Sestdien, 19. Februārī plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis“ vienā koncertprogrammā klausītājiem būs iespēja dzirdēt divas  Latvijas Lielās Mūzikas balvas ieguvējas —  vienu no izcilākajām latviešu čellistēm pasaulē, šobrīd Londonas filharmoniskā orķestra solisti Kristīni Blaumani un virtuozo, spožo pianisti Lieni Circeni.

Pirmo reizi Kristīne Blaumane un Liene Circene vienotā koncertprogrammā tikās pirms nepilna gada Kanādā, Toronto Universitātes Water Hall zālē, izpildot Bēthovena, Šūberta, Barbera, De Faljas darbus gan duetā, gan solo. Liene Circene atskaņoja  arī interesantos un aizrautīgos džeza ritmos  veidoto jaunā latviešu komponista E. Raginska skaņdarbu  — „Trīs latviešu tautasdziesmas klavierēm“

Koncertzālē  „Baltais flīģelis“ par godu tās 10 gadu jubilejai varēs dzirdēt daļu programmas no  koncerta Toronto. “Kristīne Blaumane un Liene Circene jau iepriekšējos gados ir priecējušas „Baltā flīģeļa“ apmeklētājus ar  emociju pilniem priekšnesumiem gan solo koncertos, gan Kremerata Baltica festivāla ietvaros,bet tagad klausītājiem būs iespēja novērtēt abu mākslinieču kopējo sadarbību vienotā koncertprogrammā,“ prieku par izcilo mūziķu koncertu Siguldā neslēpj koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.

„Viņu priekšnesumā slēpās dvēseles attēlojamā realitāte, tā liek par sevi manīt ar plastiku, mīmiku, žestiem, kas kopā veido veselumu, ko sauc par lielo mākslu. Abu mākslinieču priekšnesums bija pārdomāts līdz pēdējai niansei, taču visvairāk fascinēja viņu cilvēciskā būtība, māka atrast savstarpēju kontaktu un kopējo ideju, kas sniedza klausītājiem neaizmirstamu baudu,“ par abām māksliniecēm saka Kanādā dzīvojošā mūziķe Helēna Gintere.

Koncerta programmā:
L.Bēthovens — 7 variācijas par Mocarta “Burvju flautas” tēmu „Bei Männern, welche Liebe fühlen“čellam un klavierēm, S.Barbers–  Sonāte čellam un klavierēm Op.6, K.Debisī — Sonāte čellam un klavierēm re minorā, I.Albeniss — Evocation un Pavana Capricho klavierēm solo, M.De Falja — Suite populaire espagnole čellam un klavierēm

Kristīne Blaumane ir viena no izcilākajām latviešu čellistēm. Stīgu trio ASCH iniciatore un dalībniece. 1999.gadā kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari, savukārt 2007.gadā – par Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāju.
Absolvējusi prof.Eleonoras Testeļecas čella klasi Em.Dārziņa mūzikas skolā. Iestājusies J.Vītola Mūzikas akadēmijā, bet tālākās studijas turpinājusi Londonas Guildhall School of the Music and Drama pie prof.Stefana Popova, 2001.gadā iegūstot maģistra grādu. Papildinājusies Īzaka Šterna meistarklasēs.
Ar vairākām soloprogrammām čelliste ir koncertējusi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Ukrainā, Kanādā, Šveicē un Nīderlandē. Muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas kamermūziķiem, Chicago Civic Orchestra, Britten Sinfonia, London Soloists Chamber Orchestra. Kameransambļos muzicējusi ar Īzaku Šternu, Gidonu Krēmeru, JoJo Ma, Juriju Bašmetu, Nikolaju Znaideru, Oļegu Maizenbergu, u.c., stīgu trio ASCH muzicē kopā ar vijolnieku Romānu Mincu un altistu Maksimu Risanovu. Koncertējusi lielākajos mūzikas festivālos: Lokenhauzā, Gštādē, Zalcburgā un Verbjē.
Saņēmusi Hattori Foundation balvu (1998), Martin Scholarship Fond un lan Fleming Charitable Trust (Lielbritānija) balvu (2000) , Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (2005, 2007).

Liene Circene ieguvusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos Ukrainā, Polijā, Francijā un Anglijā, tostarp kļuvusi par 7. Eirovīzijas jauno izpildītāju konkursa laureāti. Ar koncertiem bieži viesojas Īslandē, bijusi vairākkārtēja Liepājas pianisma zvaigžņu festivāla dalībniece. Viņa uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri, BBC kolektīviem  tādu diriģentu kā Olari Eltss, Imants Resnis, Tomass Zanderlings vadībā.

Biļetes ir nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās.

Informāciju sagatavoja:
Inese Zagorska

Siguldas pilsētas kultūras namā 26. februārī plkst. 16.00 notiks 11. Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivāls. Šāds savā ziņā unikāls Latvijas mēroga pasākums ik gadus kopā pulcē līdz pat 200 jauno mūziķu.

„Festivāls ir „ceļojošs” un notiek tajās pilsētās, kuru orķestri piedalās festivālā. Tā pirmsākumi meklējami 2000.gadā Cēsīs, kur piedalījās Cēsu, Valmieras, Madonas un Ogres orķestri. Līdz šim festivāls ir noticis Cēsīs, Madonā, Ogrē, Valmierā, Siguldā un Lēdurgā — vairākās pilsētās jau divas reizes. Vairāki orķestri festivālam ir pievienojušies gadu vai divus atpakaļ. Šogad savu dalību festivālā uzsāk jauns kolektīvs – Siguldas Jauniešu kamerorķestris” — pasākumu raksturo tā iniciators, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Tomiņš.

Šogad 11. Vidzemes jauniešu kamerorķestru festivālā dalību pieteikuši 6 orķestri — Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Krimuldas un Limbažu apvienotais un Siguldas Jauniešu kamerorķestris. Katrs orķestris atskaņos 15 minūšu programmu, bet festivāla galvenais notikums un intriga ir apvienotais orķestris koncerta noslēgumā. Programmā būs gan klasiķu, gan mūsdienu autoru skaņdarbi.

Siguldas Jauniešu kamerorķestris aicina mūzikas cienītājus būt klāt šajos mūzikas svētkos un iepazīt orķestra mūzikas krāsaino daudzveidību! Ieejas maksa koncertā – 1 lats, bērniem un jauniešiem līdz 16 gadiem, kā arī pensionāriem – 0,50 santīmi.

Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme,
Siguldas Jauniešu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs
 

Siguldas Ziemas festivāla ietvaros 18. februārī plkst. 18.00 Siguldas dzelzceļa stacijā notiks laikmetīgās mākslas izstādes „Kur es esmu?” atklāšana.

Izstādē būs iespējams aplūkot jauno un talantīgo gleznotāju Māras Viškas, Daigas Krūzes, Andas Lāces, Paulas Zariņas un Artūra Bērziņa gleznas, jaunā fotogrāfa Andreja Strokina atjautīgos novērojumus Siguldā, Reiņa Liepas un Kristapa Krieva skanošo objektu — pārsteigumu.

Vienlaicīgi ar izstādes atklāšanu 18. februārī plkst. 18.30 Siguldas dzelzceļa stacijā notiks arī Baltijas īsfilmu programmas Supershorts vienīgais seanss. Programmā ir 10 īsfilmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Īsfilmu skates galvenais mērķis ir popularizēt Baltijas jauno režisoru veikumu.

Izstādes pievienotā vērtība ir žurnāla KUŠ! komiksu darbnīca, uz kuru 19. februārī dzelzceļa stacijā aicināti jaunieši no aptuveni 13 līdz 30 gadiem. Darbnīca notiks no plkst. 12.00 līdz 15.00. Dalība bez maksas.

Laikmetīgās mākslas izstāde Siguldas dzelzceļa stacijā notiek pirmo reizi. Ziemas izskaņai piestāvošais latviski eksistenciālais jautājums Kur es esmu? ne tikai ļauj pārdomāt, kā veiksmīgāk dzīvot tālāk, bet arī aicina ar prieku palūkoties uz mākslas procesu decentralizāciju un Latvijas reģionos notiekošo arvien pieaugošo kultūraktivitāti.

Izstāde atvērta apmeklētājiem no 18. februāra līdz 6. martam piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst. 12.00 līdz 20.00.

Izstādi organizē Siguldas novada dome. Kuratore — Una Meiberga.

Ar pasākuma programmu var iepazīties Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

Siguldas pagasta kultūras nams aicina piedalīties talantu konkursā „Sev un saviem draugiem”. Pirmais pusfināls norisināsies 25.februārī plkst.17.00 Siguldas pagasta kultūras namā.

Konkurss „Sev un saviem draugiem” tiek rīkots, lai veicinātu dalībnieku jaunrades spējas un pilnveidotu uzstāšanās prasmi publikas priekšā. Tiek meklēti jauni talanti, kas varētu pārstāvēt Siguldu kādā no organizētajiem konkursiem Latvijā.

Jau vienpadsmito sezonu Siguldas pagasta kultūras namā tiek piedāvāta iespēja apgūt skatuves mākslu pie profesionāla pasniedzēja Ata Priedīša. Katra mēneša pēdējā piektdienā no plkst.14.30 līdz 18.00 ikvienam interesentam tiek piedāvāta iespēja izmantot „brīvo mikrofonu”, lai izmēģinātu savu balsi uz kultūras nama Lielās zāles skatuves.

Konkurss notiks trijās kārtās un tajā var piedalīties ikviens dalībnieks bez vecuma ierobežojuma.

Pusfināli: 25.februārī plkst.17.00 un 29.aprīlī plkst.17.00 Siguldas pagasta kultūras namā. Fināls – 13.maijā plkst.17.00 Siguldas pagasta kultūras namā. Konkursa dalībniekus vērtēs objektīva žūrija. Fināla dalībniekus ar balvām pārsteigs konkursa atbalstītāji.

Nāc un uzdrošinies piedalīties!
Sīkāka informācija pa tālruni: mob. 26127364 (Atis)

Informāciju sagatavoja
Baiba Bože

11.februārī plkst.18.00 Siguldas pagasta kultūras nams un Siguldas novada bibliotēka aicina apmeklēt tikšanos ar kinorežisori, rakstnieci, producenti un žurnālisti Viju Beinerti ciklā „Piektdienas sarunas pie tējas tases”. Pasākums notiks Siguldas pagasta kultūras nama (Zinātnes iela 7b) pirmā stāva Mazajā zālē.

Par sevi režisore ir teikusi: ”Man bija gadi pieci vai seši, kad uz jautājumu “par ko tu gribi kļūt?” atbildēju: pirmdienās es būšu dzejniece, otrdienās – angļu valodas skolotāja, trešdienās – žurnāliste, ceturtdienās – aktrise, piektdienās – režisore, sestdienas pavadīšu ar ģimeni, bet svētdienās atpūtīšos no visiem. No kurienes man radās šādi plāni, nezinu, bet galu galā tie ir īstenojušies!”

Viju Beinerti mēs kā režisori vislabāk pazīstam pēc nu jau leģendārās filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ”, kā arī pēc rotaļīgi smeldzīgajām lentēm “Aizmirstās lietas” un “Apstākļu sakritība”. Mākslas maģistre, žurnāliste, kuras raksti publicēti dažādos Latvijas preses izdevumos, pēdējos piecus gadus pārsvarā žurnālā “Mājas Viesis”.

Interesentiem būs iespēja iepazīties ar mūsu novada bibliotēkās pieejamajām autores publikācijām, kā arī iegādāties Vijas Beinertes dzejas un eseju grāmatu “Klusumā sadzirdēt”, kurā apkopoti viņas dzejoļi un esejas, kas radīti dažādos laikos un dvēseles noskaņojumos, galvenokārt brīžos starp nomodu un sapni, uzreiz un bez labojumiem.

Šajā gadā esam iecerējuši tikties ar šādām personībām: akadēmiķi Jānis Stradiņu, juristu, sabiedrisko darbinieku, politiķi Andri Grūtupu, literatūrkritiķi Andu Kubuliņu, dzejnieku, atdzejotāju, literatūrkritiķi Knutu Skujenieku, dramaturgu, prozaiķiHariju Gulbi un prozaiķi Zigmundu Skujiņu.

Tuvojas Svētā Valentīna diena, kad cilvēki savstarpēji apliecina savu mīlestību un uzticību viens otram. 12.februārī plkst.17.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks Amorsvētki.

Pasākumā uzstāsies jaunieši ar dziesmām, dejām un pašu sacerētu dzeju par mīlestību. Ar radošām un jautrām etīdēm, iesaistot skatītājus, jauniešu Improvizācijas teātris parādīs savu redzējumu par mīlestību. Pasākumu vadīs Ingmārs Kreišmanis un Anete Vītoliņa.

Pēc koncerta paredzēta karaoke un ballīte ar dejām, jautrām izklaidēm teatrālu pasaku tēlu vadībā. Ierašanās: sarkanā apģērbā – ja esi aizņemts, zaļā apģērbā – ja esi brīvs, dzeltenā apģērbā – ja esi gatavs jaunām attiecībām. Ieeja bez maksas.

Svētkus organizē Bērnu un jauniešu interešu centra Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” sadarbībā ar Jūdažu Sabiedrisko centru.

Informāciju sagatavoja:
Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis”
pasākuma vadītājs Ingmārs Kreišmanis

Šogad pasākumā aicināti piedalīties VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis (vad. Vilnis Salaks), deju kolektīvi „Sniegarozes” un „Purenīte”, vīru koris „Cēsis” no Amatas, Ervīns Ruža un Rīgas 94.vidusskolas meiteņu vokālais ansamblis, kā arī dzejnieks Jānis Peters.

J.Brikmanim labpatīk sevi dēvēt par „brīvzinātnieku”, bet Latvijā visiem dabas draugiem un interesentiem viņš ir pazīstams kā „Putnu Jānis”, kas par saviem pētījumiem un vērojumiem prot stāstīt ļoti tēlaini un interesanti.

„Bez tiem laikam dzīvot nespētu!”, saka Jānis, kura lielākā aizraušanās ir putni un daba. Jānis Brikmanis veic dažādus ornitoloģiskus pētījumus, turpina lasīt lekcijas skolās visā Latvijā, raksta rakstus avīzēm un vada radio raidījumus bērniem par dabu. Kā pats Jānis saka, arī viņa vaļasprieki ir atrodami dabā: pavadīt mierīgu brīdi Latvijas mežos, upmalās, jūras krastā, „parunāties” ar vārnām; viņam arī patīk paklusēt runātīgā pulkā un šad tad atrast kādu brīvu brīdi, lai pagulētu.

Jānis Brikmanis kā lektors ir saņēmis Zinību biedrības nozīmi „Par ilggadīgu darbu”, Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas Goda rakstu par sasniegumiem darbā, kā arī dažādu konkursu balvas par populārajām vides zinībām veltītajām publikācijām. Bet augstākā balva viņam ir ilggadējo klausītāju un lasītāju atzinība.

3.februārī, kad austrumu tautas līksmoja par zaķa-kaķa gada sākumu, allažnieki klusinātās noskaņās svinēja sveču dienu.

„Ar svecēm un par svecēm” — tā varētu raksturot pasākuma pirmo daļu, kad Allažu amatierteātra mākslinieki vakara mijkrēslī, sveču gaismā lasīja O.Vācieša, D.Avotiņas, I.Ziedoņa dzeju un stāstīja latviešu ticējumus, kas saistās ar sveču liešanu un dedzināšanu. Pasākuma otrā daļa bija nedaudz dinamiskāka, jo tad klātesošie varēja iemēģināt roku sveču mākslinieciskajā noformēšanā, iekrāsojot savas svecītes acij un sirdij tīkamās nokrāsās.

Īpaši sajūsmināti par šo darbošanos bija  gados jaunie pasākuma dalībnieki. Pasākumu vadīja  Allažu tautas nama vadītāja Liena Vija Teterovska, sadarbībā ar bibliotēkas vadītāju Dainuvīti Bērziņu. Tautas nama un bibliotēkas sadarbības jaunās formas jau atzinīgi novērtējuši Allažu iedzīvotāji, par ko liecina apmeklējumu aktivitāte un pozitīvās atsauksmes. Pasākuma fotogaleriju skatīt šeit.

Nākamais pasākums „Allažnieki pasaules ceļos” paredzēts 10.februārī plkst.18.00, kad Allažu pagasta pārvaldes zālē interesenti varēs skatīties un klausīties ceļojuma stāstus par Krētu un Indiju.

2010.gada 28.janvārī tika apstiprināts finansējums 10 904,86 latu apmērā, ko ieguva „Siguldas novada deju kolektīvu atbalsta biedrība”, lai izveidotu jauniešu deju kolektīvu, iegādātos jaunus tautas tērpus un apavus, kā arī deju grīdu un mūzikas aparatūru.

2009.gada vasarā izsludinātajam projektu konkursam Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumā „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošana teritorijās” — aktivitātē: atbalsts iedzīvotāju sabiedriskās aktivitāšu realizēšanai, projektu iesniedza deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa.

Pateicoties iegūtajam finansējumam tika izveidots deju kolektīvs, iegādāti Lībiešu tautas tērpi un jaunas deju kurpes, kā arī iegādāta jauna deju grīda un mūzikas aparatūra.

Deju kolektīvs „Vizbulīte” aicina siguldiešus novērtēt jaunieguvumus 5.februārī plkst. 18.00 Siguldas pilsētas kultūras namā draudzības koncertā „Baltās ziemas deju virpulī”, kas jau trešo gadu tiek veidots kopā ar Latvijas labākajiem Tautas deju ansambļiem — „Daiļradi”, „Rotaļu”,  „Ačkupu”, „Vektoru”,  „Katvariem”, un deju grupu „Dzirnām”.

„Juris Ģērmanis ir tiešs savā naivumā un labsirdībā, viņu nav skāris jauno laiku cinisms un merkantīlisms. Māksla viņam savā ziņā ir kā vagars, kurš skubina katru dienu ķerties pie krāsām un otas un gleznot, gleznot… Viņš ir konkrētu mirkļu, situāciju noskaņu gleznotājs, pamatā vienā vai pāris seansos. Ar vieglu stilizāciju, brīvu interpretāciju viņš kā spēlējoties lazē savu glezniecības autoritāšu rubīnus, safīrus un ametistus. Juri Ģērmani interesē arī modeļa (ainavas, portretu) aizkadra dzīve. Klausoties mākslinieka stāstus, nevilšus rodas vēlme rakstīt piezīmes uz gleznas malas. Komentāri ir kā dokumentālā proza, bet glezniecība – lidojums, kas ļauj nojaust par mākslinieka tieksmi idealizēt, romantiski sajūsmināties vai dramatizēt”, tā mākslinieku raksturo mākslas zinātniece, Latvijas mākslinieku savienības muzeja vadītāja Rita Šmagre–Žīgure.

Juris Ģērmanis dzimis Rīgā, 1941.gada 16.jūnijā. Izglītību guvis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Gleznotāja pasniedzēji bija Konrāds Ubāns, Ārijs Skride, Arnolds Griķis, Nikolajs Breikšs. Kopš 1975.gada Juris Ģērmanis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet izstādēs piedalās jau kopš 1967.gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Ogrē, Alūksnē, Tukumā, Cēsīs, Rūjienā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ventspilī. Kopējās izstādēs piedalījies Rīgā, Maskavā, Viļņā, Kauņā, Sanktpēterburgā, Polijā, Zviedrijā, Bulgārijā, Somijā.

Jura Ģērmaņa gleznas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības un vairāku reģionālo muzeju fondos, kā arī neskaitāmās privātas kolekcijās Latvijā un ārpus tās — ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā.

Izstāde būs atvērta no 4.–28.februārim, darba dienās: 10.00–19.00, sestdienās, svētdienās 10.00–14.00. Ieeja brīva.