Šovasar Siguldas Apkaimes svētki norisināsies jau piekto reizi, Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē pulcējot novada iedzīvotājus un viesus, ģimenes un draugus, lai divu dienu garumā baudītu koncertus, izklaides un kopā būšanas prieku.
Svētki sāksies 17. jūlija vakarā ar jauniešu disko vakaru, Uģa Eihvalda bungu klases koncertu un stāvizrādi “Kalvis un Jānis smejas ar publiku”. Plkst. 20.00 svētkus jaudīgi ieskandinās Uģa Eihvalda bungu klase, piepildot apkārtni ar enerģiskiem ritmiem un īpašu svētku atmosfēru. Savukārt no plkst. 21.30 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā durvis vērs Zaļā māja, kur vakaru papildinās humora deva – komiķi Jānis Kreičmanis un Kalvis Troska aicinās uz stand-up izrādi “Kalvis un Jānis smejas [p]ar publiku”. Vietu skaits ir ierobežots, ieeja par ziedojumiem.
Savukārt 18. jūlijā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs plaša svētku programma – koncerti, radošās darbnīcas, teātra izrādes, sportiskas aktivitātes, amatnieku, mājražotāju un dizaina tirgus, “Andele-mandele”, lielās koka spēles un citas norises visai ģimenei.
Svētku kulminācijā ikviens aicināts uz ilgi gaidīto zaļumballi plkst. 23.00 Siguldas pagasta Kultūras namā kopā ar grupu “Perlamutrs”, kas parūpēsies par lustīgu noskaņu līdz pat vēlai vakara stundai.
Aktuālajai svētku programmai iespējams sekot līdzi Facebook lapā “Peltes Es Tu Mēs”.
Pasākuma programma
17. jūlijs
18. jūlijs
Tiekamies Apkaimes svētkos – vietā, kur top skaistākās vasaras atmiņas!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
13. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieka Māra Bērziņa lekcija “Grūtā rotaļa”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Māris Bērziņš radošajā nodarbībā un sarunā par rakstniecību “Grūtā rotaļa” sola mierinošu stāstu par to, ka, neskatoties uz radošā procesa grūtībām un mokām, viss, kam jāuzrakstās, uzrakstīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Par rakstnieka brīvās gribas esamību un neesamību attiecībā pret topošo tekstu. Autors dalīsies ar personīgo pieredzi un atbildēs uz jebkuriem ar rakstniecību saistītiem jautājumiem.
Māris Bērziņš (1962) ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, septiņu romānu, no kuriem pēdējais “Klēpja dievs” iznācis šogad, un daudzu Gūtenmorgenu autors. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Baltijas Asamblejas balvu, Latvijas Literatūras gada balvu un Autortiesību bezgalības balvu par romānu “Svina garša”, kas iznācis romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Pēc stāsta “Gūtenmorgens un laika mašīna” E. Lihačeva uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu, bet Latvijas simtgades projekta “Viens ciems – visa Latvija” ietvaros L. Olte uzņēmusi spēlfilmu “Gūtenmorgens Vienciemā” pēc Bērziņa stāsta “Vienciems” motīviem. Latvijas Nacionālajā teātrī Valters Sīlis iestudējis izrādi pēc romāna “Svina garša”, savukārt Ināra Slucka – traģikomēdiju pēc romāna “Aizliegtais pianīns”. 2022. gadā Māris Bērziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Vasaras vidū, 25. jūlijā, Turaidas muzejrezervātā notiks “Siena diena”. Šajā dienā pļava kļūs par dzīvu mantojuma skolu, kur satiksies pļava, prasmes un Eiropas mantojums. Apmeklētāji varēs piedalīties dažādās norisēs, ierasties sev ērtā laikā un piedzīvot īstas siena talkas noskaņu.
Programmas norises paredzētas no plkst. 11.00 līdz 17.00.
PROGRAMMA
Plkst. 11.00 Siena dienas atklāšana
Plkst. 11.20–13.30 Pļaušanas demonstrācija
Meistari rādīs, kā sagatavo izkapti, kā pareizi pļaut un kāpēc senāk pļāva agri no rīta, ņemot vērā laiku, zāli un rasu. Meistaru uzraudzībā būs iespēja izmēģināt pļaušanu ar izkapti.
Plkst. 12.00–16.00 Meistardarbnīcu laiks
Vairākas paralēlas darbnīcas un aktivitātes, kurās apmeklētāji varēs iesaistīties visas dienas garumā.
Plkst. 13.30–14.30 Talkas galds un pļavas atpūta
Plkst. 14.30–15.30 Eiropas pļavu stāsti Klaušinieku mājā
Etnogrāfiskās un etnobotāniskās zināšanas par pļavu un ganību apsaimniekošanu Vidzemes materiālajā un nemateriālajā kultūrā. Stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere.
Eiropas brīvprātīgo pieredze “Kā sienu vāc Eiropā?”
Plkst. 15.30–17.00 Siena talkas sadziedāšanās un sadancošanās
Muzicē: grupa AGA-BAND
“Siena diena” Turaidā ir veltīta senajām pļavu pļaušanas un siena vākšanas tradīcijām, ļaujot apmeklētājiem ne tikai vērot, bet arī pašiem piedalīties siena talkas norisēs. Pasākumā tiks aktualizētas siena sagādes prasmes kā nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa, vienlaikus pievēršot uzmanību dabisko pļavu nozīmei gan senākajā lauku dzīves ritmā, gan mūsdienu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Dienas gaitā būs iespējams iepazīt un izmēģināt pļaušanas un siena vākšanas darbarīkus, piedalīties meistardarbnīcās, uzzināt par siena zārdu gatavošanu un pareizu siena kraušanu, kā arī apgūt vienkāršākas formas izkapts izgatavošanu. Īpašas izzinošas un radošas aktivitātes būs sagatavotas ģimenēm ar bērniem.
Šogad “Siena dienā” piedalīsies arī Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustības pārstāvji, kuri jūlijā divas nedēļas pavada Turaidas muzejrezervātā, iesaistoties dabisko pļavu veidošanas, apsaimniekošanas un uzturēšanas darbos. Pasākuma laikā viņi dalīsies ar stāstiem par to, kā siena laiks noritējis viņu zemēs, tādējādi ļaujot ieraudzīt pļavu kopšanas tradīcijas plašākā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā.
Turaidas muzejrezervāta krājuma speciālisti ar pateicību uzklausīs apmeklētāju pieredzes un atmiņu stāstus par siena vākšanu. Ikviens aicināts ņemt līdzi arī fotogrāfijas, kas ilustrē siena laiku, talkas un ar tām saistītās norises.
Dienas gaitā Turaidas muzejrezervāta ļaudis aicinās uz siena talkai atbilstošu pašu gatavotu cienastu.
Nāc piedzīvot, kā pļava kļūst par svētkiem!
Foto: Launags pēc siena talkas. 20. gadsimta sākums. Fotogrāfs Artūrs Gruzīts. LNVM krājums
Kontakti informācijai:
Gunta Zaķīte,
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Mob. 29384512
gunta.zakite@tmr.gov.lv
Par Siguldas koncertzāles “Baltais Flīģelis” vadītāju kļuvusi Ilze Kļaviņa – kultūras nozares profesionāle ar daudzveidīgu pieredzi skatuves mākslā, kultūras projektu vadībā un starptautiskajā sadarbībā.
Ilzes Kļaviņas līdzšinējā profesionālā pieredze kultūras un mākslas jomā uzkrāta, organizējot starptautisko bērnu un jauniešu profesionālo teātru festivālu “EJU MEKLĒT!”, rakstot par skatuves mākslu, strādājot “Spēlmaņu Nakts” ekspertu sastāvā. Ilze darbojas Latvijas Jaunā teātra institūta padomē, nozares profesionālajās organizācijās “ASSITEJ Latvijas centrs”, Latvijas Teātra darbinieku savienībā.
Ilze strādājusi menedžmentā ar starpdisciplināriem un ES fondu finansētiem projektiem: “Man ir pazīstams administratīvais darbs un pārzinu pilnu projekta ciklu – no idejas izstrādes un finansējuma piesaistes līdz pasākuma ieviešanai, finanšu uzraudzībai un finanšu atskaišu sagatavošanai, arī dokumentu pārvaldībai un rezultātu izvērtēšanai.”
Ilze Kļaviņa ieguvusi mākslas zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un turpina profesionālo izaugsmi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā, pētot bērnu auditorijas kultūras pieredzes attīstības iespējas. Zināšanas papildinātas arī ar Latvijas Universitātes sertifikātu “Pedagoģiskās darbības pamati” un projektu vadības sertifikātu (AFW Wirtschaftsakademie Bad Harzburg).
“Esmu ieinteresēta Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ darba organizēšanā, skatītāju vajadzību izpētē, plānošanā un kopdarbībā ar citām institūcijām, lai īstenotu radošās idejas, attīstības projektus un norises Siguldas novada ikdienā un svētkos,” piebilsts Ilze Kļaviņa.
Koncertzāles vadītājai Ilzei Kļaviņai vēlam ar profesionālu degsmi un radošu redzējumu turpināt veidot Siguldas koncertzāli “Baltais Flīģelis” par vietu, kur satiekas kultūra, radošas idejas un dažādas auditorijas, lai izdodas piesaistīt jaunus attīstības projektus un ar profesionālu darbu saglabāt koncertzāles programmas kvalitāti un nozīmīgu vietu Siguldas novada kultūras dzīvē.
Ar Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ vadītāju Ilzi Kļaviņu var sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.klavina@baltaisfligelis.sigulda.lv.
No 6. līdz 12. jūlijam Allažu Tautas nama apkārtnē risināsies tēlniecības mākslas plenērs “Zaļkalns. Forma. Ainava”, kurā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti atzītā tēlnieka un profesora Aigara Bikšes vadībā veido unikālas koka skulptūras. Plenēra mērķis ir godināt latviešu tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. jubileju un radīt tēlniecības parku pie Allažu Tautas nama.
Iespēja vērot tapšanas procesu un baudīt mākslu vaigā – plenēra norise ir pilnībā publiska, un ikviens interesents, Siguldas novada iedzīvotājs vai viesis ir aicināts nākt un klātienē vērot, kā koka dēļi tēlnieku rokās pārtop mākslas darbos. Šī ir unikāla iespēja redzēt klātienē radošo procesu, ko vada viens no Latvijas pieredzējušākajiem tēlniekiem un izstāžu kuratoriem Aigars Bikše. Ikviens ir aicināts uz plenēra noslēguma un parka atklāšana svētkiem, kas notiks 12. jūlijā 12.00 pie Allažu Tautas nama.
Pasākuma programmā:
Projektu organizē vietējā kopienas biedrība “Allaži Vieno!”, tas guvis arī Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu un vienlaikus kalpo kā krāšņa dāvana Allažu Tautas namam tā 100 gadu jubilejā. Nākamās nedēļas laikā jauno mākslinieku komanda intensīvā darbā radīs četrus jaunus tēlniecības mākslas objektus, kas tematiski saliedēs T. Zaļkalna mantojumu ar Allažu kultūrvidi kā tēlnieka dzīves sākuma mājvietu.
Pasākums un plenēra vērošana – bez maksas.
Papildu informācija: Biedrība “Allaži Vieno!”, Allažu Tautas nams, tālrunis 28357965.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina Siguldas novada profesionālos māksliniekus piedalīties kolektīvajā izstādē “Ex Opere”, kas būs apskatāma no 18. jūlija līdz 16. augustam.
Izstāde iecerēta kā novada profesionālo mākslinieku jaunrades atskaite. Mākslinieki aicināti iesniegt nozīmīgākos vai sev tuvākos darbus, kas radīti pēdējā pusotra gada laikā. Izstāde sniegs iespēju gan vietējai auditorijai, gan Siguldas viesiem iepazīt mākslinieku jaunākos darbus, vienlaikus atklājot tos plašākā kontekstā līdzās citu novada mākslinieku veikumam.
Izstādē tiks pārstāvētas šādas nozares: glezniecība, grafika, fotomāksla, tēlniecība, keramika, tekstilmāksla, stikla māksla un metālmāksla.
Izstādes kuratori ir mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas docents Raimonds Kalējs – pieredzējis izstāžu kurators, kurš aktīvi darbojas arī reģionālajā kultūrtelpā un 2025. gadā bija Vidzemes mākslinieku dienu vizuālās mākslas konkursa žūrijas loceklis.
Aicinām māksliniekus iesniegt līdz trim darbiem, kas radīti 2025. vai 2026. gadā, no kuriem izstādē tiks eksponēts viens vai divi darbi. Darbi iesniedzami no 13. līdz 16. jūlijam kultūras centrā “Siguldas devons”.
Papildu informācija: jana.siklova@sigulda.lv
Foto: G. Zīverte
Atzīmējot viena no izcilākajiem latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. dzimšanas dienu, Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē no 2026. gada 15. jūlija līdz 30.novembrim skatāma izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, kas šogad ir vienīgā Teodora Zaļkalna darbu retrospekcija Latvijā. Izstāde tapusi sadarbojoties trim Latvijas muzejiem – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam.
Izstādē “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas” skatāmi deviņi tēlnieka veidotie dzīvnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Akcentējot šo būtisko Zaļkalna daiļrades virzienu, ekspozīcijā pārstāvēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas visatpazīstamākajam Zaļkalna dzīvnieka tēlojumam – cūkai.
Cūkas tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Zaļkalna darbiem Latvijā un izmantots arī šīs izstādes vizuālajos materiālos. Lai gan cūka tradicionāli netiek uzskatīta par estētiskas apbrīnas objektu, tēlnieks tieši tajā saskatīja formu spēku un plastisko potenciālu. Izstādē varēs novērtēt šīs skulptūras versijas bronzā, granītā un porcelānā.
Teodora Zaļkalna animālijas ir unikāla parādība latviešu tēlniecībā un vienlaikus spilgta viņa rokraksta izpausme. Meistars dzīvniekus attēlo ar dziļu cieņu, izvairoties no pārākuma, izskaistināšanas vai sentimenta. Viņa darbos dzīvnieks kļūst par plastisku formu koncentrātu – lakonisku, spēcīgu un līdzsvarotu. Lielākā daļa šo darbu tapusi 20. gadsimta 30. gados, iedvesmu rodot dzimtajā vidē – Allažu “Zaļajā kalnā” un lauku dzīves pieredzē.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite norāda: “Teodora Zaļkalna animālijas ir kas vairāk par parastu dzīvnieka atveidi. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. Šajā attieksmē nav bērnišķa naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam. Arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī mūsu tautas ētisko vērtību nesējas.”
Izstādes noskaņu papildinās dziesma “Pelēkas kā snaudā” no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Audio, video, digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors komponists Alfrēds Kalniņš, vārdu autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skaņdarbs apliecina abu Latvijas kultūras dižgaru draudzību.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs ar lielu ietekmi nākamajās tēlnieku paaudzēs. Dzimis Allažu pagastā, “Zaļajā kalnā”. Mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie ievērojamā franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties nozīmīgos pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu. Arī Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies viņa tēlniecības darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi, kas apliecina mākslinieka ciešo saikni ar šo vietu.
Izstādes atklāšana notiks Turaidas muzejrezervātā 15. jūlijā plkst. 15.00.
Maksa tikai izstādes apmeklējumam – 5 eiro; izstādes un ekspozīciju apmeklējumam – Turaidas muzejrezervāta regulārā ieejas biļete.
Papildu informācija
tālrunis: 29384512,
e‑pasts: pasts@tmr.gov.lv
Svētdien, 5. jūlijā, Siguldas Jaunās pils dārzā norisinājās Muzikālās brokastis, kurās ģimenes ar bērniem aicināja iepazīt džeza mūzikas pasauli programmā “Džezs bērniem kopā ar M/Darbnīcu”.
Koncertprogrammā uzstājās jaunie profesionālie mūziķi – Harijs Ločmelis (trompete), Miķelis Dzenuška (vibrofons), Daniēls Pelcis (basģitāra) un Jēkabs Zemzaris (bungas). Apmeklētāji varēja iepazīt improvizācijas ritmu, saspēles pamatus un džeza brīvību, bet bērniem bija iespēja ne tikai klausīties koncertu, bet arī pašiem izmēģināt dažādus mūzikas instrumentus.
Īpašu prieku mazajiem apmeklētājiem sagādāja animācijas filmas “Laimīgie” varonis Pūkainītis, ar kuru varēja satikties, nofotografēties un kopīgi doties jautrās aktivitātēs.
Sākusies pieteikšanās bērnu un jauniešu īsfilmu festivāla “Baltic FilmTales” 2026. gada norisei, kas tiek īstenota sadarbībā ar starptautiski atzīto īsfilmu festivālu “Manhattan Short”. Konkursā aicināti piedalīties bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, iesniedzot īsfilmas līdz 5 minūšu garumā.
Filmu darbi tiks vērtēti divās vecuma kategorijās – līdz 14 gadiem un 15 līdz 19 gadiem. Festivāla mērķis ir iedrošināt jaunos autorus stāstīt savus stāstus kino valodā, attīstīt radošumu un dot iespēju piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
Dalībai festivālā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze kino veidošanā vai profesionāls aprīkojums – svarīgākais ir stāsts, ideja un vēlme radīt. “Baltic FilmTales” aicina spert pirmo soli un drosmīgi dalīties ar savu skatījumu uz pasauli.
Festivāla galvenās balvas ieguvējs vecuma kategorijā no 15 līdz 19 gadiem saņems 500 eiro naudas balvu, savukārt 10 labākās filmas tiks demonstrētas īpašā seansā kinoteātrī Rīgā, kur jaunie autori varēs piedzīvot savu darbu pirmizrādi uz lielā ekrāna un saņemt atsauksmes no festivāla rīkotājiem un kino jomas pārstāvjiem. Visi dalībnieki saņems ielūgumu uz īpašo seansu, kā arī iespēju redzēt pasaules līmeņa īsfilmas no “Manhattan Short” programmas.
“Katrs kino režisors kādreiz ir uzņēmis savu pirmo filmu. “Baltic FilmTales” ir vieta, kur bērni un jaunieši var spert šo pirmo soli un piedzīvot sajūtu, kad viņu stāsts nonāk uz lielā ekrāna,” saka “Baltic FilmTales” dibinātājs, režisors un producents Staņislavs Tokalovs.
Filmu iesniegšana festivālam notiek līdz 2026. gada 31. augustam. Uzvarētāji tiks paziņoti 24. septembrī, savukārt apbalvošanas ceremonija un īpašais festivāla seanss notiks 4. oktobrī Rīgā.
Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda pieteikuma anketa: https://forms.gle/LFYb8nBMmBLaTGSz9
Pieteikumā jāiekļauj saite uz filmu (YouTube vai Vimeo), īss filmas apraksts, autora vārds un uzvārds, vecums un kontaktinformācija. Ja filma nav latviešu valodā, tai jāpievieno latviešu vai angļu valodas subtitri.
“Baltic FilmTales” ir bērnu un jauniešu īsfilmu festivāls, kas Latvijā notiek jau ceturto reizi. Tā mērķis ir iedrošināt topošos filmu veidotājus spert pirmos soļus kino pasaulē, radot iespēju radoši izpausties un piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
“Manhattan Short” ir viens no pasaulē lielākajiem īsfilmu festivāliem, kas katru gadu vienlaikus norisinās vairāk nekā 500 pilsētās visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Skatītāji kļūst par žūriju un balso par labākajām filmām.
Papildu informācija: facebook.com vai sūtot e‑pastu uz taisamkino@gmail.com.
Informāciju sagatavoja “Baltic FilmTales”.
No 10. jūlija līdz 31. oktobrim Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā būs aplūkojama Turaidas muzejrezervāta veidotā izstāde “Mārtiņš Buclers. Fotogrāfs, fotorūpnieks, pedagogs, izdevējs”, kas veltīta ievērojamā fotogrāfa, sabiedriskā darbinieka, izdevēja un rūpnieka Mārtiņa Buclera 160. dzimšanas dienai. Izstādes atklāšana 10. jūlijā plkst. 15.00.
Viens no M. Buclera dzīves posmiem saistīts ar Siguldu, jo, pēc amata apliecības iegūšanas 1897. gadā, M. Buclers atvēra savu pirmo darbnīcu Siguldā. Tā atradusies Gaujas krastā netālu no vecās pārceltuves, toreizējās „Villa Franc”, vēlākās bērnu sanatorijas teritorijā. M. Buclers fotografēja Siguldas, Līgatnes, Turaidas apkārtni un iespieda atklātnes, kas mūsdienās ir kļuvušas par retumu.
Mārtiņš Buclers (12.12.1866.–14.04.1944.) dzimis Zemgalē, Saukas pagasta „Juču” mājās zemnieku ģimenē. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas devies uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nokārtojis skolotāja eksāmenus. Kādu laiku strādājis visdažādākos darbus tēva saimniecībā, kā pats raksta: „braucu uz mežu pēc malkas, lielu dienas daļu pavadīju pie malšanas, vakarā pūtu trompeti.” Mārtiņš ir bijis labs muzikants un piedalījies visos pagasta un kaimiņu pagastu sarīkojumos, pūšot trompeti un spēlējot vijoli.
Mārtiņa pirmā iepazīšanās ar fotogrāfiju bija jau jaunībā pie tuvējās Eķengrāves (tagad – Viesīte) fotogrāfa Brunovska. 1894. gadā viņš iestājās par fotogrāfa mācekli R. Borharda darbnīcā. Lai apgūtu amatu visā pilnībā, tajā laikā pie pieredzējuša fotogrāfa bija jāmācās vismaz trīs gadi. Vēlāk 1902. gadā viņš atvēra fotopreču veikalu Rīgā. Veikals Aleksandra (Brīvības) ielā 36 kļuva par latviešu fotoentuziastu neformālu pulcēšanās un konsultāciju vietu. Līdz 1915. gadam Mārtiņš Buclers aktīvi piedalījās fotoizstādēs Latvijā un ārzemēs. 1903. gadā Mārtiņš Buclers uzsāka ražot fotoplates, kas ieguva nosaukumu “Rekordplates”. Sākumā plašu ražošana bija roku darbs, vēlāk to veica mašīnas. M. Buclera ražotās plates ieguva vairākas godalgas: Kijevā – 1908. gadā, Liepājā – 1909. gadā, Jelgavā, Rīgā – 1910. gadā, Kijevā un Tambovā – 1911. gadā. 1914. gadā Mārtiņš Buclers sāka ražot arī fotopapīru “Bromrekords”.
Latvijas fotogrāfijas attīstībā Mārtiņa Buclera devums ir ļoti nozīmīgs. Viņš ir veicinājis fotogrāfu izglītošanos, izdodot atbilstošu profesionālu literatūru latviešu valodā, veidojot Latviešu fotogrāfisko biedrību (LFB), organizējot un veicinot tās aktivitātes, tostarp izstāžu darbību. Viņš ir iedvesmojis daudzus savus laikabiedrus pievērsties fotogrāfijai, fiksējot nozīmīgus notikumus un pārmaiņas valstī.
M. Buclers apglabāts Siguldas kapos netālu no „Fotogrāfu kalna” un savas pirmās fotodarbnīcas vietas, no kurienes latviešu fotogrāfija izplatījās pa visu Latviju un iesakņojās dziļi tautā.
Izstādes veidotāji: Maira Dudareva, Ieva Stūre, Erlands Rubīns, Ija Kivlina, Anete Jenča, Egils Jemeļjanovs.
Izstādes iekārtotāji: Jurijs Fjodorovs, Uldis Jēkabsons, Jānis Spila, Gita Dāldere.
Projekts tapis sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrību.
Tradīcijas paliek nemainīgas – arī šovasar Siguldas novada apkaimju iedzīvotājus priecēs un vietējās kultūrtelpas iedzīvinās pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” notikumi. Ikvienam būs iespēja piedzīvot skaistas koncertprogrammas, izbaudīt pasaulē iecienītas čella virtuozes performanci, piedalīties šķībdziedāšanā, izmēģināt spēkus šaha turnīrā, kā arī apmeklēt Siena dienu un citas aizraujošas norises novada apkaimēs.
Šoreiz “Kaimiņu būšanas” programmu aizsāksim ātrāk nekā ierasts – jau 11. jūlijā plkst. 16.00 Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Stīveros, kur ar laikmetīgā čella koncertu viesosies pasaulē iecienīta komponiste un virtuoza čelliste no Londonas Džo Kveila (Jo Quail). Mūziķe plaši pazīstama ar savu novatorisko čella un elektronikas cilpu tehnikas izmantojumu koncertos. Džo Kveilas mūzika nav tikai vienam noteiktam klausītāju lokam – to ir iecienījuši gan klasiskās, gan smagā metāla un avangarda mūzikas cienītāji. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Ar bagātīgu programmu “Kaimiņu būšanas” ietvaros šogad priecēs Turaidas muzejrezervāts. 17. jūlijā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā varēs izbaudīt tautasdziesmas mūsdienīgu skanējumu Laura Amantova džeza kvarteta un Rūtas Dūdumas-Ķirses koncertprogrammā “Katram sava tautasdziesma 2”. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide. 25. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 ikviens aicināts Turaidas muzejrezervātā piedzīvot Siena dienu kā dzīvu talkas pieredzi – redzēt, dzirdēt, sajust pļavas smaržu, iemācīties senās prasmes un pašiem pamēģināt roku siena darbos. Jūs sagaida pļaujas rīta rituāls, praktiskā siena talka pļavā, meistardarbnīcas un prasmju stacijas, pļavas zināšanas – augi, krāsas, ārstniecība un bioloģiskā daudzveidība. Ieejas maksa saskaņā ar Turaidas muzejrezervāta cenrādi, uzrādot Turaidiešu Drauga karti – bez maksas. Bet 14. augustā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā lībiešu valodas mūsdienīgs skanējums mūziķu apvienības “Kuolm randõ/Trīs krasti” koncertā “Seļļizt nemē mēg/Tādi kā mēs”. Šī mūziķu apvienība ir unikāls starpžanru un pasaules mūzikas projekts, kurā apvienojas lībiešu kultūra, valoda, mūsdienu lībiešu dzejnieku dzeja līvu valodā ar profesionālu mūziķu radītām šīs dzejas sajūtām mūzikā. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide.
Skaisti vasaras notikumi gaidāmi arī Krimuldas pagastā – 21. jūlijā plkst. 19.00 būs īpašs vasaras vakars Reģu kalnā Raganā, kur Mārtiņa Brauna skaistākās dziesmas izskanēs Ievas Sutugovas balsī un Jāņa Miltiņa muzikālajā pavadījumā. Lai šis koncerts kļūst par pirmo soli ceļā uz jaunu, skaistu vasaras tradīciju, kas ik gadu pulcē cilvēkus Reģu kalnā, lai kopā svinētu Krimuldas pagasta svētkus, baudītu kopā būšanu un ļautos mūzikas un gleznainās ainavas radītajai īpašajai noskaņai.
Mores pagastā apkaimes iedzīvotājus un viesus priecēs divi īpaši muzikālie notikumi. 23. jūlijā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa notiks Santas Kasparsones mūzikas albuma “Likteņa dzīpariņš” prezentācijas koncerts, kurā izskanēs ne tikai albuma jaunās dziesmas, bet arī klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi. Vakars būs piepildīts ar sirsnību, emocionāliem stāstiem un muzikāliem mirkļiem. Savukārt 6. augustā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa varēs baudīt Viktora Zemgala koncertu vasarīgās noskaņās “Par to…”. Koncertā skanēs populārākie no dziedātāja hītiem, kas pēdējo gadu laikā guvuši klausītāju atzinību. Tikšanās ar mākslinieku sola patīkamu ceļojumu iemīļoto melodiju pasaulē, jautras sarunas un atbildes uz klausītāju jautājumiem. Abu koncertu laikā Mores Mākslu šķūnī būs apskatāma Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs” – izstādē būs redzami izšūti un no auduma veidoti zirgi, ko māksliniece darinājusi pēdējo divu gadu laikā.
Par ikgadēju tradīciju jau kļuvis pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” vasaras koncerts Zemeņu muižā Mālpils pagasta Sidgundā – šoreiz tas būs 26. jūlijā plkst. 11.00 kā muzikāla satikšanās koncertā “Melodijas vasaras gaismā” kopā ar pianistu Matīsu Žilinski, dziedātāju Ievu Kerēvicu un aktrisi Ēriku Egliju.
Lēdurgas pagastā pasākumu cikls izskanēs unikālā formātā ar Šķībdziedāšanas programmu. 27. jūlijā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Imanta Kalniņa dziesmas aicinām sadziedāt kopā ar Andreju Grimmu un Līgu Priedi. Savukārt 24. augustā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Šķībdziedāšana jau divdesmito reizi, un šoreiz kopā ar grupu “Labums”.
Savukārt Inciema muižas parkā 1. augustā no plkst. 12.00 līdz 16.00 norisinās Anšlava šaha turnīrs, kurā ikvienam būs iespēja ne tikai mēroties spēkiem pie šaha galdiņa, bet arī uzspēlēt dambreti un pārbaudīt savu veiklību un stratēģisko domāšanu lielformāta koka spēlēs.
Inčukalna pagastā pasākuma ciklā “Kaimiņu būšana” 7. augustā plkst. 19.00 LELB Vangažu baznīcā varēs izbaudīt koncertu “Zem Parīzes debesīm” ar Parīzes Bastīlijas Nacionālās operas māksliniekiem – soprāns Silga Tīruma (Latvija, Francija), tenors Pierre Soldano (Francija), pianiste Ilze Jaunzeme (Latvija, Norvēģija), akordeons – Inita Āboliņa (Latvija).
Šogad pasākumu cikls “Kaimiņu būšana” iedzīvinās ne tikai novada apkaimes, bet arī Siguldas pilsētu, kur 12. augustā Maija parkā notiks “Lielais Siguldas kaimiņu pikniks Maija parka viesistabā” kopā ar mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani. Aicinām ņemt līdzi kaut ko mīkstāku sēdēšanai un uzkodas vasarīgam vakara piknikam.
Pasākumi, kuriem nav norādīta ieejas maksa, ir bez maksas.
9. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci un rakstnieci Annu Auziņu un dzejnieku, atdzejotāju un rakstnieku Arvi Vigulu.
Anna Auziņa ir dzejniece, rakstniece, māksliniece, literatūrzinātniece un kritiķe, žurnāla “Strāva” redaktore un grupējuma “Preiļu konceptuālisti” dalībniece, Latvijas PEN valdes locekle. Izdevusi piecus dzejas krājumus – “Atšķirtie dārzi” (1995); “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001); “Es izskatījos laimīga” (2010); “Annas pūra govs” (2017); “Kāpostu zupa” (2025); un romānu “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata” (2021). Par saviem darbiem vairākkārt bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, Dzejas dienu balvai, balvai “Kilograms kultūras” un Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā; saņēmusi žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas balvu, laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā, AKKA/LAA Autora balvu, Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmijas. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju par Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeju. Pašlaik strādā Raiņa un Aspazijas mājā, dzīvo Carnikavā.
Arvis Viguls (1987) ir latviešu dzejnieks, četru dzejoļu krājumu un īsprozas grāmatas autors, tulkotājs no angļu, spāņu un dienvidslāvu valodām, kā arī redaktors. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju (2009), labāko tulkojumu (2022) un atdzejojumu (2026, kā viens no O. Slivinska izlases “Ziemas karalis” atdzejotājiem), A. Dagdas fonda balvu (2012), O. Vācieša literāro prēmiju dzejā (2019), Dz. Soduma balvu (2021), kā arī citus apbalvojumus.
2017. gadā starptautiskais literatūras projekts “Literary Europe Live” izraudzījās Vigulu kā vienu no desmit ievērības cienīgajām jaunajām Eiropas literatūras balsīm. Par dzejas krājumu “Blusu cirks” (Neputns, 2021) 2023. gadā izvirzīts “Eiropas Brīvības dzejnieka balvai” – starptautiskai literārajai prēmijai, ko organizē Gdaņskas pilsēta un kura žūrijas sastāvā bija Nobela prēmijas literatūrā laureāte Olga Tokarčuka.
Viņa darbi ir tulkoti un publicēti vairāk nekā 20 valodās, tostarp atdzejotas un izdotas atsevišķas Vigula izlases un krājumi horvātu, angļu, vācu, poļu, lietuviešu, turku un spāņu valodā.
Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskos literatūras festivālos – Eiropā, Turcijā, Singapūrā, Kolumbijā un citur.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu.
“Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas. Nelabvēlīgos laikapstākļos sargās nojume un telts.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Arvja Vigula foto autore: Ginta Zīverte
Annas Auziņas foto autors: Gints Ivuškāns, Punctum