Kultūra - sigulda.lv

Svētdien 2011.gada 7.augustā plkst.24.00 Krimuldas pils tornī tiks atklāts pirmais teleskops Latvijas muižās un pilīs. Seansi notiks plkst.24.00 un plkst.1.00, to ilgums – stundu. Būs iespējama debesu ķermeņu, māju, koku un spoku fotografēšana.

Ekspozīcijā demonstrēs, mākslinieka Jāņa Anmaņa 2006.gada 14.augustā fiksēto, Krimuldas muižas Baltās Dāmas parādīšanos no muižas skursteņa. Ja paveiksies, šo parādību varēs vērot ikviens!

Uz pasākumu tiek aicināti fotogrāfi Krimuldas muižas parādību iemūžināšanai, jo 1.septembrī notiks šo fotogrāfiju konkurss, balva – izturēts Krimuldas muižas vīns. Pasākuma laikā ikviens varēs degustēt Krimuldas muižas vīnu

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 29264682.

Ieejas maksa: Ziedojumi Rehabilitācijas centra Krimulda mazajiem pacientiem

Uz tikšanos Krimuldas muižā!!!

Siguldas opermūzikas svētku rīkotājam ārstam Dainim Kalnam tiks piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas kultūras dzīves bagātināšanā un daudzgadējo Siguldas Opermūzikas svētku organizēšanā. Atzinības rakstu Dainim Kalnam pasniegs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Jau ziņots, ka šogad norisinājās XIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, kas uz Latviju atveda Eiropā un pasaulē plaši pazīstamus operas māksliniekus. Īpašu šarmu svētkiem piešķir tas, ka operas iestudējumi un koncerti notiek atklātā estrādē zem jumta, uz lieliski saglabājušās viduslaiku arhitektūras pieminekļu un iespaidīgu dabas skatu fona.

Kultūras ministrija (KM) no 2011.gada 1.septembra līdz 1.oktobrim izsludina otro kārtu konkursā uz ERAF finansiālo atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanai un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvai izmantošanai. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.

KM jau informēja, ka ir panākusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā, dodot iespēju konkursa otrajā kārtā pieteikt finansiāli mazāk ietilpīgus projektus, potenciāli paplašinot pretendentu loku.

Kopējais konkursa otrajā kārtā šim mērķim pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 1 321 190,99 lati. Noteikumi paredz, ka aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam tiek noteikts ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. Iepriekš tas bija ne vairāk kā 1 999 999 latu un ne mazāk kā 250 000 latu.

Nosakot zemāku līdzfinansējuma apmēru, tiek paredzēta iespēja atbalstīt lielāku skaitu projektu. Atbalsta likme saglabāta iepriekšējā apmērā, — līdz 50% no projekta izmaksām nodrošina Eiropas Savienības finansējums, savukārt pārējo – projekta īstenotājs. Precizēts arī nosacījums par projektu attiecināmajām izmaksām, nosakot, ka attiecināmas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas. Ņemot vērā , ka aktivitātes mērķis ir atjaunot tādus privātīpašumā esošus kultūras mantojuma objektus, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, kā arī projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, kurš paredz, ka atjaunotajā kultūras piemineklī var rīkot kultūras un valstiskas nozīmes pasākumus, ir būtiski noteikt, ka aktivitātes atbalsts piešķirams tikai nedzīvojamo ēku un būvju privātīpašniekiem.

Ministru kabineta noteikumus Nr. 675 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3. aktivitāti „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā””, projekta iesnieguma veidlapu, veidlapas aizpildīšanas metodiku un darbības plāna sagatavošanas metodiku kultūras mantojuma objektam var saņemt KM Rīgā, Antonijas ielā 9, 2.stāvā vai lejupielādēt KM mājas lapas sadaļā „ES struktūrfondi”.

Projektu iesniegumus KM pieņem no 2011.gada 1.septembra līdz 1.oktobrim. Projektu iesniegumus var iesniegt, ierodoties personīgi darba dienās no 8:30 – 12.00 un no 12:30 – 17:00 K.Valdemāra ielā 11 a, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā, nosūtot pa pastu uz adresi: Kultūras ministrija, K.Valdemāra iela 11 a, Rīga, LV-1364, kā arī sūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts@km.gov.lv elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu.

Jautājumus par aktivitātes otrās kārtas nosacījumiem sūtīt uz e‑pastu: pasts@km.gov.lv

Lai informētu potenciālos projektu iesniedzējus, KM š.g. 18.augustā plkst.11:00, „ES mājā”, Rīgā (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāva zālē) organizē informatīvo semināru „Atbalsta iespējas 3.4.3.3.aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ietvaros”. Interesentus aicinām pieteikties līdz š.g. 15.augustam, aizpildot pieteikuma anketu un nosūtot to uz e‑pastu: Evija.Nikolajeva@km.gov.lv

Informācijas avots:
Kultūras ministrija

Siguldas pilsdrupu estrādē 2.septembrī plkst.19.00 notiks Laura Reinika koncerts, no kura ienākumi tiks novirzīti bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Cerību spārni” projekta — Kopienas “Cerību sēta” (Camphill tipa ciemata), kurā dzīvos un būs nodarbināti jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem, īstenošanai.

Iegādājoties biļetes uz koncertu Jūs arī no savas puses sniegsiet personisko ieguldījumu — piepildīsiet ģimeņu nākotnes sapni, kurās ir bērni un jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Kopiena šiem jauniešiem būtu iespēja dzīvot pilnvērtīgu un cilvēkcienīgu dzīvi.

Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē http://www.bilesuparadize.lv

Plašāka informācija par projektu mājas lapā http://www.ceribusparni.lv vai zvanot pa tālruni 26371923 Evai.

Jau iepriekš pateicamies par atbalstu!!!

Informāciju sagatavoja:
Biedrība „Cerību spārni”

Pagājušās nedēļas nogalē Siguldā, viesnīcā „Ezeri” notika latviešu trimdas organizācijas „ELJA50” (Eiropas Latviešu jauniešu apvienības) kongress, kurā tika apspriestas sabiedriski aktuālas tēmas par sabiedrības saliedēšanu, Latvijas nacionālo identitāti un Latvijas tēlu pasaulē.

Kongresa ietvaros, svētdien, 31.jūlijā, tika atklāta jauna interneta izstāde „Latviešu pēdas pasaulē”, ko var apskatīt interneta vietnē http://pedas.lapamuzejs.lv. Interneta izstādi veido seši stāsti, kas atklāj latviešu izceļošanu dažādos laikos un uz dažādām zemēm. Izstādi ar „Latviešu Fonda” un „Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda” atbalstu sagatavojusi biedrība „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”.

Viens no izstādes stāstiem ir saistīts ar Siguldu un te dzīvojošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru bērnība un dzimtas saknes meklējamas Baškīrijā – zemē, kas atrodas Urālu kalnu piekājē, Eiropas malā, Krievijas vidū.

Siguldā mūsdienās dzīvo vairākas ģimenes (Ermansoni, Verneri, Skujiņi, Andži, Bērziņi, Rozenbergi u.c.), nu jau 3.–4. paaudzē, kuru senči, sākot ar 19. gadsimta otro pusi, brīvprātīgi izceļoja no Baltijas uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkamas vai izrentējamas par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotājiem nepieejamu cenu.

Pēc Otrā pasaules kara daudzi Baškīrijā dzimušie latvieši izmantoja iespēju atgriezties savā senču dzimtenē. Siguldā ieradās vairākas ģimenes, lai līdzīgi kā viņu senči no jauna sāktu savu dzīvi. Viens no Baškīrijas siguldiešiem ir arī astoņdesmitpiecgadīgais Ēvalds Inspēters, caur kura dzīvesstāstu izstādē tiek atklāta latviešu dzīve zemnieku kolonijā Baškīrijā, kad galvenie apavi gan darbā, gan atpūtā savulaik bija no liepu lūkiem gatavotas vīzes. Baškīrijas latviešu stāsta centrālais priekšmets ir Ēvalda pītās vīzes, kas, no vienas puses, vēsta par latviešu dzīvesveidu teju 3000 km tālumā no Latvijas. No otras puses, vīzes atklāj tā laika latviešu nodarbošanos, kad viens no ienākumu avotiem latviešu saimniecībās līdzās biškopībai, zemkopībai un lopkopībai bija liepu lūku un vīžu gatavošana un pārdošana tirgos. Interneta izstādē ievietota arī videointervija ar Ēvaldu Inspēteru, kurš demonstrē vīžu pīšanu — prasmes, ko mūsdienās prot vairs tikai retais.

Ar izstādi „Latviešu pēdas pasaulē” topošais muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” turpina iepazīstināt sabiedrību ar jutīgu un aktuālu tēmu – izceļošanu, apskatot to no vēsturiskās perspektīvas. Arī turpmāk tiks piedāvātas dažādas izstādes un projekti, kas saistīti ar latviešu izceļošanu un dzīvi citās zemēs www.lapamuzejs.lv.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola

Svētdien, 24. jūlijā, Turaidā norisinājās Maizes diena, kurā kopā ar etnogrāfi Indru Čeksteri un Turaidas muzejrezervāta speciālistiem varēja izzināt maizes tapšanas procesu — no grauda līdz pat maizes klaipam, kā arī izcept un ar medu nobaudīt savu Turaidas spēka maizīti.

Maizes stāstu iepazīt palīdzēja muzeja krājuma etnogrāfisko priekšmetu un tekstiliju izstāde, bet ar padomiem un pieredzi maizes cepšanā dalījās maiznieki no Vidzemes. Turpat – tirdziņā, varēja iegādāties kā maizi, tā arī medu un bišu maizi, māla traukus un citus vietējos produktus. Vidzemnieku stāstus papildināja latgaliešu dziesmas un danči, ko piedāvāja bērnu un jauniešu Briežuciema folkloras kopa „Soldanī”. Paldies visiem par piedalīšanos!

Mēs varam būt lepni, ka Latvijā maizes cepšanas tradīcijas ir dzīvas, sastopami meistari, kuri prot izcept īstu rudzu maizi un nodod šīs prasmes arī nākamajām paaudzēm.

Lai galdā vienmēr būtu maizīte – mīksta, garšīga un sātīga!

Pasākuma foto galeriju skatīt šeit.

Informāciju sagatavoja:
Una Dimitere
TMR krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste

Sestdien, 23. jūlijā Blūza svētkos Siguldā noslēdzās I Nacionālais Blūza konkurss. Finālā piedalījās 4 Men Band, Chehols, D11 Blues Band un Strong Mint.

Katram konkursantam bija jāsniedz 20 minūšu priekšnesums žūrijai un skatītājiem. Tika vērtēta izpildījuma oriģinalitāte un atbilstība žanram, kā arī skatuves tēls un individuālā meistarība. Žūrijas darbā piedalījās arī festivāla viešņa no Čikāgas Peaches Staten. Žūrijas komisija saskaņā ar konkursa nolikumu un vadoties pēc vērtēšanas kritērijiem par konkursa uzvarētājiem pasludināja grupu Chehols.

Latvijas Blūza atbalsta biedrības sarūpēto balvu — vintage mikrofonu uzvarētājiem pasniedza Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Saskaņā ar konkursa nolikumu Chehols 2012. gada 16.–17. martā pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā European Blues Challenge, kurā tiksies citu Eiropas valstu Nacionālo blūza konkursu uzvarētāji.

Informācija par konkursu un festivālu – www.bluesfest.lv

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Blūza atbalsta biedrība
E‑pasts:lbab@inbox.lv

© www.sigulda.lv

No 29. līdz 31. jūlijam jau deviņpadsmito reizi gleznainās Siguldas pilsdrupas kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam –Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem.

Ceturtdien, 28. jūlijā plkst. 15.00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz Siguldas Opermūzikas svētku preses konferenci viesnīcā „Hotel de Rome”, 3. stāvā (Kaļķu ielā 28, Rīgā).

Konferencē būs iespēja tikties ar pasaules un Latvijas augstākā līmeņa māksliniekiem – Maiju Kovaļevsku, Neitanu Ganu (Nathan Gunn, ASV), Jevgeņiju Akimovu (Krievija), Mariju Gorcevsku (Krievija), iestudējuma režisoru Juriju Aleksandrovu (Krievija), u.c. Piedalīsies arī Opermūzikas svētku organizators Dainis Kalns un Rietumu Bankas pārstāvji.

Preses konferences laikā mediji saņems akreditācijas kartes.

Informācijai:
Dainis Kalns, tel. 2911827,
Baiba Bože, tel. 28617480
Mediju akreditācijas jautājumos:
Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, tel. 67970848

Sestdien, 23. jūlijā plkst. 16.00, Turaidas pils pagalmu ar brīnišķīgām melodijām pieskandinās Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu simfoniskais orķestris diriģenta Aivara Bunķa vadībā. Orķestris pulcē 40 dažāda vecuma bērnus, kuri kopā muzicē jau trešo gadu.

Šajā nedēļas nogalē noslēdzas Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu jauno muzikantu kopīgā vasaras nometne, kas norisinās Lēdurgā. Tā vainagojas ar koncertu vasaras saules pielietajā vēsturiskajā centrā – Turaidas muzejrezervātā.

Laipni aicināti baudīt brīvdabas simfoniskās mūzikas koncertu Turaidā!

Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā no 22. līdz 24. jūlijam notiks Liliju svētki, kuru laikā paredzētas dažādas aktivitātes pieaugušajiem un bērniem — koncerti, kā arī dievkalpojumi.

22.jūlijā plkst.20.00 Liliju svētki tiks atklāti ar Svētbrīdi Krimuldas baznīcā un turpināsies ar brīvdabas kino uz lielā ekrāna, kas sāksies plkst.21.30.

23.jūlijā jau plkst.10.00 strādās amatnieku un mākslinieku brīvdabas tirdziņš. Turpat būs apskatāms brīvdabas ZOO un tiks spēlētas spēles un rotaļas viduslaiku garā. Plkst.15.00 tiks sagaidīti svētceļnieki un notiks kopīgs dievkalpojums, savukārt vakarpusē plkst.19.00 notiks Liliju svētku koncerts, kurā piedalīsies labākais Krievijas ģitārists Ivan Smirnov un tādi pašmāju mākslinieki kā Kaspars Dimiters, Ieva Akurātere, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Zane Šmite, Ilze Grunte, Andris Grunte un Arnolds Kārklis. Pēc pusnakts būs pulcēšanās pie ugunskuriem ar dziesmām, kino un priekšnesumiem.

24. jūlijā Liliju svētki tiks noslēgti plkst.12.00 ar Svētku Dievkalpojumu.

Pasākuma viesiem būs iespēja pārnakšņot speciāli ierīkotā telšu pilsētiņā un ieeja pasākumā par ziedojumiem. Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.krimuldasbaznica.lv vai pa tālruni 26362734.

Dienu pirms Jēkabiem, 24. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 16.00, Turaidā notiks Maizes diena, kurā tiks godāta maize, notiks sarunas „No grauda līdz maizes klaipam” ar etnogrāfi Indru Čeksteri, pulcēsies vietējo novadu maizes cepējas un būs iespēja pašiem cept maizi.

Maizes, Jēkaba jeb Saimnieka dienā Turaidā ikvienam būs iespēja iesaistīties pasākuma norisēs, kas notiks četrās daļās, risinot maizes tapšanas gaitu:
–   Atved miežus, atved graudus
–   Abra mani pabaroja
–   Smuks apaļis kukulītis
–   Sargies maizīte, nu tevi ēdīs

Par mūsu senču labības novākšanas un maizes cepšanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere, kura savas zināšanas ieguvusi ilgstoša izpētes darba rezultātā, tās apkopojot grāmatā „Mūsu maize.” Ar savām receptēm, pieredzi un gudriem padomiem maizes cepšanā dalīsies Turaidā sabraukušie maizes cepēji no tuvākām un tālākām vietām. Ikviens varēs nobaudīt, kāda kuram maizīte uz Jēkabiem padevusies. Svētkos kopā ar Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopu „Soldanī” neiztrūks arī tautasdziesmas, rotaļas, danči un stāsti par maizes tēmu, kā arī visi varēs iegādāties pašceptu maizi un medu.

Maizes tapšanas ceļu apmeklētājiem iepazīt palīdzēs Turaidas muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstāde, kurā būs apskatāmas dažāda veida abras, baļļas, sieti, lizes, spriguļi un citi mūsdienās reti sastopami darba rīki. Turaidas saimnieces lieliem un maziem ļaus izmēģināt, kā ļaudis pirms tūkstoš gadiem ieguva miltus, beržot graudus ar graudberzi. Uz ugunskura katrs tiks aicināts cept savu Turaidas spēka maizīti un, lai mirklis saldāks, baudīt to ar tikko sviestu šīs vasaras medu.

Maizes diena iezīmē viena cēliena beigas un jauna sākšanos – siena pļauja pabeigta, sākta labības pļaušana. Jēkabu sauc par labu, bagātu maizes vīru, maizes devēju un barotāju. Nākamajā dienā – Annās, jau baudāms pirmais maizes klaips.

Maize ir viens no senākajiem pārtikas produktiem pasaulē, ilgu laiku tas bijis galvenais iztikas avots, tāpēc cilvēki pret maizīti izturējušies ar cieņu visos laikos. Maize ir mājas un ģimenes svētība. Tā salīdzināta ar sauli un māti, kas ir dzīvības simbols. Kopš senseniem laikiem latvieši turējuši godā zemes arāju, labības sējēju, graudu malēju, maizes cepēju un pašu maizi.

Ikviens aicināts godināt veselīgu maizi, satikt dzīves gudrus maizniekus un veicināt maizes cepšanas tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Gaidīsim arī no svētku apmeklētājiem receptes un maizes stāstus!

Una Dimitere
Turaidas muzejrezervāta
Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste

Kultūras- mākslas telpā “Siguldas Tornis” no 16. jūlija līdz 14. augustam ir skatāma Voldemāra Gudovska 83 gadu jubilejas darbu izstāde “Baikāla — Amūras maģistrāle”.

Izstādē aplūkojami 17 darbi akvareļtehnikā un grafikā, kas tapuši 1978.gadā komandējumā Baikālā.
Izstādi iespējams aplūkot: piektdienās no plkst. 12.00 – 16.00, sestdienās no plkst. 11.00 – 16.00 un svētdienās no plkst. 12.00 – 16.00.

Visi siguldieši un pilsētas viesi laipni aicināti apskatīt izstādi!