2.decembrī plkst.18.00 Siguldas pilsētas kultūras nama kinozālē (Pils ielā 10) tiks rādīts Latvijas, Baltijas un Eiropas režisoru kino — humorpilnas, ironiskas, sirsnīgas komēdijas, kurās spilgti izpaužas jauno autoru pasaules redzējums.
Ar šo īpašo notikumu – „2ANNU Projektora” Latvijas tūri mākslinieki vēlas iepazīstināt Latvijas reģionu iedzīvotājus ar kino, kas krietni atšķiras no pamatstraumes komerciālo filmu masu vairuma, parādot aktuālāko, svaigāko un izcilāko no jauno kino režisoru veiktā pasaules, Eiropas, un Latvijas kino. Programmas fokuss – humorpilnas, ironiskas, sirsnīgas komēdijas, kurās spilgti izpaužas jauno autoru pasaules redzējums. Neparasts sekss trijatā, kaislības ap importa ledusskapi 1990.gadu Lietuvā, no sievietēm atkarīgi roboti, romantisks randiņš kapsētā…
„2ANNU Projektors” ir regulāras īsfilmu programmas, kas tiek demonstrētas ārpus festivāla gada centrālā notikuma ietvariem — Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS jau kopš 1996.gada iepazīstina skatītājus ar inovatīviem vizuālās komunikācijas veidiem visā pasaulē.
PROGRAMMA
Saldā filmiņa, rež. Jan Ijas, Somija, eksperimentāla spēlfilma/mūzikas video, 2010, 3’
Lielākā Ziemeļvalstu — Tamperes Starptautiskā kinofestivāla 2011.gada programmas hīts, kas asprātīgā un drosmīgā veidā met izaicinājumu mediju uzspiestajam ķermeņa kulta diktātam.
Trijatā, rež. Johannes Dullin, Vācija/Norvēģija, spēlfilma, 2010, 10’
2011.gada Roterdamas Starptautiskā kino festivāla oficiālajā programmā iekļauta filma – izaicinošs un skandalozs darbs – parafrāze par mākslotas seksualitātes kodiem TV un kino.
Bēru procesija, rež. Marina Seresesky, Spānija, spēlfilma, 2010, 14’
Brīnišķīgs melnā humora un cilvēciskas drāmas apvienojums efektīgi realizētā īsfilmā par kaprača neiespējamo mīlestību. Filma apbalvota vairāk kā 50 festivālos visā pasaulē.
Mēs mīlam savus klientus, rež. Fabrizio Bozzetti, Beppe Tufarulo, Itālija, spēlfilma, 2010, 6’
Īsfilmu festivālos tik reti veiksmīgi realizētā žanra – komēdijas – izcils paraugs. Vienlaikus filma risina cilvēciskas tuvības neiespējamību un atsvešinātību mūsdienu patērētājkultūras stingrajos rāmjos.
You, Human, Christoph Rainer, US, 2011, spēlfilma, 12’
Robs, dzīves nogurdināts robots, mēģinot slīcināt bēdas alkoholā, nonāk pie svarīga jautājuma: kādēļ cilvēki melo?
Pielaikot, rež. Aleksandrs Rusevics, Latvija, spēlfilma, 2010, 8’
Ārkārtīgi lakonisks un minimāls, tomēr efektīgs vēstījums par sievietes mūžīgi sievišķīgo dabu pat visekstremālākajās situācijās. Galvenajā lomā – Indra Briķe.
Volli Pall, rež. Chintis Lundgren, Igaunija, animācija, 2010, 12’
Festivāla 2ANNAS 2010.gada Baltijas konkursa skates laureātes, igauņu atzītās animācijas režisores Chintis Lundgren darbs, kas ironiskā un humorpilnā veidā stāsta par mūsu kaimiņu nacionālajām īpatnībām.
Viss jau būtu lieliski, tikai…, rež. Lina Lužyte, Lietuva, spēlfilma, 2009, 28’
Starptautiskos festivālos daudzkārt apbalvota filma, kas saņēmusi Grand Prix arī 2011.gada 2ANNU festivāla Baltijas konkursa skatē. Nostaļģisks un sirsnīgs skatījums uz pēcpadomju situāciju 1990.gadu pašā sākumā — vienkāršas lietuviešu ģimenes drāma, kuras centrā – importa ledusskapis.
Kopējais programmas garums: 93 min.
Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.
Filmas ieteicamas skatītājiem no 14 gadu vecuma.
„2ANNU Projektors” – vienreizēja iespēja redzēt citādāku kino savā pilsētā!
Ieejas maksa 2 lati. ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti Siguldas pilsētas kultūras namā līdz 1.decembrim – biļetes cena 1,50 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 un stundu pirms pasākuma.
© www.sigulda.lv
11. decembrī plkst. 16.00 Siguldas pilsētas kultūras namā izskanēs īpaša Ziemassvētku koncertprogramma „Ar eņģeļa pieskārienu”.
Tuvojoties gada gaišākajiem svētkiem – Ziemassvētkiem, mākslinieki sagatavojuši īpašu svētku programmu, kurā skanēs visiem zināmas un iemīļotas Ziemassvētku dziesmas Evitas Zālītes, Ievas Akurāteres, Zigfrīda Muktupāvela un profesionālu mūziķu izpildījumā. Dažas no koncertprogrammā iekļautajām dziesmām: „Es skaistu vietu zinu”, „Ticot, mīlot un gaidot”, „Šai svētā naktī”, „Cik savādi”, „Eņģeļus mēs dzirdējām”, „Klusa nakts, svēta nakts” u.c. Kopā ar māksliniekiem ar sirsnīgām un visiem tik zināmām dziesmām atvērsim durvis Ziemassvētkiem!
Biļešu iepriekšpārdošana Biļešu Paradīze kasēs un Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00. Biļešu cena no 3 līdz 5 latiem. Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti Siguldas pilsētas kultūras namā līdz 28.novembrim – atlaide 1 lats.
No 14.–20.novembrim Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Skolas ielā 3) norisinās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa.
Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi Bērnu literatūras nodaļā sāksies 16.novembrī. Tajos varēs piedalīties ikviens bibliotēkas apmeklētājs, bet kā īpašie viesi ir aicināti Siguldas pilsētas vidusskolas audzēkņi.
Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros bērniem tiks stāstīts par Ziemeļvalstīm, skaidrots, kad un kāpēc aizsākušies Rītausmas lasījumi un Krēslas stundas lasījumi. Bibliotēku darbinieki kopā ar bērniem lasīs un ieklausīsies norvēģu autora Turbjērna Ēgnera grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā” fragmentā, piedalīsies viktorīnā, kā arī iepazīs arī citu Ziemeļvalstu rakstnieku (A. Lindgrēnas, S. Lāgerlēvas, Tūves Jānsones u.c.) darbus.
Pagājušajā nedēļas nogalē jauniešu korim „Atvars” apritēja 18 gadi. Šķiet, tas bija nesen, kad Siguldas Valsts ģimnāzijā sāka darboties jauniešu koris Jāņa Baltiņa vadībā. Tomēr kopš tā laika izdziedātas neskaitāmas dziesmas, nomainījušās vairākas dziedātāju paaudzes, kuras kopā sanāk koncertos – gan šī brīža kora dziedātāji, gan absolventi. Pirmssvētku vakarā — 12.novembrī, Siguldas 1.pamatskolā izskanēja brīnumains jubilejas koncerts, kurā tika izdziedātas gan senas, gan jaunākas un sirdij tuvākas dziesmas.
Koncertu papildināja soliste Kristīne Baltiņa, kora draugi – mūziķu grupa „Dayligt”ar savu virtuozo skanējumu, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vijolnieces, kā arī īpašais koncerta viesis – siguldietis Zigfrīds Muktupāvels. Koncertā bija kāda īpaša aura, kas visus vienoja: skatītājus uzrunāja dziedātāju mirdzošās acis un atvērtās sirdis. Paldies par skaisto pirmssvētku vakaru! Lai radošs turpmākais darbs!
Siguldas Valsts ģimnāzijas
ārpusklases darba organizatore
Ilze Koļesņikova
Sestdien, 12.novembrī, plkst.18.00 ar programmu “Reiz francūzis Amerikā” koncertzālē “Baltais flīģelis” viesosies vijolniece Paula Šūmane un pianists Reinis Zariņš.
Paulas Šūmanes un Reiņa Zariņa programmas “Reiz francūzis Amerikā” pieteikumā rakstīts: „Nav grūti uzskaitīt, ar ko īsts francūzis atšķiras no īsta amerikāņa – ar manierēm, ēdienkarti, dzērienkarti, dzīves prioritātēm un tā tālāk. Droši vien tāpat arī ar mūziku? Bet te slēpjas programmas āķis – ne viss ir tā, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.”
Programmā iekļauti Olivjē Mesiāna, Morisa Ravela, Džona Koriljāno un Džordža Gēršvina darbi. Gēršvins savulaik atzina, cik ļoti viņa stilu ietekmējis muzikālais impresionisms Francijā — pat tādā mērā, ka viņa Klavierkoncertu kritiķi sauca par Debisī atdarinājumu. Kad Gēršvins viesojās Parīzē un lūdza Ravelu kļūt par viņa skolotāju, Ravēls esot atteicis: “Kāpēc tev kļūt par otršķirīgu Ravelu, ja tu esi pirmšķirīgs Gēršvins?” Tikmēr Parīzes kafejnīcās skanēja arvien vairāk džeza, un Ravels gan savu otro operu “Bērns un burvestības”, gan Otro vijolsonāti pamatīgi iekrāsoja ar džeza un blūza elementiem. Drīz pēc tam viņš devās panākumiem bagātā tūrē uz ASV, kur Gēršvins aizveda viņu uz Hārlemu paklausīties īsto džezu.
Savukārt Mesiāns, apciemojot ASV, pamatīgi iespaidojās ne no mūzikas, bet dabas, īpaši no kanjoniem, kas guva iedzīvinājumu Mesiāna mūzikā. Runājot par amerikānismu, Koriljāno sonāte ir izcils eksemplārs vārda labākajā nozīmē. Te redzama gan apmierinātība ar dzīvi, gan lūkošanās uz nākotni ar cerību, gan darba prieks, gan arī skumjas. Tomēr autors savā aizrautībā ar bitonālismu un mainīgiem taktsmēriem un ritmiem nav nemaz tālu no sava franču priekšteča Ravela. Tā visi četri autori ir savstarpēji saistīti ar nozīmīgām saitēm, lai cik arī francūzis nebūtu atšķirīgs no amerikāņa.”
Paula Šūmane ir koncertējoša vijolniece, 13 starptautisku konkursu laureāte, regulāri sniedz koncertus Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos. 2008. gadā Paula ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju pie profesora Borisa Garļicka un patlaban studē maģistrantūrā Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa (Izraēla). Par vijolspēles kaldināšanu Paula pateicas vairākiem brīnišķīgiem pedagogiem Latvijā — Uldim Sprūdžam, Ojāram Kalniņam, Havivai Dimenšteinei, Gaļinai Akuļičai, Ludmilai Girskai un Anetei Zvaigznei. Paula kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem — Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Labprāt iesaistās dažādos mākslinieciskos radošos projektos.
Reinis Zariņš plūcis laurus vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un nu aizrauj visdažādāko publiku Eiropā, ASV un nesen arī Dienvidāfrikā. Absolvējis ar izcilību Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, Reinis savu skolotāju vidū izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Reiņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālē, kā arī Londonas Vigmora zālē. Reinis sadarbojies ar Yale Philharmonia, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO, Masterworks Philharmonia, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri un diriģentiem Pjēru Bulēzu, Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani Reinis iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Šosezon Reinis darbosies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus — gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas.
Ieejas maksa no 5 līdz 7 latiem. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 — 18.00, kases tālrunis 67974787 un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.
© www.sigulda.lv
Mēneša pirmā trešdiena — spodrības diena — apmeklētajiem slēgta.
Bibliotēkā ir arī neliela izstāžu telpa, kurā šobrīd apskatāma novadnieka Elmāra Gaigalnieka smilšu gleznu izstāde “Mistika un realitāte”.
Piektdien, 11.novembrī plkst.15.00 Siguldas pagasta kultūras namā atklās audējas, Siguldas pagasta iedzīvotājas, Valijas Bērziņas darbu izstādi „Cauri dzīvei ar aicinājumu”. Māksliniece sava mūža lielu daļu veltījusi tautisko jostu aušanai, tomēr izstādē būs eksponēti arī citi viņas radītie tekstildarbi.
Irita Lukšo, Siguldas novada Siguldas pagasta kultūras nama TLMS „Vīgrieze” vadītāja, par mākslinieci stāsta: „Valijas kundze visu dzīvi ir daudz un smagi strādājusi, bet cauri visam vijas no mātes mantotā mīlestība uz rokdarbiem. Jostas tika austas jau pusaudzes gados, bet tikai 70-tajos gados jostu aušana ieņēma nozīmīgu lomu. Visi aušanas „knifi” un gudrības tiek apgūtas pašmācības ceļā. Jostas nonāca mākslas salonos, kuros tajā laikā prasības rokdarbu kvalitātei bija īpaši stingras. Tomēr arī citi rokdarbu veidi netika aizmirsti – tapa izšūtas galdsegas un sedziņas, bārkšu tehnikā darinātas sienas segas un gobelēni, t.sk. gobelēns pēc J.Madernieka skices un pēc A.Pumpura eposa „Lāčplēsis” ilustrācijas, kurā atainota Lāčplēša cīņa ar Melno bruņinieku.”
Klusi un rimti mums līdzās dzīvo darbīgs cilvēks, kurš negaužas par dzīvi, bet ar prieku sirdī dara to, kas dod gandarījumu un piepildījumu. Bez liekvārdības, bet ar darbiem. Latvijas mīlestība un patriotisms vijas cauri Valijas rokdarbiem, izšūtajam Latvijas ģerbonim, izaustajiem jostu rakstiem. Tas ir cilvēks, ar kuru un kura darbiem, mēs vēlamies iepazīstināt arī Jūs.
Izstāde atvērta no 11. novembra līdz 3.decembrim darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00; brīvdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.
© www.sigulda.lv
Siguldas pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs „Siguldietis” aicina pievienoties aktīvus un pozitīvi domājošus dejotājus!
Esam uzstādījuši augstus un ambiciozus mērķus – veiksmīgi startēt tautas deju kolektīvu skatē 2012.gada martā un piedalīties 2013.gada Latvijas Dziesmu un deju svētkos!
Mēģinājumi notiek katru otrdienu un ceturtdienu plkst. 19.30 Siguldas pilsētas kultūras namā. Sīkāka informācija pie kolektīva vadītājas Ievas Roķes pa tālr. 28318764.
Nāc un tieksimies būt labākie starp Pierīgas kolektīviem un nesīsim Siguldas vārdu ar lepnumu gan Latvijā, gan pasaulē!
Informāciju sagatavoja:
Kolektīva vadītāja
Ieva Roķe
©www.sigulda.lv
Laikā, kad raža novākta un rudens tiekas ar ziemu, Turaidas muzejrezervāts aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu, lai kopā izdzīvojot senās tradīcijas, smeltos spēku sagaidīt ziemas saulgriežus un jaunu pavasari. Mārtiņdienā Turaidā viesi aicināti pulcēties sestdien, 12. novembrī plkst.14.30, līdzi ņemot dārzā izaudzēto burkānu, kāli, rāceni vai kādu garšvielas zālīti, ko pievienot gaiļa zupai, kas kopīgi svētku laikā tiks vārīta un baudīta.
Senos rituālus, Mārtiņdziesmas un rotaļas vadīs Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” ķekatnieki, notiks arī rudens velšu izsole, kurā ikviens vairāk solot varēs iegūt ķiploku pušķi, marinētu sēnīšu burciņu, kā arī citus veselīgus un garšīgus kārumus. Svētku laikā pie Turaidas muižas ratnīcas būs iespēja apskatīt muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstādi „Senās piestas”. Visi aicināti apvilkt sev piemērotāko masku, piezvanīt draugam, atbraukt un izdzīvot Mārtiņdienu skaistajā Turaidā!
Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir ražas daudzinājums – rudzu, miežu un apiņu nogodēšana. Simboliski Mārtiņš ir noslēpies labības kūlī rijas stūrī, glabādams nākamā gada ražu svētīdams. Ar Mārtiņiem aizsākas lielais ciemošanās laiks, kad, maskās tērpdamies, ļaudis dziedādami gājuši no sētas uz sētu, lai varētu sevi izrādīt, apskatīt tās mājas, kur citādi nav iespējams nokļūt, kā arī dzīvesbiedru sev nolūkot, tādējādi nesdami svētību no mājas uz māju.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
© www.sigulda.lv
No 2012. gada 5. līdz 10. jūlijam Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2012” un, lai sagatavotos festivālam un veiktu dalībnieku atlasi, šobrīd visā Latvijā notiek folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates. Svētdien, 6. novembrī plkst. 11.00, Valmieras kultūras centrā norisināsies Vidzemes folkloras kopu skate, kurā piedalīsies arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ir plašākie, sabiedrībā populārākie un pasaulē pazīstamākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs. 2012. gadā festivāla “Baltica” tēma būs „Ceļš”. „Ceļš pastāvējis paaudžu paaudzēs. Tas vieno mājas un pagastus, novadus un valstis. Tas ir arī dzīves ceļš, kas ved no pirts takas līdz mūža mājām. Būt ceļā nozīmē atgriezties, uzklausīt senču tradīcijas, kas nemainīgas gadu simtos. Pasaulīgais ceļš un garīgais ceļš. Ceļš saved kopā tuvus un tālus. Visus, kam svarīga tautas dzīvesziņa un tradīcijas šeit un pasaulē. Bet, lai kopā sanāktu, jāmāk lasīt ceļa zīmes. Jāmeklē ceļš pie sava novada tradīcijām!”, pauž folkloras kopas „Senleja” vadītāja Anda Skuja, kas ir folkloras festivāla „Baltica — 2012” mākslinieciskās padomes dalībniece.
Siguldieši skatē rādīs programmu „Ceļš uz kāzām – līgavas ģērbšana”, kurā izdziedās un izrādīs Vidzemes puses kāzu tradīciju – līgavas ģērbšanu, popularizējot gan autentisku Allažu tautastērpu, gan dažādus rituālus, kuri senāk veikti, ģērbjot līgavu. „Senleja” ir ģimeņu ansamblis, tāpēc vienmēr tautās iešana ir aktuāla tēma. Šoreiz līgavas godā būs Danica un viņu kāzām tērps „Senlejas” dalībnieces, kuru pulkā ir arī Danicas mamma Ineta un īstā krustmāte Kaija.
© www.sigulda.lv
Projekta ietvaros notiks prezentācijas un diskusijas ar dažādu kultūras nozaru pārstāvju piedalīšanos. To mērķis ir iepazīstināt ar aktualitātēm laikmetīgajā kultūrā un veidot diskusiju starp kultūras radītājiem, analizētājiem un patērētājiem.
„Kompasa” mūzikas nozares eksperts Orests Silabriedis diskusijai izvirzījis Oskaru Herliņu un Gundegu Šmiti, vizuālās mākslas eksperte Odrija Fišere piedāvā plašāk iepazīties ar Ivaru Drulli un Miķeli Fišeru.
Uzaicinātie mākslinieki klātesošo publiku iepazīstinās ar savu daiļradi, kā arī sniegs ieskatu savos radošās darbības plānos. Uz radošo diskusiju aicināts ikviens interesents, kas vēlas piedalīties laikmetīgās mākslas procesu norisē un attīstībā ne tikai kā vērotājs, bet arī aktīvs diskusijas dalībnieks!
Sākot ar 12.oktobri, projekta „Kompass” Rudens cikla pasākumi notiek katru trešdienu Totaldobže mākslas centrā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā. Pasākuma ietvaros norisinās izvirzīto nozaru mākslinieku prezentācijas un diskusijas, kas noslēgsies ar Kompasa stipendijas pasniegšanas pasākumu 2012.gada janvārī. Patstāvīgie Kompasa pasākumu apmeklētāji varēs piedalīties stipendijas saņēmēja noteikšanā.
Ieejas biļetes cena – 2 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 un stundu pirms pasākuma.
Nākamais „Kompass” pasākums gaidāms Siguldā 25.novembrī, kas tiks veltīts laikmetīgās dejas un dzejas nozarēm.
Plašāku informāciju par pasākumu un tā dalībniekiem iespējams iegūt Totaldobže mājas lapā.
„Kompass” – atklāti par kultūru šodien.
***
Oskars Herliņš – trīs gadu vecumā nedzied konkursā “Cālis”, taču ļoti aktīvi pēta mūzikas vēsturi, klausoties dažādus skaņu ierakstus – lielākoties šlāgermūziku. Nedaudz vēlāk viņš pievēršas datoram “ZX-Spectrum 128”, ar kura palīdzību rada pirmos astoņus bitu skaņdarbus. Izjutis sevi kā visai daudzšķautņainu personību, Oskars sāk spēlēt ģitāru un trompeti, paralēli tam studējot filozofiju universitātē. Laiks iet un pamazām viņš piebiedrojas trokšņainajai mūziķu-akadēmiķu kompānijai – aizvien vairāk Oskars nododas dažādiem muzikāliem eksperimentiem, radot stilistiski neviendabīgu skaņdarbu kopumu gan elektronikai, gan akustiskiem mūzikas instrumentiem un citiem skaņu avotiem.
www.myspace.com/oskarsherlins
www.draugiem.lv/oskarsherlins
Ivars Drulle – ir pazīstams ar maza izmēra virtuozi izstrādātām figurālās tēlniecības kompozīcijām, kas atspoguļo mākslinieka interesi un refleksiju par pasaules notikumiem un likumsakarībām.
Miķelis Fišers – apziņas kontrole ezotērikā un eksobioloģijā. Reptiļu rase un globālais terorisms civilizācijas krāsmatās. Kur šobrīd saimnieko slepenā valdība kopā ar citplanētiešiem? Ja meklējat atbildes uz šiem jautājumiem, esat laipni aicināti uz tikšanos ar Miķeli Fišeru.
Papildus informācija:
Vineta Kalniņa
Tālr. 29137964
e‑pasts: vineta@totaldobze.com
© www.sigulda.lv
Svētdien, 13.novembrī plkst.15.00 Siguldas pilsētas kultūras nama kinozālē (Pils ielā 10) interesentiem būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Čikāgas piecīši. Par mani, draudziņ, nebēdā!” un tikties ar tās veidotājiem — seansā piedalīsies režisors Igors Linga, scenārija līdzautore un Čikāgas piecīšu dalībniece Lorija Vuda, skaņu režisors Klāvs Siliņš.
Zaļumballes, mājas saieti, dažnedažādas lentes un kasetes – viņu virtuālā klātbūtne daudziem joprojām ir labā atmiņā, jo saistās vai nu ar bērnību, pirmo mīlestību vai kādu notikumu. Skarbajā padomju laikā daudzi latvieši, dzīvodami daudzstāvu mikrorajonu namos, skaļi klausījās „Čikāgas piecīšu” nelegāli iegūtos ierakstus, tādējādi mēģinot spītīgi sacensties ar kaimiņu atskaņoto Allu Pugačovu vai ko citu no tā laika padomju repertuāra. Tā bija piederība Latvijai, nevis padomju tautai. Tās bija alkas pēc brīvības un neatkarības.
„Čikāgas piecīšiem” pašiem nebija ne jausmas par savu milzīgo popularitāti Latvijā. Muzicēšana bija viņu iespēja satikties, apceļot pasauli un visiem kopā brīnišķīgi pavadīt laiku. Tā bija nebeidzama jautrība un piedzīvojumi daudzu gadu garumā. Tikai leģendārajā koncertā Mežaparkā 1989.gadā viņi saprata, ko nozīmē cilvēkiem šeit.
Šajā gadā grupa atzīmē savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Tās dokumentālo filmu „Čikāgas Piecīši. Par mani, draudziņ, nebēdā!” veidojis Mūzikas Video kanāls sadarbībā ar Jura Podnieka studiju.
Režisors — Igors Linga, scenārija autori — Igors Linga, Lorija Vuda, montāžas režisore ‑Sandra Alksne, operators — Igors Linga, skaņu režisori — Anrijs Krenbergs, Klāvs Siliņš, skaņu operators — Klāvs Siliņš, video montāža — Andris Zemītis, producenti ‑Antra Cilinska, Igors Linga.
Filmas garums: 60 min.
Ieejas maksa 2 lati, ID kartes īpašniekiem — 1,50 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 un stundu pirms seansa.
© www.sigulda.lv