegt līdz 30. aprīlim.

17. aprīlī Siguldas pilsētas vidusskolā visas dienas garumā norisināsies jauniešu organizēts laikmetīgās mākslas festivāls “(NE)MAINĪGAIS”. Festivāls tiks atklāts plkst. 10.30 un noslēgsies plkst. 18.00.

Festivāla apmeklētājiem būs iespēja apskatīt 12. klases skolēnu veidotos mākslas darbus un performances, kā arī piedalīties darbnīcās. Festivāla ietvaros notiks arī Pusaudžu resursu centra vadīta nodarbība “Kā saglabāt mieru mainīgajā pasaulē?”, kurā būs iespēja apgūt dažādas apzinātības tehnikas.

Festivālā “(NE)MAINĪGAIS” Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju virziena 12. klases skolēni pēta pārmaiņu tēmu. Jaunieši šo tēmu aplūko gan personiskā līmenī, piemēram, iekšējais bērns un pieaugšana, gan globālā līmenī – caur tādām tēmām kā privatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana cilvēku ikdienā.

Skolēni šīs tēmas ne tikai pēta, bet arī iegūtās zināšanas izmanto, lai par tām runātu mākslā, veidojot īsfilmas, animācijas, instalācijas, gleznu un fotogrāfiju izstādes. Viens no laikmetīgās mākslas mērķiem ir veidot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām. Tieši tāpēc 17. aprīlī ikviens interesents ir aicināts apmeklēt jauniešu organizēto laikmetīgās mākslas festivālu “(NE)MAINĪGAIS”.

Jaunieši festivālu organizē mācību procesa ietvaros, apgūstot producēšanas, festivāla iekārtošanas, kā arī sadarbības partneru un finanšu līdzekļu piesaistīšanas prasmes.

Festivāls vēsta, ka pārmaiņas ir neizbēgams un mūžīgs process, bet tas tik un tā šķiet biedējošs. Tomēr svarīgi ir apzināties, ka šīs pārmaiņas var kļūt par mūsu draugu, nevis ienaidnieku.

Šogad jau 18. reizi visā Latvijā norisināsies tradicionālais pasākums “Satiec savu meistaru!”, aicinot ikvienu interesentu iepazīt un apgūt prasmes, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Latvijas Nacionālā kultūras centra, pašvaldību un meistaru kopīgi rīkotā pasākuma “Satiec savu meistaru!” būtība ir izcelt cilvēkus, kuri pārmantojuši un saglabājuši senās prasmes no paaudzes paaudzē, un veicināt plašas sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Seno amatu meistari aicina ikvienu piedalīties meistardarbnīcās, individuālās nodarbībās un atvērtajās darbnīcās, iepazīt meistarības paraugdemonstrējumus, klausīties lekcijas un priekšlasījumus, kā arī apmeklēt koncertus, dančus un citus pasākumus.

Novada amata meistari piedāvās darbošanos sešpadsmit meistarklasēs:

Izbraukuma meistarklasē “Jostiņsegas no krāsu skices līdz krāšņai segai” tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda” iepazīstinās ar jostiņsegu darināšanas procesu no plkst. 11.00 līdz 17.00 – 11. aprīlī Valmierā, 19. aprīlī Dobelē un 25. aprīlī Sarkaņos, Madonas novadā.

Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 5. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.

Aicinām ikvienu interesentu savlaicīgi pieteikties izvēlētajām meistarklasēm, jo dalībnieku skaits vairākās nodarbībās ir ierobežots. Papildu informācija būs pieejama tīmekļa vietnē satiecsavumeistaru.lv.

Lai prieka un radošas iedvesmas pilnas šīs dienas ikvienam akcijas dalībniekam!

Pasākumu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pašvaldībām un amata meistariem.

17. aprīlī Siguldas pagasta Kultūras namā plkst. 18.00 notiks bērnu un jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” sadraudzības koncerts “Ziedu virpulī”.

Koncertā piedalīsies arī kolektīva draugi, ar kuriem kopā tiks izdejota draudzība, prieks un kopā būšanas spēks. Katrs priekšnesums būs kā pavasara ziediņš lielajā virpulī – unikāls, spilgts un neaizmirstams.

Koncertā piedalās:

Ikviens aicināts piedzīvot krāšņu deju vakaru, kurā satiksies kustība, mūzika un pavasara ziedēšanas burvība!

Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes varēs iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā.

23. aprīlī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā notiks radošs un interaktīvs pasākums “Zemenes uz mēles”, kas iezīmē Mākslas dienu tradīcijas 45 gadu jubileju Mālpilī. Apmeklētāji aicināti skatīt izstādes un jauno mākslinieku paraugdemonstrējumus, kurus sniegs mākslas skolu audzēkņi no Mālpils, Siguldas, Lēdurgas, Krimuldas, Inčukalna, kā arī Ropažiem. Pasākuma viesis – modes un laikmetīgās mākslas mākslinieks Arvis Kantiševs.

Šogad aprit 45 gadi kopš Mākslas dienu aizsākuma Mālpilī, un pēc pārtraukuma šī nozīmīgā tradīcija tiek atjaunota, aicinot kopā pulcēties Siguldas novada un kaimiņu novadu – tostarp Ropažu – mūzikas un mākslas skolu audzēkņus un pedagogus. Pasākuma centrā ir radošais izaicinājums – modes skate uz mēles, kuras tēma šogad veltīta Zemeņu svētku konkursam ar tādu pašu nosaukumu – “Zemenes uz mēles”.

Pasākumu programma:

Mākslas skolu ietvaros dalībnieki aicināti radīt tērpus, iedvesmojoties no Latvijas gardākās ogas – zemenes, interpretējot to krāsās, formās un noskaņās. Pasākuma laikā dalībniekiem vienas stundas laikā būs jāizveido tērps, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus – polietilēna un plastmasas maisus, līmplēves, skoču, lentes, papīru un citus materiālus. Filigrānākas detaļas – aksesuārus, rotas, galvassegas – iespējams sagatavot jau iepriekš skolās. Dalībnieki aicināti izmantot arī savu radošo pieeju, līdzi ņemot instrumentus un individuālos materiālus, ar nosacījumu, ka tērpiem jābūt piemērotiem demonstrēšanai uz mēles, kā arī vēlams tos saglabāt prezentācijai, kas notiks 11. jūlijā Mālpils Zemeņu svētkos. Mākslas dienu dalībnieki un ikviens Latvijas iedzīvotājs zemenīgu tērpu radīšanai varēs pieteikties Mālpils Kultūras centra sociālajos tīklos no 24. aprīļa.

Mākslas dienu tradīcija Mālpilī aizsākās 1981. gadā, kad Mālpilī, kā topošajā paraugciemā, sāka strādāt jauni radošo nozaru speciālisti – arhitekte Māra Steķe, vitrāžiste Māra Ārente, interjeriste Inese Štifta, dizainers Māris Steķis, koka izstrādājumu dizaineri Modris Hapanioneks un Andris Pilmanis. Pirmā izstāde “Mālpils vakar, šodien, rīt” notika tikko atklātajā sovhoztehnikuma administrācijas ēkā, bet vēlāk Mākslas dienas pārcēlās uz Mālpils meliorācijas un zemkopības muzeju – tagad Mālpils muižu, bet pēc jaunā kultūras nama atklāšanas – uz tā telpām. Attīstoties Mālpils mūzikas skolai un izveidojot mākslas nodaļu, Mākslas dienas kļuva par nozīmīgu skolas un vietējās kultūras dzīves daļu, saglabājot savu radošo garu līdz pat mūsdienām.

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novada bibliotēkā 7. aprīlī atklāta ceļojošā izstāde “Gaujas plostnieki – no Strenčiem līdz UNESCO”, kas aicina iepazīt unikālo Gaujas plostnieku amatu prasmi, plostnieku kopienu un tās tradīcijām gan senāk, gan mūsdienās. Izstādes atklāšanas pasākumā pulcējās nozares eksperti, pētnieki un tradīcijas glabātāji.

Pasākumā piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, uzsverot Gaujas plostnieku tradīcijas nozīmi starptautiskā mērogā un tās saglabāšanas būtisko lomu nākamajām paaudzēm.

Apmeklētājiem bija iespēja tikties ar izstādes veidotājām – tradicionālās kultūras pētnieci Ievu Vītolu un Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāju Ingunu Dukuri, kuras dalījās izstādes tapšanas stāstā un tās idejiskajā iecerē.

Īpašu interesi raisīja seno plostnieku fotogrāfiju kolekcionāra Egila Jemeļjanova stāstījums, kas ļāva ielūkoties vēsturiskos mirkļos un vizuāli izsekot plostnieku darba ikdienai dažādos laikos.

Savukārt Gaujas plostnieks Māris Mitrevics dalījās personīgās pieredzes stāstos par koku pludināšanu Gaujā 20. gadsimta vidū, sniedzot autentisku un dzīvu ieskatu šajā reiz tik nozīmīgajā amatā.

Siguldas novada bibliotēkā izstāde skatāma līdz 30. aprīlim. Tālāk tā turpinās savu ceļu pa Latviju, dodot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt un novērtēt Gaujas plostnieku kultūras mantojumu, kas ir būtiska Latvijas identitātes sastāvdaļa.

Trešdien, 8. aprīlī, Siguldas Jaunajā pilī tika izziņota viens no Latvijas nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem – XXXIII Starptautisko Opermūzikas svētku – programma.

Šovasar svētki Siguldā norisināsies no 31. jūlija līdz 2. augustam, un tie ir viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā. Izcila mūzika, atpazīstamas balsis, krāšņi kostīmi un īpaša atmosfēra – to visu būs iespējams baudīt XXXIII Starptautiskajos Opermūzikas svētkos Siguldā.

Preses konferencē piedalījās biedrības “Latvijas Opermūzikas svētki” valdes locekle Inese Lagzdiņa, Opermūzikas svētku idejas autors, mākslinieciskais producents Dainis Kalns, diriģents Atvars Lakstīgala un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

“Siguldas saulrieti un pilsdrupas rada neatkārtojamu atmosfēru, ko nespēj atkārtot neviens opernams pasaulē – tas veido Siguldas opermūzikas svētku unikālo pieredzi,” uzsver Inese Lagzdiņa.

Konferences dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja noklausīties izcilu mākslinieku sniegumu, kurus plašākai auditorijai būs iespējams dzirdēt šajā vasarā Siguldā.

Svētku centrālais notikums šogad – itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums. Galvenajā lomā uzstāsies izcilā Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiljeva (Čo-Čo – Sana), bet Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, bet pie diriģenta pults Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.

Svētki tiks atklāti piektdien, 31. jūlijā, plkst. 19.00 ar “Svētku uvertīru”, kurā uzstāsies LNO solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres).

Svētdien, 2. augustā, plkst. 14.00 Garīgās mūzikas koncerts Siguldas Luterāņu baznīcā, kurā piedalīsies Miervaldis Jeņčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).

Svētki tradicionāli izskanēs ar krāšņu Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone” – 2. augustā plkst. 18.00 Siguldas pilsdrupās, kur galvenā “loma” uzticēta izcilam soprānam – Annijai Kristiānai Ādamsonei, kura pērn parādīja izcilu sniegumu, izpildot vienu no sarežģītākajiem un virtuozākajiem pasaules repertuāra darbiem – Nakts karalienes lomu operas “Burvju flauta” iestudējumā. Koncertā apmeklētājus gaida tikšanās arī ar Irakliju Kahidzi (Gruzija), Rihardu Mačanovski, Ilonu Bageli, Brigitu Reisoni, Artjomu Safronovu, Rinaldu Kandalincevu, Krišjāni Norveli, Daini Medjaņiku (vijole) un citiem.

Biļetes cena – 25–80 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā līdz 1. jūlijam, 10 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

25. aprīlī plkst. 11.00 Allažu Tautas namā aicinām uz literatūrzinātnieces Zitas Kārklas priekšlasījumu “Starp normām un brīvību: Dagnija Zigmonte un viņas stāsts “Zelta putekļi” (1957)” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.

Lekcija pievērsīsies vienai no populārākajām padomju laika latviešu prozaiķēm – Dagnijai Zigmontei (1931–1997). Zigmontes prozā galvenais nav sižeta dramatiskums, bet psiholoģiskās nianses: cilvēku attiecības, neizteiktas jūtas un ikdienas dzīves šķietami maznozīmīgie mirkļi. Īpaša uzmanība priekšlasījumā tiks veltīta 1957. gadā žurnālā “Karogs” publicētajam stāstam “Zelta putekļi”, kurā parādās sava laika sociālistiskā reālisma literatūrai neierasts tēls – sieviete, kas apzinās savu pievilcību un aktīvi to izmanto. Savukārt stāsta kritiskā recepcija atklāj ne tikai noteikta perioda literatūras normas un ierobežojumus, bet arī plašāku tendenci sieviešu literāro tradīciju uztvert kā problemātisku vai pat aizdomīgu parādību, īpaši gadījumos, kad sižeta un tēlu izvēles neatbilst sava laika literārajām un ideoloģiskajām prasībām.

Zita Kārkla ir literatūrzinātniece, LFMI vadošā pētniece. Viņas pētnieciskais darbs saistīts ar sieviešu rakstniecības vēsturi, īpašu uzmanību veltot aizmirstajām autorēm, kuru darbi dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti literatūras vēsturē, kā arī šīs aizmiršanas mehānismiem. Viņa ir monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (2022) autore.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja – bez maksas.

No 10. aprīļa Allažu bibliotēkā skatāma Vitas Bērziņas gleznu personālizstāde “Kur aug klusums”.

Vita Bērziņa dzimusi 1992. gadā Straupē, bet tagad dzīvo Siguldā un strādā par sākumskolas skolotāju. Mākslu viņa mīlējusi jau kopš bērnības un zīmējusi katrā brīvajā brīdī. Arī šobrīd, būdama divu bērnu mamma, viņa atrod laiku, lai pievērstos otai un audeklam, ļaujot sev pabūt krāsu burvībā un radošajā procesā.

Vita stāsta: “Vislabāk es jūtos dabā, kur tās ritmā, krāsu spēlēs un smalkajās detaļās top lielākā daļa manu gleznu. Gleznās, kurās attēlota daba, es cenšos atrast iekšējo mieru un harmoniju. Manos darbos valda spilgtas, dzīvīgas krāsas, jo uzskatu, ka dzīve ir pārāk pelēcīga, lai ļautu tai palikt bez krāsām. Katrs otas vilciens ir kā aicinājums ieraudzīt pasauli caur priecīgāku un optimistiskāku skatījuma prizmu.”

Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 31. maijam bibliotēkas darba laikā.

Informāciju sagatavoja:
māksliniece Vita Bērziņa un
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze

19. aprīlī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta miniatūru izstāde “Svētki atgriežas II”. Jau desmito reizi mākslinieki no visas Latvijas pulcēsies, lai dalītos savās radošajās idejās nelielā, bet ļoti jaudīgā formātā – miniatūrā. Izstādē būs aplūkojami darbi dažādās grafikas un eksperimentālajās tehnikās – no linogriezuma un oforta līdz kolāžai, tekstilmākslai un fotogrāfijai.

Šī gada tēma atsaucas uz biedrības “Grafikas kamera” 30 gadu jubileju, kas tika godam nosvinēta 2024. gada 14. decembrī, taču joprojām rezonē svinībās izteiktās vēlmes, sapņi, cerības un nākotnes vīzijas. Kopīgā sanākšanā tika secināts, ka tas ir skaists vecums, lai stabili apzinātos sevi kā nopietnu, radošu domubiedru grupu, kas turpina augt, attīstīties un iepazīstināt sabiedrību ar grafiku, tās vērtībām un nozīmi kopējā mākslas telpā.

Miniatūra ir pateicīgs formāts, kas ļauj kompakti, bet vienlaikus ļoti spēcīgi izteikt šobrīd aktuālas tēmas. Svētki sevī ietver brīvību, pozitīvu skatījumu un izaugsmi, taču vienlaikus rosina jautāt – vai esam gatavi svinēt un vai spējam patiesi priecāties?

Katru gadu, lai veicinātu mākslinieku jaunradi, popularizētu grafikas tehnikas un izglītotu par tām pēc iespējas plašāku publiku, miniatūru izstāde notiek kādā no Latvijas pilsētām. Skatītāji aicināti iepazīt tādas tehnikas kā linogriezumu, monotipiju, sietspiedi, tušas zīmējumu, litogrāfiju, ofortu, kokgriezumu, kolāžu, tekstilu un citas eksperimentālās tehnikas. Miniatūras papildina arī daži lielformāta darbi no biedrības “Grafikas kamera” fondiem.

Izstādē piedalās biedrības “Grafikas kamera” biedri, kā arī mākslinieki, kuriem tuvas grafikas, ilustrācijas, kolāžas, tekstilmākslas, fotomākslas un citas eksperimentālās tehnikas, tā stiprinot jau esošās un veidojot jaunas radošās saites starp dažādu nozaru māksliniekiem. Izstādē piedalās spilgta mākslinieku izlase: Ilgnese Avotiņa, Aleksandrs Boče, Ansis Butnors, Māris Čačka, Valentīns Daņiļenko, Ināra Garklāva, Vladislavs Grišins, Mārīte Kluša, Maruta Koceviča, Imants Krepics, Gunārs Krollis, Agnese Kurzemniece, Vita Lēnerte, Inese Lieckalniņa, Ilze Lībiete, Justīne Lūce, Ieva Nagliņa, Anita Ņikuļceva, Lāsma Pujāte, Māris Subačs, Olafs Šāvelis, Larisa Šellare, Guntars Sietiņš un Sabīne Vekmane Ābele.

Izstāde “Svētki atgriežas II” skatāma Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē no 19. aprīļa līdz 11. jūnijam.

Jau šonedēļ, no 10. līdz 19. aprīlim, Siguldas novadā norisināsies Pavasara restorānu nedēļa, kuras laikā vairākos novada restorānos un kafejnīcās būs iespēja baudīt svaigas, pavasarīgas un garšām bagātas trīs ēdienu maltītes 35 eiro vērtībā.

Šī ir lieliska iespēja nesteidzīgi izbaudīt pavasara garšas, atklāt pavāru radošumu un pavadīt maltīti patīkamā atmosfērā pie restorāna galda. Sezonāli produkti, svaigas idejas un gardas kombinācijas – īsts pavasara enerģijas lādiņš ikvienam gardēdim.

Pasākumā piedalīsies restorāns “Kungu rija”, SPA Hotel “Ezeri” restorāns, viesnīcas “Sigulda” restorāns, Mālpils muižas restorāns, “Zemeņu muiža”, gastro grilbārs “Kokos”, “Reiņa cafe” un “Fazenda”.

Apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt sezonāli iedvesmotas ēdienkartes, kas izceļ pavasara garšas un vietējos produktus, kā arī apvienot maltīti ar atpūtu Siguldas novadā.

Organizatori aicina savlaicīgi rezervēt galdiņus, jo vietu skaits ir ierobežots.

Restorānu nedēļas tradīcija Siguldas novadā aizsākās jau 2016. gadā, kad, gatavojoties Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātēm, pirmo reizi tika organizēta Restorānu nedēļa, ieliekot pamatus šodien tik iecienītam un gaidītam gastronomiskam notikumam.


Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–C. 16.00–22.00
  • Pk. 14.00–22.00
  • S. 12.00–23.00
  • Sv. 12.00–22.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–Sv. 12.00–22.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–C. 12.00–21.00
  • Pk.–S. 12.00–22.00
  • Sv. 12.00–21.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–O. – slēgts
  • T.–C. 12.00–20.00
  • Pk.–S. 12.00–22.00
  • Sv. 12.00–20.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • 10. aprīlī plkst. 17.00–22.00
  • 11. aprīlī plkst. 12.00–22.00

Ar iepriekšēju rezervāciju.


Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–T. – slēgts
  • C. 12.00–21.00
  • Pk.–S. 12.00–22.00
  • Sv. 12.00–21.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • P.–S. 12.00–20.00
  • Sv. 12.00–18.00

Papildu informācija

Kontaktinformācija:

Darba laiks:

  • Pk.–S. 10.00–22.00
  • Sv. 11.00–20.00

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=