No 29. līdz 31. jūlijam jau deviņpadsmito reizi gleznainās Siguldas pilsdrupas kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam –Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem.
Ceturtdien, 28. jūlijā plkst. 15.00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz Siguldas Opermūzikas svētku preses konferenci viesnīcā „Hotel de Rome”, 3. stāvā (Kaļķu ielā 28, Rīgā).
Konferencē būs iespēja tikties ar pasaules un Latvijas augstākā līmeņa māksliniekiem – Maiju Kovaļevsku, Neitanu Ganu (Nathan Gunn, ASV), Jevgeņiju Akimovu (Krievija), Mariju Gorcevsku (Krievija), iestudējuma režisoru Juriju Aleksandrovu (Krievija), u.c. Piedalīsies arī Opermūzikas svētku organizators Dainis Kalns un Rietumu Bankas pārstāvji.
Preses konferences laikā mediji saņems akreditācijas kartes.
Informācijai:
Dainis Kalns, tel. 2911827,
Baiba Bože, tel. 28617480
Mediju akreditācijas jautājumos:
Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, tel. 67970848
© www.sigulda.lv
Sestdien, 23. jūlijā plkst. 16.00, Turaidas pils pagalmu ar brīnišķīgām melodijām pieskandinās Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu simfoniskais orķestris diriģenta Aivara Bunķa vadībā. Orķestris pulcē 40 dažāda vecuma bērnus, kuri kopā muzicē jau trešo gadu.
Šajā nedēļas nogalē noslēdzas Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu jauno muzikantu kopīgā vasaras nometne, kas norisinās Lēdurgā. Tā vainagojas ar koncertu vasaras saules pielietajā vēsturiskajā centrā – Turaidas muzejrezervātā.
Laipni aicināti baudīt brīvdabas simfoniskās mūzikas koncertu Turaidā!
© www.sigulda.lv
Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā no 22. līdz 24. jūlijam notiks Liliju svētki, kuru laikā paredzētas dažādas aktivitātes pieaugušajiem un bērniem — koncerti, kā arī dievkalpojumi.
22.jūlijā plkst.20.00 Liliju svētki tiks atklāti ar Svētbrīdi Krimuldas baznīcā un turpināsies ar brīvdabas kino uz lielā ekrāna, kas sāksies plkst.21.30.
23.jūlijā jau plkst.10.00 strādās amatnieku un mākslinieku brīvdabas tirdziņš. Turpat būs apskatāms brīvdabas ZOO un tiks spēlētas spēles un rotaļas viduslaiku garā. Plkst.15.00 tiks sagaidīti svētceļnieki un notiks kopīgs dievkalpojums, savukārt vakarpusē plkst.19.00 notiks Liliju svētku koncerts, kurā piedalīsies labākais Krievijas ģitārists Ivan Smirnov un tādi pašmāju mākslinieki kā Kaspars Dimiters, Ieva Akurātere, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Zane Šmite, Ilze Grunte, Andris Grunte un Arnolds Kārklis. Pēc pusnakts būs pulcēšanās pie ugunskuriem ar dziesmām, kino un priekšnesumiem.
24. jūlijā Liliju svētki tiks noslēgti plkst.12.00 ar Svētku Dievkalpojumu.
Pasākuma viesiem būs iespēja pārnakšņot speciāli ierīkotā telšu pilsētiņā un ieeja pasākumā par ziedojumiem. Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.krimuldasbaznica.lv vai pa tālruni 26362734.
© www.sigulda.lv
Dienu pirms Jēkabiem, 24. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 16.00, Turaidā notiks Maizes diena, kurā tiks godāta maize, notiks sarunas „No grauda līdz maizes klaipam” ar etnogrāfi Indru Čeksteri, pulcēsies vietējo novadu maizes cepējas un būs iespēja pašiem cept maizi.
Maizes, Jēkaba jeb Saimnieka dienā Turaidā ikvienam būs iespēja iesaistīties pasākuma norisēs, kas notiks četrās daļās, risinot maizes tapšanas gaitu:
– Atved miežus, atved graudus
– Abra mani pabaroja
– Smuks apaļis kukulītis
– Sargies maizīte, nu tevi ēdīs
Par mūsu senču labības novākšanas un maizes cepšanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere, kura savas zināšanas ieguvusi ilgstoša izpētes darba rezultātā, tās apkopojot grāmatā „Mūsu maize.” Ar savām receptēm, pieredzi un gudriem padomiem maizes cepšanā dalīsies Turaidā sabraukušie maizes cepēji no tuvākām un tālākām vietām. Ikviens varēs nobaudīt, kāda kuram maizīte uz Jēkabiem padevusies. Svētkos kopā ar Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopu „Soldanī” neiztrūks arī tautasdziesmas, rotaļas, danči un stāsti par maizes tēmu, kā arī visi varēs iegādāties pašceptu maizi un medu.
Maizes tapšanas ceļu apmeklētājiem iepazīt palīdzēs Turaidas muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstāde, kurā būs apskatāmas dažāda veida abras, baļļas, sieti, lizes, spriguļi un citi mūsdienās reti sastopami darba rīki. Turaidas saimnieces lieliem un maziem ļaus izmēģināt, kā ļaudis pirms tūkstoš gadiem ieguva miltus, beržot graudus ar graudberzi. Uz ugunskura katrs tiks aicināts cept savu Turaidas spēka maizīti un, lai mirklis saldāks, baudīt to ar tikko sviestu šīs vasaras medu.
Maizes diena iezīmē viena cēliena beigas un jauna sākšanos – siena pļauja pabeigta, sākta labības pļaušana. Jēkabu sauc par labu, bagātu maizes vīru, maizes devēju un barotāju. Nākamajā dienā – Annās, jau baudāms pirmais maizes klaips.
Maize ir viens no senākajiem pārtikas produktiem pasaulē, ilgu laiku tas bijis galvenais iztikas avots, tāpēc cilvēki pret maizīti izturējušies ar cieņu visos laikos. Maize ir mājas un ģimenes svētība. Tā salīdzināta ar sauli un māti, kas ir dzīvības simbols. Kopš senseniem laikiem latvieši turējuši godā zemes arāju, labības sējēju, graudu malēju, maizes cepēju un pašu maizi.
Ikviens aicināts godināt veselīgu maizi, satikt dzīves gudrus maizniekus un veicināt maizes cepšanas tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Gaidīsim arī no svētku apmeklētājiem receptes un maizes stāstus!
Una Dimitere
Turaidas muzejrezervāta
Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste
© www.sigulda.lv
Kultūras- mākslas telpā “Siguldas Tornis” no 16. jūlija līdz 14. augustam ir skatāma Voldemāra Gudovska 83 gadu jubilejas darbu izstāde “Baikāla — Amūras maģistrāle”.
Izstādē aplūkojami 17 darbi akvareļtehnikā un grafikā, kas tapuši 1978.gadā komandējumā Baikālā.
Izstādi iespējams aplūkot: piektdienās no plkst. 12.00 – 16.00, sestdienās no plkst. 11.00 – 16.00 un svētdienās no plkst. 12.00 – 16.00.
Visi siguldieši un pilsētas viesi laipni aicināti apskatīt izstādi!
© www.sigulda.lv
Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā, dodot iespēju konkursa otrajā kārtā pieteikt finansiāli mazāk ietilpīgus projektus, potenciāli paplašinot pretendentu loku, portālu “Delfi” informē Kultūras ministrijas pārstāvji.
Projektu iesniegšanas otro kārtu Kultūras ministrija (KM) plāno izsludināt šā gada trešajā ceturksnī, tajā pieejami līdzekļi 1 321 190 latu apmērā.
“Latvijā ir tik daudz vēstures zīmju, pieminekļu, kas gaida, ka tos savedīsim kārtībā. Tie veido Latvijas identitāti, kvalitatīvu vidi mums pašiem, kā arī piesaista kultūrtūristus,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam tiek noteikts ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. Iepriekš tas bija ne vairāk kā 1 999 999 latu un ne mazāk kā 250 000 latu. Nosakot zemāku līdzfinansējuma apmēru, tiek paredzēta iespēja atbalstīt lielāku skatu projektu. KM norāda, ka atbalsta likme tiek saglabāta līdzšinējā apmērā, — līdz 50% no projekta izmaksām nodrošina Eiropas Savienības finansējums, savukārt pārējo — projekta īstenotājs.
Grozījumos precizēts arī nosacījums par projektu attiecināmajām izmaksām, nosakot, ka attiecināmas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas. Ņemot vērā , ka aktivitātes mērķis ir atjaunot tādus privātīpašumā esošus kultūras mantojuma objektus, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, kā arī projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, kurš paredz, ka atjaunotajā kultūras piemineklī var rīkot kultūras un valstiskas nozīmes pasākumus, ir būtiski noteikt, ka aktivitātes atbalsts piešķirams tikai nedzīvojamo ēku un būvju privātīpašniekiem.
Grozījumi MK sēdē tika skatīti atkārtoti, jo, lai tos izsludinātu, bija nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, kas tagad ir saņemts.
© www.sigulda.lv
Sestdien, 16. jūlijā Siguldas pilsētas kultūras nama senioru deju kopa „Sniegarozes”, Siguldas pagasta kultūras nama senioru deju kopa „Preilenes” un līnijdeju grupa „Step by step” dosies uz Api, kur notiks senioru deju pasākums „Vasaras vidū – Vaidavas krastā”. Koncertos tiks dejotas starptautiskā senioru deju repertuāra dejas, kā arī A.Zūkeres, V.Vētras un citu horeogrāfu veidotas dejas.
Vispirms pilsētas centrā plkst.11.00 būs deju grupu iepazīšanās koncerts, pēc kura tiks iepazītas Apes ievērojamākās vietas – Raganu klintis, Elīnas Zālītes muzejs, Dižvītols u.c.
Plkst. 18.00 notiks koncerts „Vasaras vidū – Vaidavas krastā” Apes estrādē. Piedalīsies 13 senioru deju kopas, tai skaitā pasākuma organizatores Edītes Dauškanes Apes tautas nama deju kopa „Vīgrieze”. Savukārt noslēgumā paredzēta ballīte, kurā spēlēs komponists Juris Krūze un Cēsu teātra aktieris Jānis Gabrāns.
Informāciju sagatavoja:
Antra Zūkere
© www.sigulda.lv
Katru jūlija svētdienu no plkst.11.00 līdz 12.00 Siguldas Jaunās pils dārzā, brokastojot kopā ar ģimeni vai draugiem, var ļauties mūzikas valdzinājumam. Būs iespējams dzirdēt Bēthovena un viņa laikabiedru skaņdarbus, kā arī ļauties opermūzikas valdzinājumam.
2008. gadā V Kremerata Baltica festivālā „Jubilate” Siguldas Jaunajā pilī jeb grāfa Johana Georga fon Brauna vēsturiskajā īpašumā, stīgu kvartets „Euphonia” atskaņoja L.van Bēthovena Trio c‑moll, kas veltīts viņa draugam un mecenātam grāfam Braunam, tā atklājot līdz šim unikālu, nezināmu faktu – Bēthovena saiti ar Siguldu. Muzikoloģe, siguldiete Daina Samta, pētot Bēthovena biogrāfiju, īpaši viņa dzīves Vīnes periodu, atklāja vairākus Bēthovena darbus, kas veltīti Braunam un viņa sievai. „Visiem labi zināma Bēthovena draudzība ar Kārli Amendu no Talsiem, bet tagad atklāta arī viņa draudzība ar Rēveles, Smiltenes un Siguldas muižu īpašnieku, Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatoru grāfu Johanu Georgu fon Braunu (1767–1827) un viņa sievu Annu Margarētu fon Braunu. Ar viņiem Bēthovens bija pazīstams no 1796.gada. Vīnes periodā Bēthovens grāfu pārim ir īpaši pietuvojies un īpašā veidā bijis pateicīgs. Par to, ka Bēthovena un grāfa Brauna draudzība bijusi tuva un cieša, liecina vairāki J.G.Braunam veltītie skaņdarbi”, atklāj Daina Samta.
Turpinot Kremerata Baltica festivālā iesākto tradīciju, vēl šīs nedēļas muzikālo brokastu tēma — „Bēthovens un Sigulda”.
Muzikālajās brokastīs 17.jūlijā uzstāsies metālpūšamo instrumentu kvintets ”Live Brass” Jānis Porietis (trompete), Jānis Ivuškāns (trompete, picolo trompete), Ingus Leontjevs (mežrags), Aldis Siņicins (trombons), Ansis Nikolovskis (tuba). Koncertā tiks atskaņota Bēthovena un viņa laikabiedru mūzika.
Pēc Blūza svētkiem 24.jūlijā Pils dārzā muzicēs siguldietis saksofonists, komponists un aranžētājs Artis Gāga un draugi.
Savukārt Opermūzika svētku nedēļā 31.jūlijā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas vokālās nodaļas studente Laima Lediņa. Viņai ir tikai 17 gadu, taču pārsteidzoši agri attīstījusies operas balss — plaša diapazona soprāns viņai ļauj dziedāt operu ārijas. To darot, viņa ir guvusi laurus starptautiskā operdziedātāju konkursā Grāca, radot lielu izbrīnu žūrijā.
Uz tikšanos jūlija svētdienu koncertos un labai noskaņai noderēs līdzpaņemtais cienasts, vai uz vietas esošās kafejnīcas piedāvājums.
© www.sigulda.lv
Svētdien, 3. jūlijā Jūrmalā noslēdzās Nacionālā Blūza konkursa otrā jeb profesionālā kārta. Žūrijas komisija nolēma konkursa finālam izvirzīt 4 Men Band, Chehols, D11 Blues Band un Strong Mint.
Konkursā piedalījās 4 Men Band, Chehols, D11 Blues Band, Double Diese, Ieva Kākule, Strong Mint. Bite’s Blues Band savu dalību atsauca. Katram konkursantam bija jāsniedz 20 minūšu priekšnesums žūrijai un skatītājiem. Tika vērtēta izpildījuma oriģinalitāte un atbilstība žanram, kā arī skatuves tēls un individuālā meistarība.
Jau minēts, ka 23. jūlijā Siguldā notiks II Latvijas Blūza svētki, kuros piedalīsies labākās pašmāju grupas un arī viesi no ārzemēm. Plkst. 14.00 uz Blūza svētku skatuves kāps I Nacionālā Blūza izpildītāju konkursa četri finālisti. Labākajam būs iespēja 2012. gadā piedalīties starptautiskajā konkursā European Blues Challenge, kurā tiksies citu Eiropas valstu Nacionālo blūza konkursu uzvarētāji.
Informācija par konkursu un festivālu – www.bluesfest.lv
Biļetes uz II Blūza svētkiem iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv
Patlaban biļešu cena iepriekšpārdošanā ir Ls 6.99.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Blūza atbalsta biedrība
Tālrunis: 26364759
E‑pasts: lbab@inbox.lv
No 12. līdz 15. jūlijam Krimuldas muižā norisināsies vasaras seminārs „Celaiņu aušana un adatas pinuma adījumi”, kurā aicināti piedalīties visi interesenti.
2010. gada nogalē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (tagad — Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs) sadarbībā ar Siguldas pagasta kultūras namu projekta „Tradicionālo prasmju skola” ietvaros organizēja semināru, kurā tika apgūta celaiņu aušanas tehnikas pamati.
Interese par seno aušanas tehniku bija liela, tādēļ Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķas mākslas studija „Vīgrieze” uzrakstīja projekta pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fondam par vasaras semināra „Celaiņu aušana un adatas pinuma adījumi” organizēšanu. Valsts kultūrkapitāla fonds šo projektu finansiāli atbalstīja, piešķirot 600 latus.
Semināra dalībnieku uzdevumi būs iemācīties un nostiprināt celaiņu aušanas prasmi, apgūt adatas pinuma tehniku, iegūt izpratni par celaiņu un adatas pinuma adījumu vēstures un attīstības gaitu Latvijā. Seminārā aicināti piedalīties Tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, kā arī jebkurš interesents, kuru interesē šādu prasmju apgūšana.
Praktisko nodarbību vadītāji un lektori būs autoritātes šajā jomā — dr.hist. Anete Karlsone (Celaines un adatu pinuma adījumi etnogrāfijā un to izmantošana mūsdienās), skolotāja Inese Krūmiņa (Celaiņu rakstu zīmēšana un rakstu kompozīcija, celu aušana), 1982.g. Kanādā izdotās grāmatas „Latviešu jostas un celaines” autore Lilija Treimane (Latviešu jostas un celaine, celaiņu aušana), seno tērpu darinātāja Madara Briede (Adījumi adatas pinuma tehnikā).
Dalības maksa par dienu: fiziskai personai – 2 lati, juridiskai personai – 4 lati. Piedāvājam arī nakšņošanu par 7 latiem/ naktī, kā arī brokastis – 2 lati , pusdienas – 3 lati, vakariņas – 3 lati.
Pieteikšanās un sīkāka informācija pie TLMS „Vīgrieze” vadītājas Iritas Lukšo, tālr.: 26597372, e‑pasts: lukso@apollo.lv.
Informāciju sagatavoja:
Arisa Pastuhova
Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja
Tel. 26432269
© www.sigulda.lv
9.jūlija pēcpusdienā no plkst.15.00 – 18.30 Turaidas muzejrezervātā Dainu kalnā notiks folkloras svētki ”Deju raksti Dainu kalnā”, kuros piedalīsies folkloras kopas no četriem Latvijas novadiem un Rīgas, kā arī viesi – jauniešu deju grupa ”Georgia” no Ahmetas (Gruzija).Svētku galvenā ideja ir popularizēt tautas tradicionālās dejas, īpaši akcentējot dažādo novadu deju savdabību un dažādību,kā arī piedāvāt iespēju sabiedrībai aktīvi pavadīt savu brīvo laiku, kopā dejojot senajā līvzemē – Turaidā.
Lai popularizētu tradicionālās dejas pamatprincipus, prasmes un estētiku pirms koncerta 9.jūlijā plkst.13.30 muižas pārvalndieka jaunās dzīvojamās mājas konferenču zālē notiks tradicionālās dejas meistarklase, kuru vadīs folkloras deju kopas ”Dandari” vadītāji Ilmārs Pumpurs un Dace Circene. Meistarklasē laipni aicināts piedalīties ikviens, kam interesē tradicionālais kultūras mantojums, īpaši aicināti deju kolektīvu vadītāji un dalībnieki!
Dainu kalnā vairāk nekā 25 gadu garumā par tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu tēlnieka Induļa Rankas radīto skulptūru ielokā biežāk vēstījušas folkloras kopu izdziedātās tautasdziesmas. Šogad svētkos godā tiks celta tradicionālā deja, kas ir folkloras žanrs, kas caur deju rakstiem apliecina tautas vitalitāti, atklāj savstarpējo pašcieņu un vienkāršības pievilcīgumu. Koncerta otrajā daļā notiks kopīga sadancošana, kurā ikviens varēs apgūt tradicionālās dejas, smeļot enerģiju un gūstot dejotprieku. Koncertā piedalīsies Rīgas folkloras deju kopa „Dandari”, Jelgavas folkloras kopa „Dimzēns”, Valkas folkloras kopa „Sudmaliņas”, Saldus folkloras kopa „Medainis”, Preiļu Valsts ģimnāzijas jauniešu folkloras kopa „Rūtoj”, Siguldas folkloras kopa „Senleja” un Ahmetas jauniešu deju kopa „Georgia” no Gruzijas. Folkloras svētkus finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
No 1.–10.jūlijam Krimuldas muižas Ratnīcā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vasaras plenēra izstāde „Karsts. Zaļš.”.
Izstāde skatāma katru dienu no plkst.12.00 – 16.00.
© www.sigulda.lv