Sestdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 ar muzikālu brīvdabas izrādi “Skursteņslauķis un lellīte” tiks iedegta eglīte pie Siguldas pagasta Kultūras nama.
Hansa Kristiana Andersena pasakas “Skursteņslauķis un lellīte” sižets vēsta par divām porcelāna figūriņām – ganu meiteni un skursteņslauķi, kuri iemīlas viens otrā un vēlas būt kopā, taču lellīti grib izprecināt citam, tāpēc viņa kopā ar mīļoto skursteņslauķi bēg un nonāk uz mājas jumta, kur paveras visa plašā pasaule un zvaigžņotā debess. Šīs pasakas galvenā tēma ir par mīlestību un brīvības meklējumiem.
Skaistā un muzikālā Ziemassvētku stāstā ģimenēm šīs pasakas varoņus ietērpis režisors Mārtiņš Kagainis, uzburot 45 minūšu iestudējumu, kurā skursteņslauķis un lellīte ar dziesmām, dejām un rotaļām izstāstīs pasaku, kuras kulminācijā kopā ar visiem klātesošajiem svinīgi iedegs Siguldas pagasta svētku eglīti.
Lomās:
Dalība pasākumā bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
30. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā izskanēs “Klusais koncerts”. Programmu ar nosaukumu “Laika gredzeni” muzikāli piepildīs izcilā koklētāja Laima Jansone, dziedātāja Marta Lortkipanidze un komponiste Madara Pētersone. Koncertu vizuāli bagātinās tam speciāli radītas projekcijas, kas kopā ar mūziku klausītājus vedīs cauri “Laika gredzenu” vēstījumam.
Par ko stāstīs “Laika gredzeni”?
Vai zināji, ka viena gada laikā koks savā stumbrā izaudzē gredzenu pāri – vienu tumšāku un vienu gaišāku līniju? Šie gredzeni ir kā dabas arhīvs, dokumentējot apkārtējās vides apstākļus katrā piedzīvotajā gadā. Gaišais un biezākais gredzens veidojas pavasarī, savukārt blīvākais un tumšākais vasaras beigās un rudens sākumā. Platāki gredzeni norāda uz labvēlīgiem augšanas apstākļiem, siltumu un mitrumu, bet šaurāki gredzeni par grūtākiem gadiem, sausumu un aukstumu.
Uzreiz pēc rudens krāšņajās lapās izsprāgušās vasaras seko mums labi pazīstamais pelēkais, pieklusinātais novembris, un tas šķiet īstais brīdis apsēsties un padomāt par to, kas noglabājies mūsu pašu dzīves gredzenos pēdējā gada laikā.
“Klusā koncerta” programmā “Laika gredzeni” dabas ritmu izspēlēs tradicionālās kokles jeb pareizāk daudzskaitlī – kokļu – virtuoze un izcila improvizatore Laima Jansone. Laima savos koncertos izmanto dažādas kokles, un katru no tām apvij savs īpašs stāsts. Viņas mūzika ir tilts starp tradīcijām un laikmetīgumu, kas bez vārdiem vieno dažādus mūzikas stilus un mākslas izpausmes. “Klusajā koncertā” Laimai pievienosies dziedātāja Marta Lortkipanidze un skanēs arī komponistes Madaras Pētersones radītā elektronika.
Kā ierasts, “Klusais koncerts” būs papildināts ar vizuāliem akcentiem, un šoreiz muzikālo pieredzi bagātinās arī projekcijas. Par gaismu pasauli koncertā rūpēsies Jurģis Ozols.
Koncerta idejas un muzikālo papildinājumu autore – komponiste Madara Pētersone.
Ieeja bez maksas.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
“Kluso koncertu” producente Madara Pētersone
Foto: 2022. gada “Klusais koncerts” Krimuldas baznīcā
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
11. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks bigbenda “Sigulda” koncerts “Ziemassvētkus radām paši!”.
Bigbends “Sigulda” Arņa Šmitiņa vadībā aicina visus noskaņoties Ziemassvētku laikam, baudot koncertu, kurā skanēs gan tradicionālās Ziemassvētku melodijas, gan daži bijušās bigbenda solistes Lolitas Vambutes darbi, kas līdz šim nekad nav atskaņoti Siguldā. Un, protams, svētku reizē neiztikt arī bez citiem muzikāliem pārsteigumiem!
Biļetes cena – 5 eiro. Pērkot biļetes iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Svētdien, 24. novembrī, “Siguldas devonā” durvis vēra izstāde, kas bija veltīta spilvenam. Atsaucoties Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra aicinājumam, tajā piedalījās 27 lietišķās mākslas studijas no visas Latvijas. Spilvens saņēma daudz uzmanības un pierādīja izstādes apmeklētājiem, cik dažāds tas var būt – sākot no adatu spilventiņa līdz pat iespaidīga izmēra Lutauša spilvenam.
Izstādes odziņa, nenoliedzami, bija piedāvājums ne vien acīm, bet arī degunam – pateicoties “Mailīšu fabrikai”, bija izstādīti spilveni, kas smaržoja pēc vasaras un bitēm. Tāpat īpaša bija pirkstiņiem un taustei veltītā izstādes sadaļa – pateicoties Mālpils studijas “Urga”, Melitas Mednes un Ausmas Bernavas darbiem, izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!” lepojās ar īpašo stūrīti bērniem, kur izstādes darbiem drīkstēja pieskarties un ar tiem darboties.
Izstādi kopumā apmeklēja aptuveni 2000 skatītāju, daudzi no tiem bija bērni – gan bērnudārza audzinātāju atvestās grupiņas, gan dažādu klašu skolēni savu skolotāju pavadībā. Izstādes apmeklētāji ne vien atstāja savus laba vēlējumus darbu autoriem un izstādes veidotājiem atsauksmju grāmatā, bet arī balsoja par sev mīļāko spilvenu. Kopumā aptaujā piedalījās 554 apmeklētāji. Apmeklētāju lielāko mīlestību ir ieguvis Ingunas Pļavnieces spilvens “Spilvens kaķa sapnīšiem”, kas tapis Ventspils rokdarbu studijā “Spārni”.
Mīļāko spilvenu trijniekā iekļuvis arī Antras Strazdas darinātais četru spilvenu komplekts “Gadalaiki” (TLMS “Kalme”, Alūksne) un Ineses un Ilzes Mailīšu “Smaržu spilvens”, kura līdzradīšanā piedalījušās arī bites (“Mailīšu fabrika”, Ērgļi). Lielāko uzmanību izpelnījusies arī spilvenu grupas “Zemskatuves draugi” un “Lasi. Sajūti. Atpazīsti. Latviešu tautas pasaka “Zvēru karš”” (autoru kolektīvs, TLMS “Urga”, Mālpils), spilveni “Es karājos Tavā bizē” (Sandra Valaine, TLMS “Ērgļi”, Ērgļi), “Ūdens pēdas” (Aina Bernava, TLMS “Austra”, Rīga), “Dzimtas spēks” (Baiba Vaivare, LMS “Putnukalns”, Skrīveri), “Melns ar baltu satikās” (Elita Salaka, TLMS “Kalme”, Alūksne), “Koris” (Eva Millere, TLMS “Auseklītis”, Carnikava). Īpašs prieks ir par to, ka teju visi spilveni bija atraduši ceļu uz kāda apmeklētāja sirdi un minēti aptaujas anketās – tas liecina par to, cik ļoti spējam novērtēt savu līdzcilvēku darinātos darbus.
Darbu atlases žūrija īpaši izcēla un izstādes atklāšanā godināja Baibas Vaivares vadīto tautas lietišķās mākslas studiju “Dzilna” (Limbaži) un “Putnukalns” (Skrīveri) dalībnieču veikumu, kas ar saviem darbiem radījušas emocionāli ietilpīgu vēstījumu, kā arī Ingunas Sīmansones vadītās tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” amatnieču darbu oriģinalitāti, ar kuru palīdzību radīts īpašs piedāvājums gados jaunākajai izstādes apmeklētāju auditorijai. Savukārt Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra balvu un pateicību par redzīgo aci un vēstures liecību pārnešanu mūsdienu vidē, kā arī par smaržu maņas pieredzes paplašināšanu izstādes apmeklētājiem saņēma “Mailīšu fabrikas” dāmas. Žūrija atzinīgi novērtēja arī tautas lietišķās mākslas studijās “Austra” (Rīga), “Rītausma” (Rīga), “Saiva” (Ogre), “Rīdze” (Rīga) un Alīdas Lindes lietišķajā studijā (Sigulda) tapušos darbus – gan par oriģināla izejmateriāla izmantošanu, gan darbu smalkumu un filigrāno izpildījumu, gan estētisko darba noformējumu, klasisko vērtību iedzīvināšanu un darbos izmantoto tehniku daudzveidību.
Organizatori pateicas par izstādei pieteikto vairāk nekā 160 darbu autoriem, kā arī arī izstādes veidotājām – tekstilmāksliniecēm Šarlotei Baškevicai, Unai Valterei un Ilonai Valainei-Blektei.
30. novembrī plkst. 10.20 ikviens ir aicināts apskatīt izstādi “Fluvius” kopā ar izstādes kuratori Laimu Daberti un kopā doties pārgājienā pa Gaujas senieleju ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu.
Programma:
Plkst. 10.20–11.00 izstādes “Fluvius” tūre. Izstādē skatītājus pavadīs un sava redzējumā dalīsies tās kuratore Laima Daberte.
Plkst. 11.00–14.00 pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā. Kārlis vadīs izglītojošu pārgājienu pa Gaujas senieleju Siguldā, sniedzot ieskatu Gaujas ielejas veidošanās procesos, cilvēka un dabas attiecībās, ka arī ainavas izmaiņās.
Pārgājiena garums: 11 kilometri
Pārgājiena intensitāte: vidēja
Dalībnieki aicināti ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, kā arī ierasties ērtos pārgājiena apavos.
Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunājā pilī (16.11.–15.12.2024.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.
Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.
“Ainava ir pilna ar sevi, tā plūst pāri malām, bet nedomā, un es nezinu, kā tas ir iespējams. Ļauju, lai tā ienāk manī un izberž tīru, līdz paliek tikai soļi, elpa, redze, dzirde. Jūtos vienaldzīgs pret visu promesošo, jo ainava ir manī iekšā un nekam citam tur nav vietas.” (Andrejs Vīksna)
Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, kā arī Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca.
Izstādē “Fluvius” redzami līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00–17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.
Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.
Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada, un izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.
Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Daberte pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.
Kārlis Heimrāts (1992) pēta zivju resursus Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos un klimata ietekmi uz jūras organismiem. Darbojas zinātniskajā institūtā BIOR kā pētnieks jūras bioloģijas nozarē, tomēr izrāda interesi arī ainavas pētniecībā un cilvēka un dabas attiecībās. Absolvējis Latvijas Universitāti, kur studējis ģeogrāfiju un vides zinātni.
Ieeja izstādē saskaņā ar Siguldas Jaunās pils cenrādi.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
30. novembrī plkst. 12.00 kafejnīcā “SmartCoffee Roastery” (Rūdolfa Blaumaņa ielā 2, Siguldā) notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” 3. sezonas noslēguma diskusija “Literāro virzienu uzliesmojumi un kaislības”, kuru vadīs literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.
Šī diskusija piedāvās aizraujošu ieskatu latviešu literatūras vēsturē, sākot no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Pievērsīsimies strāvojumiem, kas definējuši latviešu literatūras unikālo balsi un ietekmes. Vai latviešiem bija savs “Sturm und Drang”? Kādu sprādzienu latviešu literatūrā izraisīja postmodernisms, un kādu ceļu iet Preiļu konceptuālisti? Aplūkojot literāros virzienus, kas laika gaitā ir iedvesmojuši, satricinājuši un pārvērtuši latviešu kultūras telpu, mēs izzināsim, kā tie ietekmējuši autorus un lasītājus, un ko jaunu ienes digitālā literatūra. Diskusijā piedalīsies literatūrzinātniece Māra Grudule, literatūras kritiķe Anda Baklāne un dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kuru personīgā pieredze un zināšanas palīdzēs atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem. Diskusiju vadīs Eva Eglāja-Kristsone.
Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, Latvijas un latviešu literatūrai veltītā digitālā resursa literatura.lv vadītāja un cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” satura veidotāja.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pētīja literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”, kā arī Leona Brieža jubilejas gadā pievēršas žurnālam “Kentaurs XXI” un tā ietekmei uz kulturoloģisko domu vairāku gadu garumā. Lekciju cikls noslēgsies ar diskusiju “Literāro virzienu uzliesmojumi un kaislības”.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Organizatori aicina pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā.
Ieeja bez maksas.
Ilustratīva attēla autors: AI
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
No 30. novembra līdz 10. decembrim Siguldā un novada pagastos iemirdzēsies svētku egles. Rūpējoties par svētku noskaņas radīšanu, visā novada teritorijā uzsākta Ziemassvētku dekorāciju uzstādīšana.
Egles iedegšanas norises:
Gada izskaņā novadniekiem un viesiem būs iespēja apmeklēt dažādus svētku pasākumus. Aicinām sekot līdzi informācijai. Radīsim svētkus kopā!
Mālpils Kultūras centrā 30. novembrī plkst. 13.00 tiks atvērta grāmata “Mālpils plenēri 2003–2022 refleksijas un atspulgi”.
Tajā apkopotas ziņas par plenēru vēsturi, attīstību un dalībniekiem, pievienojot plašu vizuālo materiālu – plenēros tapušo darbu un notikumu attēlus. Grāmata “Mālpils plenēri 2003–2022 refleksijas un atspulgi” ir Latvijā pirmais izdevums, kas veltīts kāda plenēra vēsturei.
Plenērus Mālpilī kopš to iedibināšanas 2003. gadā organizēja “Mākslinieku biedrība Sidegunde” (līdz 2007.gadam – biedrība “Radošo senioru nams”) dizaineres Helēnas Mednes vadībā un gādībā, sadarbojoties ar toreizējo Mālpils novada pašvaldību, vēlāk – Siguldas novada pašvaldību. Sākotnēji plenēru mērķis bija atbalstīt māksliniekus seniorus, taču kopš 2007. gada gan biedrības, gan plenēru darbībā iekļāvās arī jaunā paaudze.
Gadu gaitā plenēros piedalījušies daudzi pazīstami mākslinieki – Biruta Baumane, Daina Dagnija, Vilis Ozols, Georgs Barkāns, Pēteris Martinsons, Jānis Anmanis, Nikolajs Karagodins, brāļi Juris un Andrejs Ģērmaņi, Jānis Streičs un citi. Māksliniece Biruta Baumane dalījās savās sajūtās par plenēru: “Pēc ilgiem laikiem jūtos gandrīz kā bērnībā, atkal būdama laukos īstā vasarā. Divas pirmās dienas svētlaimē staigāju kā pa paradīzi... Vasaras smaržas ir tas, pēc kā es tik ļoti ilgojos.”
Plenēri vasarā un tajos radīto darbu izstādes rudenī nu jau ir Mālpils kultūras dzīves neatņemama sastāvdaļa. Vietas un cilvēku nozīmi akcentējis Jānis Streičs: “…mālpiliešiem vēlētos pateikt paldies un slavēt, ka ne jau bez viņu atbalsta te var pulcēties mākslinieki. Ka tas, kas šeit notiek, ir skaisti. Apkārt cilvēki ļoti atsaucīgi.”
Mālpils plenēri ir bijuši īpaši ar mākslas nozaru daudzveidību – glezniecība, grafika, tēlniecība, keramika, tekstilmāksla un darbs ar koku, tādējādi daļai mākslinieku kļūstot par savdabīgu tehnisko un stilistisko meklējumu laboratoriju.
Atskatoties uz Mālpils plenēru turpat divdesmit gadiem, saskatāma mērķtiecīgi īstenota ideja par paaudžu sinerģiju, kura iezīmē plenēra organizatoru, atbalstītāju un dalībnieku kopīgo nezūdošo rūpi par arvien jaunām mākslas izpausmes iespējām.
Ar 2023. gadu “Mākslinieku biedrība Sidegunde” plenēru organizēšanu nodevusi citās rokās, un tādējādi grāmata ir vēstījums par kādu noslēgtu posmu Mālpils plenēru vēsturē.
Grāmatu izdevusi biedrība “Sidegunde” ar Siguldas novada pašvaldības, nodibinājuma “Cilvēkiem”, Solvitas Strausas un Ilmāra Reinholda atbalstu, iespiesta SIA “Jelgavas tipogrāfija”.
Informāciju sagatavoja:
Mākslas vēsturniece
Edvarda Šmite
28. novembrī plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” novembra mēneša saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis latviešu teātra un kino aktrisi Ingu Alsiņu-Lasmani.
Guntars un Inga sarunāsies par dzeju uz skatuves, par režisora Vara Piņķa veidoto Heli Lāksonenas dzejas izrādi “Putn ilgs”, kurā piedalās aktrise, un par literatūras mijiedarbību ar skatuves mākslu.
Inga Alsiņa-Lasmane stāsta: “Savā dzīvē esmu salīdzinoši maz runājusi dzeju. Skolas laikā daiļrunātāju konkursos. Un toreiz, šķiet, pat vairāk nekā tagad. Heli dzeja “uzradās” līdz ar režisora Vara Piņķa piedāvājumu veidot izrādi un pārņēma uzreiz. Citādi nemaz nevar būt. Šarms, skarbums, asprātība, raupjš jutekliskums, pašironija, sevis apzināšanās utt. Tas viss un vēl ir Heli Lāksonenas dzejas rindās. Turklāt apvienojumā ar pancīgo dialektu, kas nojauc standarta pieklājīgo uztveri un iemet apnikum' pasaulē vai jūras aļģēs. Heli dzeja trāpa gēnu līmenī.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu un Kristapu Grasi; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.
Foto no cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra sarunas
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe], ka līdz 15. decembrim apskatāma Siguldas Jaunajā pilī, ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu.
Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senielejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažādu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.
Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.
Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā.
Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.
Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.
Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada un, izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.
Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.
Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
5. decembrī plkst. 10.00 Siguldas Jaunajā pilī, Pils ielā 16, notiks dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim veltīta konference.
Konferencē uzstāsies literatūrzinātnieki Viesturs Vecgrāvis, Janīna Kursīte, Sintija Kampāne-Štelmahere, Agija Ābiķe, Sandra Ratniece, Māris Salējs un filosofe Māra Rubene ar lasījumiem par Leonu Briedi, viņa dzīvi, rakstnieka atstāto nospiedumu Latvijas literatūrā.
Konferences programma
Plkst. 10.00–10.10 – atklāšana un uzruna
1. sēde – vada Janīna Kursīte
Plkst. 10.10–10.30 – literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis “Leona Brieža radošuma daudzveidība un Siguldas novads kā poētiskā dzimtene”
Plkst. 10.35–10.55 – Janīna Kursīte “Leons Briedis un folklora”
Plkst. 11.00–11.20 – Sintija Kampāne-Štelmahere “Latviešu folkloras elementi Leona Brieža bērniem veltītajā dzejā un pasakās”
Plkst. 11.25–11.45 – Agija Ābiķe “Dvēsele / vienīgā pasaule / kuru apdzīvo mani vārdi” – garīgā vertikāle Leona Brieža dzejā”
Plkst. 11.50–12.15 – kafijas pauze
2. sēde – vada Viesturs Vecgrāvis
Plkst. 12.15–12.35 – Sandra Ratniece “Teksta ornamentalitāte Leona Brieža dzejā”
Plkst. 12.40–13.00 – Māris Salējs “Formas pildījums un piepildījums Leona Brieža vēlīnajā dzejā (krājums “Rondeles”)”
Plkst. 13.05–13.25 – Māra Rubene “Leona Brieža nākotnības estētika”
Plkst. 13. 30 – konferences noslēgums
Leons Briedis (1949–2020) – dzejnieks, atdzejotājs, izdevējs. Ražīgi strādājis arī citās literatūras nozarēs, publicējot romānus, esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, kā arī dzeju bērniem. Aktīvi atdzejojis un publicējis cittautu autoru liriku, galvenokārt no romāņu valodām. Dibinājis žurnālu “Kentaurs XXI” (1992.–2010. gadam izdevis 51 numurs). Izdevniecības “Minerva” dibinātājs un vadītājs kopš 1994. gada (izdevis vairāk nekā 70 grāmatas). Brieža dzejai raksturīga filosofiska indivīda pašatklāsme, ētiskās pilnveidošanās patoss, akcentējot dabas un tikumisko kritēriju vienotību, altruistisku un labestīgu pasaules stabilitāti. Brieža rakstību ietekmējusi latviešu folklora, kā arī citu tautu mīti, romantisma estētika. Darbu intonācijā arī jaušama pašironija, rotaļīgs drastiskums, labsirdīgs humors. Leons Briedis no 1961. līdz 1976. gadam (izņemot studiju gadus Moldovā, Kišiņevā) dzīvojis Inčukalnā, kur sarakstīta viņa agrīnās jaunības dzeja.
Leons Briedis bija ievērojams latviešu rakstnieks un dzejnieks, kurš atstājis paliekošu ietekmi Latvijas literatūrā. Dzimis 1949. gadā, viņš piedzīvoja gan padomju, gan neatkarīgās Latvijas laikus, kas būtiski ir ietekmējis viņa radošo darbu. Rakstnieks izcēlās ar savām dzejas un prozas formām, jo rakstniecībā pievērsies tādām tēmām kā gara prioritāte, identitāte, mīlestība, kā arī sociālās un politiskās pārmaiņas. Viņa darbi bija rakstīti ar dziļu emocionālo inteliģenci un filosofisku skatījumu uz dzīvi, kas lasītājiem ļāva izjust dokumentālo īstenību un personiskās pārdzīvojuma nianses. Leons Briedis atstājis aiz sevis bagātu literāro mantojumu, kas joprojām tiek pētīts, godāts un turpina iedvesmot jauno paaudzi.
Lai apmeklētu konferenci, interesenti aicināti aizpildīt šo pieteikšanās formu līdz 4. decembrim.
Siguldas Jaunās pils salons aicina novada māksliniekus un māksliniekus, kas savu radošo darbību saista ar Siguldas novadu, pieteikt izstāžu projektus 2025. gadam. Šogad kopā ar māksliniekiem un kuratoriem ir īstenoti radoši un iedvesmojoši projekti, izceļot dažādību mākslā, atgādinot par aizgājušiem novada māksliniekiem un iepazīstinot ar jaunāko mūsu pašu mākslinieku darbos. Siguldas Jaunās pils salons ir īpaša izstāžu norises vieta, jo pulcē ne tikai vietējos mākslas mīļotājus, bet arī ārzemju viesiem dod iespēju iepazīt mūsu novada unikālos talantus mākslā. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 13. decembrim.
Siguldas Jaunās pils salonā izstādes iespējams veidot Siguldas novada māksliniekiem, māksliniekiem, kas savu radošo darbību saistījuši ar Siguldas novadu – mākslinieks vienu mēnesi var izmantot ekspozīcijas izvietošanai un radošiem procesiem, piemēram, rezidējot salona telpās kā darbnīcā.
Šogad siguldiešiem un pilsētas viesiem bija iespēja aplūkot Dinas Dubiņas izstādi “Eņģeļu gaisma”, Lienes Gustas izstādi “Meža epifānijas”, Mareka Gurecka izstādi “Nospiedumi”, Ārijas Bērzes izstādi “Papīra būšana”, Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijas darbu izstādi ar Zigurda Zuzes darbiem “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”, grupas izstādi “Blakus parādības”, piedaloties Ivetai Šmitai, Alisei Builevicai, Ievai Vorkalei, Dacei Jegorovai-Strazdiņai, Artai Volbetai un Sigitai Enikai, un TLMS “URGA” un TLMS “MĀL-PILS” izstādi “Divas sezonas”, Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādi “Fluvius”. Decembrī apmeklētājus priecēs mākslinieces Zanes Biķes personālizstāde “Ticības liecības II”.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā Siguldas Jaunās pils salonā varēs aplūkot astoņas izstādes. Vienas izstādes apskates ilgums plānots līdz sešām nedēļām. Siguldas novada Kultūras centrs patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 13. decembrim jāsūta uz e-pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde Siguldas Jaunās pils Salonā” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” pirmajā stāvā (Pils ielā 10, Siguldā) pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Paziņojumi