Sestdien, 4. septembrī no plkst. 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē notiks muzikāls pasākums mūziķa Māra Dronkas piemiņai “Atceries mani, kad būšu es projām”.
Grupa „Flora” dibināta 1993. gadā, kad tās mākslinieciskais vadītājs bija Juris Zilgalvis. Māris Dronka bija grupas mūziķis — balss un ģitāra 16 gadus. Grupa „Flora” savas pastāvēšanas laikā izdevusi 8 CD, no kuriem četru mūzikas un teksta autors ir Māris Dronka. Pašlaik grupas sastāvā spēlē Andris Šēnfelds, Gundars Avotiņš, Intars Graudiņš un Mārcis Kalniņš.
Koncertā piedalīsies mūziķa draugi no grupām „Zeļļi”, „Apvedceļš”, „Tutti Frutti”, „Novadnieki”, „Flora” un dziedātāja Liene Šomase, kurai kopā ar pēdējo no grupām tapuši vairāki muzikāli projekti. Ir sagatavoti vairāki pārsteigumi grupas faniem un atbalstītājiem.
Ieejas maksa – 2 lati. Pasākuma ieņēmumi tiks ziedoti Māra Dronkas piemiņas plāksnes uzstādīšanai.
Sestdien, 4.septembrī plkst.10.00 Siguldas novada iedzīvotāji un interesenti tiek aicināti uz Jūdažu Sabiedrisko centru, kur norisināsies kļavas lapu cepuru radošā darbnīca.
Lai arī karstā vasaras tveice jau ir beigusies un pieprasījums pēc atvēsinošām lietām mazinājies, Jūdažu Sabiedriskais centrs kopā ar floristikas grupas „Flora+” vadītāju un Anitu Pirogu piedāvā apgūt kļavas lapu cepuru izgatavošanu. Radošajā darbnīcā tiks pārrunāta arī dabas materiālu turpmākā vākšana, lai nākošajās nodarbībās, kas notiks novembrī, varētu gatavot ziemas saulgriežu dekorus.
Kā saka idejas autore Anita Piroga: „Katrā no mums ir apslēpts kāds mākslinieka talants, ko vērts attīstīt tālāk. Floristu izdomai nav robežu, tāpēc apgūsim ko jaunu!”.
Līdzi jāņem vismaz 400 — 500 svaigas, zaļas kļavu lapas, tomēr pasākuma organizatori aicina būt saudzīgiem pret kļavām.
Laipni gaidīts ikviens! Dalība nodarbībās bezmaksas!
Augusta beigās un septembra sākumā Latvijā viesosies Amerikā dzīvojoša latviešu dziedātāja, mecosoprāns Laila Saliņa. Koncerts Siguldas koncertzālē Baltais Flīģelis sestdien, 4. septembrī 18:00
Dziedātāja uz Latviju ir atvedusi interesantu un savdabīgu koncertprogramu TANGO BALĀDES, kas tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās operas centru Ņujorkā un ar panākumiem jau izrādīta Amerikā.
Programmas kodols ir Latvijas tango aizsācēja Oskara Stroka dziesmu un instrumentālo skaņdarbu cikls, kā arī skaistas un populāras latviešu balādes. Programmā ir arī Argentīnas tango klasiķa Osvaldo Puljēzes(Osvaldo Pugliese) skaņdarbi, dziesmas ar Bertolta Brehta dzeju u.c. Laila Saliņa priekšnesuma laikā runā, lasa dzejoļus, spēlē ģitāru, dziedātājas pavadošo grupu veido akordeons, čells un divas vijoles. Latvijā viņa muzicēs kopā ar profesionāliem un zināmiem mūziķiem – Evitu Dūru (akordeons), Līgu Veilandi (čells), Gidonu Grīnbergu (vijole) un Induli Cintiņu (vijole).
Jauno mūzikas teātri var saukt par operas jauno eksperimentālo māsu. Tajā savdabīgi tiek izmantota saspēle starp stāstījumu un performanci, veidotas jaunas attiecības starp skaņu, kustību un vizuālo pasauli, tamir cieša saistība ar avangarda mūziku un teātri, Brehta/Veila (Brecht/Weill) dziesmu spēli, moderno mākslu, izvērstu vokālās tehnikas attīstību un elektronisko un digitālo formu pielietojumu.
Ēriks Zalcmanis (www.ericsalzman.com) ir amerikāņu komponists, autors, teātra un mūzikas producents un mūzikas kritiķis. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Kolumbijas Universitātē Ņujorkā mākslinieks turpināja studijas Eiropā pie Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen), Gofreda Petrasi (Goffredo Petrassi) un Luidži Nono (Luigi Nono). Kopš 1960. gada Zalcmaņa mūzikas teātra izrādes ir uzvestas Amerikā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Austrijā un citur pasaulē. Ēriks Zalcmanis ir bijis mūzikas kritiķis vairākos ievērojamos žurnālos, piemēram, New York Times, Stereo Review un Musical Quarterly, producējis vairāk nekā 25 skaņu ierakstus (galvenokārt Nonesuch izdevniecībā), bijis Amerikas Mūzikas teātru festivāla direktors un pašreiz ir Laikmetīgās operas centra mākslinieciskais direktors Ņujorkā. Viņš ir bijis profesors Kvīna (Queens) koledžā un Ņujorkas Universitātē un sarakstījis grāmatu par 20. gadsimta mūziku, kuru izmanto amerikāņu mūzikas skolās un akadēmijās. Viņa jaunāko grāmatu „Jaunais Mūzikas teātris: dzirdot ķermeni, redzot balsi“ (sarakstīta kopā ar Austrijas komponistu Tomasu Desi) 2008. gadā izdeva Oksfordas Universitātes izdevniecība.
Sestdien, 28.augustā no plkst. 12.00 pļavā pie Kr.Barona pieminekļa notiks Kalniešu spēles. Tiks piedāvāta plaša svētku programma, kurā interesanti laiku pavadīt varēs gan lieli, gan mazi. Tāpēc, spītējot laika apstākļiem un piemēroti apģērbtiem, aicinām ikvienu piedalīties svētku norisēs.
Kalniešu spēļu laikā varēs vērot Latvijas spēkavīru demonstrējumus – piedalīsies Andris Leišavnieks, Māris Rozentāls, Mareks Leitis, Ivars Kazeļņiks, Māris Blumfelds, Didzis Zariņš un Artis Plivda. No ārzemju viesiem jāatzīmē skotu atlēts Sinklērs Peišens, lietuviešu milzis Antanas Abrutis un igaunis Rauno Heinla. Turpinot tradīciju, sacensību organizators un vadītājs Raimonds Bergmanis ir uzaicinājis Latvijas čempionu diska mešanā Oskaru Vaisjūnu, kam tas būs pirmais mēģinājums šajās senajās skotu disciplīnās, vairākās no kurām meklējamas saknes dažām vieglatlētikas disciplīnām, piemēram, lodes grūšanai un vesera mešanai.
Atlēti ievēros arī seno tradīciju startēt kiltos — skotu tradicionālajos svārkos. Atlētiem Siguldā būs jāsacenšas piecos klasiskajos skotu kalniešu vingrinājumos – svara mešanu tālumā un augstumā, skotu āmura un skotu baļķa mešanā, kā arī akmens grūšanā. Paralēli šīm sacensībām, būs arī Rolling Thunder (spēkavīru vingrinājums) Latvijas kausa sacensības.
Sadarbībā ar Valsts policiju pasākumu kuplinās zirgu patruļas, kinologi demonstrēs kā notvert „noziedznieku”. Apmeklētājiem patruļpolicijas vienība “Alfa” demonstrēs gan ekipējuma modeļus, kur katrs no tiem ir pielāgots kāda konkrēta riska pakāpei, gan „ķīlnieku” atbrīvošanu. Pasākumā piedalīsies arī Valsts policijas tēli Runcis Rūdis un Bebrs Bruno . Viņi tiksies ar bērniem, mācīs kā pasargāt sevi dažādās situācijās un vienkārši lieliski pavadīs laiku ar bērniem.
Savukārt Siguldas novada Pašvaldības policija svētkos demonstrēs cīņas paņēmienus un rīkos veiklības braucienu velosipēdistiem
Valmiermuižas alu” dziesmu un danču lustēs baudīt piepalīdzēs Siguldas pagasta pūtēju orķestris un pūtēju orķestris ”Sudrabskaņa” un deju kolektīvs ”Sidrabdancis” Dienas lielākais prieks būs grupas Skyforgers koncerts.
Visas dienas garumā varēs raudzīt kazas, dzīt aitas, apgūt senos amatus folkloras kopas „Ore” vadībā, Livonijas viduslaiku apmetnes Godesverdera puiši piedāvās dažādas vēsturiskas aktivitātes, kuru mērķis ir uzskatāmi demonstrēt un palīdzēt izprast gan dažādu priekšmetu, apbruņojuma elementu, ieroču pielietojumu tālajā XIV gadsimtā.
Siguldas jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” izdejos fragmentus no Agra Daņiļeviča mītiskās dejas izrādes „No zobena saule lēca”. Pašiem mazākajiem būs iespējas pelnīt balvas „Mazā stiprinieka” pārbaudījumos.
Būs tirdziņš un kafejnīcas īpašie ēdieni
Tirdziņā būs iespēja iegādāties amatnieku un mājražotāju izstrādājumus, lauksaimnieku sarūpētos labumus.
Reiņa trases kafejnīca “Reiņa Cafe” piedāvās skotu nacionālo ēdienu haggis latviskajā versijā –putraimdesu, jeb asinsdesu. Skotu asinsdesa haggis sastāv no sasmalcinātām aitu sirdīm, aknām un mēles, ko sajauc ar auzu pārslām, taukiem, sīpoliem un garšvielām, bet beigās iepilda aitu zarnās. To bieži pasniedz ar glāzīti viskija.
Pasākumu rīko Siguldas novada dome sadarbībā ar Latvijas Spēka Atlētu Federāciju.
plkst. 11.00 Depo sporta laukumā — Latvijas čempionāta regbijā 2.kārta
Regbijs ir komandu sporta veids, kas radies Anglijā, Regbijas pilsētā. Latvijā šis sporta veids tiek spēlēts kopš 1964.gada. Latvijas spēlētāji ir spēlējuši gan PSRS izlasē, gan arī ārzemju klubos. Spēles uzdevums ir piezemēt ovālo bumbu aiz gala līnijas, nedodot piespēles uz priekšu. Spēle notiek 15 pret 15 spēlētājiem. Regbija spēle ilgst divus puslaikus, katrs no tiem ir 40 minūtes garš. Katras komandas mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk punktus, kurus var gūt dažādos veidos, piemēram, izdarot piezemējumu (piespiežot bumbu pretinieku piezemējumu zonā) komanda gūst 5 punktus, ja pēc piezemējuma tiek izpildīts realizācijas sitiens, sekmīgas izpildīšanas rezultātā tiek gūti 2 punkti. Realizējot soda sitienu tiek gūti 3 punkti, tāpat, kā dropsitiena gadījumā.
plkst. 21.00 „Baltās pils” apkārtnē — Sikspārņu nakts piedzīvojums.
Pasākumu rīko Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas nacionālā parka administrācija
Augusta pēdējā svētdiena Turaidā būs īpaša, jo 29. augustā tiks atjaunota tradīcija svinēt Līvu dienu, lai ikvienam interesentam piedāvātu iepazīt Latvijas otras pamattautas – lībiešu/līvu neparasto kultūras mantojumu. Vai ziniet, kas ir Gaujas lībieši un kāpēc Vidzemē vairs neskan līvu valoda? Vai esat dzirdējuši 11. gadsimtā izgatavotas stabulītes treļļus un redzējuši līvu atstāto kultūras mantojumu Turaidas novadā? Vai esat baudījuši lestes, senos līvu ēdienus un tikušies ar lībiešiem vaigu vaigā?
„Turaidā katra diena ir lībiešu diena”, teic Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Turaida atrodas senā Gaujas līvu pilsnovada centrālajā daļā un glabā vēstures liecības arī no 11.- 13.gadsimta, kad šeit dzīvojuši lībieši. Viena no muzeja pastāvīgajām pētniecības tēmām allaž bijusi un ir saistīta ar Gaujas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu.
Līvu dienā Turaidā, 29. augustā, no plkst.13.00 līdz 17.00 būs iespēja iepazīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” muzeja gida vadībā, tikties ar līviem un sajust mūsdienu līvu garu improvizētā Līvu alejā. Līvu dienā Turaidā viesosies jaunievēlētais Līvu (lībiešu) savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts un risinās sarunu tēmu „Vai līvi ir dzīvi?”, piedalīsies Rīgas nodaļas līvu jaunieši un viņu atbalstītāji, kā arī līvu saimnieces no Kolkas. Plkst.14.00 un 16.00 būs bezmaksas ekskursijas, kas iepazīstinās ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas iekārtota Turaidas muižas Dārznieka mājā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem un tā ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa. Kā zināms, mūsdienu Latvijas teritorija ir somugru, pie kuriem pieder līvi, un indoeiropiešu kultūru saskarsmes vieta. Turaida īpaši bagāta dažādu tautu vēstures stāstiem un liecībām.
Līvu dienā tiks organizēta īpaša „Līvu aleja”, caur kuru izejot, aktīvi iesaistoties un gūstot baudu ar visām maņām, būs iespēja izjust līvu tautas vitalitāti un dzīvesprieku. Īpašas goda viešņas — triju paaudžu līvu sievas no Kolkas, no līdzi atvestām butēm, sauktām par lestēm, piedāvās uz vietas gatavotus senus un mūsdienīgus līvu nacionālos ēdienus un pastāstīs par dzīvi jūrmalā. Gluži kā senajā tirgū būs iespēja apgūt senas svēršanas un mērīšanas gudrības, piemēram, uzzināt, kā bez mērinstrumentiem noteikt malkas daudzumu grēdiņā, izmērīt auduma garumu, iemācīties nosvērt ar zirņiem naglu, kā arī apgūt citus senatnē lietotus mērīšanas veidus. Līvu savienības jaunieši mācīs gatavot neparastas rotas, būs iespēja fotografēties līvu arheoloģiskajā apģērbā, kā arī iegādāties amatnieku darinātas rotaļlietas – līvu peles, lelles un citas jaukas un mīļas lietiņas ar līvu simboliku. Svētku izskaņā visi kopīgi tiks aicināti ieklausīties senajā līvu valodā, apgūstot līvu tautasdziesmas.
Informāciju sagatavoja: Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr. 26572142
E‑pasts: san.tmr@apollo.lv
Izstādes atklāšana 22.augustā plkst. 16.00. Izstāde skatāma līdz 21.septembrim
Boriss Samuss ir vecmeistaru un klasiskās glezniecības stila piekritējs, vienmēr attēlojis savos darbos Latvijas ainavas no dažādiem novadiem. Pats mākslinieks saka: ” Dievs radīja Latvijas dabu ļoti skaistu. Grūti novaldīties un šo skaistumu neiemūžināt.” Iepriekš strādādams par vadītāju medicīnas iestādē, gleznot B.Samuss sācis nepilnos 60 gados, pierādīdams, ka nekad nav par vēlu sākt darīt sev tīkamu darbu.
Tieši tāpēc par viņa darbu galveno iedvesmas avotu kalpo meži, pļavas, jūra un citi apkārt esoši dabas objekti. Ar vārdu “māksla” Samuss saprot visu, kas radīts skaists un apkārtējiem baudāms. Jāpiebilst, ka mākslinieks pavisam nesen nosvinēja savu 85. jubileju.
Sv.12.00 – 16.00
Ieeja par ziedojumiem. * Apmeklējums iespējams arī citā laikā, iepriekš piesakoties.
Tālrunis informācijai: 29218240 vai 29222099
Pirms 20 gadiem Latvijas Republikas pašvaldības, risinot ekonomiskos un saimnieciskos jautājumus, 23.augustā aktīvi iesaistījās visu trīs Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgā akcijā, pasaulei atgādinot par Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanu 1939.gadā.
Tolaik 23.augustā pēc pulksten 19.30 visā Igaunijā skanēja baznīcu zvani un iedegās ugunskuri. Pulksten 19.45 tas pats notika visā Latvijā, savukārt pulksten 20.00 – Lietuvā.
Godinot šā notikuma 20.gadi, pirmdien 23.augustā, plkst. 19.45 Svētku laukumā aicinām piedalīties atceres pasākumā, lai pie ugunskura kopā dalītos atmiņās un ļautos kopīgām sarunām.
Vasaras izskaņā, sestdien, 21.augustā Siguldas novadā pirmoreiz notiks Allažnieku diena. Tā būs iespēja ikvienam iepazīt Allažu pagasta tradīcijas, amatniecību un tūrisma piedāvājumus.
„Allažnieki veido jaunu tradīciju, kuras mērķis būs iepazīstināt visus novada iedzīvotājus un ciemiņus ar pagasta savdabību un saimniekošanas prasmi. Līdz ar Allažu pagasta pievienošanos Siguldas novads ir kļuvis bagātāks gan darbīgu ļaužu, gan kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ. Piemēram, Allažu pagastā atrodas vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem valsts arheoloģijas pieminekļiem – Saknīšu –Atvasīšu un Kapurgu uzkalniņkapi. 18.–19.gs. Allaži bijuši nozīmīgs manufaktūras centrs Vidzemē. Tur darbojusies ādas apstrādes manufaktūra, lielākā stikla fabrika Vidzemes guberņā, cukura manufaktūra, kuras vietā vēlāk ierīkoja brūzi un ražoja degvīnu ”Ķimelis”, kā arī ķimeņu eļļu. Pagasts pārsteidz ar daudzām muižām, lauku saimniecībām, biedrībām, ainavisko bagātību, vairāk nekā desmit valsts aizsardzībā un vietējas nozīmes kultūras un vēstures pieminekļiem. Te atrodas arī brīnišķīgs dievnams ar fantastisku akustiku,” stāsta Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.
Sestdien, no plkst. 15.oo liepu aplī pie Allažu Tautas nama varēs iepazīties ar 18 dažādu nozaru darbīgajiem allažniekiem un iegādāties viņu sarūpētas jaukās lietas vai gardumus: medu, kazas sieru vai pašceptus pīrāgus, papriecāties par puķkopja Imanta Kalniņa gladiolām, pabūt kopā ar medniekiem, paturēt rokā un izmēģināt kādu 18.–19. gs. šaujamieroci. Savu stāstu stāstīs kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība ”Allažu saime”, kas vēl aizvien ir viena no spēcīgākajām valstī. Allažu attīstības biedrība ieintriģēs ar kādu jaunu vai atsvaidzinās atmiņā kādu vēsturisku faktu par Allažiem – arī par visiem zināmo, bet mazliet piemirsto Allažu ķimeli un Allažu tūrisma takām. Tautas nama kolektīvi un Allažu sporta centrs piedāvās dažādas izklaides un spēles. Notiks arī kopīga sadziedāšanās pie “dziesmu galda”.
Plkst. 17.00 Tautas namā Allažu tautas teātris ”Aka” piedāvās noskatīties izrādi “Ruksītis” un plkst. 20.00 dienu noslēgs Allažos tik ļoti iecienītā balle, kurā šoreiz spēlēs grupa “Novadnieki”.
Attēli ir kā vēstījums no senajiem laikiem, kad šajā ēkā atradās Turaidas muižas ļaužu pagrabklēts. No vienām fotogrāfijām raugās muižas ļaudis un amatnieki – šuvēja, kalējs, podiņmeistars, vīžu pinējs un citi. Citos attēlos redzami pagasta ļaudis dažādos darbos – aršanā, kulšanā, kartupeļu rakšanā, kā arī zivju zvejā un medībās.
Fotogrāfijās attēlotie cilvēki uz apmeklētājiem raugās ar pašapziņu un pārliecību par sevi un darbu, tādējādi nododot emocionālu vēstījumu par pagājušā gadsimta dzīvi laukos.
Lai izjustu senās pagrabklēts atmosfēru un patīkami atpūstos muzejrezervāta plašā piedāvājuma apskates gaitā, Apmeklētāju centra pagrabā sadarbībā ar restorānu „Kungu rija” iekārtota kafejnīca, kur muzeja apmeklētājiem ir iespēja pārrunāt iespaidus pie smaržīgas kafijas tases un baudīt vieglas uzkodas un smalkmaizītes.
Siguldas novada bibliotēka informē, ka darbu atsākusi 10.augustā. Savukārt no 16.augusta līdz 12.septembrim būs slēgta Siguldas pagasta centra bibliotēka Zinātnes ielā. Apmeklētājiem 23. , 30., augustā un 6. septembrī no plkst.10.00- 15.00 būs iespēja apmainīt grāmatas un izmantot interneta pakalpojumus.
Informācija Siguldas novada bibliotēkā pa tālruni: 67973258.
Svētdien, 8.augustā no plkst.13.00 līdz 17.30, Turaidas muzejrezervātā tiks svinēta Pils diena, kurai dots simbolisks nosaukums „Rit laika rats”. Pils dienā plkst. 14.00 notiks Turaidas pils pulksteņa atjaunotās ciparnīcas atklāšana, ar šo brīdi uzsākot skaitīt dienas līdz Turaidas pils 800gadei, kas tiks atzīmēta 2014.gada augustā.
Pils dienā Turaidu apmeklēs neparasti viesi. Pulksteņu vēstures lappuses un saistību ar debesu spīdekļiem atklās Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ivars Šmelds. Astrologu grupa „Horoskopu pasaule” aicinās iepazīt debesu likteņzīmes gan katram individuāli, gan saistībā ar zvaigžņu vēlējumu Turaidas pils torņiem. Pils pagalmā ar savu brīnumaino laboratoriju uzstāsies alķīmiķi, viesosies brīvie ļaudis no apmetnes “Godesverdera”, muzeja darbinieki piedāvās īpašas ekskursijas un radošās darbnīcas bērniem. Būs karstas pankūkas, Siguldas deju kolektīva „Sidrabdancis” priekšnesumi un plkst. 16.30 ceļotāja Hardija Madzuļa stāsti un dziesmas. Jāpiemin, ka Turaidā būs vienīgais Hardija Madzuļa šī gada koncerts Latvijā! Pils dienas programmas pilns izklāts – www.turaida-muzejs.lv
Visu nedēļu no 2. līdz 8. augustam Turaidas pilī norisināsies Pils nedēļa, kuras laikā pēcpusdienās apmeklētājiem tiks piedāvātas neparastas aktivitātes – kādu pēcpusdienu varēs izmērīt laiku ar saules pulksteni, citu — nogaršot cietumnieka maizi vai izgatavot no māla ķieģeļus. Kopā ar muzeja gidiem šajā nedēļa būs iespēja doties īpašās ekskursijās un izzināt pils vēsturi teju 800 gadu garumā. Visu nedēļu muzejrezervāta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt īpaši Turaidas Pils nedēļai sagatavotas izstādes — Turaidas muzejrezervāta krājuma pulksteņu izstādi Turaidas pils Pusapaļajā tornī un siguldieša Tāļa Puķīša zvanu privātkolekcijas izstādi Ziemeļu tornī.
Nedēļas nogali Turaidas pilī piektdienas pēcpusdienā, 6. augustā plkst.15.30 ieskandinās Krimuldas mūzikas skolas bērnu pūtēju orķestris Aivara Buņķa vadībā. Plkst. 17.30 Turaidas pils Rietumu korpusa 3. stāvā tiks atklāta jauna digitālā programma „Maija – Turaidas Roze”, kuru sagatavojuši Turaidas muzejrezrezervāta speciālisti un kurā apkopota informācija par romantisko leģendu par uzticīgo jaunavu Maiju — Turaidas Rozi, leģendas vēstījuma ietekmi dažādu nozaru mākslas darbos, tās kultūrvēsturisko nozīmi un jaunlaulāto tradīciju mūsdienās. Romantiskas noskaņas Turaidas pils pagalmā piektdienas vakarā plkst. 18.00 raisīs arī Mores amatierteātra „Oga” Ārijas Elksnes dzejas uzvedums „Visu mūžu es ceļu māju”, par kuru tā režisore Liene Cimža stāsta: „Dzeja, mūzika, sveču liesmas un zīda pieskāriens… Viss ir tik vienkārši kā dzīvē — astoņas sievietes spēlē savu sievietes lomu: sieviete meita, sieviete māte, sieva un draudzene. Nemaz tik bieži var sastapt sievieti ar sirdi plaukstā, tāpēc uzvedums gana saistošs vienmēr šķitis arī vīriešiem…”
Sestdien, 7.augustā no 13.00 līdz 17.00, Turaidas pils pagalmā darbosies improvizēts Zīlēšanas salons, kurā tiks izmantotas īpašās Treyden (Turaidas) kārtis. Plkst. 14.30 svētkus papildinās Siguldas pūtēju ansambļa koncerts diriģenta Jāņa Raslava vadībā.
Ikviens laipni aicināts sajust viduslaiku noskaņas nedēļas nogalē Turaidas pilī, kuru rotā dzīvespriecīgās krāsās atjaunotais torņa pulkstenis un Siguldas Mākslu skolas bērnu izgatavotie karogi!
Šī gada 21. augustā ikviens tiek laipni aicināts iepazīt Allažus un allažniekus. Interesentus gaidīs pie Allažu tautas nama, kur notiks pasākums “Allažnieki Allažos, jeb kas notiek Allažos”.
• No plkst. 15.00 darbosies Allažu biedrības, privātie uzņēmēji, zemnieku saimniecības un amatnieku tirdziņš. Būs iespēja iepazīties ar allažniekiem, viņu darbu, piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, iegādāties pārtikas un amatnieku izstrādājumus, iepazīties ar Allažu tūrisma takām, spēlēt spēles, kopīgi sadziedāties, uzzināt jaunu vai atsvaidzināt atmiņā kādu vēsturisku faktu par Allažiem vai vienkārši jauki pavadīt augusta nogales pēcpusdienu.
• Plkst. 17.00 Allažu tautas teātra izrāde “Ruksītis”.
• Plkst. 20.00 Zaļumballe, muzicēs grupa “1. prognoze”.
Dalībnieki: Allažu attīstības biedrība, Allažu tautas nams, Allažu bibliotēka, kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Allažu saime” (KKS), mednieku un makšķernieku biedrība “Allažnieks”, kazkopības saimniecība “Lielgrodes”, mednieku klubs Allaži, biškopības saimniecība “Pūpoli”, z/s “Skujas”, z/s “Brankas”, dārzeņkopības saimniecība “Zvirgzdi”, zirgkopības saimniecība “Druvas”, atpūtas komplekss “Mauriņi”, viesu nams “Švinkates”, u.c.
Pasākumā un tirdziņā vēl līdz 16. augustam tiek aicināti pieteikties zemnieki, uzņēmēji un amatnieki no Allažiem. Plašāka informācija pie Allažu tautas nama vadītājas Lienas Teterovskas, tel. 26347184 vai Allažu Attīstības biedrības vadītājas Ivetas Ābelītes, tel. 29262489.