23. jūnijā Inciemā norisinājās Jāņu zaļumballe, kas pulcēja gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvākām un tālākām apkaimēm. Pasākums līdz pat rīta gaismai norisinājās svētku noskaņā, apmeklētājiem baudot mūziku kopā ar grupu “Inčukalnieši” un atdzīvinot Saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Īpašu un emocionāli nozīmīgu brīdi vakaram piešķīra svinīgā ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopu “Putni”, kas radīja vienotības un kopības sajūtu. Savukārt Krimuldas amatierteātra aktieri pasākuma apmeklētājus iepriecināja ar teatralizētām etīdēm no izrādes “Anšlavs Eglītis un Anniņa”, kā arī ar Jāņu tradīciju iepazīšanu, izmantojot mīklas un sakāmvārdus.
Pasākumu organizēja biedrība “Eglīša dzimtas muižas Pansija atjaunošanai” sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.
Organizatori izsaka pateicību visiem pasākuma apmeklētājiem par dalību un radīto svētku atmosfēru. Lielā atsaucība apliecina interesi un iedvesmo turpināt šādu tradīciju arī turpmākajos gados.
Šī gada svētkos īpašu simbolisku nozīmi ieguva gaisma Pansijas muižas logos, izgaismojot vēsturisko ēku un iezīmējot cerību par tās nākotni. Organizatori pauž pārliecību, ka nākotnē šī vieta varētu kļūt par nozīmīgu kultūras un sabiedriskās dzīves centru, kur norisinās dažādi pasākumi un kopienas tikšanās.
Biedrība pateicas ikvienam, kurš bija daļa no šī gada Saulgriežu svinībām, un novēl, lai Jāņu laika gaisma, spēks un kopības sajūta saglabājas visa gada garumā.
11.jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki – vieni no gardākajiem un gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Šogad svētku tēma ir “Roķīgā zemene”, aicinot ikvienu ļaut vaļu radošumam, drosmei un svētku priekam.
Svētku organizatori aicina Siguldas novada iedzīvotājus un viesus no visas Latvijas ne tikai apmeklēt svētkus, bet arī aktīvi iesaistīties to veidošanā. Pieteikšanās atvērta Zemeņu svētku gājienam, Starptautiskajam kūku konkursam, jaunajam modes konkursam “Zemenes uz mēles”, kā arī citām tradicionālajām aktivitātēm.
Mālpils Zemeņu svētki gadu gaitā kļuvuši par neatņemamu vasaras tradīciju, pulcējot gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvienes un tālienes. Šī gada tēma ļaus neparastā veidā interpretēt zemenes – tērpos, kūkās, mākslas darbos un svētku aktivitātēs, radot īpaši košu un roķīgu noskaņu.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm, aizpildot attiecīgo anketu. Lūdzam pievērst uzmanību katras aktivitātes pieteikšanās termiņam.
Bērnu tirdziņš “Mazais meistars”
Mazie uzņēmēji un radošie meistari aicināti piedalīties bērnu pašgatavoto lietu tirdziņā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 7. jūlijam, rakstot organizatorei Ilzei Amerikai uz e‑pasta adresi amerika.ilze@gmail.com.
Starptautiskais kūku konkurss “Roķīgā zemeņu kūka”
Konditori, kūku cepēji un saldumu meistari aicināti radīt kūkas, kurās satiekas zemenes, radošums un rokenrola gars. Darbi tiks vērtēti svētku dienā.
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Jaunums – modes konkurss “Zemenes uz mēles”
Šogad pirmo reizi Zemeņu svētku programmā norisināsies modes skate un konkurss “Zemenes uz mēles”. Tajā aicināti piedalīties dizaineri, šuvēji, stilisti, radošas ģimenes, kolektīvi un ikviens modes entuziasts.
Dalībniekiem jāizveido tēli un tērpi, kas atspoguļo šī gada svētku tēmu – “Roķīgā zemene”. Modes skati vadīs modes un dārzkopības eksperts Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs).
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Piesakies svētku gājienam
Par vienu no krāšņākajiem svētku notikumiem tradicionāli kļūst Zemeņu svētku atklāšanas gājiens. Tajā aicināti piedalīties kolektīvi, uzņēmumi, organizācijas, draugu kopas, izglītības iestādes un ģimenes.
Šogad dalībnieki aicināti veidot drosmīgus, atraktīvus un zemenīgi roķīgus tēlus.
Pieteikšanās līdz 1. jūlijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Virves vilkšanas sacensības
Kā ik gadu virves vilkšanas sacensībās tiek aicinātas piedalīties dāmas un kungi. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūlijam, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda.sek@gmail.com.
Mālpils Zemeņu svētkos pasākumi, aktivitātes un koncerti būs bez maksas!
Uz tikšanos Zemeņu svētkos!
21. jūnijā Turaidā aizvadīti vasaras saulgriežu laika svētki “Jāņu diena Turaidā. Pār kalniņu”, kuros visas dienas garumā apmeklētāji tika aicināti piedzīvot latviskās Jāņu tradīcijas – no saules modināšanas rīta agrumā līdz ugunskura rituālam un dziesmām vakara noskaņā.
Svētku diena sākās Jāņkalnā ar Saules modināšanas rituālu, kurā piedalījās folkloras kopa “Delve” un etnokokļu grupa “Saules meitas”. Rīta noskaņu turpināja koklētājas Laimas Jansones koncerts ābeļdārzā, bet visas dienas gaitā apmeklētāji varēja doties izzinošā pastaigā Jāņu ziedu pļavā, iepazīstot saulgriežu augus un to nozīmi latviešu tradīcijās.
Dienas vidū Turaidā notika plaša saulgriežu iedvesmas programma ar tirgu un darbnīcām. Apmeklētāji piedalījās kokļu, siera siešanas, pirts slotu, zāļu tēju, vainagu un siena leļļu darbnīcās. Arī bērni varēja pīt, aust un skandināt, izkustinot pirkstiņus. No muzeja krājuma ābeļdārzā bija izvietota 24 īpašo lina dvieļu izstāde. Svētku noskaņu papildināja 230 folkloras kopu dalībnieki un dejotāji, seši amata meistari un 68 tirgotāji.
Vakara daļā svētku dalībnieki vienojās apdziedāšanās un līgo dziesmās kopā ar Jāņu māti, Jāņu tēvu un folkloras kopām “Ore” un “Mālis”. Dienas noslēgumā notika ugunskura rotāšana un saulrieta uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Senleja”, bet svētkus vainagoja grupas “Iļģi” koncerts un sadancošanās ar “Rīgas danču klubu”.
Uz svētkiem īpaši tika izgatavotas zīmētu pastkaršu kopijas no Turaidas muzejrezervāta krājuma. Uz dažādām pasaules vietām tās nosūtītas 111 adresātiem.
“Šogad Jāņu dienas svinības Turaidā atgriezās pēc ilgāka pārtraukuma, un brīžiem šķita – pati daba un cilvēki bija noilgojušies pēc šīs kopības. Emocijas, ko piedzīvojām, apliecina, ka mūsu izvēle atjaunot svētkus bija ne tikai pareiza, bet arī ļoti nepieciešama. Turaida atkal kļuva par vietu, kur tradīcijas dzīvo caur cilvēkiem,” saka Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
Šogad pasākumu apmeklēja vairāk nekā četri ar pusi tūkstoši cilvēku. Turaidas muzejrezervāts pateicas visiem dalībniekiem, amata meistariem Margitai Porietei, Pēterim Jansonam, Santai Matvejai, Andai Skujai, TLMS “Aģe” un “Senrotas”, folkloras un tautas tradīciju kopām “Budēļi”, “Malībieš”, “Spruksti”, “Mare”, “Vīteri”, “Ore”, “Delve”, “Mālis”, “Senleja”, “Banga”, etnokompānijai “Zeidi”, etnokokļu grupai “Saules meitas”, deju kolektīvam “Saime” un apmeklētājiem par kopā radīto saulgriežu noskaņu Turaidā.
Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību radošajai komandai – Jolantai Sausiņai, Mārai Mellēnai, Ainai Tobei, Andai Skujai, Bio tirgum, kā arī personīgi Lienei Klišānei un Dacei Mežavilkai.
Informāciju sagatavoja:
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
Īsi pirms vasaras saulgriežiem, 20. jūnijā, Inčukalnā jau 55. reizi notiks Inčukalna Dziesmu diena, pulcējot dziedātājus, pūtēju orķestrus, dejotājus un svētku apmeklētājus no dažādām Latvijas vietām. Kā visus 55 gadus arī šogad svētku virsvadītājs ir Inčukalna jauktā kora “Mežābele” un pūtēju orķestra vadītājs Vitalis Kikusts.
Kad 1939. gada vasarā Gaujas krastā pirmo reizi atbalsojās Inčukalna Dziesmu dienas akordi, neviens nenojauta, cik dziļas saknes šī tradīcija iedzīs vietējo iedzīvotāju sirdīs. Šogad svētki svin savu 55. gadskārtu, atkal pulcējot simtiem dziedātāju, mūziķu un dejotāju Aleksandra parkā. Tas nav tikai koncerts – tas ir stāsts par kopības sajūtu, kas pārdzīvojusi gadu desmitus, lai ik vasaru atkal uzplauktu kopīgā dziesmā un satikšanās priekā.
Vairāk nekā pusgadsimtu ilga tradīcija
Inčukalna Dziesmu dienas tradīcija piedzima tālajā 1939. gada 9. jūlijā Gaujas krastā. Tā pulcēja gan valdības pārstāvjus, gan vairākus tūkstošus apmeklētāju. Apvienotie kori virsdiriģenta, komponista Ralfa Alunāna vadībā izpildīja 17 dziesmas, no kurām daudzas tika atkārtotas klausītāju atsaucības dēļ.
Pēc kara gadiem tradīcija tika atjaunota 1970. gadā, pateicoties diriģentam Vitalim Kikustam, kurš Inčukalna jaukto kori vadīja kopš 1966. gada. Viņa iniciatīva ļāva atdzimt Dziesmu dienām Gaujas krastā, kur svētki norisinājās līdz pat astoņdesmito gadu beigām.
Atmodas laikā svētki pārcēlās uz Aleksandra parku Inčukalna centrā, kur tika izbūvēta estrāde. Tur Dziesmu diena notiek arī šodien, saglabājot dzīvu vietējo dziedāšanas tradīciju un kopības sajūtu paaudzēs.
Skanēs Raimonda Paula dziesmas un saulgriežu melodijas
Lielkoncerta “Sanāciet, sadziediet!” programmā skanēs šī gada jubilāra Raimonda Paula iemīļotākās dziesmas, kā arī vasaras saulgriežu noskaņai īpaši piemērotais Emiļa Melngaiļa skaņdarbs “Jāņuvakars”.
Gaidam kora dziedātājus: Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Senrīga”, kultūras centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Baldones jauktais koris “Tempus”, kultūras centra Siguldas Devons jauktais koris “Spārni”, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”, Ropažu novada jauktais koris “Ropaži”, arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauktais koris “Rīdzene”, Bauskas novada Codes pagasta jauktais koris “Mēmele”, Juglas vidusskolas jauktais koris, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”. Inčukalna senior koris “Atblāzma”, Siguldas kultūras centra Devons senioru koris “Gāle” kā arī Inčukalna Tautas nama jauktais koris “Mežābele”.
Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa būs arī pūtēju orķestri. Kopīgā muzicēšanā vienosies Inčukalna pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mākslu skolas “Baltais flīģelis” jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Siguldas pagasta pūtēju orķestris, Salaspils kultūras nama pūtēju orķestris un Birzgales pagasta Tautas nama pūtēju orķestris.
Kas būtu Inčukalna mazie Dziesmusvētki bez tautisko deju rakstiem un danču prieka?
Svētku koncertu kuplinās Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, senioru deju kolektīvs “LG Virši” un bērnu deju kolektīvs “Minkāns”, kuri ar enerģiskām dejām, krāšņiem tautastērpiem un skatuves prieku papildinās Dziesmu dienas svētku noskaņu, apliecinot, ka dziesma un deja Latvijas kultūrā vienmēr iet roku rokā.
Svētku noskaņu papildinās deju kolektīvi, Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, kā arī Inčukalna amatierteātris ar fragmentiem no “Skroderdienām Silmačos”.
Aicina svinēt saulgriežus kopā
Svētku rosība sāksies jau plkst. 12.30 pie estrādes, kur Jāņu radošajā parkā ikviens varēs apgūt vainagu pīšanu, siera siešanu, piedalīties rotaļās un iegādāties gardumus gaidāmajiem svētkiem.
Plkst. 16.45 notiks tradicionālais svētku dalībnieku gājiens no Inčukalna Tautas nama uz Aleksandra parku, bet plkst. 17.00 sāksies lielkoncerts “Sanāciet, sadziediet!”.
Inčukalna Dziesmu diena jau 55 gadus apliecina, ka kopā dziedāšanas spēks joprojām vieno paaudzes un saglabā dzīvas Latvijas kultūras tradīcijas. Pasākums notiks 2026. gada 20. jūnijā Aleksandra parkā, Inčukalnā. Ieeja bez maksas.
2. jūlijā plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils laukumā ar vāzi, Pils ielā 16, Siguldā, aicinām uz Vasaras lasījumiem ar rakstnieces Daces Rukšānes un mūziķes Sniedzes Prauliņas uzstāšanos.
Dace Rukšāne (1969) ir rakstniece, publiciste, dramaturģe, scenāriste un tulkotāja. Plašāku atpazīstamību ieguvusi 2002. gadā kā darba “Romāniņš” autore, kurā atklāti runā par sievietes seksualitātes jautājumiem. Viņa ir romānu “Beatrises gultas stāsti” (2002), “Kāpēc tu raudāji?” (2003), “Krieva āda” (2020), “Džikī” (2023), “Lu-lū un Eņģelis” (2024), “Sarkanais un melnais, un baltais” (2025) un stāstu krājumu “Ķīpsalas putni” (2009), “Mīlasstāsti” (2015) un “Mežaparka radio” (2026. gada rudens) autore. Raksta arī publicistiku.
Balvu “Latvijas Literatūras gada balva”, “Dienas gada balva kultūrā” un “Kilograms kultūras” nominante. 2025. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas LSM lasītāju simpātijas balvu par romānu “Lu-lū un Eņģelis”. Vairākkārt saņēmusi nominācijas kā gada lasītākā grāmata bibliotēkās.
Romāns “Krieva āda” iestudēts Liepājas teātrī (“Svešā āda”) un Latvijas Radio teātrī. Dace Rukšāne rakstījusi scenārijus trim filmām, ir divu lugu autore, kā arī tulkojusi Īvu Ensleri, Henriju Milleru un Vudiju Allenu.
Daces Rukšānes darbi tulkoti angļu, vācu, dāņu, arābu, armēņu, maķedoniešu, bengāļu, mandarīnu un krievu valodā.
Sniedze Prauliņa ir mūziķe, kura reizēm mēdz sekot līdzi latviešu literatūrai un dzejai, bet pārsvarā redzama uz skatuves, spēlējot flautu un dziedot dažādos mūziķu sastāvos. Viņa ir komponējusi mūziku solodziesmām kamerizrādei “Kro-Kro” (Līgatnes koncertzālē “Zeit”), kuras pamatā ir Knuta Skujenieka vēstules sievai, kā arī mūziku dziesmām Jāņa Baltvilka balvas ceremonijai, izmantojot Jāņa Baltvilka dzeju. Ar komponētām dziesmām uzstājusies festivāla “Punctum” organizētajos pasākumos, piemēram, dzejkoncertā “Mūžīgais mākonis”.
Kopā ar kolektīvu saņēmusi balvu “Boņuks” par koncertuzvedumu “Trasuns. Fabulas” (diriģents J. Stafeckis, režisore I. Mičule). Mazāk redzama ir Sniedze Prauliņa pati, rakstot savu dzeju un stāstus.
Foto: Daces Rukšānes-Ščipčinskas foto no personīgā arhīva; Sniedzes Prauliņas foto autors Oskars Upenieks.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumos – bez maksas. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks
Ieeja pasākumos – bez maksas. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Siguldas Jaunajā pilī.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Šī gada 7. jūnijā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēja vokālās studijas “Siguldiņa” jaunā dziesmu cikla “Viss, kas mums apkārt” pirmatskaņojums.
Koncertā klausītāji pirmo reizi varēja baudīt oriģināldziesmas, kuru mūzikas autors ir Anrijs Grinbergs un tekstu autore – Inga Cipe. Koncertā piedalījās vokālās studijas “Siguldiņa” un Inčukalna ansambļa “SkaņPēdiņas” jaunie dziedātāji, kurus koncertam mērķtiecīgi un ar mīlestību bija gatavojušas vadītājas Elīna Gruzniņa un Sarmīte Skrastiņa.
Aizraujošā stāsta un vizuālā ietvara tapšana uz skatuves nebūtu iespējama bez pašaizliedzīgas un talantīgas radošās komandas. Īpašu atmosfēru un koncerta māksliniecisko noformējumu veidoja režisors Kristaps Kiršteins un horeogrāfe Evelīna Bērze. Pateicība radošajai komandai: Madarai Rasiņai (grafiskais dizains), Andrejam Zemdegam (foto), Kristapam Priļepiševam-Ozoliņam (video), Gustavam Grinbergam (mūzika), Andrim Balodim (skaņu režija), Annijai Adijānei un Ivetai Tillerei.
Projekta īstenošanā atbalstu sniedza arī līdzcilvēki un vietējie uzņēmēji. Koncerta organizatori izsaka pateicību Siguldas novada pašvaldībai par uzticību un atbalstu, kā arī SIA “Sigulda Adventures” vadītājam Ivaram Beitānam, SIA “Modern House” vadītājam Helvijam Ervaldam, “Puķu Elvim” un Elitai Vīnai, kā arī Evai Vidovskai. Īpašs paldies audzēkņu vecākiem par atbalstu koncerta tapšanā.
Muzikālais projekts ar pirmatskaņojumu koncertzālē vēl nenoslēdzas – tuvākajā laikā plānota arī jauno oriģināldziesmu cikla “Viss, kas mums apkārt” albuma izdošana. Tajā būs apkopotas koncertā izskanējušās oriģināldziesmas. Aktualitātēm un informācijai par albuma izdošanu iedzīvotāji aicināti sekot līdzi vokālās studijas “Siguldiņa” un pašvaldības informatīvajos kanālos.
29. jūnijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieces Dženas Andersones tiešsaistes lekcija “Sekot savam sapnim – jeb 40 gadi cauri tuksnesim”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visa vecuma Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Rakstniece Džena Andersone lekcijā “Sekot savam sapnim – jeb 40 gadi cauri tuksnesim” dalīsies personīgās pieredzes stāstā par to, kā piepildās bērnības sapnis par rakstniecību, par ceļu līdz pirmajām publikācijām, par studijām “Literārajā akadēmijā”, par iznākušajām grāmatām un neatlaidīgu darbu, kas palīdzējis piepildīt savu sapni.
Džena Andersone ir rakstniece, četru stāstu krājumu, divu romānu un viena dzejas krājuma autore; regulāri publicējas žurnālos “Domuzīme”, “Strāva”, “Jaunā Gaita”, “Punctum”, kā arī ar stāstu priekšlasījumiem piedalās ikgadējā festivālā “Prozas lasījumi”.
Dženas Andersones stāstu krājumi “Dadži” un “Krīta apļi” nominēti Latvijas Literatūras gada balvai, kā arī saņēmuši speciālbalvas par ieguldījumu latviešu literatūrā rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” ietvaros.
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā no plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Šogad jaunie dziedātāji kopā ar saviem pedagogiem konkursam bija sagatavojušies īpaši rūpīgi, pārsteidzot gan ar vokālo sniegumu, gan radošām un pārdomātām priekšnesumu performancēm. Augstais dalībnieku līmenis žūrijas darbam radīja īstu izaicinājumu, jo izvērtēt un noteikt laureātus nebija viegli.
Šogad konkursa dalībniekus vērtēja skolotāja, diriģente un komponiste Olga Jakāne, Vangažu Kultūras centra vadītāja Inguna Zirne, vairāku vokālo konkursu laureāte un bērnu žūrijas pārstāve Krista Mūrniece, kā arī mūziķis un vienkārši labs cilvēks Gatis Āboliņš.
Pirmajā vecuma grupā (3–4 gadi) piedalījās seši jaunie vokālisti, kuri saņēma šādas nominācijas:
Savukārt visskanīgākā Siguldas novada “Cālis 2026” titulu šajā grupā ieguva Laine Dumbre.
Otrajā vecuma grupā (5–7 gadi) sacentās 12 dalībnieki, kuri saņēma šādas nominācijas:
Tā kā žūrijai šogad nācās īpaši rūpīgi vērtēt otrās grupas dalībnieku sniegumu, tika piešķirtas arī pirmās trīs vietas:
Savukārt visskanīgākā Siguldas novada “Cālis 2026” titulu un I vietu ieguva Lūkass Anrī Čirjevskis, kurš saņēma arī “Skatītāju simpātijas” balvu.
Pateicība visiem pedagogiem un vecākiem par ieguldīto darbu, laiku, pacietību un mīlestību, palīdzot mazajām balsīm droši un skanīgi uzmirdzēt uz lielās skatuves, kā arī konkursa dalībniekiem – par drosmi, prieku un muzikālo talantu, kas šogad piepildīja zāli ar īpašu svētku sajūtu.
Jūlijs nav iedomājams bez Siguldas Muzikālajām brokastīm, kas šogad piedāvā pilnu garšas buķeti. Skanēs džeza ritma improvizācijas, klavesīna un izsmalcinātu vokālo tembru krāšņums, kā arī mocartiski vieglas melodijas. Izvēlies savai muzikālajai garšai tīkamāko vai izbaudi visas trīs tikšanās skaņās, krāsās un mielastos brīvā dabā kopā ar ģimeni, draugiem vai vienatnē. Nāc, brauc un piedzīvo kopīgu gaisotni 5., 12. un 19. jūlijā Siguldas Jaunās pils dārzā! Ieeja no plkst. 10.00, koncertu sākums – plkst. 11.00.
5. jūlijā programmā “Džezs bērniem kopā ar M/Darbnīcu” piedalīsies jaunie profesionālie mūziķi Harijs Ločmelis – trompete, Miķelis Dzenuška – vibrofons, Daniēls Pelcis – basģitāra un Jēkabs Zemzaris – bungas. Koncertprogramma iepazīstinās ar improvizācijas ritmu, saspēles pamatiem un bērniem būs iespēja izmēģināt dažādus instrumentus.
12. jūlijā “Brokastis ar Volfgangu Amadeju Mocartu” būs veltītas Vīnes klasiķa komponētajām melodijām, kas ikvienam pazīstamas no viņa sacerētajām operām “Figaro kāzas”, “Burvju flauta” un “Dons Žuāns”, kas skan jau vairāk nekā 200 gadus. Kopā muzicēs dziedātāji – soprāns Laura Kancāne, tenors Dainis Kalnačs, baritons Kalvis Kalniņš un pianists Kaspars Bambišs.
19. jūlijā senās mūzikas programmu “Brokastis ar grācijām” izpildīs izcilās vokālistes Terēze Gretere, Ilze Grēvele-Skaraine un Nora Kalniņa, kā arī klavesīniste Gertrūda Krauksta. 16. un 17. gadsimta stāstos par kaislībām un noslēpumiem atdzīvosies krāšņas itāļu muzikālās kompozīcijas. Programmā – Barbaras Stroci, Lukas Marencio, Luidži Rossi, Klaudio Monteverdi un citu skaņražu mūzika.
Muzikālās brokastis aicinām baudīt Siguldas Jaunās pils dārzā, Pils ielā 18. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākumi notiks Pils paviljonā.
Ieeja – bez maksas.
11. jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki. Šī gada svētku īpašā tēma ir “Roķīgā zemene”. Lielās skatuves programmu piepildīs pašdarbības kolektīvi, rokgrupas un Liepājas roka mākslinieki. Koncertā uzstāsies Uldis Marhilevičs, Igo, Antra Stafecka un Ralfs Eilands. Īpašu muzikālu pārsteigumu Zemeņu svētkiem sarūpējis mālpilietis Juris Kaukulis, pirmatskaņojot svētkiem veltītu dziesmu ar novadnieces Gunas Rozes vārdiem. Vakara programmā klausītājus priecēs arī grupas “Dzelzs vilks”, “Tumsa”, bet balles deju ritmos aicinās “Zelta kniede”. Visa vakara garumā par muzikālo atmosfēru rūpēsies DJ “Ballīšu zvērs”, bet vakaru vadīs liepājnieks ar roķīgu dvēseli – aktieris Mārtiņš Kalita.
Svētku diena iesāksies ar sporta aktivitātēm. Jau no plkst. 9.00 stadionā norisināsies futbola turnīrs sadarbībā ar sporta komentētāju žurnālistu Matīsu Timofejevu. Volejbola laukumā notiks sacensības “Ķer un servē bumbu” un turpat virves vilkšanas turnīrs.
No plkst.12.00 darbu sāks vērienīgais svētku tirgus, kas pulcēs vairāk nekā 200 mājražotāju, amatnieku, ēdinātāju un dažādu radošu pārsteigumu tirgotāju. Daudzi no dalībniekiem būs parūpējušies arī par īpašu zemeņu tematiku savos stendos, radot īstu svētku atmosfēru.
Viens no dienas krāšņākajiem notikumiem būs tradicionālais Zemeņu svētku gājiens posmā Sniedzes iela – Pils iela – Zemeņu iela. Tā dalībnieki jau gatavo roķīgus un radošus tērpus, kuros zemene satiksies ar rokmūzikas estētiku. Gājienā piedalīsies kolektīvi, uzņēmumi, ģimenes un draugu grupas, bet īpašu noskaņu radīs motociklisti, kuri palīdzēs ievadīt šī gada roķīgo svētku stāstu.
Pēcpusdienā uz Zemeņu lielās skatuves notiks modes skate “Zemenes uz mēles”, kuru krāsaino kostīmu parādi vērtēs un vadīs modes mākslinieks un nu jau radošs dārznieks Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Aplūkosim tērpus, ko radījuši mākslas virziena studenti, mājražotāji, šuvēji un skolēni. Uz lielās skatuves varēs izbaudīt bērnu un jauniešu programmu “Roķīgais trakums ar PERFAM”. Uzstāsies Mālpils Kultūras centra dejotāji kopā ar draugiem koncertā “Rokam pa vecam”.
Svētku laikā notiks arī publiska laureātu godināšana. Tiks apbalvoti Starptautiskā kūku konkursa “Roķīgākā zemeņu kūka” dalībnieki, kuru veikumu pēcāk varēs degustēt Mālpils muižā. Tiks sveikti arī starptautiskās mākslas konkursizstādes “Teodors ’26” laureāti.
Īpaši būs padomāts arī par ģimenēm ar bērniem. Radošajā pieturā darbosies dažādas meistardarbnīcas, mākslas un keramikas aktivitātes, būs iespēja izmēģināt koka spēles. “Sarunās Zemeņu dīvānā” izskanēs Mālpils kopienas stāsti. Pie svētku laukuma ikviens varēs izmantot īpašo “Foto kasti ar zemeni”, nofotografēties un uzreiz saņemt Zemeņu svētku foto. Lai šī un citas svētku ieceres tiktu realizētas, nozīmīga loma ir uzņēmumam “Mālpils ZemeNes”, kas šajos svētkos dāsni ļauj izbaudīt zemeņu garšu.
Mālpils muižā būs apskatāmas un nogaršojamas konkursa kūkas, darbosies muižas restorāns, grila bārs, saldējuma stacija un citas gardēžu pieturas. Apmeklētāji varēs baudīt zemenes dažādos veidos un iepazīt vietējo ražotāju piedāvājumu.
Svētku viesiem būs iespēja ne tikai baudīt koncertus, bet arī iepazīt Mālpili. ”Mākslas muižā” būs apskatāmas konkursa “Teodors’26” darbi un izskanēs grupas “aPēdājs” un “PND” koncerti. Būs atvērta Skulmju dzimtas mājas ekspozīcija un konkrētos laikos notiks ekskursijas pa Mālpili, kur varēs ciemoties pie zemeņu audzētājiem “Mālpils ZemeNes”, “Mežmaļi” un “Augusta Zemenes”. Mālpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs apskatāma atgūtā Oto Skulmes altārglezna un izskanēs koncertprogramma ar Mālpils vokālo grupu “Vokālā bilance”.
Aicinām sekot līdz Mālpils Kultūras centra sociālajiem tīkliem, kur programma tiek papildināta un vēl ir atvērtas pieteikšanās modes skatei, kūku konkursam, futbola mačiem un virves vilkšanai. Mālpils Zemeņu svētki aicina ikvienu izbaudīt pozitīvākos svētkus vasaras pilnbriedā.
11. jūnija rītā Allažu bibliotēkā un tās ārtelpā norisinājās radošā un izzinošā meistardarbnīca “Kā sapīsi, tā ziedēs!”, kurā piedalījās Allažu pirmsskolas grupu bērni un pedagogi, kā arī vietējās kopienas pārstāvji.
Nodarbību vadīja dabas un augu zinātāja Dina Siliņa, iepazīstinot dalībniekus ar Latvijas pļavu un lauku augiem – ozolu, papardi, gārsu, margrietiņām, āboliņu, zilajiem zvaniņiem, smilgām, rudziem un citiem augiem. Tika sniegta informācija par augu izcelsmi, izskatu un ārstnieciskajām īpašībām. Vislielāko interesi bērnos raisīja iespēja augus iepazīt praktiski – tos aptaustīt, sajust to smaržu un tuvāk izpētīt. Lielu prieku sagādāja arī seno tradīciju iepazīšana, piedaloties tautas ticējumos balstītajā zīlēšanā ar smilgu “Vistiņa vai gailītis?”.
Pasākums “Kā sapīsi, tā ziedēs!” Allažos notiek jau trešo gadu un ir kļuvis par nozīmīgu vietējās kopienas tradīciju, veicinot bērnu izpratni par dabu un latviskajām gadskārtu tradīcijām. Liels paldies bērnu vecākiem un citiem palīgiem, jo bērnu ziedu pušķi šogad bija izcili krāšņi, kas, savukārt greznos lielo saulgriežu vainagu.
Pasākumā piedalījās 58 bērni un 11 pieaugušie.
20. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 13.00 Siguldas tirgū norisināsies saulgriežu pasākums, kurā ikviens aicināts baudīt svētku noskaņu, iepazīt vietējo ražotāju piedāvājumu un iesaistīties tradicionālajās saulgriežu aktivitātēs.
Tirgus laukumā pulcēsies vietējie zemnieki un mājražotāji no Siguldas novada, kā arī viesi no citiem Latvijas reģioniem, piedāvājot sierus, maizi, svaigus dārzeņus, bioloģiski sertificētu gaļu un citus gardumus svētku galdam.
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja apskatīt Siguldas novada Tautas lietišķās mākslas studiju darbu izstādi, kurā būs aplūkojami latviski lakati, segas un jostas. Meistares iepazīstinās ar savu veikumu un stāstīs par tradicionālo amata prasmju saglabāšanu.
Plkst. 11.00 svētku ieskandināšanu nodrošinās folkloras kopa “Putni”. Apmeklētāji varēs dziedāt Jāņu dziesmas, iepazīt trejdeviņu jāņuzāļu nozīmi, piedalīties vainagu pīšanā, uguns šķilšanā Jāņu ugunskuram, kā arī rotaļās un dančos.
Visas tirgus norises laikā būs iespēja piedalīties radošajās aktivitātēs. Lēdurgas studijas “Aģe” meistares būs sarūpējušas īpašas stelles, uz kurām bērni varēs izmēģināt aušanas prasmes un kopīgi veidot saulgriežu zāļu paklājiņu.
Aicinām ikvienu apmeklēt tirgu, sagādāt svētku gardumus un kopā izbaudīt vasaras saulgriežu tradīcijas!
Saulgriežu pasākumu Siguldas tirgū organizē Siguldas tirgus un “Mūsu Bio tirgus”, pasākumu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.