Trešdien, 3.martā Siguldas novada bibliotēka aicina siguldiešus apmeklēt jauno grāmatu dienu un iepazīties ar bibliotēkas jaunieguvumiem.
Bibliotēka savu krājumu papildinājusi ar divām monogrāfijas grāmatām, vairākām izdevniecības „Lietusdārzs” grāmatām, kas būs interesantas tiem, kas grib iepazīt sevi pasaulē un pasauli sevī, ar literatūru par veselības un dzīvesprieka izzināšanu, filozofisko literatūru, grāmatas par dekupāžas mākslu, kas kalpo kā labas idejas radošām izpausmēm, kā arī vairākām daiļliteratūras grāmatām gan romantikas, gan spraiga sižeta cienītājiem.
Detalizētu jauno grāmatu sarakstu iespējams apskatīt zemāk, kā arī apskatāmi elektroniskajā katalogā: http://sigulda.biblioteka.lv/alise/
Esiet mīļi gaidīti Siguldas novada bibliotēkā!
No 1. marta Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” ir apskatāma vecāko kursu gleznojumu izstāde „Pavasari gaidot”. Izstāde iekārtota no ziemas vēsi zilajiem caur dzeltena uz zaļganiem toņiem. Ekspozīcija parāda pēdējo sniegu pavasara ainavās, portretu kopijas ar radošām izmaiņām, kā arī pārveidotas modernisma Miro stilā figurālu reprodukciju kompozīcijas.
Gleznojumi ir mācību procesā veidotas studijas, centieni izprast un uzjaukt krāsu gan praktiski, gan analizējot tās komponentus.
Izstāde apskatāma Mākslu skolas 1.stāva gaitenī.
Informāciju sagatavoja
Raits Tikums
No 4. marta Siguldas pagasta kultūras namā (zinātnes ielā 7b) būs skatāma Olgas Šilovas izstāde „Sapņu kalendārs”.
Sieviešu sapņu industrijas lielais balsts – vizuālais attēls, šajā izstādē ir gan saturs, gan forma. Sieviete ir ideāla patērētāja un ar apbrīnojamu centību velta milzīgu enerģiju, lai spēlētu lomas, kuras sabiedrība un viņa pati pazīst no vizuālās kultūras klišejām. Tā rodas pat sapņi – būt par kaut ko no kino ekrāna. Māksliniece O.Šilova konceptualizē identitātes jautājumu, vai sapņu veidošanās izejas punkts esi tu pati?
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone par izstādi raksta: „Projektā „Sapņu kalendārs” māksliniece Olga Šilova konfrontējusi divas pozīcijas – realitāti un sapņus. Sievietes sapņi iemiesojas lomu spēlēs, sabiedrības apziņā tās formējas caur glancētu žurnālu lapām. Izstādē tiek demonstrēta attēlu ietekmes psiholoģiskā vara, tā aizskar laicīgās dzīves aktuālās tēmas un ir kā ceļojumus ģeogrāfiski sociālā laika telpā. Varone kā kartona lelle pielaiko tēlus. Līdz ar apģērba maiņu mainās arī uzvedības imperatīvi, varones raksturs, tieksmes, darbošanās sižeti. Inscenēto tēlu amplitūda visplašākā – aktrise uz sarkanā paklāja, operdziedātāja izrādē „Karmena”, Marlēna Dītriha, līgava, kazino spēlētāja, kura vinnēs naudu, mūķene, biznesa lēdija, romantiska kovbojmeitene, popdziedātāja, lidotāja pilote, Brazīlijas karnevāla primadonna, Discovery reportiere Āfrikā, un, ceļā uz laimīgo dzīvi Amerikā”.
Elita Ansone turpina: „Sapņu komplekts no kalendāra lapām izkāpis arī telpā – nelielās skulpturālās lellēs, to trīsdimensiju apjoms tām piešķir reālas taustāmas aprises — sapņi piepildās. Aiz inscenēto tēlu kareivīgās stājas slēpjas „kailā patiesība” – vienkārši sieviete, kas izstādē pārstāv realitāti. Klasiski mākslinieces akti nav ne retušēti, ne kā citādi uzlaboti, tādejādi – pretstatā lomas spēlējošo tēlu grimam un kostīmiem, dabiski un īsti. Mākslinieces pašskulptūra ir projekta izejas punkts, kas simbolizē realitāti. Tā nav ne laba, ne slikta, ne priecīga, ne bēdīga, ne skaista, ne neglīta, tā ir tieši tāda kāda tā ir, bet to, par ko tā kļūst, jau modelē sabiedrība, sieviete pati un dažādi laikmeta koncepti.”
Attēlu diktatūru spoži apcerējusi Sūzena Sontāga: „Fotoattēli, mācot mums apgūt jaunu vizuālu kodu, groza un paplašina mūsu priekšstatu par to, uz ko vērts skatīties un ko esam tiesīgi vērot. Tie kalpo kā saredzēšanas gramatika un, jo svarīgāk, ētika. Starptautiskais tirgus konstruē sievietes identitāti, lai izmantotu to kā patēriņa uzmanības elementu. Identitātes tiek pārdotas kopā ar produktiem – apģērbu, dzīves stilu, dizainu, sapņiem par skaistu dzīvi – tās, kuras lieto šīs identitātes, izvirzās priekšplānā un kļūst priviliģētas.”
Izstāde apskatāma no 4. līdz 25. martam: darba dienās: no plkst. 10.00 – 19.00, sestdien, svētdien no plkst. 10.00 – 14.00. Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta kultūras nama direktore
Arisa Pastuhova
Šonedēļ Siguldas novada bibliotēkā notiek e‑prasmju nedēļa, kuras ietvaros notiks dažādas aktivitātes saistītas ar interneta vidi.
Pirmdien, 28. februārī Bērnu literatūras nodaļā notika apaļā galda diskusija jauniešiem — tiešraide no ES Mājas www.esmaja.lv un www.piesledzieslatvija.lv. Tiešraides dalībnieki bija 12. klašu skolēni, 1.kursa studenti, e‑Twinning programmas dalībnieki, Junior Achievement dalībnieki, datorikas studenti un citas jauniešu organizācijas.
Otrdien, 1. martā – Zināšanu diena, akcija „Paaudze, paaudzei” — senioru un junioru sadarbība datoru apgūšanā. Trešdien, 2. martā paredzēta Atvērto durvju diena Siguldas novada bibliotēkā, kuras ietvaros apmeklētājus iepazīstinās ar e‑pakalpojumiem saistītu prasmju apgūšanu – apmācības un individuālas konsultācijas. Būs iespēja saņemt konsultācijas par darba meklēšanas iespējām internetā, CV un motivācijas vēstuļu sagatavošanu.
Ceturtdien, 3. martā plkst. 14.00 Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Swedbanku rīkos semināru ikvienam interesentam par Swedbankas internetbankas lietošanu. Savukārt 4. martā tiešraidē no portāla www.apollo.lv būs iespēja skatīties E‑prasmju nedēļas noslēguma konferenci „E ‑prasmīga sabiedrība — ieguldījums nākotnē”. Konferences dalībnieki būs ministri, politikas veidotāji, nozares pārstāvji, sadarbības partneri, Eiropas Komisijas pārstāvji. Konferences mērķis ir sniegt viedokli par esošo situāciju un tālāko e‑prasmju apmācību veicināšanu, auditorijas piesaistīšanu, diskutēt par e‑prasmju nozīmi sabiedrības izglītošanā un integrēšanā informācijas sabiedrībā saistībā ar Eiropas Digitālo Programmu un sniegt pirmo informāciju par e‑prasmju nedēļās rezultātiem.
E‑prasmju nedēļas ietvaros apmeklētājiem ir pieejamas informatīvas videolekcijas un prezentācijas, „get on-line” reģistrēšanās un IT barometra testi.
19. martā plkst. 18.00 Siguldas pilsētas kultūras namā pazīstamais iluzionistu duets Jeļena un Genādijs Paļčevski publikai sniegs atvadu šovu „SimplyTheBest” („Vienkārši Vislabākais”).
„Atvadu šovā mēs izrādīsim unikālas etīdes, kuras ir izturējušas laika pārbaudi”, stāsta Genādijs Paļčevskis. Lai īstenotu fantastisko šovu ar unikālu scenogrāfiju un inženiertehniskajiem risinājumiem, pie tā strādā profesionāla komanda 12 cilvēku sastāvā.
Šova laikā skatītāji savām acīm varēs redzēt gan maģisko uzvedumu „Levitācija”, kurā iluzioniste Jeļena Paļčevska paceļas gaisā un lido virs skatuves, gan pasakaino numuru „Spoki” ar sikspārņiem, gan aizraujošo žonglēšanu ar pudelēm Genādija Paļčevska izpildījumā, kurš uz skatuves pagatavos kokteili. Par programmas naglu kļūs mistisks uzvedums „Origami” ar japāņu leģendas tēmu.
Savai publikai Paļčevski vēlas palikt atmiņā, sniedzot savus labākos burvju priekšnesumus. Vakara šovs būs domāts plašai auditorijai, sākot no bērniem līdz pat sirmgalvjiem.
Jeļena un Genādijs Paļčevski savu kopējo burvju mākslinieku karjeru sāka 1990. gadā. Pa šo laiku viņi ir kļuvuši slaveni Eiropā, Krievijā un citās valstīs. Šobrīd Paļčevski ir veiksmīgi pasaules līmeņa iluzionisti.
Mākslinieki veido ne tikai savus šovus, bet organizē Latvijas Starptautisko festivālu „Brīnumu dzintars”. Šogad festivāls Rīgā jau trešo reizi pulcēja profesionālus iluzionistus no vairāk kā piecām pasaules valstīm.
Biļetes iespējams iegādāties Siguldas pilsētas kultūras namā katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00 (t. 67970814) un „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās, kā arī internetā www.bilesuserviss.lv. Biļešu cenas no 4 līdz 7 latiem. Biļešu rezervācija un piegāde Siguldā pa tālruni: 28264677 vai www.wsproduction.net
No 7. marta līdz 30. aprīlim Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis” apskatāma jauno grafiķu Ausmas Šmites un Butlera kopizstāde “Starpciltis”.
Izstādē redzamie darbi ir vizuāli komentāri pašiem par sevi un sabiedrību. Tā ir nedaudz biedējoša spēle ar formām un šķietami nesavienojamo, kas radījusi jaunas būtnes — starpcilti. Starpcilts locekļi dzīvo tepat blakus, reizēm tie ir tā dziļi apslēptā daļa no mums, kas nepakļaujas loģikai un aicina pārkāpt ierastās robežas. Darbi veidoti dažādās grafikas tehnikās, un to autori pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā.
4. martā Siguldas Mākslu skolā plkst.16:40 mākslinieki tiksies ar mākslas skolas audzēkņiem. Uz tikšanos laipni aicināti arī citi interesenti. Savukārt izstāde būs skatāma no 7.marta līdz 30.aprīlim, darba dienās no plkst. 10.00 – 19.00.
Informāciju sagatavoja:
Ausma Šmite
Jau vairāku gadus kā tradīcija ir Meteņdienas svētku svinēšanas noslēgums Turaidā. Visi, kas vēl nav paguvuši atvadīties no ziemas, 26.februārī aicināti uz Turaidas muzejrezervātu, lai kopā ar Vidzemes folkloras kopu maskotajiem ļaudīm vārītu Meteņdienas miežu putru un veicinātu labu jauno ražas gadu kopīgi svinot senos gadskārtu svētkus.
Šogad Meteņa dzīšana Turaidā notiks 26. februārī plkst.12.00, kad kopā ar Mālpils folkloras kopas „Mālis” un Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem ļaudīm visiem būs iespēja satikt Meteņtēvu, meklēt Laimes pogu, baudīt sātīgo Meteņa putru un vārītu cūkas kāju, uzzināt, kas ir slokatnis, vizināties riņķa lēzē – karuselī uz muižas dīķa, dzīt kurmjus, lai tie nenāktu postīt vasarā dārzus, kā arī izlielīties, izsmieties, izdziedāt Meteņa dziesmas un sadancot latviešu tradicionālos dančus.
Meteņi ir svētki, kad senie latvieši svinēja ziemas aiziešanu un sāka gatavoties pavasara atnākšanai. Meteņos pēdējo reizi ziemā notika masku gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos viens pie otra, vizinājās no kalna un notika varena lielīšanās, lai jaunajā gadā padotos laba raža. Populārākās Meteņdienas tradīcijas ir maskošanās, Meteņa dzīšana, Laimes pogas meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa gardās putras vārīšana. Vidzemē biežāk Meteņdienu svinēja tuvāk Lieldienām, nereti dienu iepriekš pirms Pelnu dienas, kad sākās gavēnis.
Maskotiem un nemaskotiem, lieliem un maziem meteņbērniem tikšanās pie Turaidas muzejrezervāta ieejas, līdzi ņemot ragavas un citus šļūcamrīkus!
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Ceturtdien, 24. februārī, plkst. 19.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā Ceļojumu Ekspreša „Sarunas par tāliem un tuviem ceļiem” ietvaros ikviens ir aicināts uz tikšanos ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, metālmākslinieku simpozija „Viduslaiku dzelzgriezējs” Siguldā, mākslas darba „Bruņinieku parāde” autoru — Juri Gagaini. Šoreiz neklātienes ceļojums uz Papua Jaungvineju.
„Ja nebūtu izvēlējies mākslinieka ceļu mūža garumā, noteiktu būtu vēsturnieks. Runājot par manām savvaļas interesēm, nu tām, ko tagad sauc par hobijiem, man ļoti patīk ceļot – braukt uz mazpazīstamām zemēm, par kurām sapņoju bērnībā, stāstus par Robinsonu Krūzo lasot. Esmu bijis Bolīvijā, Čīlē, Peru, Etiopijā, Ķīnā, Marokā, bet 2009. gadā devos uz Papua Jaungvineju pie cilvēkēdājiem. Esam ceļotāju grupiņa, kas turamies kopā, turklāt sieva mani atbalsta un ceļo līdzi. Viņa savulaik nodarbojusies ar kalnu tūrismu, tādēļ ir gan griba, gan rūdījums. Jaungvineja ir ļoti liela sala Okeānijā. Papua- Jaungvineja ir ceļotāju un pētnieku sapnis kaut reizi tur pabūt. Nav otras vietas uz pasaules, kuru apdzīvotu tik daudz neparastu cilšu. Salā satopamas daudzas endēmiskas augu un dzīvnieku sugas”, ar sajūsmu aizrautīgi stāsta Juris Gagainis.
Būs daži atjautības jautājumi un, protams, balvas zinošākajiem un atjautīgākajiem. Šim stāstu ciklam galvenais atbalstītājs un sadarbības partneris ir Tūrisma aģentūra „Rivasi”, tāpēc visi Ceļojumu Ekspreša apmeklētāji varēs piedalīties galvenās balvas – vienas dienas ceļojuma (divām personām) izlozē, kā arī sarunu cikla atbalstītāju balvu loterijā.
Ieejas maksa pasākumā ir 0,50 santīmi. Lai nokļūtu uz pasākumu, kursēs autobuss no Siguldas dzelzceļa stacijas plkst. 18.30, no Siguldas pagasta kultūras nama plkst. 18.40 un atpakaļ pēc pasākuma.
Laipni aicināti visi interesenti!
Informāciju sagatavoja:
Terēzija Boguševiča
Trešdien, 16. februārī jaunajā Ādažu kultūras un radošās izglītības centrā norisinājās Pierīgas pašvaldību kultūras iestāžu vokālo ansambļu skate, kurā pirmās pakāpes diplomu ieguva arī Allažu Tautas nama tradīciju ansamblis „Liepavots”, kura vadītāja ir Ņina Kiršteina.
Savu sniegumu, izpildot trīs dziesmas pēc pašu izvēles, kopumā rādīja 11 kolektīvi no Babītes, Mārupes, Mālpils, Ropažiem, Krimuldas, Baldones, Ādažiem un Siguldas novada Allažiem. Žūrijas pārstāvji atzina, ka skati varēja rādīt arī kā skaistu koncertu vēl kuplākam skatītāju pulkam, jo priekšnesumi bija kvalitatīvi un sniedza patīkamu muzikālu baudījumu.
Pirmo reizi konkurss tika rīkots Ādažu jaunuzceltā kultūras centra Ceriņu zālē. Skates organizatori un nama saimnieki bija parūpējušies par brīnišķīgu vakaru, kas katram dalībniekam sniedza patiesu baudījumu un gandarījumu. Ansamblim „Liepavots” tagad priekšā rūpīgs darbs, lai sagatavotos nākamajam posmam — Vidzemes novada vokālo ansambļu skatei, uz kuru tika izvirzīti augstāko punktu skaitu ieguvušie ansambļi.
Informāciju sagatavoja
Ansambļa „Liepavots” dalībniece
Ināra Paegle- Liepavota
Sestdien, 19. Februārī plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis“ vienā koncertprogrammā klausītājiem būs iespēja dzirdēt divas Latvijas Lielās Mūzikas balvas ieguvējas — vienu no izcilākajām latviešu čellistēm pasaulē, šobrīd Londonas filharmoniskā orķestra solisti Kristīni Blaumani un virtuozo, spožo pianisti Lieni Circeni.
Pirmo reizi Kristīne Blaumane un Liene Circene vienotā koncertprogrammā tikās pirms nepilna gada Kanādā, Toronto Universitātes Water Hall zālē, izpildot Bēthovena, Šūberta, Barbera, De Faljas darbus gan duetā, gan solo. Liene Circene atskaņoja arī interesantos un aizrautīgos džeza ritmos veidoto jaunā latviešu komponista E. Raginska skaņdarbu — „Trīs latviešu tautasdziesmas klavierēm“
Koncertzālē „Baltais flīģelis“ par godu tās 10 gadu jubilejai varēs dzirdēt daļu programmas no koncerta Toronto. “Kristīne Blaumane un Liene Circene jau iepriekšējos gados ir priecējušas „Baltā flīģeļa“ apmeklētājus ar emociju pilniem priekšnesumiem gan solo koncertos, gan Kremerata Baltica festivāla ietvaros,bet tagad klausītājiem būs iespēja novērtēt abu mākslinieču kopējo sadarbību vienotā koncertprogrammā,“ prieku par izcilo mūziķu koncertu Siguldā neslēpj koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
„Viņu priekšnesumā slēpās dvēseles attēlojamā realitāte, tā liek par sevi manīt ar plastiku, mīmiku, žestiem, kas kopā veido veselumu, ko sauc par lielo mākslu. Abu mākslinieču priekšnesums bija pārdomāts līdz pēdējai niansei, taču visvairāk fascinēja viņu cilvēciskā būtība, māka atrast savstarpēju kontaktu un kopējo ideju, kas sniedza klausītājiem neaizmirstamu baudu,“ par abām māksliniecēm saka Kanādā dzīvojošā mūziķe Helēna Gintere.
Koncerta programmā:
L.Bēthovens — 7 variācijas par Mocarta “Burvju flautas” tēmu „Bei Männern, welche Liebe fühlen“čellam un klavierēm, S.Barbers– Sonāte čellam un klavierēm Op.6, K.Debisī — Sonāte čellam un klavierēm re minorā, I.Albeniss — Evocation un Pavana Capricho klavierēm solo, M.De Falja — Suite populaire espagnole čellam un klavierēm
Kristīne Blaumane ir viena no izcilākajām latviešu čellistēm. Stīgu trio ASCH iniciatore un dalībniece. 1999.gadā kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari, savukārt 2007.gadā – par Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāju.
Absolvējusi prof.Eleonoras Testeļecas čella klasi Em.Dārziņa mūzikas skolā. Iestājusies J.Vītola Mūzikas akadēmijā, bet tālākās studijas turpinājusi Londonas Guildhall School of the Music and Drama pie prof.Stefana Popova, 2001.gadā iegūstot maģistra grādu. Papildinājusies Īzaka Šterna meistarklasēs.
Ar vairākām soloprogrammām čelliste ir koncertējusi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Ukrainā, Kanādā, Šveicē un Nīderlandē. Muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas kamermūziķiem, Chicago Civic Orchestra, Britten Sinfonia, London Soloists Chamber Orchestra. Kameransambļos muzicējusi ar Īzaku Šternu, Gidonu Krēmeru, JoJo Ma, Juriju Bašmetu, Nikolaju Znaideru, Oļegu Maizenbergu, u.c., stīgu trio ASCH muzicē kopā ar vijolnieku Romānu Mincu un altistu Maksimu Risanovu. Koncertējusi lielākajos mūzikas festivālos: Lokenhauzā, Gštādē, Zalcburgā un Verbjē.
Saņēmusi Hattori Foundation balvu (1998), Martin Scholarship Fond un lan Fleming Charitable Trust (Lielbritānija) balvu (2000) , Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (2005, 2007).
Liene Circene ieguvusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos Ukrainā, Polijā, Francijā un Anglijā, tostarp kļuvusi par 7. Eirovīzijas jauno izpildītāju konkursa laureāti. Ar koncertiem bieži viesojas Īslandē, bijusi vairākkārtēja Liepājas pianisma zvaigžņu festivāla dalībniece. Viņa uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri, BBC kolektīviem tādu diriģentu kā Olari Eltss, Imants Resnis, Tomass Zanderlings vadībā.
Biļetes ir nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās.
Informāciju sagatavoja:
Inese Zagorska
Siguldas pilsētas kultūras namā 26. februārī plkst. 16.00 notiks 11. Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivāls. Šāds savā ziņā unikāls Latvijas mēroga pasākums ik gadus kopā pulcē līdz pat 200 jauno mūziķu.
„Festivāls ir „ceļojošs” un notiek tajās pilsētās, kuru orķestri piedalās festivālā. Tā pirmsākumi meklējami 2000.gadā Cēsīs, kur piedalījās Cēsu, Valmieras, Madonas un Ogres orķestri. Līdz šim festivāls ir noticis Cēsīs, Madonā, Ogrē, Valmierā, Siguldā un Lēdurgā — vairākās pilsētās jau divas reizes. Vairāki orķestri festivālam ir pievienojušies gadu vai divus atpakaļ. Šogad savu dalību festivālā uzsāk jauns kolektīvs – Siguldas Jauniešu kamerorķestris” — pasākumu raksturo tā iniciators, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Tomiņš.
Šogad 11. Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivālā dalību pieteikuši 6 orķestri — Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Krimuldas un Limbažu apvienotais un Siguldas Jauniešu kamerorķestris. Katrs orķestris atskaņos 15 minūšu programmu, bet festivāla galvenais notikums un intriga ir apvienotais orķestris koncerta noslēgumā. Programmā būs gan klasiķu, gan mūsdienu autoru skaņdarbi.
Siguldas Jauniešu kamerorķestris aicina mūzikas cienītājus būt klāt šajos mūzikas svētkos un iepazīt orķestra mūzikas krāsaino daudzveidību! Ieejas maksa koncertā – 1 lats, bērniem un jauniešiem līdz 16 gadiem, kā arī pensionāriem – 0,50 santīmi.
Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme,
Siguldas Jauniešu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs
Siguldas Ziemas festivāla ietvaros 18. februārī plkst. 18.00 Siguldas dzelzceļa stacijā notiks laikmetīgās mākslas izstādes „Kur es esmu?” atklāšana.
Izstādē būs iespējams aplūkot jauno un talantīgo gleznotāju Māras Viškas, Daigas Krūzes, Andas Lāces, Paulas Zariņas un Artūra Bērziņa gleznas, jaunā fotogrāfa Andreja Strokina atjautīgos novērojumus Siguldā, Reiņa Liepas un Kristapa Krieva skanošo objektu — pārsteigumu.
Vienlaicīgi ar izstādes atklāšanu 18. februārī plkst. 18.30 Siguldas dzelzceļa stacijā notiks arī Baltijas īsfilmu programmas Supershorts vienīgais seanss. Programmā ir 10 īsfilmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Īsfilmu skates galvenais mērķis ir popularizēt Baltijas jauno režisoru veikumu.
Izstādes pievienotā vērtība ir žurnāla KUŠ! komiksu darbnīca, uz kuru 19. februārī dzelzceļa stacijā aicināti jaunieši no aptuveni 13 līdz 30 gadiem. Darbnīca notiks no plkst. 12.00 līdz 15.00. Dalība bez maksas.
Laikmetīgās mākslas izstāde Siguldas dzelzceļa stacijā notiek pirmo reizi. Ziemas izskaņai piestāvošais latviski eksistenciālais jautājums Kur es esmu? ne tikai ļauj pārdomāt, kā veiksmīgāk dzīvot tālāk, bet arī aicina ar prieku palūkoties uz mākslas procesu decentralizāciju un Latvijas reģionos notiekošo arvien pieaugošo kultūraktivitāti.
Izstāde atvērta apmeklētājiem no 18. februāra līdz 6. martam piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst. 12.00 līdz 20.00.
Izstādi organizē Siguldas novada dome. Kuratore — Una Meiberga.