Gleznošanas studija „Dzeltenā Dzeņa Ordenis” aicina pieteikties dalībniekus, kas vēlas mācīties gleznot un zīmēt. Nodarbības notiks labiekārtotā studijas darbnīcā Pils ielā 16. Pirmā studijas dalībnieku kopā sanākšana notiks 5. septembrī.
Studijā darbojas dažāda vecuma dalībnieki – tas ir kolektīvs, kurā ikviens var piepildīt savus sapņus. Nodarbības būs noderīgas gan iesācējiem, gan tiem, kam jau ir priekšzināšanas zīmēšanā un gleznošanā. Nodarbības vadīs smilšu mākslinieks, interjerists, dizaineris un scenogrāfs Elmārs Gaigalnieks. Studijā „Dzeltenā Dzeņa Ordenis” siguldieši mācās gleznot kopš 1992. gada un plānots, ka studija šogad pārtaps par biedrību un regulāri rīkos izstādes un dažādus pasākumus.
Papildus informācija un pieteikšanās pa tālruni 29991642.
Turaidas muzejrezervātā svētdien, 28. augustā, no plkst.13.00 līdz 16.00 notiks Līvu diena, kuras laikā skanēs līvu valoda un dziesmas, tiks vadīta interaktīva ekskursija „Sateseles mantinieki”, kas iepazīstinās ar Vidzemes līvu kultūras mantojumu, kā arī būs tradicionālo līvu ēdienu tirdziņš un baudāmas kurzemnieku žāvētās butes jeb lestes. Pateicoties Siguldas novada pašvaldības finansiālam atbalstam, par svētku noskaņu gādās Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis „Laula”.
Turaidas muzejrezervātā vairāku gadu desmitu laikā izveidojusies tradīcija augusta pēdējo svētdienu veltīt līvu, īpaši Vidzemes līvu kultūrvēsturei. Arī šogad 28.augustā Turaidā pulcēsies līvu kultūras mantojuma popularizētāji, lai kopīgi sabiedrībai vēstītu par Latvijas otras pamattautas kultūras vērtībām. Turaidā svētku laikā tiks eksponēta Turaidas muzejrezervāta izstāde „Sateseles mantinieki”, Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa piedalīsies ar vēstījumu „Metsepoles lībieši un viņu pēcteči”, muzejrezervāta galvenā speciāliste Ligita Beitiņa vadīs īpašu ekskursiju ar uzdevumiem pa ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kutlūrvēsturē”, kuras laikā ikviens varēs parādīt atjautību un zināšanas par senvēsturi. Par līvu tautas šī brīža aktualitātēm stāstīs līvu savienības valdes priekšsēdētājs Dāvis Stalts. Dziesmas līvu valodā dziedās Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis „Laula”, kura nosaukums tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē „dziesma”. Ansamblis vadītājas Dzintras Tauniņas vadībā darbojas jau 11 gadus un šajā laikā kuplinājis daudzus līvu svētkus Kurzemē un Rīgā, kā arī piedalījies folkloras festivālā Slovākijā.
Vidzemes līvu mantojumu varēs iepazīt pastāvīgajās muzeja ekspozīcijās un īpaši Līvu dienai veidotajā izstādē „Sateses mantinieki”. Tās veidošanā izmantotiTuraidas muzejrezervāta krājuma un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli. Izstāde sniegs ieskatu par Sateseles līviem un viņu pēctečiem, kas minēti Siguldas pilsnovada vaku grāmatās un baznīcas draudzes grāmatās. Viens no izstādes mērķiem ir atklāt bijušā Sateseles līvu novada nezināmas vēstures lappuses, rosināt siguldiešu interesi par pagātni un vedināt apzināties sevi par novada kultūras mantiniekiem. Izstāde sniegs ieskatu Sateseles līvu kultūras mantinieku – Siguldas zemnieku un amatnieku dzimtu vēsturē, gan būs kā pamudinājums iedzīvotājiem veidot savu dzimtu ciltskokus.
Līvu dienu Turaidā atbalsta arī Rīgas brīvostas pārvalde un Līvu Fonds, nodrošināt iespēju līvu tautas pārstāvjiem apmeklēt Turaidu.
Informāciju sagatavoja
Anda Skuja,
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr. 26752142
No 19. līdz 21.augustā Siguldas novada Siguldas pagasta pūtēju ansamblis „Sigulda” Jāņa Raslava vadībā piedalīsies VII Starptautiskajā pūšamo instrumentu festivālā „Taures skan” Igaunijā, Tartu.Tas ir festivāls cilvēkiem, kuri mīl un spēlē dažādus pūšamos un sitamos instrumentus.
Pateicoties diriģentam Jānim Raslavam par ieguldīto darbu ansambļa izaugsmē un daudzu gadu veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Tartu profesionālā pūtēju orķestra diriģentu Margusu Kasemaa, kolektīvs tiek aicināts uzstāties kopā ar labākajiem igauņu pūtēju orķestriem un bigbendiem, kā arī ciemiņiem no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Polijas un Baltkrievijas. Koncertprogrammai izvēlēti ārzemju un latviešu autoru skaņdarbi ansambļa sastāvam – metāla pūšamajiem instrumentiem un divām pikolo flautām.
Pūtēju ansambļa ”Sigulda” sastāvā darbojas 17 mūziķu no Mālpils, Rīgas, Inčukalna, Vangažiem un Siguldas, ar savu muzicēšanu radot labu garastāvokli ikvienam klausītājam, jo kolektīvs izpilda speciāli ansambļa sastāvam aranžētu populāru svētku mūziku.
Informāciju sagatavoja
Baiba Bože
Siguldas pilsētas kultūras nams Siguldas novada iedzīvotāju ID karšu īpašniekiem piedāvā iegādāties biļetes ar atlaidēm uz augusta un septembra pasākumiem.
26.augustā plkst. 22.00 Siguldas pilsdrupu estrādē notiks šīs vasaras pēdējā ballīte kopā ar grupām „Bet Bet” un „Virga Hard Orchestra”. Ieejas maksa 3 lati, pasākuma dienā 4 lati. ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļetes līdz 21.augustam, biļešu cena 2,50 lati.
29.septembrī plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā notiks izrāde bērniem un skolēniem „Tāltālā meža varonis”. Ieejas maksa 2,50 lati, kolektīviem pieteikumiem 2 lati. ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļetes līdz 25.septembrim, biļešu cena 2 lati.
14.augustā no plkst.12.00 – 16.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Vidzemes sētā notiks pēdējais „Novadu dienu Rīgā” pasākums – Vidzemes diena. Tajā varēs piedzīvot gandrīz īstas kāzas pēc senām vidzemnieku ieražām.
Katrā novadā kāzu rituāls ir nedaudz atšķirīgs. Vidzemnieku kāzu godos būs iespēja redzēt precības, derības, izdevas, līgavas vešanu un sagaidīšanu, līdzināšanu, mičošanu, veltīšanu, apdziedāšanos un sadancošanu.
Līgava un līgavainis, dižvedēji, vakaraiņi, panāksnieki, kūjnieki un citi kāzu norisēs iesaistītie būs Vidzemes folkloras ansambļu dalībnieki.
Vidzemes dienā piedalīsies 17 Vidzemes folkloras kopas – Lēdurgas PUTNI, Siguldas SENLEJA, Vidrižu DELVE, Madonas VĒRTUMNIEKI, Kokneses URGAS, Valkas SUDMALIŅAS un NĀBURGI, Ogres ARTAVA, Dikļu ENDZELĪTE, Amatas ORE, Rencēnu ROTA, Lejasciema SMARŽO SIENS, Jaunlaicenes PUTNIS, Atašienes VĪRAKSNE, Salacgrīvas CIELAVA, Saulkrastu DVĪGA, Jērcēnu MEŽĀBELE un Lizuma lauku kapela.
Kā jau „Novadu dienās Rīgā” ierasts, arī Vidzemes dienā amatnieki demonstrēs dažādas prasmes un darinājumus, ko varēs iegādāties Zaļajā tirdziņā. Būs iespēja nogaršot arī Ziemeļvidzemes un kaimiņu – igauņu tradicionālos ēdienus un dzērienus, kaņepju sviestu, ķirbju sulu, kā arī Lizuma saimnieču ceptās mājas kūkas.
„Novadu dienas Rīgā” rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Šogad notikuši jau četri „Novadu dienu Rīgā” pasākumi. Pavasarī rīdzinieki svinēja Ūsiņa dienu; latgalieši dziedāja Marijas dziesmas un rādīja pavasara darbus. Kurzemnieki ielīgoja Jāņus, savukārt zemgalieši jūlija nogalē godināja saimniekus un saimnieces.
Informāciju sagatavoja
Inga Bika,
KNMC komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
67228985
inga.bika@knmc.gov.lv
Ekspozīcijā demonstrēs, mākslinieka Jāņa Anmaņa 2006.gada 14.augustā fiksēto, Krimuldas muižas Baltās Dāmas parādīšanos no muižas skursteņa. Ja paveiksies, šo parādību varēs vērot ikviens!
Uz pasākumu tiek aicināti fotogrāfi Krimuldas muižas parādību iemūžināšanai, jo 1.septembrī notiks šo fotogrāfiju konkurss, balva – izturēts Krimuldas muižas vīns. Pasākuma laikā ikviens varēs degustēt Krimuldas muižas vīnu
Siguldas opermūzikas svētku rīkotājam ārstam Dainim Kalnam tiks piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas kultūras dzīves bagātināšanā un daudzgadējo Siguldas Opermūzikas svētku organizēšanā. Atzinības rakstu Dainim Kalnam pasniegs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Jau ziņots, ka šogad norisinājās XIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, kas uz Latviju atveda Eiropā un pasaulē plaši pazīstamus operas māksliniekus. Īpašu šarmu svētkiem piešķir tas, ka operas iestudējumi un koncerti notiek atklātā estrādē zem jumta, uz lieliski saglabājušās viduslaiku arhitektūras pieminekļu un iespaidīgu dabas skatu fona.
© www.sigulda.lv
Kultūras ministrija (KM) no 2011.gada 1.septembra līdz 1.oktobrim izsludina otro kārtu konkursā uz ERAF finansiālo atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanai un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvai izmantošanai. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt tādu kultūras pieminekļu saglabāšanu, pieejamību sabiedrībai un sociālekonomisku izmantošanu, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas. Aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt juridiska vai komercreģistrā reģistrēta fiziska persona, kuras īpašumā ir kultūras piemineklis.
KM jau informēja, ka ir panākusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā, dodot iespēju konkursa otrajā kārtā pieteikt finansiāli mazāk ietilpīgus projektus, potenciāli paplašinot pretendentu loku.
Kopējais konkursa otrajā kārtā šim mērķim pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 1 321 190,99 lati. Noteikumi paredz, ka aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam tiek noteikts ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. Iepriekš tas bija ne vairāk kā 1 999 999 latu un ne mazāk kā 250 000 latu.
Nosakot zemāku līdzfinansējuma apmēru, tiek paredzēta iespēja atbalstīt lielāku skaitu projektu. Atbalsta likme saglabāta iepriekšējā apmērā, — līdz 50% no projekta izmaksām nodrošina Eiropas Savienības finansējums, savukārt pārējo – projekta īstenotājs. Precizēts arī nosacījums par projektu attiecināmajām izmaksām, nosakot, ka attiecināmas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas. Ņemot vērā , ka aktivitātes mērķis ir atjaunot tādus privātīpašumā esošus kultūras mantojuma objektus, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, kā arī projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, kurš paredz, ka atjaunotajā kultūras piemineklī var rīkot kultūras un valstiskas nozīmes pasākumus, ir būtiski noteikt, ka aktivitātes atbalsts piešķirams tikai nedzīvojamo ēku un būvju privātīpašniekiem.
Ministru kabineta noteikumus Nr. 675 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3. aktivitāti „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā””, projekta iesnieguma veidlapu, veidlapas aizpildīšanas metodiku un darbības plāna sagatavošanas metodiku kultūras mantojuma objektam var saņemt KM Rīgā, Antonijas ielā 9, 2.stāvā vai lejupielādēt KM mājas lapas sadaļā „ES struktūrfondi”.
Projektu iesniegumus KM pieņem no 2011.gada 1.septembra līdz 1.oktobrim. Projektu iesniegumus var iesniegt, ierodoties personīgi darba dienās no 8:30 – 12.00 un no 12:30 – 17:00 K.Valdemāra ielā 11 a, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā, nosūtot pa pastu uz adresi: Kultūras ministrija, K.Valdemāra iela 11 a, Rīga, LV-1364, kā arī sūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts@km.gov.lv elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu.
Jautājumus par aktivitātes otrās kārtas nosacījumiem sūtīt uz e‑pastu: pasts@km.gov.lv
Lai informētu potenciālos projektu iesniedzējus, KM š.g. 18.augustā plkst.11:00, „ES mājā”, Rīgā (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāva zālē) organizē informatīvo semināru „Atbalsta iespējas 3.4.3.3.aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ietvaros”. Interesentus aicinām pieteikties līdz š.g. 15.augustam, aizpildot pieteikuma anketu un nosūtot to uz e‑pastu: Evija.Nikolajeva@km.gov.lv
Informācijas avots:
Kultūras ministrija
© www.sigulda.lv
Pagājušās nedēļas nogalē Siguldā, viesnīcā „Ezeri” notika latviešu trimdas organizācijas „ELJA50” (Eiropas Latviešu jauniešu apvienības) kongress, kurā tika apspriestas sabiedriski aktuālas tēmas par sabiedrības saliedēšanu, Latvijas nacionālo identitāti un Latvijas tēlu pasaulē.
Kongresa ietvaros, svētdien, 31.jūlijā, tika atklāta jauna interneta izstāde „Latviešu pēdas pasaulē”, ko var apskatīt interneta vietnē http://pedas.lapamuzejs.lv. Interneta izstādi veido seši stāsti, kas atklāj latviešu izceļošanu dažādos laikos un uz dažādām zemēm. Izstādi ar „Latviešu Fonda” un „Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda” atbalstu sagatavojusi biedrība „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”.
Viens no izstādes stāstiem ir saistīts ar Siguldu un te dzīvojošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru bērnība un dzimtas saknes meklējamas Baškīrijā – zemē, kas atrodas Urālu kalnu piekājē, Eiropas malā, Krievijas vidū.
Siguldā mūsdienās dzīvo vairākas ģimenes (Ermansoni, Verneri, Skujiņi, Andži, Bērziņi, Rozenbergi u.c.), nu jau 3.–4. paaudzē, kuru senči, sākot ar 19. gadsimta otro pusi, brīvprātīgi izceļoja no Baltijas uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkamas vai izrentējamas par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotājiem nepieejamu cenu.
Pēc Otrā pasaules kara daudzi Baškīrijā dzimušie latvieši izmantoja iespēju atgriezties savā senču dzimtenē. Siguldā ieradās vairākas ģimenes, lai līdzīgi kā viņu senči no jauna sāktu savu dzīvi. Viens no Baškīrijas siguldiešiem ir arī astoņdesmitpiecgadīgais Ēvalds Inspēters, caur kura dzīvesstāstu izstādē tiek atklāta latviešu dzīve zemnieku kolonijā Baškīrijā, kad galvenie apavi gan darbā, gan atpūtā savulaik bija no liepu lūkiem gatavotas vīzes. Baškīrijas latviešu stāsta centrālais priekšmets ir Ēvalda pītās vīzes, kas, no vienas puses, vēsta par latviešu dzīvesveidu teju 3000 km tālumā no Latvijas. No otras puses, vīzes atklāj tā laika latviešu nodarbošanos, kad viens no ienākumu avotiem latviešu saimniecībās līdzās biškopībai, zemkopībai un lopkopībai bija liepu lūku un vīžu gatavošana un pārdošana tirgos. Interneta izstādē ievietota arī videointervija ar Ēvaldu Inspēteru, kurš demonstrē vīžu pīšanu — prasmes, ko mūsdienās prot vairs tikai retais.
Ar izstādi „Latviešu pēdas pasaulē” topošais muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” turpina iepazīstināt sabiedrību ar jutīgu un aktuālu tēmu – izceļošanu, apskatot to no vēsturiskās perspektīvas. Arī turpmāk tiks piedāvātas dažādas izstādes un projekti, kas saistīti ar latviešu izceļošanu un dzīvi citās zemēs www.lapamuzejs.lv.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola
© www.sigulda.lv
Siguldas pilsdrupu estrādē 2.septembrī plkst.19.00 notiks Laura Reinika koncerts, no kura ienākumi tiks novirzīti bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Cerību spārni” projekta — Kopienas “Cerību sēta” (Camphill tipa ciemata), kurā dzīvos un būs nodarbināti jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem, īstenošanai.
Iegādājoties biļetes uz koncertu Jūs arī no savas puses sniegsiet personisko ieguldījumu — piepildīsiet ģimeņu nākotnes sapni, kurās ir bērni un jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Kopiena šiem jauniešiem būtu iespēja dzīvot pilnvērtīgu un cilvēkcienīgu dzīvi.
Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē http://www.bilesuparadize.lv
Plašāka informācija par projektu mājas lapā http://www.ceribusparni.lv vai zvanot pa tālruni 26371923 Evai.
Jau iepriekš pateicamies par atbalstu!!!
Informāciju sagatavoja:
Biedrība „Cerību spārni”
© www.sigulda.lv
Svētdien, 24. jūlijā, Turaidā norisinājās Maizes diena, kurā kopā ar etnogrāfi Indru Čeksteri un Turaidas muzejrezervāta speciālistiem varēja izzināt maizes tapšanas procesu — no grauda līdz pat maizes klaipam, kā arī izcept un ar medu nobaudīt savu Turaidas spēka maizīti.
Maizes stāstu iepazīt palīdzēja muzeja krājuma etnogrāfisko priekšmetu un tekstiliju izstāde, bet ar padomiem un pieredzi maizes cepšanā dalījās maiznieki no Vidzemes. Turpat – tirdziņā, varēja iegādāties kā maizi, tā arī medu un bišu maizi, māla traukus un citus vietējos produktus. Vidzemnieku stāstus papildināja latgaliešu dziesmas un danči, ko piedāvāja bērnu un jauniešu Briežuciema folkloras kopa „Soldanī”. Paldies visiem par piedalīšanos!
Mēs varam būt lepni, ka Latvijā maizes cepšanas tradīcijas ir dzīvas, sastopami meistari, kuri prot izcept īstu rudzu maizi un nodod šīs prasmes arī nākamajām paaudzēm.
Lai galdā vienmēr būtu maizīte – mīksta, garšīga un sātīga!
Pasākuma foto galeriju skatīt šeit.
Informāciju sagatavoja:
Una Dimitere
TMR krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste
© www.sigulda.lv
Sestdien, 23. jūlijā Blūza svētkos Siguldā noslēdzās I Nacionālais Blūza konkurss. Finālā piedalījās 4 Men Band, Chehols, D11 Blues Band un Strong Mint.
Katram konkursantam bija jāsniedz 20 minūšu priekšnesums žūrijai un skatītājiem. Tika vērtēta izpildījuma oriģinalitāte un atbilstība žanram, kā arī skatuves tēls un individuālā meistarība. Žūrijas darbā piedalījās arī festivāla viešņa no Čikāgas Peaches Staten. Žūrijas komisija saskaņā ar konkursa nolikumu un vadoties pēc vērtēšanas kritērijiem par konkursa uzvarētājiem pasludināja grupu Chehols.
Latvijas Blūza atbalsta biedrības sarūpēto balvu — vintage mikrofonu uzvarētājiem pasniedza Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Saskaņā ar konkursa nolikumu Chehols 2012. gada 16.–17. martā pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā European Blues Challenge, kurā tiksies citu Eiropas valstu Nacionālo blūza konkursu uzvarētāji.
Informācija par konkursu un festivālu – www.bluesfest.lv
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Blūza atbalsta biedrība
E‑pasts:lbab@inbox.lv
© www.sigulda.lv