4. decembrī plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz īpašu sarunu pēcpusdienu ar ilgadējo, leģendāro Gaujas Nacionālā parka inspektoru Māri Ansi Mitrevicu, tautā sauktu par Mitro. Tikšanās nosaukta simboliski “Minhauzens un Šeherezāde”, jo tā solās būt krāšņa, dzīvespriecīga un stāstiem bagāta.
Pasākuma laikā Māris Mitrevics dalīsies savos stāstos par sapņiem, dzīvi, dabu un cilvēkiem, ar kuriem kopā Mitrais darbojies Gaujas krastos. Sarunas solās būt atklātas, reizēm jokpilnas, reizēm dziļas, gluži kā Mitrais pats – starp dzīves gudrību un neaizmirstamiem notikumiem.
Pasākuma apmeklētāji varēs uzzināt par dabā piedzīvotajiem piedzīvojumiem un ikdienu Gaujas Nacionālajā parkā, dzīves sapņiem, stāstiem, kas radušies ilgus gadus strādājot dabas vidē, cilvēkiem un notikumiem, kas ietekmējuši Mitrā dzīves ceļu, un to, kā ikviens no mums var saglabāt sevī gaišumu.
Tās būs sarunas par dzīves ritējumu, izvēlēm un spēku, kas palīdz turēties pie saviem ideāliem un mīlēt vietu, kur dzīvo.
Aicināts ikviens, kam tuva daba, dzīvesstāsti un sirsnīgas sarunas!
Siguldas novada pašvaldība atjauno Kultūras konsultatīvās padomes sastāvu darbības termiņam līdz 2029. gadam. Aicinām pieteikties dalībai Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē novada iedzīvotājus, radošo profesiju pārstāvjus, novadā reģistrēto sabiedrisko organizāciju, biedrību un asociāciju pārstāvjus, kā arī novada kultūras iestādēs reģistrēto amatiermākslas kolektīvu deleģētos pārstāvjus.
Novada iedzīvotāji, kuri vēlas darboties Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē, līdz 9. decembrim aicināti:
Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome darbojas kopš 2015. gada. Kultūras konsultatīvās padomes galvenais uzdevums ir sekmēt kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā, aktivizēt dialogu starp pašvaldību un sabiedrību, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu kultūras jomā. Pašvaldības kultūras nozares darbiniekiem dažādu lēmumu pieņemšanā ir nepieciešamas konsultācijas no attiecīgo jomu profesionāļiem. Padome ir labs instruments, kā efektīvi un operatīvi pieņemt lēmumus, kas skar kultūras nozari Siguldas novadā.
Atgādinām, ka Kultūras konsultatīvās padomes sēdes ir atvērtas un tajās var piedalīties ikviens interesents, bet padomes lēmējvaru veido 14 sabiedrības pārstāvji, kurus, izskatot saņemtos pieteikumus, apstiprinās Siguldas novada pašvaldības domes deputāti.
Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes izveidi un darbu reglamentē Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes nolikums.
20. novembra vakars. Laukā drēgna tumsa cauraudusi Allažus, bet Allažu bibliotēkā sveču gaismā varēja justies silti. Notika tikšanās un sirsnīgas sarunas ar dzejnieku Arti Svoku pasākumā “Apziņai no iekšpuses”. Vakara gaitā pasākuma apmeklētāji klausījās dzejas lasījumus, diskutēja, vēroja spilgtas video projekcijas, dzēra tēju un baudīja jaunas satikšanās burvību. Ar laikmetīgu pieskaņu, ietērpjot dzejas rindas košās vizualizācijās un piešķirot tām balsi, Arta dzeja uzrunā vairākos līmeņos.
Arta dzimtā pilsēta ir Aizkraukle, kur viņš dzīvo arī šobrīd. Studējis Rīgā un strādā IT jomā. Arta dzeja ir koša, neparasta, trausla, drosmīga. Viņš raksta par dzīves jēgu, cīņu, iekšējā miera meklējumiem, sevis izzināšanu un iekšējo brīvību. Daiļrades fokusā ir sieviete, mīlestība, attiecības. Autoram ir izdoti divi dzejas krājumi – “Novelc kurpes” (2025) un “Apziņai no iekšpuses” (2021), un šobrīd top autora trešā grāmata. Arta radošās aktivitātes šogad rezultējās arī ar neparastu performanci Aizkrauklē – pilsētas centrā novietotu īpašu “dzejas telti”, kurā varēja klausīties dzeju ierakstā.
Artis atklāj: “Esmu gandarīts par iznākumu. Šajā steidzīgajā laikmetā, varbūt pat gribot, neiznāk laika paņemt grāmatu vai iegriezties pēc tās bibliotēkā. Tādēļ vēlējos dzeju atvest iespējami tuvāk lasītājam. Nesen biju uz filmu, kas man nepatika. Ja jums mana dzejas grāmata nepatīk, tas nekas – katra mākslas izpausme, dzeja vai filma rada jaunas pārdomas, sajūtas.”
Sirsnīgs paldies dzejniekam un – vienkārši – cilvēkam Artim Svokam, kurš, kā pats teica nevar nerakstīt, un Annai Svokai (sievai, bez kuras atbalsta būtu sarežģītāk tikties). Artis par Annu: “Viņa man ir “zelta gabaliņš!”
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Biedrības “Kultūra. Vide. Sabiedrība” radošais centrs Krimuldas pagasta Sunīšos īstenojis LEADER projektu “Būsim aktīvi, gudri un radoši!”, lai veicinātu vietējo iedzīvotāju radošās aktivitātes un kopienas saliedētību. Jau no 3. novembra radošajā centrā Sunīšos tiek gaidīti interesenti radošajās darbnīcās, grāmatu krātuvē un grāmatu maiņas punktā.
Radošajā centrā iegādāti pamatlīdzekļi keramikas un stikla apstrādes darbnīcām – divas virpas, keramikas krāsns, māla plasta rullējamais galds, stikla apdedzināšanas krāsns, plaukti un galdi pirmajā stāvā. Tāpat nomainīti vecie radiatori pret jauniem un uzstādīta granulu apkures krāsns, kas tagad nodrošina telpu apsildi visām projektā plānotajām aktivitātēm.
Otrā stāva telpās iegādāti jauni plaukti un mēbeles grāmatu krātuvei un grāmatu maiņas punktam. Tajā tapusi arī lasītava un vēstures ekspozīcija, kas gatava uzņemt apmeklētājus.
Līdz ar jauno darbnīcu iekārtošanu uzsāktas meistarklases keramikas un stikla izstrādājumu izgatavošanā, kas pieejamas ikvienam Siguldas novada iedzīvotājam.
Kontaktinformācija:
Projekts īstenots vietējās rīcības grupas LAPO izsludinātajā atklātajā projektu konkursā 3. kārtas ietvaros pasākumā “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”.
Projekts tiek līdzfinansēts LEADER atbalsta programmā no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta līdzekļiem.
27. novembrī plkst. 19.00 Inčukalna Tautas namā sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti” būs skatāma koncertprogramma “Ziedonis. Vācietis. Upei pāri”.
Programmā “Ziedonis. Vācietis. Upei pāri” dažādos laikos tapusi dižo latviešu literātu iedvesmota mūzika savijas ar lielmeistaru dzejas vārsmām, sirsnīgiem atmiņu stāstiem un saistošiem fragmentiem no viņu reiz rakstītām vēstulēm. Uz vienas skatuves satiksies izcilais latviešu aktieris Gundars Āboliņš, Katrīna Paula Felsberga – viena no daudzsološākajām savas paaudzes dziedātājām, daudzpusīgais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un temperamentīgā pianiste Agnese Egliņa.
Izskanēs Plakida “Trejžuburis” un Zemzara cikls “Ķemeri”, arī Maskata “Aizteci, zaķīt” un Jančevska “Apdzisa pļavas”, Dambja “Trīs Imanta Ziedoņa un Paula Dambja variācijas” un vēl daudzi citi latviešu kamermūzikas smalkumi.
Biļetes cena – 15 eiro. Iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē un Inčukalna Tautas namā. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas.
Šajā nedēļas nogalē Siguldas novadā būs iespēja baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus – kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” koncerts “Tiekamies! Uldim 90” un Pannas Teātra komēdija “Mazpiļsāta 2”. Siguldas pagasta Kultūras namā varēs noskatīties Mieras Kūpas poētisko monoizrādi “Dvēselei pieskaties” un baudīt pūtēju orķestru koncertu “Orķestru mozaīka”. Mālpilī ikviens aicināts doties pārgājienā kopā ar vietējās kopienas pārstāvjiem. Novadniekiem šajās brīvdienās notiks vairākas bezmaksas nodarbības projekta “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros.
Piektdien, 21. novembrī
Plkst. 10.00 Siguldā notiks bezmaksas seminārs par parku apsaimniekošanu un bioloģisko daudzveidību.
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi aicināti uz lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbību. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29387505 vai rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv.
Plkst. 18.00 Sidgundas bibliotēkā norisināsies lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība.
Plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma Mieras Kūpas poētiskā monoizrāde “Dvēselei pieskaties”. Biļetes cena – 7 eiro. Biļetes var iegādāties tiešsaistē bezrindas.lv. Plašāka informācija.
Sestdien, 22. novembrī
No plkst. 9.30 notiks bezmaksas sporta nodarbība “Veselības vingrošana”:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies notiks bezmaksas sporta nodarbība “Vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība”.
Plkst. 10.00 Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizē publisko talku. Tikšanās vieta: stāvlaukumā pie Gaujas Nacionālā parka Tūrisma informācijas centra “Gūtmaņala”. Kopā tiks sakoptas dabas takas – attīrītas grāvmalas un ūdens caurtekas no aizsprostiem, sakritušiem zariem un lapām, kā arī novērsti dubļainie posmi gājēju takās Vikmestes un Piķenes kraujas apkaimēs. Talkas darbu ilgums: apmēram trīs līdz četras stundas.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā notiks notiks bezmaksas sporta nodarbība “Spēka zāles nodarbība”.
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks pūtēju orķestru koncerts “Orķestru mozaīka”. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes nopērkamas Siguldas pagasta Kultūras namā stundu pirms koncerta. Norēķini tikai skaidrā naudā.
Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” izskanēs vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” koncerts “Tiekamies! Uldim 90”. Biļetes cena – 5 eiro. Pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % . Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Svētdien, 23. novembrī
Plkst. 11.00 no Mālpils Kultūras centra pagalma būs iespēja doties pārgājienā pa Mālpili. Pārgājienā varēs izzināt Mālpils dabu, kultūras un piemiņas vietas, vai arī vienkārši būt ārā, svaigā gaisā. Pārgājiena noslēgumā gaidīs dzēriens. Nepieciešams ģērbties laikapstākļiem piemēroti, un līdzi mugursomā var ņemt ko gardu, ko uzcept uz ugunskura. Dalība – bez maksas. Pārgājiens notiek cikla “Esi dabā! Esi Mālpilī!” ietvaros.
Plkst. 15.00 Krimuldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Pannas Teātra komēdija “Mazpiļsāta 2”. Biļetes cena – 18–25 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Plašāka informācija.
Plkst. 16.00 Inčukalna Jaunajā kapsētā norisināsies svecīšu vakars.
Plkst. 16.00 Inčukalna Vecajā kapsētā notiks svecīšu vakars.
Plkst. 16.30 Inčukalna Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 18.00 Mālpils Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Izstādes
30. novembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” koncertā “Ziemassvētku džezs” klausītājus priecēs Mõisaküla (Igaunija) bigbends Antona Kogana vadībā un bigbends “Sigulda” Arņa Šmitiņa vadībā.
Šogad Siguldas bigbenda Ziemassvētku koncertprogrammu kuplinās bigbenda igauņu draugi – Mõisaküla bigbends. Jau gadiem Latvijas un Dienvidigaunijas pūtēju, simfonisko orķestru un džeza mūzikas kolektīvu mūziķi var lepoties ar ciešo un radošo sadarbību. Bigbendam “Sigulda” kopā ar pūtēju orķestra un bigbenda vadītāju, kā arī pūšaminstrumentu pedagogu Antonu Koganu pēdējo desmit gadu laikā kopā būts skolēnu pūtēju un simfonisko orķestru radošajās nometnēs un koncertos, džeza mūzikas festivālos un tematiskajās koncertprogrammās.
Koncerta programmā skanēs gan Latvijā radītas, gan ārzemju Ziemassvētku melodijas. Tajā iekļautas arī pasaulē iemīļotas džeza kompozīcijas, kas harmoniski savijas ar Ziemassvētku gaidīšanas laika noskaņu. Aicinām ļauties Ziemassvētku noskaņām koncertā!
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā “S! kartes” īpašniekiem – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas pirmsskolas vecuma bērniem (līdz 7 gadiem), neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
27. novembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” novembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis tulkotāju Denu Dimiņu.
Sarunas tēmas: literatūra kā pasaules atklāšanas un iepazīšanas rīks; dažādas valodas, teksta interpretācija un tulkošana; kontrasti – savs/svešs; vīrietis/sieviete; Rietumi/Austrumi; Matiasa Enāra romāns “Kompass” un Pola Boulza romāns “Debesu patvērumā”; franču rakstnieka Mišela Velbeka panākumu pamats; postmodernā intertekstualitāte, apziņas plūsma pasaules rakstnieku prozā; vai literatūra tiešām maina pasauli u. c.
Dens Dimiņš ir viens no atzītākajiem un ražīgākajiem latviešu tulkotājiem, kurš tulko daiļliteratūru no islandiešu, franču, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu, albāņu, portugāļu valodas. Tulkojis Pola Boulza, Matiasa Enāra, Fernandu Pesoa, Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona u. c. autoru darbus. Līdzdarbojies ievērojamā grieķu rakstnieka Nika Kazantzaka darba “Kristus pēdējais kārdinājums” latviskošanā. Par Mišela Velbeka romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2009. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Otrreiz šo balvu ieguvis 2016. gadā par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu. Vairākas reizes bijis starp šīs balvas nominantiem.
Aprakstā izmantota informācija no Literatura.lv.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Turaidas muzejrezervāta bagātais arheoloģiskais krājums devis iespēju sagatavot jaunu katalogu, kuram izvēlēts virsraksts “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas”. Paskaidrojošo ievadtekstu un senlietu aprakstus sagatavojuši trīs autori – Turaidas muzejrezervāta pētniece Ieva Ose, arheologs Rūdolfs Brūzis un seno kaula un raga priekšmetu pētnieks un atdarinātājs Viesturs Āboltiņš. Kataloga teksts ir publicēts gan latviešu, gan angļu valodā – tulkojumu veica Ilga Korkliša. Ilustratīvo materiālu sagatavoja fotogrāfs Edgars Semanis. Izdevums publicēšanai sagatavots apgādā “Zinātne”, tā iespiešanu finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Šis ir jau devītais katalogs, kurā tiek publicētas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas. Iepriekšējo katalogu nosaukumi ir iespiesti uz jaunā izdevuma beidzamā vāka.
Katalogā ietvertas Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Tās iegūtas Turaidas pilsdrupu teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos 1953. gadā Adolfa Stubava vadībā un 1976.–2000. gadā prof. Jāņa Graudoņa vadībā, kā arī agrākajos un vēlākajos gados nejauši uzietas pils pagalmā vai mūru pakājē kā atsevišķi savrupatradumi zemes darbu laikā.
Jauno izdevumu ievada vairākas teksta nodaļas. Vispirms lasītājs var iepazīties ar avotu un literatūras apskatu. Bez jau minētajiem arheoloģiskajiem avotiem aplūkoti arī rakstītie vēstures avoti. Tās ir īsas ziņas par ieročiem, bruņojumu un munīciju, kas sameklētas dažādos senrakstos – senākajās hronikās, vēsturiskajos dokumentos un Turaidas pils inventarizāciju laikā sagatavotos protokolos.
Otra lielā teksta nodaļa veltīta Turaidas pilī atrasto militāro senlietu raksturojumam. Visi atradumi sadalīti trīs lielās grupās:
Lai varētu gūt priekšstatu par Turaidas pilsdrupās masveidā atrasto senlietu – pakavu, bultu galu un ugunsieroču ložu – daudzumu, pamatinformācija par tiem apkopota tekstā ievietotās tabulās vai sarakstos.
Pēc ievadošā teksta nodaļām izdevumā ievietots katalogs – Turaidas pilsdrupu izrakumos iegūtu 220 militāras nozīmes atradumu īsi apraksti ar ilustrācijām – priekšmetu fotogrāfijām, bet neliela daļa no senlietām attēlota arī zīmējumos.
Turaidas mūra pils laikā no 13. līdz 16. gadsimtam bija ievērojams Rīgas arhibīskapa nocietinājums, kurā bija jānodrošina gan ik pa laikam atceļojušā zemes kunga un viņa svītas, gan pastāvīgi dzīvojušā fogta un viņa kalpotāju aizsardzība, kā arī militāru konfliktu gadījumā jāuzņem vasaļi ar karakalpiem. Tāpēc pils teritorijā tika iekārtota un regulāri papildināta ieroču noliktava. Livonijas kara laikā pili pārņēma poļi, bet 17. gadsimta pirmajos gadu desmitos iekaroja zviedri. Arī šiem svešzemju kareivjiem, uzturoties pilī, bija nepieciešami ieroči, un arsenāls tika papildināts ar moderniem uguns šaujamajiem lielgabaliem, arkebūzām, musketēm un tiem atbilstošu munīciju. Vēlāk pilī dzīvojušie muižnieki iegādājās bises gan savai drošībai, gan medību izpriecām.
Militāra rakstura priekšmeti bija dārgas un vērtīgas lietas, kuras vienmēr tika rūpīgi glabātas un uzskaitītas. Tikai nejaušības dēļ veseli ieroči varēja nonākt zemē, ja īpašnieks tos kaut kur atstāja un aizmirsa, vai arī arsenāls tika sagrauts. Arī tad ieroču koka daļas satrūdēja, un pēc daudziem gadsimtiem no kādreizējiem ieročiem arheologi varēja atrast vien sarūsējušas dzelzs daļu atliekas.
Katalogu var iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā vai pasūtīt ar “Omniva”, rakstot uz e‑pasta adresi pasts@tmr.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta vēsturniece, galvenā speciāliste
Ieva Ose
6. un 7. novembrī Latvijā pirmo reizi notika Baltijas un Ziemeļvalstu Eiropas mantojuma zīmes (EMZ) vietu pārstāvju un nacionālo koordinatoru tikšanās, piedaloties arī EMZ biroja pārstāvjiem. No Latvijas piedalījās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas pārstāv gan nacionālo koordinatoru, gan EMZ vietas, un Turaidas muzejrezervāts kā EMZ vietas pārstāvis.
Šīs divas dienas izvērtās ļoti spraigas un bagātīgas – vienam otru iepazīstot un daloties pieredzē, kas viennozīmīgi veicināja Eiropas kultūras mantojuma atpazīstamību reģionā. Pirmajā dienā iepazīšanās seminārs un pieredzes stāsti notika Rīgā, Trīs brāļu kompleksā, bet 7. novembrī pasākums turpinājās Turaidas muzejrezervātā. Pasākuma noslēgumā dalībnieki vienojās kopējā atziņā, ka šī tikšanās bija lieliska iespēja iepazīties tuvāk un uzsākt jaunu sadarbības ideju attīstīšanu. EMZ biroja pārstāvji apliecināja, ka arī turpmāk būs vairāki Eiropas Komisijas finansēti grantu konkursi tieši EMZ vietām, kuros iespējams saņemt finansējumu gan individuālu, gan savstarpēju sadarbības projektu attīstībai. Tāpat 2026. gada aprīlī notiks Eiropas mantojuma zīmes forums, kurā tiks pasludināti jaunie EMZ laureāti.
Latvijā pirmā Eiropas mantojuma zīme tika piešķirta 2019. gadā Trīs brāļu kompleksam Rīgā par kultūras mantojuma institūciju lomu plašā kultūras vērtību saglabāšanā, īpaši sabiedrībai sarežģītos un ilgstoša politiska konflikta apstākļos.
Turaidas vēsturiskajam centram 2021. gadā piešķirta Eiropas mantojuma zīme ar ierakstu: “Turaidas vēsturiskais centrs ir vieta, kas raksturo dažādu kultūru mijiedarbību un daudzpusīgu eiropeizācijas procesu tūkstoš gadu ilgā laika posmā. Tā ir vieta, kas “Dziesmotajā revolūcijā” pauda nevardarbīgo pretošanos, pārstāvot Eiropas vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības.”
Šobrīd Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļautas sekojošas vietas un objekti no Somijas un Baltijas valstīm:
Eiropā kopš 2013. gada šo zīmi ir saņēmuši 67 objekti – gan lieli, gan mazi, gan laukos, gan pilsētās, gan jau labi zināmi, gan mazāk pazīstami, gan tādi, kas atrodas kalnos vai jūras dzīlēs. Visus šos objektus vieno Eiropas dimensija – vērtības, kas ir raksturīgas katram objektam pašam par sevi un vienlaikus ir kopīgas visai Eiropai.
Eiropas mantojuma zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoņu, īpaši jauniešu, piederības izjūtu Eiropas Savienībai, veicināt savstarpējo sapratni un kultūru dialogu, pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību. Zīme sniedz Eiropas pilsoņiem jaunas iespējas izprast kopīgo, reizē atšķirīgo kultūras mantojumu un kopīgo vēsturi, kā arī ES vērtības un nozīmi.
Eiropas mantojuma zīme tiek piešķirta objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīme un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi, Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās vērtības un cilvēktiesības.
Ar visām 67 Eiropas mantojuma zīmes vietām var iepazīties tīmekļa vietnē ehl-bureau.eu.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
29. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Siguldas Tautas teātra izrāde vienā cēlienā “Mīlestība un dzīve”.
Izrāde stāsta par sešām dāmām – spokiem, kuras vienu nakti gadā daudzu simtu gadu garumā pulcējas kopā. Katrai sevi cienošai pilij ir savs spoks. Tā no Rīgas pils nāk Zilā dāma, no Krustpils Brūnā dāma, no Jaunpils pils – Baltā dāma, no Elejas muižas un Rundāles pils – Melnā dāma, no Dundagas pils Zaļā jumprava un sestā ir meitene no Kokneses. Kā viņas katra kļuvušas par spoku? Visas vieno nepiepildīta mīlestība, kuras dēļ viņas nolēmušas doties nāvē.
Taču šīs tikšanās tiek ļoti gaidītas, viņas sevī atmodina spēju priecāties un sievišķību ar visām iespējamām rakstura īpašībām. Ir vairākas prasmes, kuras, ikreiz tiekoties, jāatjauno. Ir galvenais jautājums, uz kuru katrai jāatbild. Bet visam pāri ir Laiks un brīnišķīgais vēstījums par Mūžības mirkli…
Lugas autore – Anita Grīniece.
Režisore – Ārija Liepiņa-Stūrniece.
Māksliniece – Anita Znutiņa-Šēve.
Kustību māksliniece – Madara Luīze Muzikante.
Gaismu mākslinieks – Endijs Graudiņš.
Izrādē izmantota Gata Stūrnieka mūzika.
Lomās – Ligita Zilgalve, Īrisa Rozīte, Liene Šūpulniece, Ilona Kļavinska, Lote Lea Gaile, Evija Vildiņa.
Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas pirmsskolas vecuma bērniem (līdz 7 gadu vecumam), neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
13. novembrī Siguldas novada bibliotēkā norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļas lasījumi, uz kuriem aicināts ikviens interesents. Ziemeļvalstu literatūras nedēļa tiek organizēta ar mērķi iepazīt mūsu ziemeļu kaimiņu literatūras bagātību un skaistumu un vienoties kopīgos lasījumos sveču gaismā. Plkst. 10.00 paredzēts rīta stundas lasījums bērnu auditorijai, savukārt plkst. 17.00 notiks krēslas stundas lasījums pieaugušajiem. Krēslas stundas lasījumu šogad aicināts lasīt Siguldas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vimba.
Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 28. reizi, Latvijā – 27. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.
Šogad pasākumi notiek no 10. līdz 16. novembrim. Ziemeļvalstu literatūras nedēļai ir divi kopējie lasījumi – rīta stundas lasījums pašiem mazākajiem un krēslas stundas lasījums pieaugušajiem. Šī gada tēma ir “Vienotība Ziemeļvalstīs”.
Lasīšanas stunda bērniem notiek rītausmā. Bērniem šogad izvēlēta Bardura Oskarsona grāmata “Suns, kaķe un pele”. Pieaugušajiem krēslas stundas lasījumam teksts ņemts no norvēģu autora, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Jona Foses darba “Nomods”.
Ziemeļvalstu literatūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē biedrība “Norden” (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru.
Gada vistumšākajā laikā tūkstošiem publisko un skolu bibliotēku Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaikus iededz sveces un lasa kopīgi izvēlētu grāmatu. Un Ziemeļvalstu literatūras nedēļa var sākties!
Ziemeļvalstu literatūras nedēļas pasākumi notiks arī citviet novadā: