Laikā, ko izsenis sauc par veļu laiku, Siguldas folkloras kopa “Senleja” kā katru gadu aicina satikties 31. oktobra vakarā plkst. 18.30 Siguldā, laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai dziesmās pieminētu savējos, kas mīt viņsaulē, un godinātu Dainu tēvu 190. dzimšanas dienā.
Dziesmas, atmiņu stāsti, mīklas un rotaļas, svecīšu gaismiņas, vārdos izteikta pateicība ir svarīgas tradīcijas veļu laikā, godājot aizgājušos tuviniekus un iepriekšējās paaudzes par viņu devumu mūsu dzīvēs. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novadnieks un interesents, līdzi ņemot āra sveces, ar ko īpašo vakaru padarīt gaišāku.
Latvijā kopš senseniem laikiem rudens atnāk ar veļu laiku, ko ļaudis agrāk dēvējuši arī par Zemlikām, Dievainēm, Dvēseļu dienām, Ķauķu laiku, Iļģu laiku un vēl citādi. Veļu vakaram tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, postīta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un dancoti danči, pieminēti senči un veiktas arī citas darbības. Īpašā rituālā rūpēts mielasts veļiem, kas nests uz riju, klēti vai atstāts turpat istabā pa nakti, ticot, ka tumsā veļi nāks apciemot sētu, tādējādi ar savu klātesamību un labvēlību nodrošinot sētai svētību.
Veļu vakara svinēšana joprojām ir dzīva tradīcija. Oktobris kapsētās ir Svecīšu vakara mēnesis. Folkloras pētnieki un tradīciju kopēji veļu laiku izdzīvo dažādos pasākumos, bet Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet to būtība paliek nemainīga – būt pateicīgiem senčiem par sakrāto, dalīties pieredzē un nodrošināt paaudžu gudrības pārmantojamību.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Kad rudens atklājis visas savas košākās krāsas, Siguldas novads aicina tās baudīt ne tikai dabā, bet arī aizrautīgos kultūras un sporta notikumos! Šajās brīvdienās ikvienam būs iespēja ceļot laikā, baudot “Leģendu nakti” Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī. Tāpat rudens ir arī izsmalcinātu mākslas atklājumu laiks – nedēļas nogalē Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta papīrmākslas mākslinieku izstāde, savukārt koncertzālē “Baltais flīgelis” – mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa izstāde. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājus svētdien pulcēs tradicionālais skrējiens un reizē arī nūjošanas pārgājiens, kurā notiks jau 5. skrējiens ar tubu. Novadniekiem notiks vairākas bezmaksas sporta nodarbības. Šī nedēļas nogale ir arī klusuma, pārdomu un kopā būšanas laiks – Lēdurgas, Mālpils, Torņkalna un Rūķīšu kapsētā notiks svecīšu vakari.
Piektdien, 24. oktobrī
Plkst. 18.00 Sidgundas bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība “Klausies un mini!”.
Plkst. 18.30 Mores Tautas namā norisināsies “Mores zolītes rudens mači”.
Plkst. 19.00 kultūrvietā “Blaumanis”, Rūdolfa Blaumaņa iela 2, Siguldā, norisināsies viktorīna “Quiz Vol. 6”. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sestdien, 25. oktobrī
No plkst. 9.00 notiks bezmaksas sporta nodarbība “Veselības vingrošana”:
No plkst. 9.30 notiks bezmaksas sporta nodarbība “Funkcionālais fitness”:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 10.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Andele Mandele tirdziņš.
Plkst. 10.30 Mālpils Sporta centrā norisināsies galda tenisa sacensības.
Plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde “Un atkal zilā vakarā…”.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Lēdurgas kapsētā norisināsies svecīšu vakars.
Plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” atklās mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa izstādi “Teksti stiklā”.
Plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks sirsnīgs koncerts “Savējie”. Nepieciešams sagatavot cienastu. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 29166140. Biļetes cena – 5 eiro. Norēķini skaidrā naudā.
No plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī norisināsies “Leģendu nakts 2025”, kuras tēma šogad ir “Dzīres”. Pasākuma laikā apmeklētāji aicināti bez maksas iepazīt Siguldas Jauno pili, baudīt īpaši sagatavotu programmu un iepazīt vēsturisku atmosfēru, kas atdzīvinās 19. gadsimta svinību tradīcijas. Plašāka informācija.
Svētdien, 26. oktobrī
Plkst. 11.00 Siguldā norisināsies skrējiens/nūjošanas pārgājiens Sigulda–Nurmiži–Sigulda, 5. skrējiens ar tubu. Dalības maksa – 5–30 eiro. Uzrādot “S! kati” – 10 % atlaide, bet dalībniekiem ar Goda ģimenes karti – 25 % atlaide. Plašāka informācija.
Plkst. 12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma muzikālā izrāde “Mazais princis”. Biļetes cena – 15–25 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā Mālpils kultūras centrā ukraiņu teātris Latvijā “Tetris” piedāvā iestudējumu “Lāčplēsis: cīņa pret tumsu”.
Plkst. 16.00 Mālpils kapsētā notiks svecīšu vakars.
Plkst. 16.00 Torņkalna kapsētā norisināsies svecīšu vakars.
Plkst. 16.00 Rūķīšu kapsētā notiks svecīšu vakars.
Izstādes
25. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī norisināsies “Leģendu nakts 2025”, kuras tēma šogad ir “Dzīres”. Pasākuma laikā apmeklētāji aicināti bez maksas iepazīt Siguldas Jauno pili, baudīt īpaši sagatavotu programmu un iepazīt vēsturisku atmosfēru, kas atdzīvinās 19. gadsimta svinību tradīcijas.
Siguldas Jaunajā pilī viesiem būs iespēja izzināt pils vēsturi, kas cieši saistīta ar latviešu literatūras un kultūras mantojumu, kad pie grezni klātiem galdiem tika svinēti svētki, kuros netrūka burvīgas noskaņas un inteliģences kultūras. Šādu atmosfēru varēs piedzīvot arī “Leģendu naktī”, kur tiks veidota interpretācija par Siguldas Jaunās pils dzīrēm, mielastiem, fotogrāfijām un dejām, atdzīvinot 20. gadsimta 20.–30. gadu sajūtas.
Programma:
Svētku zālē – sporta deju kluba “Zīle” 20. gadsimta deju paraugdemonstrējumi, kas atklās laikmeta noskaņu un greznību:
Ēdamzālē – viesību galds “Atmiņu spožums”. Galda klājums veltīts 20. gadsimta 20.–30. gadu galda kultūrai, kad trauki mantojumā nākuši no Kropotkinu laika greznības, bet Rakstnieku pilī notiek balle un visi ir aizgājuši dejot, lai pēc brīža atgrieztos pie deserta galda. Trauki – sadarbībā ar antikvariātu “Artembassy”.
Bibliotēkā – ceļojums laikā ar fotokasti. Iespēja saņemt foto ar savu portretu 20. gadsimta rakstnieku tēlos. Foto pakalpojumi – sadarbībā ar SIA “Anabella svētku inventārs”.
Bibliotēkā – radošā darbnīca bērniem.
Pils pagalmā – apskatāms augstrata velosipēds (1890–1920). Iespēja iepazīties ar velosipēdu vēstures pārzinātāju un meistaru Mārtiņu Ekmani. Foto mirkļi lieliem un maziem.
Pagrabstāvā – video sajūtu mirkļi kopā ar Čārlija Čaplina (1889–1977) mēmo kino.
Vienlaikus būs atvērtas amatnieku darbnīcas un studijas Siguldas pils kvartālā, kas piedāvās daudzveidīgu pieredzi un tikšanos ar vietējiem meistariem. Baltu rotu darbnīcā apmeklētāji tiks cienāti ar siltu tēju, darbosies spieķu, tekstila un ādas izstrādājumu darbnīca, kā arī keramikas darbnīca, studija “Sajūtu dimanti” un mākslas telpa “Vieta nr. 6”, kurā būs apskatāma izstāde. Vēsturisko noskaņu papildinās “Viktora vēstuļu” rīkotā bērnu ballīte 19. gadsimta stilā, savukārt studiju “PienaLote” un “Tiia” saimnieki aicinās aplūkot rokdarbus un adījumus. Vakara gaitā viesi varēs paviesoties studijā “MyDesignPictures”, kā arī baudīt “Siguldas saldējuma” un “Priya Family Cacao” piedāvājumu.
“Leģendu nakts” 25. oktobrī norisināsies visā Latvijā. Tās iniciators ir Latvijas Piļu un muižu asociācija, kas apvieno vairāk nekā 80 vēsturiskās pilis un muižas, tostarp arī Siguldas Jauno pili. Pasākuma mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu un veicināt sabiedrības interesi par vēsturiskām vietām. Siguldā pils kvartāls un Jaunā pils kļūs par dzīvu vēstures un kultūras centru, kur pagātne sastapsies ar šodienu, radot īpašu vakara pieredzi ikvienam apmeklētājam
Uz tikšanos piļu un muižu svētkos “Leģendu nakts 2025” Siguldā!
28. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Blatais flīģelis” izskanēs Rīgas Saksofonu kvarteta un akordeonista Artūra Novika koncerts “Pasaulīgs (T)vēriens”.
Ar vairāk nekā 33 gadu pastāvēšanas vēsturi, Rīgas Saksofonu kvartets ir viena no ilglaicīgākajām un stabilākajām kamermūzikas apvienībām Latvijā, kas nepārtraukti aktīvi darbojas koncertdzīvē. Tā sastāvā šobrīd muzicē Aigars Raumanis (soprānsaksofons), Rūdolfs Pēteris Rubenis (altsaksofons), Ainars Šablovskis (tenorsaksofons) un Baiba Tilhena (baritonsaksofons). Akordeonista Artūra Novika plašais redzesloks un instrumentālā daudzveidība ienesīs programmā jaunas krāsas. Skatītājiem būs iespēja dzirdēt arī Latvijā reti skanošos instrumentus – akordīni un bandoneonu, kas cieši saistīts ar Astora Pjacollas tango mūziku.
Programmā valdīs tango valdzinājums un smeldze – skanēs tango karaļa Astora Pjacollas un džeza saksofonista Džerija Maligana skaņdarbs “Vientulības gadi”, kā arī viens no Pjacollas ikoniskākajiem opusiem – “Libertango”. Šie skaņdarbi ienesīs kaislību un melanholijas pilnas noskaņas līdzās Johana Sebastiana Baha svītās sakārtotajām senajām dejām, radot spilgtu kontrastu starp baroka eleganci un tango dziļo emocionalitāti.
Mūziķi programmā savijuši Pjacollai raksturīgās intonācijas, baroka mūzikas smalkumu un franču kamermūzikai piemītošo vieglumu un krāsu daudzveidību. Savukārt atsaucoties svelmainas saules vasaras izjūtām, izskanēs basku akordeonista un komponista Gorkas Hermosas kaislībām caurstrāvotais cikls “Ibērijas dejas”, kā arī franču komponistu Silvjēna Kasapa (Sylvain Kassap) un Žana Pjēra Solvesa (Jean-Pierre Solves) noskaņu mūzika.
Programmā izskanēs Astora Piazzollas, Gorka Hermosa, Guillermo Lago un Johansa Sebastiāna Baha mūzika.
Koncerts tapis ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmijas “Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursa” un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Biļetes cena – 10 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
17. oktobrī Lietuvā, festivāla “Gijos” ietvaros, tika atklāta īpaša Baltijas valstu nemateriālajam kultūras mantojumam veltīta tekstilmākslas izstāde, ko organizēja Jonavas Kultūras centrs sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo kultūras centru. Līdzās knipelētājām un cimdu adītājām Latviju šajā izstādē pārstāv arī Siguldas novads, kas prezentē savdabīgu un vizuāli iespaidīgu darbu kolekciju – TLMS “Krimulda” un aušanas studijas “Aģe” darinātās jostiņu segas. Šie darbi atspoguļo Latvijas etnogrāfisko jostu rakstu un krāsu bagātību, prasmīgi savienojot senās tehnikas ar mūsdienīgu skatījumu.
“Jostiņu sega ir simbols aušanas tradīciju nepārtrauktībai un radošai attīstībai. Tā vienlaikus ir gan mākslas darbs, gan kultūras stāsts, kas sākotnēji tapis no simtiem roku darinātu jostu un pārtapis viena autora radītā tekstilkompozīcijā,” uzsver TLMS “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.
Izstādes atklāšanas laikā Siguldas meistares dalījās savās zināšanās, rādot, kā top jostas un segas – soli pa solim atklājot rakstu noslēpumus, krāsu saskaņas un roku darbu spēku. Siguldas novadu Jonavā pārstāvēja Laila Šteinberga, Eneri Akmentiņa un Inga Krūmiņa.
Pasākumā uzrunu teica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Izstādē piedalās meistari un amatnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kuru darbi pārstāv tradīcijas, kas iekļautas UNESCO un nacionālajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
Ekspozīcijā apskatāmi autentiski darinājumi un laikmetīgas interpretācijas, kas atklāj kopīgās un atšķirīgās iezīmes Baltijas tautu kultūrā. Katrs eksponāts stāsta par paaudžu paaudzēs nodotām amatniecības prasmēm, rakstu simboliku un reģionālajām īpatnībām, apliecinot šo tradīciju dzīvotspēju un attīstību.
Tekstilmākslas izstāde apskatāma līdz 5. decembrim Jonavas Kultūras centrā.
Informāciju sagatavoja:
Laila Šteinberga un Līvija Gridjuško
Siguldas novadā aizvadīts Krišjānim Baronam veltīts pārgājiens no Siguldas līdz Turaidai, iezīmējot Barona 190. gadskārtas mēnesi un vienojot dalībniekus gan kultūras mantojuma izziņā, gan praktiskā kopdarbā Gaujas senielejā.
Diena sākās pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, kur klātesošos uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vimba, Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Ziedoņa muzeja vadītājs Jānis Holšteins-Upmanis dalībniekiem izdalīja tautasdziesmas no Imanta Ziedoņa sastādītās izlases “Tu dzīvoji dižu darbu”, kas skanēja visas dienas garumā un tika izmantotas arī digitālā spēlē, iepazīstot Imanta Ziedoņa desmit vērtības.
Pārgājiena ceļā dalībnieki viesojās Barona mājās “Dainas”, kur sagaidīja Krišjāņa Barona dzimtas pārstāvji un folkloras kopa “Budēļi”. Māju saimniece Līga Barone aicināja iepazīt Krišjāņa Barona muzeja veidoto izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc sarunām un cienasta dalībnieki devās talkā: pie Gūtmaņalas tika pārstādīts ozols, bet Barona takā iztīrītas krūmu audzes, atverot plašāku skatu uz Gaujas senleju un radot drošāku kāpšanu pa Barona takas kāpnēm.
Noslēgumā dalībnieki pulcējās Dainu kalnā, kur Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte pateicās visiem pārgājiena organizatoriem un dalībniekiem, uzsverot: “Ļoti būtiska šajā notikumā ir vairāku pušu sadarbība, tādējādi apkopojot spēkus, tāpat kā Barons apkopoja tautas dziesmas un šis ceļš mums māca, ka tas ir dzīvs, kamēr to izstaigājam kopā.”
Kopā ar folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu skandēja dziesmas, gāja rotaļās un cienāja ar karstu bukstiņputru. Pasākuma noslēgumā visi vienojās Krišjāņa Barona iemīļotajā dziesmā “Tumša nakte, zaļa zāle”, tādējādi ieskandinot pasākumu, kas plānots 31. oktobrī plkst. 18.00.
Visu oktobri Ziedoņa muzejs aicina godināt Dainu tēvu, uzsaucot viņam tautasdziesmu. To var izdarīt:
Pasākumi, atzīmējot Krišjāņa Barona 190. gadskārtu 31. oktobrī:
Šogad aprit 190 gadi kopš Krišjāņa Barona dzimšanas – folklorists, skolotājs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks un jaunlatviešu kustības pārstāvis, pazīstams kā Dainu tēvs. Oktobris Siguldas novadā pasludināts par Barona mēnesi, ko īsteno Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Barona mājām “Dainas” un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Noslēdzies projekts “Jostiņsegas – grezns un unikāls auduma veids Siguldas novadā”. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada audēju jostiņsegas pavasarī izstādītas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur arī tapušas jostinsegu fotogrāfijas, kas pēcāk iekļautas 2026. gada kalendārā. Katra kalendāra mēneša lapu veido fotogrāfija ar segas attēlu. Pārstāvēti gan TLMS ”Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas, gan TLMS “Sigulda” audēju Rasmas Rubenes un Anitas Pildegovičas, gan rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas Krūmiņas un audēju Laumas Špatas, Aijas Rozītes, Gundegas Ābeltiņas greznie darbi.
Jostiņsegu un to rakstu attēli uzdrukāti uz planšetēm un priecēs skatītājus Krimuldas Tautas nama rīkotajos pasākumos.
2022. gada nogalē jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2026. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devona” izstāžu zālē. Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2026. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devonā” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”, Gata Vanaga fotoizstāde “Latvijas galaktika”, Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”, Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde “Vieta Gaismai”, Latvijas Keramikas asociācijas desmit gadu jubilejas izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, Artura Dimitera veidotā izstāde – veltījums Džemmai Skulmei “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, šobrīd apskatāma Ķēstuta Kasparaviča ilustraciju izstāde “Kasparatorija” un novembrī skatītājus priecēs tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa kopizstāde.
22. novembrī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” koncerts “Tiekamies! Uldim 90”, kā īpašs veltījums horeogrāfa un deju skolotāja Ulda Šteina piemiņai.
Vīrišķība, konkrētība, vienkāršība – tā latviešu tautas dejas pasaule atceras Uldi Šteinu – dažāda mēroga Deju svētku virsvadītāju, XIII–XVI Deju svētku Goda virsvadītāju, pirmās “Dejas balvas” ieguvēju par mūža ieguldījumu latviešu skatuviskajā tautas dejā, horeogrāfu, inženieri un, kā Uldim pašam patika teikt, deju skolotāju.
Vairāk nekā 60 gadus sava mūža Šteins ir veltījis Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblim “Vektors”. Tur viņš savu dejas manieri un mīlestību pret deju ir ieaudzinājis vairākām dejotāju, horeogrāfu un deju skolotāju paaudzēm. Šogad Uldim apritētu 90, tāpēc ikviens tiek aicināts uz koncertu, kurā līdzās “Vektoram” uz skatuves satiksies “Šteiniskā” latviešu tautas dejas sakņu sistēma jeb kolektīvi, kuru vadītāji ir bijuši Ulda Šteina dejotāji: TDA un VPDK “Diždancis”, VPDA “Vidzeme”, TDA “Ogre”, VPDK “Dūka”, BDK “Spolītes” un TDK un DA “Vizbulīte”. Uz skatuves tiks izdejotas dejas no Vāverpolkas līdz Jūrmalniekam un Vācu kalniešiem. Tiekamies!
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % . Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
2. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz nupat pirmizrādi piedzīvojušo brāļu Laura un Raita Ābeļu filmu “Dieva suns”.
Filma ir rotoskopiski animēta spēlfilma, gotiski skarba un izaicinoši neparasta savā tehniskajā veidolā, un vēsta par slavenāko Ziemeļeiropas vilkaču prāvu, kura norisinājās pirms vairāk kā 300 gadiem Zaubē. Filma paredzēta auditorijai sākot no 16 gadiem un satur pieaugušiem domātu saturu. Filmas pirmie titri vēsta: “Šī slīdošā bilde neģeld ļaudīm, kam jutīga dvēsele vai slābana sirds”. Bet Halovīnu svinēšanas tradīcijā šī filma iederēsies itin labi.
Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā virmo paranoja par raganībām? Izsenis Zaubē ceļi veduši starp dievkalpojumu un krogu, bet kausa biedri varējuši saprot, ka nedēļas nogalē esi sajaucis meitenes lūpas ar kaķa zemasti. Tomēr ierastā rosība apsīkst, kad, kā tumši, gaļīgi mākoņi, savelkas aizdomas par burvestībām – mācītājs, trīsuļojošs un pārliecināts, apsūdz kroga meiču maģijā. Ciema ļaužu dzīvi nepadara vieglāku ne raganu prāva, ne mūžīgā līņāšana, nedz arī tas, ka viņu lokā ir sirms, pašpasludināts vilkacis, dēvēts par Dieva suni. Mistērijas pavediens ir atraisīts – vilka aste luncinās…
Kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkutina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti. Rotoskopiskās animācijas metodē veidotajā brāļu Ābeļu šerpi asprātīgajā darbā izauklēta vizuālā stila eksplozija – mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika ļauj šo filmu nostādīt līdzās labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par “Vilkača Tīsa lietu”. Atkāpjoties no kanoniskajām vilkaču aprisēm, Ābeļus saista šamanisma tradīcija un pirmsliterarizētie vilkveidīgie, kuri bijuši triksteri un dziednieki. Pirmizrādīta Traibekas kino festivāla sadaļā “Escape”, filma ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Filma ir iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas balvas īsajā sarakstā, kā arī filma ir šī gada Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.
Biļetes cena – 5 eiro. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
25. oktobrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde “Un atkal zilā vakarā…”.
Izstādes vienojošais elements ir papīrs – gan iegādāts, gan pašu gatavots: šūts, locīts, līmēts un zīmēts. Šogad ekspozīciju vieno zilā krāsa, kas piešķir darbiem īpašu noskaņu un vienotību.
Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” projekta “Daba Rada” dalībnieces, kā arī vairākas Latvijas ādas mākslinieces, kuras papīru satiek grāmatu iesiešanas procesā.
Kā viesmāksliniece šogad uzaicināta Janet Sifft (Vācija) – papīra māksliniece, pazīstama ar smalkajiem cianotipijas darbiem un bezlīmes sējuma mākslinieku oriģinālgrāmatām.
Izstāde apskatāma līdz 13. decembrim bibliotēkas darba laikā.
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” skatāma Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “Mainīgās lomas”, kas piedāvā ielūkoties mākslas skolas 3. un 5. kursu audzēkņu veidotos tēlos. Tie ir tapuši nodarbību “Mākslas valodas pamati” ietvaros, kur aplūkojam dažādu mākslinieku darbus.
Viena no būtiskākajām mākslinieka īpašībām ir vērošana. Gleznas vērošana, objektu vērošana, grāmatu vērošana. Šajos darbos kopā ar bērniem esam pētījuši mākslas grāmatās publicētos artefaktus, esam analizējuši gleznu saturu un izmantotos mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus – krāsu, līniju, formu, telpu. Esam pētījuši tekstu kā jaunrades atspēriena punktu. Meklējuši pavedienu savam radošajam Es. Te tas ir tapis Senās Ēģiptes un Pablo Pikaso iedvesmots. Es varu būt es pats pirms 3000 gadiem, pirms 50 gadiem un šodien. Es varu būt krāsā, līnijā un punktā. Es varu būt mākslā.
Izstādē piedalās: Enija Lea Bodniece, Mikaela Mia Bodniece, Anastasija Gjača, Kate Ikasa, Marta Maksimjuka, Sabīne Rozena, Līga Rozenberga, Amelija Terlanova, Estere Zvaigzne, Līva Akmentiņa, Ralfs Asbahs, Madara Frīdenfelde, Annija Gaile, Adrija Kraukle, Patrīcija Lejniece, Līva Pleša, Estere Pudiste, Miķelis Rudzāts, Marija Šnikvalde, Monta Cinate, Monta Čepika, Marta Dilēviča, Rodrigo Martins Gobiņš, Anmarija Kalniņa, Alekss Kupavskis, Vivita Maksimjuka, Katrīne Martužāne, Artis Pavārs un Kate Sivuliča.