15. maijā plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks koncertstāsts “Taureņi, sapņi, Parīzes stāsti un mēs…”.
Koncertā piedalīsies Siguldas novada izglītības iestāžu 1.–5. klašu kori no Mālpils vidusskolas, Krimuldas vidusskolas, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas, Siguldas 1. pamatskolas un Laurenču sākumskolas.
Ieeja – bez maksas.
21. maijā plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” maija saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku, aktieri un žurnālistu Tomu Treibergu.
Sarunas tēmas: Toma Treiberga dzejas poētiskais kods, stils, ietekmes; etīžu teātris, sadarbība ar Svenu Kuzminu nodibinājumā “Nerten”; darbs Latvijas Radio un raidījums “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru”; žurnālista darbs Latvijas Televīzijā, žūrijas locekļa pārdomas par “Kilograms kultūras”; mākslīgā intelekta un digitālo ierīču klātbūtne mūsu dzīvē; bibliotēku nozīme un grāmatu lasīšana; pašreizējās politiskās situācijas ietekme kultūrā un literatūrā un citas. Dzirdēsiet arī Toma Treiberga dzeju autora lasījumā.
Toms Treibergs (1985, Rīga) ir latviešu dzejnieks, žurnālists un aktieris. Latvijas Universitātē studējis Teoloģiju un reliģiju zinātni, iegūstot bakalaura grādu. Pēc darba sabiedriskajā televīzijā un radio pievērsies tiešsaistes medijiem un pašlaik ir kultūras redaktors portālā TVNET.
Viņa darbi plaši publicēti drukātajos un tiešsaistes izdevumos. Debijas dzejas krājums “Gaismas apstākļi” (2012) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā labākā debija. Otrais krājums “Drudzis” (“Mansards”, 2015) tika nominēts tai pašai balvai kā labākais dzejas krājums. 2023. gadā Treiberga dzejoļi vācu valodā tika publicēti kā daļa no mūsdienu latviešu dzejas krājuma “Mir war, als ob es klopfte. Neue Gedichte aus Lettland” (“Parasiten Presse”, Ķelne). Trešais dzejas krājums “Biezoknis” (“Neputns”, 2019) tulkots un publicēts lietuviešu valodā 2025. gadā izdevniecībā “Baziliskos Ambasada”.
Kopā ar ilggadējo draugu, rakstnieku Svenu Kuzminu, Toms 2004. gadā nodibināja etīžu teātri “NERTEN”, kas līdz pat Covid-19 pandēmijai veidoja izrādes gan Latvijā, gan Lietuvā. Savos darbos abi draugi veidoja īsas, kopīgi rakstītas miniatūras, iedvesmojoties no tādiem autoriem kā Bertolds Brehts un Semjuels Bekets. Šo sadarbības pieredzi viņi īstenoja arī ilggadējā Latvijas Radio 1 raidījumā “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru”.
Foto autors: Lauris Galsons
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstnieci Ilzi Jansoni; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti; ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu, Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
16. maijā norisināsies garīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts 2026” un “Atvērto baznīcu diena”, kuras laikā ikviens aicināts iepazīt Latvijas baznīcu gadsimtiem glabāto kultūras mantojumu un garīgās vērtības, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Arī Siguldas novada dievnami šajā dienā gaidīs apmeklētājus ar īpaši sagatavotu programmu.
Inčukalna lūgšanu nama programma:
Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Lēdurgas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas programma:
Mālpils Evaņģēliski luteriskās draudzes programma:
Siguldas baptistu draudzes un Evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” Siguldas draudze programma:
Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes programma:
Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā Siguldas pareizticīgo draudzes programma:
Kultūras notikuma “Baznīcu nakts” ideja līdz Latvijai atceļojusi no Austrijas, kur pirms vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji, pasākumu organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa, nodibinājums “Baznīcu nakts fonds”.
15. maijā plkst. 18.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta gleznu izstāde “Ziedi Turaidas muzejrezervāta krājuma gleznās”. Tas ir turpinājums jau par ikgadēju tradīciju kļuvušajai sadarbībai starp Turaidas muzejrezervātu un Siguldas pili, kurā muzeja krājums ieiet dialogā ar vēsturisko vidi.
Izstādes vienojošais motīvs ir mākslinieku krāsu un otu stāsts par ziedoni un ziedēšanu. Izstādes kontekstā ziedēšana kļūst par metaforu radošumam un vietas identitātei – tā atspoguļo ne vien dabas plaukumu, bet arī Siguldas un Turaidas kultūrtelpas noturīgo, klusi spēcīgo radošo garu.
Turaidas muzejrezervāta Mākslas priekšmetu kolekcijā pārstāvēti dažādās tehnikās radīti darbi – eļļas glezniecība, pastelis, akvarelis, batika, emalja un grafika. Kolekcijas pamatā ir latviešu mākslinieku darbi, kuru dzīve vai daiļrade saistīta ar Turaidu un Siguldu. Līdzās portretiem, vēsturiskām rekonstrukcijām un kultūrvēsturiskajām ainavām – Gaujas senielejai un Turaidas, Siguldas, Krimuldas pilīm – nozīmīgu vietu šajā krājumā ieņem ziedu klusās dabas gleznas.
Izstādē eksponēti Siguldas novada mākslinieku darbi – skolotājas un gleznotājas Vilijas Jansones (1926–2013), Jāņa Puriņa (1952–2025), Nikolaja Lindes (1904–1980), Aivara Īzāka (1938–1991), Emīlijas Predājas (1930–2008), Zelmas Baltkājas (1888–1965) un citu autoru veikums. Daudzi no šiem darbiem plašākai publikai ir mazāk pazīstami – biežāk redzēti vien autoru personālizstādēs vai glabāti muzeja krājumā. Šoreiz tie vienkopus atklājas kā savdabīgs “ziedu dārzs”.
Skatāmie darbi tapuši dažādās tehnikās un noskaņās. Pasteļtehniku iecienījusi Laurenču skolas skolotāja Vilija Jansone; Siguldas 2. vidusskolas zīmēšanas skolotājas Emīlijas Predājas akvareļos ziedi atklājas liriskā, niansētā krāsu valodā. Novadnieks Nikolajs Linde savu klusās dabas darbu veidojis sulīgos eļļas triepienos uz audekla, savukārt latviešu glezniecības vecmeistara Hugo Grotusa (1884–1951) darbs “Ziedi vāzē” (1939) izceļas ar klusinātu noskaņu un smalku ziedu būtības tvērumu. Turaidas skolas skolotāja Zelma Baltkāja guašas tehnikā iemūžinājusi pilnziedā ceriņus pie Turaidas vecā staļļa ēkas – 20. gadsimta 30. gadu ainava ar vēsturisku un sentimentālu vērtību.
Izstāde aicina ieraudzīt Siguldas un Turaidas mākslinieku darbos ne vien ziedu daudzveidību, bet arī vietējās kultūrtelpas kluso, noturīgo radošumu – skolotājus, novadpētniekus un gleznotājus, kuru darbi veido nozīmīgu kultūrainavas vizuālās atmiņas daļu.
Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā būs apskatāma no 15. maija līdz 5. jūlijam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00.
Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
28. aprīlī Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” izskanēja koncerts “Ievziedu pulss”, kas norisinājās Vidzemes reģiona mūzikas skolu izglītības programmu “Pūšaminstrumentu spēle” ikgadējās metodiskās dienas ietvaros.
Koncerts notika, sadarbojoties Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas metodiķiem ar Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” vadību un skolotājiem. Priekšnesumus sniedza vecāko klašu audzēkņi, topošie pūšaminstrumentālisti no sešpadsmit mūzikas skolām. Daudzveidīgais repertuārs profesionālā izpildījumā sniedza gandarījumu gan pašiem jaunajiem mūziķiem, gan viņu skolotājiem, gan kuplajai klausītāju saimei. Koncerta noslēgumā uzstājās siguldieši – pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), kam pievienojās arī visi pārējie reģiona audzēkņi, izveidojot skanīgu kopīgu orķestri. Tā izpildījumā skanēja A. Krūmiņa kompozīcijas “Seši mazi bundzinieki”, “Mazliet ar vieglu smaidu” un pacilājošais, humoristiskais skaņdarbs “Lieka štuka” S. A. Universa aranžijā. Emocijām bagāto koncertu aizrautīgi vadīja A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Klātesošie skolotāji dalījās pedagoģiskajā pieredzē un ieklausījās “Baltā flīģeļa” flautas spēles skolotāja Mika Vilsona stāstījumā par dažādām metodiskām niansēm un skatuves kultūras izkopšanu. Pasākuma noslēgumā ikviens skolotājs saņēma apliecību par pedagogu profesionālo pilnveidi.
30. aprīlī “Baltajā flīģelī” norisinājās mūzikas skolu koru Draudzības festivāls. Tajā piedalījās Augusta Dombrovska Rīgas Mūzikas skolas koris “Strautiņš”, Strenču Mūzikas skolas meiteņu koris “Somnium”, Smiltenes Mūzikas koris “SOL”, Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas koris un Siguldas Mākslu skolas ”Baltais flīģelis” koris “Sadziedam!”
Kori uzstājās ar brīvi izvēlētām programmām. Repertuārs bija katra kora iespējām un temperamentam atbilstošs, izpildījums tīrskanīgs un publiku uzrunājošs. Jauniešiem bija lieliska iespēja klausīties citu koru priekšnesumus, iepazīt skaistu un daudzveidīgu mūziku, kā arī koncerta noslēgumā muzicēt visiem kopā, dziedot iemīļotas R. Paula un I. Kalniņa dziesmas. Varenā kopkora stingrais pamats bija īpašā instrumentālā grupa (E. Gruzniņa klavieres, G. Kalniņš ģitāra, J. Špacs sitaminstrumenti).
Jāuzteic ne tikai diriģentes Solveigas Vītoliņas iniciatīva, sapulcinot korus uz Draudzības festivālu, bet arī diriģentes sirsnīgā vakara vadība, veidojot saistošus dialogus ar koristi Agnesi, kura bija tērpusies spilgtā zemenes kostīmā.
Koncertam sekoja “Sadziedam!” jauniešu sagatavotā viktorīna par mūsu skolu un savu kori, līksma izdancošanās Katrīnas Albužes vadībā.
Atzinīgus vārdus par sirsnīgo uzņemšanu izteica daudzi un novēlēja, lai šie pasākumi kļūst par ikgadēju tradīciju.
10. maijā Mālpils centrā notiks ikgadējais Pavasara gadatirgus, kurā pulcēsies mājražotāji, stādu, krūmu un dārza kociņu audzētāji. Šogad gadatirgus norisināsies Māmiņdienas noskaņās, piedāvājot vairākas aktivitātes ģimenēm. Paralēli tirgum būs iespēja noskatīties muzikālu izrādi “Sauleszaķu burvestības”, kurā uzstāsies Latvijā pazīstamā dziedošā Vītolu ģimene kopā ar Dabaušu ģimeni, kas izrādē izspēlēs dažādas lomas. Apmeklētājus iepriecinās īsts leijerkastnieks, bērnu atrakciju laukums un citi garšīgi prieki.
Tirgus būs atvērts no plkst. 9.00 līdz 15.00, bet oficiālā atklāšana paredzēta plkst. 10.00. Atklāšanas laikā darbosies brīvais mikrofons, kurā tirgotāji varēs dižoties katrs ar savu produkciju. Katrā stundā uzņēmējiem būs iespēja pastāstīt par produkta unikalitāti, radīšanas prieku un produkta vērtībām.
No plkst. 10.00 līdz 14.00 tirdziņā viesosies leijerkastnieks Gatis Grīnbergs, radot īpašu atmosfēru ar populārām melodijām. No plkst. 10.00 līdz 16.00 būs iespēja baudīt Ilzes Kupčas kūkas, kas tirgus dienā tiks servētas arī uz Mālpils Kultūras centra balkoniņa. Darbosies kafejnīca ar ēdienkarti lieliem un maziem gardēžiem, savukārt pie kultūras centra būs piepūšamās atrakcijas bērniem.
Māmiņdienas noskaņās plkst. 11.00 Mālpils Kultūras centrā notiks muzikāla izrāde ģimenei “Sauleszaķu burvestības”. Izrāde veidota ar Arvīda Žilinska mūziku un Elhas Lindas Hamfrīsas scenāriju. Tajā uzstāsies Latvijā pazīstamā dziedošā Vītolu ģimene kopā ar Dabaušu ģimeni, izspēlējot dažādas lomas.
Tas ir sirsnīgs stāsts par mazo zaķēnu Miku, kurš ar labu sirdi un drosmi palīdz citiem, pat tiem, kas darījuši pāri. Kad žurka un lapsa nonāk nepatikšanās, tieši Miks nāk palīgā, un īpašas Sauleszaķu burvestības pārvērš visu par draudzību, piedošanu un brīnumiem. Izrādes noskaņa ir ļoti labestīga un pamācoša, dāvājot gaišas emocijas bērniem, vecākiem un vecvecākiem. Izrāde piemērota visām vecuma grupām.
Biļetes cena – 6 eiro. Biļetes uz izrādi pieejamas “Biļešu paradīzē”, tostarp tiešsaistē.
Pasākuma organizatori aicina apmeklētājus ierasties laikus, jo pasākuma laikā centrālā iela būs slēgta tirgus norisei. Automašīnas iespējams novietot Enerģētikas ielā.
Sestdien, 16. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Inciemā valdīs īpaša svētku noskaņa – notiks sirsnīgi Ģimenes dienas svētki, kuros aicinātas piedalīties ģimenes no Inciema, tuvākās apkārtnes un visa Siguldas novada. Pasākums piedāvās daudzveidīgu kultūras un atpūtas programmu, kas piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Šajā dienā Inciemā viesosies “Istabas teātris”, piedāvājot divas izrādes dažāda vecuma skatītājiem.
Plkst. 12.00 Inciema muižas parkā būs skatāma izrāde “Hamoka komūna” (5+) – aizraujošs un mazliet ironisks ieskats cilvēka un lietu attiecībās, kā arī komūnas dzīvē dabas tuvumā. Vērosim komūnas iekšējo dzīvi, uzzināsim par tās pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām.
Savukārt plkst. 14.00 Inciema torņa zālē būs skatāma izrāde “Kaka un pavasaris” (4+), kas veidota pēc igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka populārās grāmatas motīviem. Izrāde ir guvusi plašu atzinību un saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada izrāde bērniem un pusaudžiem. Tā rotaļīgā un asprātīgā veidā pievēršas bērnu attīstībai svarīgām tēmām.
Pasākuma laikā būs iespēja satikt arī biedrību “Zaļā Nora”, kas darbojas radošuma un izglītības jomā laukos. Karaļdārza apmeklētājus priecēs biedrības zvēriņi, radot īpašu un sirsnīgu atmosfēru visai ģimenei.
Ikviena ģimene aicināta ņemt līdzi segu un uzkodas, lai starp izrādēm – no plkst. 13.00 līdz 14.00 – baudītu nesteidzīgu pikniku Inciema muižas parkā!
Ģimenes diena Inciemā solās būt piepildīta ar prieku, izziņu un kopābūšanas mirkļiem visām paaudzēm.
Uz izrādi “Kaka un pavasaris” nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits ir ierobežots. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26752873 (iespējams sazināties arī platformā “WhatsApp”).
No 10. maija Turaidas muzejrezervātā apmeklētājiem būs atvērtas divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī.
Ekspozīcija “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas atrodas pils Galvenā torņa bergfrīda 2. stāvā, piedāvās unikālu iespēju izsekot Turaidas pils attīstībai no tās pirmsākumiem 13. gadsimtā līdz mūsdienām. Ekspozīcija balstīta vēsturiskos un arheoloģiskos pētījumos, vairākos stāstos atklājot pils transformāciju no lībiešu koka nocietinājuma līdz mūra cietoksnim, vēlāk – drupām un mūsdienu muzejam.
Balstoties muzeja bagātajā krājumā un kopradē ar Turaidas muzejrezervāta vēsturniekiem Jolantu Dukaļsku, Viju Stikāni un Justīni Timermani, jaunās pastāvīgās ekspozīcijas autoru komanda radījusi ekspozīciju kā daudzjutīgu pieredzi, kur vēsturi iespējams ne tikai izzināt, bet arī sajust, sadzirdēt un izdzīvot. Tajā izmantoti taktili elementi, skaņas risinājumi un interaktīvas aktivitātes, ļaujot apmeklētājiem, piemēram, iejusties arheologa lomā. Autoru komandā iekļāvušies starptautiski un Latvijā atzīti profesionāļi: arhitekts Didzis Jaunzems, satura un vizuālo risinājumu autori Roberts Rubīns un Kaspars Eglītis, māksliniece Kristīne Rubīne, skaņu dizainers Kaspars Tobis un kuratore Elizabete Palasiosa. Ekspozīcija Lielajā tornī tapusi ar AS “Latvijas Finieris” atbalstu.
Jolanta Borīte, Turaidas muzeja rezervāta direktore uzsver: “Laiks ir izaicinājums, un muzejam ir jārunā šodienas valodā – mūsu vēsturnieki ar radošo komandu pils astoņu gadsimtu stāstu Galvenajā tornī atklās no jauna. Laiki mainījušies, un otrajā ekspozīcijā – pils ziemeļu iekšvārtu torņa vēstures stāsts būs muzeja iespēja nodrošināt apmeklētājiem piekļūstamību viduslaiku militārajai arhitektūrai tuvplānā. Jaunās ekspozīcijas gaida mūsu muzeja pastāvīgos apmeklētājus, izaugušo jauno paaudzi, kas mūs vēl nav apciemojusi ar ģimenēm, vai klasēm, kā arī ārvalstu viesus, kas novērtē viduslaiku piļu tūrisma ceļus Baltijas vienā no nozīmīgākajām pērlēm – Turaidā”.
Arhitekta Artūra Lapiņa vadībā īstenotie ziemeļu iekšvārtu torņa konservācijas darbi apmeklētājiem atklājuši līdz šim mazzināmu būvapjomu, un tas ir pamatā jaunam stāstam. Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” atspoguļo militārās arhitektūras attīstību laikā, kad Eiropā strauji izplatījās uguns šaujamieroči. Pamatīgās būvkonstrukcijas – līdz pat 4,2 metrus biezie mūri – kalpoja gan aizsardzībai, gan arsenāla funkcijām. Šī ekspozīcija arī vēsta par to, kas bijis ilgu laiku acīm paslēpts zem zemes, tad pēc arheoloģiskiem izrakumiem zem dēļu jumta līdz pēc konservācijas darbiem atklāts plašai apskatei.
“16. gadsimta sākumā Turaidas pils aizsardzība pieprasīja radikālu soli – masīvākā un pret lielgabalu uguni spēcīgākā torņa būvniecību tās vēsturē. Tā bija jauna drošības mēraukla laikmetā, kad vecie mūri vairs nespēja garantēt mieru. Šodien Turaidas ziemeļu iekšvārtu torņa stāsts atgādina – nepieciešams laikus saskatīt draudus un atbildēt ar nepārprotamu apņēmību un modernākajiem risinājumiem,” jauno ekspozīciju “Turaidas pils septītais tornis” komentē Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā, vēstures zinātņu doktore Vija Stikāne.
Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” tapusi, sadarbojoties Turaidas muzejrezervāta pētnieku komandai – Ligitai Beitiņai, Vijai Stikānei, Ievai Osei un Egilam Jemeļjanovam – ar arhitektūras un dizaina biroju DJA. Īpaša uzmanība pievērsta piekļūstamībai – nodrošināti risinājumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, audio saturs, vieglā valoda un digitālie papildinājumi. Risinājumi sagatavoti sadarbībā ar “Socintegra” un Vieglās valodas aģentūru.
Ieejas maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
2. maija vakarā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ar latviešu kinomūzikas koncertprogrammu “Tu saki?” izskanēja koncertzāles 25. sezonas noslēgums.
Klausītājiem bija iespēja baudīt iemīļotas latviešu kinomūzikas melodijas no tādām kinofilmām kā “Salna pavasarī”, “Zvejnieka dēls”, “Ceplis”, “Purva bridējs”, “Ezera sonāte”, “Pūt, vējiņi!”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Teātris”, “Tās dullās Paulīnes dēļ” un daudzām citām.
Pavasarīgi skaistajā koncertprogrammā uzstājās talantīgie kamermūziķi Dita Krenberga, Inga Ozola un Juris Žvikovs, radot sirsnīgu, emocionālu un klausītājiem tuvu noskaņu.
Koncertzāles vadītāja izsaka pateicību māksliniekiem un skatītājiem par atbalstu visas sezonas garumā.
16. maijā plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta četru autoru kopizstāde “Mežā” – sajūtu telpa par mežu kā miera, spēka un iedvesmas avotu.
Izstādē piedalās:
Skaņu ainavu veido putnu balsis un meža skaņas.
Autores saka: “Mēs satikāmies “nejauši”, sekojot impulsam kopradīt. Katrai no mums mežs ir īpaša vieta – spēka, miera un iedvesmas avots. Caur šo izstādi veidojam dialogu ar dabu, sevi un sabiedrību. Mēs iestājamies par putnu dziesmām un mūsu dvēseles dziesmām – lai pasaule būtu skanīga un saskanīga.”
Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma no 16. maija līdz 28. jūnijam.
Ieeja izstādē – bez maksas.
10. maijā plkst. 16.00 Turaidā tradicionāli tiks svinēta Maijas diena, godinot Maiju Greifu, kuras dzīvesstāsts ievijies leģendā par Turaidas Rozi.
Pasākums aicina apmeklētājus izzināt vienu no spilgtākajiem Latvijas kultūrvēstures stāstiem, apvienojot mūziku, dzeju un vizuālo mākslu. Turaidas baznīcā notiks koncerts un dzejas lasījums “Dvēseles putni”. Tajā uzstāsies vokālā grupa “Putni” kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli, savukārt literāro dimensiju papildinās dzejniece Agnese Rutkēviča.
Koncertprogrammā iekļauti senās mūzikas madrigāli un romances no Spānijas, kā arī latviešu komponistu Jāņa Lūsēna, Imanta Kalniņa, Valta Pūces un citu autoru darbi. Programma veidota kā emocionāli niansēts muzikāls piedzīvojums, kurā savijas cilvēka dvēseles laicīgā un garīgā pasaule. Jaunus aranžējumus radījusi komponiste Madara Pētersone, bet izpildījumā līdzās vokālam skanēs arī dažādi instrumenti – vijole, blokflautas, akordeons, perkusijas, kā arī ģitāra un mandolīna.
Agnese Rutkēviča ir mūsdienu latviešu literatūras autore, kuras darbi guvuši plašu atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņas dzejas krājumi vairākkārt nominēti nozīmīgām literatūras balvām, bet eseju krājums “Skumjais laikmets” saņēmis “Zelta ābeles” balvu. Autore darbojas arī dramaturģijā, un viņas lugas iestudētas Latvijā un ārvalstīs. Autores ceturtā grāmata, dzejas krājums “Vientulības drošības noteikumi”, nāca klajā 2025. gada novembrī. Krājums nominēts un izvirzīts finālā balvai “Kilograms kultūras”, kā arī nominēts LaLiGaBa (2026) kā labākais dzejas krājums.
Visas dienas garumā Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā būs skatāma franču tekstilmākslinieces Lorīnes Malngro (Laurine Malangreau) gobelēnu izstāde “Dvēseles kustībā”. Savukārt mūsdienu jauniešu pārdomas par Turaidas Rozes leģendu atspoguļosies skolēnu konkursa darbu izstādē “Roze uzplaukst laikā”.
Īpašs jaunums Maijas dienas apmeklētājus sagaida Turaidas pilī. Tās ir divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas, kuras tiks atvērtas tieši 10. maijā – “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas būs skatāma Galvenajā tornī un “Turaidas pils septītais tornis”, kas atradīsies ziemeļu iekšvārtu torņa iekonservētajā būvapjomā.
10. maijā, Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, visu dienu ieeja Turaidas muzejrezervātā būs bez maksas. Ieejas maksa koncertā ir ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
Foto: Turaidas muzejrezervāta arhīvs
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
7. maijā plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz tikšanos un sarunu par literatūru un tulkošanu ar atdzejotāju un tulkotāju Mirju Hovilu no Somijas. Sarunu vadīs dzejnieks Guntars Godiņš.
Mirja Hovila ir tulkotāja, atdzejotāja un izdevēja, kura izveidojusi izdevniecību “Paperiporo”, kas somu valodā nozīmē “Papīra ziemeļbriedis”. Mirju var dēvēt par neoficiālo Latvijas vēstnieci Somijā, jo viņa izdod latviešu autoru darbus somu valodā.
Mirja Hovila tulkojusi Vizmas Belševicas “Billi”, Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmatas, Kārļa Vērdiņa un Guntara Godiņa dzeju, kā arī Raiņa un Aspazijas saraksti. Viņa Latvijā viesojusies vairākkārt, visbiežāk saistībā ar darbu – lai tiktos ar rakstniekiem vai strādātu Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā.
Par Latvijas tēla spodrināšanu, popularizēšanu un veidošanu Somijā Mirja Hovila saņēmusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu, kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā.