Berlīnē starptautiska mūzikas festivāla ietvaros Kremerata Baltica uzstājās kopā ar vācu čellistu Nikolasu Altštedu (Altsteadt), atskaņojot L.Sumeras, A.Salinena, K.Nīlsena, J.Haidna un V.A.Mocarta skaņdarbus. „Berlīnes festivāla viesi līdzās Kremerata Baltica orķestrim šogad bija arī čellists Miša Maiskis, klarnetiste Šarona Kāma, vijolnieki Mihaels Seklers, Vadims Repins, Londonas Mocarta trio, pianists Dāvids Kadū (Kadouch) un citas slavenības. Berlīnes festivāls notika jau 15.gadu, un tam raksturīga simbioze – mūzika, māksla, kulinārija,“ pastāstīja orķestra Kremerata Baltica direktore Ingrīda Zemzare.
Viņa atgādina, ka arī Kremerata Baltica šogad svin savu 15.jubileju, un jau 5.jūlijā sāks savu festivālu mājās – Siguldā un Rīgā. Septiņos festivāla koncertos skanēs Jubilejas serenādes ar Gidonu Krēmeru, Mario Brunello, Daniilu Trifonovu, Joanu Malvicu, Ingu Kalnu, Reini Zariņu un Kremerata Baltica solistiem.
Festivālam izvēlētajā programmā skanēs V.A.Mocarta, L.Bēthovena, M.Veinberga, V.Valtona, A.Šnitkes, P.Vaska un citu komponistu mūzika. Kamermūzikas maratona muzikālais centrs būs Gidona Krēmera un jaunās pianisma zvaigznes Daniila Trifonova saspēle koncerta pirmajā daļā, kā arī komponista Artura Maskata cikls „Venēcijas rindas“ soprānam un klavieru kvartetam, kas saņēma „Lielās Mūzikas balvu 2011“ nominācijā Gada jaundarbs.
„Mūsu jubilejas festivālam ir trīs galvenās tēmas: fantāzijas un serenādes, iepazīšanās ar Mečislavu Veinbergu un Baltijas mūzika. Visos laikos komponisti ir izklaidējušies, rakstot fantāzijas un serenādes. Un tomēr atrodas tādi skaņraži, kas tajās ieliek vairāk nekā tikai „ūdens mirgošanu“. Mečislava Veinberga mūzika dzīvojusi sava dižā laikabiedra Šostakoviča ēnā. Laikam ejot un tuvāk iepazīstot šo lielisko komponistu, redzam, ka viņš ir daudz vairāk nekā tikai ēna: viņam ir savs rokraksts un sava nozīmīga balss.Baltijas komponistu darbi ir Kremeratas īpašais zīmols, un arī šogad savu jubileju svinēsim kopā ar Jozapaiti, Vasku, Braunu, Maskatu. Laipni lūgti ciemos!“ aicina Gidons Krēmers.
Lasītāju ievērībai — no 2. ‑9 jūlijam Jūdažu bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta no plkst.12.00–16.00.
Informāciju sagatavoja:
L. Zīverte
No 6.jūlija līdz 2.augustam Siguldas kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” būs apskatāma Lienes Straupes un Initas Straupes izstāde „Sastingusī dzīvība”, kurā satiksies fotogrāfija un sudrabs, divi dažādi materiāli, kurus vieno darbu autores un viņu idejas. Kāda būs ziemas un vasaras tikšanās saulainajā „Tornī”?
Liene Straupe ar savām fotogrāfijām vēlas dot telpu mieram un nenomākt izstādes apmeklētāju, bet caur ziemīgo salu pasniegt vasarīgu vieglumu. Mirklīgu elpu. Lienei fotogrāfija nav tikai informāciju nesošs mēdijs, bet gan audekls, un matērija ir palete.
Rotu mākslinieces Initas Straupes darbos ir iemūžinātas skaistākās pavasara un vasaras dabas formas. Sudrabā atplaukst krāšņākie ziedi.
Liene un Inita Straupes ir siguldietes. Liene pašlaik studē fotomākslu Minervas Mākslas akadēmijā Groningenā, Nīderlandē, un šī ir viņas debijas izstāde Latvijā. Savukārt Inita ir Baltu Rotu dizainere, savās rotās saistot pagātni ar tagadni, piedāvājot valkātājiem tradīcijām bagātas rotas mūsdienīga veidolā, kā arī radījusi vairākas moderno rotu kolekcijas, zināmākā no tām – rožu motīvi rotās Turaidas Rozei veltītajā kolekcijā „Smagā Romantika”. Šai izstādei par godu tapa pavisam jauna un neredzēta rotu kolekcija.
Izstādi iespējams apskatīties trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās no plkst.12.00 — 16.00, sestdienās no plkst.11.00 – 16.00. Izstādi iespējams apskatīt arī ārpus darba laika, zvanot pa tālruņiem 29218240 vai 29222099.
Šogad uzsākta līdzdalība ES finansētā projektā „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu”. Līdz šim esam akcentējuši notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūru daudzveidību un vietējo ekonomiku, bet mazāk esam vērtējuši ietekmi uz vidi.
Otrdien uz sarunu Siguldas pils kompleksā tika aicināti reģionālie mediji, lai informētu par šī projekta aktualitātēm un rosinātu medijus līdzdarboties sabiedrības izglītošanā.
Projekta ietvaros partnerību veido gan pašvaldību, gan valsts un privātā sektora ieinteresētās personas, universitāšu un uzņēmējdarbības atbalsta centri, kas ir saistīti ar pasākumiem un festivāliem dažādos veidos. 12 partneri apmainās ar labo praksi un gūst pieredzi dažādos festivālos Eiropā.
Vietējā mērogā svarīgi darboties partnerībā ar izglītības iestādēm sabiedrības izglītošanā un ar pakalpojuma sniedzējiem festivālu un pasākumu apkalpošanā.
2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Sigulda kā oficiālais partneris piedāvās pasākumus gan dabas vidē, gan kultūrvēstures objektos. Tieši tāpēc šī tēma jāaktualizē un nopietni jāstrādā, lai saglabātu, pārvaldītu un attīstītu kultūras mantojumu. Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un pārvaldības modeļa izstrāde ir pirmais solis ceļā uz kopīgu rīcību un ilgtspējīgu praksi, lai aizsargātu un veicinātu kultūras mantojumu.
Šobrīd esam pirmie Latvijā , kas uzsāk domāt par notikumu rīkošanu teritorijā ar „nulles ietekmi”.
„Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ir projekts, kura mērķis ir apmainīties ar pieredzi un, balstoties uz gūtajām atziņām, izstrādāt kopīgu metodoloģiju, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un kultūras mantojumu.
Gleznotājs Jānis Puriņš ir vairāk nekā 2000 darbu autors, no kuriem jaunākos 17 izstādīs gleznu izstādē „Ainavas” Jūdažu Sabiedriskajā centrā. Izstāde būs skatāma no 22.jūnija līdz 13.jūlijam, darba dienās no plkst.9.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja bez maksas.
Izstādes atklāšana notiks 22. jūnijā, plkst. 17.00 un, lai nokļūtu uz atklāšanas pasākumu tiek organizēts transports. Autobuss visus interesentus uzņems stāvlaukumā pie viesnīcas „Sigulda” un ceļā uz Jūdažu Sabiedrisko centru dosies plkst.16.30, pēc pasākuma autobuss nogādās pasažierus atpakaļ uz Siguldu.
Jānis Puriņš ir dzimis Siguldā 1952.gadā, mācījies Siguldas 2.vidusskolā un Siguldas Mākslas skolā. Mākslinieka radošā darbība sākusies 1976.gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas kultūras namā par mākslinieku/noformētāju/dekoratoru.
No 1980. — 1987.gadam mācījies Maskavas mākslas universitātē ar novirzienu – glezniecība-stājas grafika, pie profesora Grohotova, paralēli tam, Rīgā mācījies studijā „Kolorīts” pie vadītāja H. Blunava.
Jānim patīk strādāt akvareļglezniecībā, pakāpeniski iepazīstot arī eļļas, guašas un tempera materiālu, gleznojis dabas ainavas, kluso dabu un portretus.
1985. gadā Siguldas pagasta kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas (Maskavā, Kaļiņingradā, Murmanskā).
16. jūnijā grupa no Latgales „Baltie lāči” aicina uz Muzikālo Kurtuvi, lai kopīgi radītu jautru atmosfēru, balsī dziedātu līdzi un labi atpūstos draugu kompānijā.
Dodies uz Muzikālās Kurtuves mājas lapu, atbildi uz konkursa jautājumu un laimē ielūgumu 2 personām uz grupas “Baltie lāči” koncertu 16.jūnijā.
Grupa „Baltie lāči” par sevi: „Ir baltie lāči, kas dzīvo Ziemeļpolā, bet tie neesam mēs. Mēs esam tie, kas no Latgales! Mēs joprojām esam jauni, par mums joprojām dzird gan labu, gan ne tik labu, gan arī neiespējamo. Mēs spēlējam nenoteiktu stilu: kas patīkami skan, tas tautā atskan, un galvenais, lai pie galda visi varētu dziedāt līdzi. Bet ja šo stilu vajadzētu kaut kā nodefinēt, tad mēs to sauktu par šlāgerpoproku (ideja rezervēta un stils pieder vienīgi mums!).”
Ieejas biļete uz koncertu līdz plkst.22.00 – 3 lati, pēc plkst.22.00 – 4 lati. Galdiņu rezervāciju var veikt, zvanot pa tālruni 26616997
Latvijas Dabas muzeja ceļojošajā izstādē „Daba krāso” Siguldas novada bibliotēkas Izstāžu telpā var iegūt plašu informāciju par seno prasmi – dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Apmeklētāji var apskatīt augos krāsotu dziju paraugus un audumus. Interesentiem ir iespēja noskatīties videofilmu par krāsošanas gaitu.
Izstādē „Daba krāso” centrālā vieta atvēlēta Latvijā bieži sastopamiem augiem, kurus var ērti savākt un izmantot dziju krāsošanā. Par augiem pieejami informatīvi materiāli, drogas sausā veidā, kā arī krāsoti dziju paraugi ar meistaru komentāriem.
Lai iepazīstinātu ar krāsošanas procesa gaitu, pieejama speciāli izstādei gatavota videofilma, kuras autore ir topošā operatore Zane Pērkone. Filmā meistare Anete Karlsone rādīs tradicionālo krāsošanas veidu ar Latvijā bieži sastopamas augu sugas – ziemeļu madaras (Galium boreale) – sakneņiem.
Izstādē var apskatīt Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķās mākslas (TLM) studijas“Vīgrieze” audēju Iritas Lukšo, Ārijas Slavinskas un Ilzes Brinkmanes darinātās segas, lakatus, dvieļus un rotaļlietas, kas austas ar augos krāsotām dzijām.
Izstāde apskatāma līdz jūnija beigām.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Mākslas akadēmijas veiksmīgai sadarbībai, jau otro gadu Siguldas novadā noris studentu vasaras plenērs, kura mērķis ir rosināt jauniešos aktivitāti, radošumu un sniegt iespēju iegūt jaunu pieredzi.
Kopš šī gada 23.maija jaunie mākslinieki glezno Siguldu un tās apkārtni. Plenērā piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības, Grafikas un Modes nodaļas studenti, kā arī studenti no apmaiņas programmas „Erasmus”.
Piektdien, 15.jūnijā plkst.17.00 Kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” piektajā stāvā tiks atklāta jauno mākslinieku darbu izstāde „Mākslas studijas plenērā”, kurā būs redzami Siguldā tapušie darbi, kurus radījuši: Elīna Brasliņa, Katrīna Čemme, Kristaps Ancāns, Laura Kaktiņa, Dagne Ventiņa, Madara Neikena, Dārta Stafecka, Peeter Maimik (Igaunija), Mētra Saberova, Dorota Ritter (Polija), Valters Kristbergs, Margrieta Dreiblate, Amanda Ziemele, Rolands Briedis, Sabīne Zoltnere, Emīls Linga.
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu plenērs Siguldā norisinās projekta „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” ietvaros, kurā Sigulda ir Rīgas sadarbības partneris.
Izstāde atvērta no 15. līdz 29.jūnijam trešdienās, ceturtdienās no plkst.12.00 līdz 14.00, piektdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 16.00, sestdienās no plkst.12.00 līdz 16.00.
No 8. jūnija līdz 22. jūlijam Cēsu izstāžu namā skatāma Vidzemes novada tautas lietišķās mākslas izstāde.
Ekspozīcijā skatāmi vairāk nekā 25 Vidzemes tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu meistaru darbi, tostarp arī Siguldas pilsētas kultūras nama TLMS un Siguldas pagasta kultūras nama TLMS ”Vīgrieze” meistaru darbi.
Izstādē eksponētas segas, lakati, galdauti, dvieļi, jostas un cimdi no Limbažiem, Valmieras, Carnikavas,
Krimuldas, Siguldas, Mālpils, Mazsalacas, Valkas, Smiltenes, Ogres, Ērgļiem, Gulbenes, Alūksnes, Ķekavas, Saulkrastiem, Lizuma, Līgatnes, Ulbrokas un citiem novadiem.
Izstādes, kur visi tautas lietišķās mākslas žanri redzami vienkopus, rādot katram novadam raksturīgo, tiek rīkotas, lai atlasītu darbus XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku izstādei.
17. jūnijā plkst.12.00 ikviens aicināts uz Turaidu, lai pļavās lasītu tējas zāles kopā ar fitoterapeiti Gundegu Purmali un uzzinātu atbildes uz jautājumiem, kāpēc, kā un kādas tējas zāles šajā laikā jālasa. Jūnija vidus, mirklis īsi pirms vasaras saulgriežiem, ir brīdis, kad savvaļas augi ir izauguši un uzņēmuši saules dzīvinošo enerģiju un zemes dziedinošo spēku un ir enerģētiski visaktīvākie. Šis laiks ir īpaši piemērots tējas zāļu lasīšanai.
Būs iespēja klausīties profesionālu tējas zāļu pazinēju padomos par pareizu zāļu tēju lietošanu, kā arī nogaršot Turaidas pļavās salasīto zāļu tējas, uzzināt par savvaļas augu lietošanu kulinārijā un skaistumkopšanā. Būsim veseli un dzīvosim Dabas mātes aplaimoti!
Pasākuma programma
12.00 – 16.00 Radošās darbnīcas: ziepju, sveču un kosmētikas gatavošana no dabīgām izejvielām un Turaidas pļavās salasītajiem augiem laukumā pie pirtiņas, kā arī siltas pankūkas
SIA „Homely” un SIA „Calendula” prezentēs un tirgo savu produkciju, kā arī sniegs iespēju apmeklētājiem pašiem uzvārīt ziepes, izliet sveci vai izgatavot kādu no skaistumkopšanas līdzekļiem.
12.00 – 14.00 Tējas zāļu vākšana Turaidas pļavās kopā ar fitoterapeiti Gundegu Purmali
14. 00 – 16.00 Zāļu tējas baudīšana pirtiņā
14.00 – 15.45 Sarunas par savvaļas augiem un to lietošanu
14.00 – 14.30 Gundega Purmale pastāstīs par savvaļas augu pielietošanu tautas medicīnā, īpaši — sievietes veselībā. Sarunu laikā varēs uzzināt ieteikumus par augu izmantošanu saimniecībā un ko par saimnieci vēsta augi (nezāles), kas aug dzīvesvietas tuvumā, kā arī to, kādi augi jālieto mājas uzkopšanā un kā savvaļas augus var izmantot ēdiena gatavošanā.
14.30 – 14.45 SIA „Calendula” vadītāja Laura Bāliņa iepazīstinās ar savvaļas augu izmantošanu dabīgās kosmētikas gatavošanā un sniegs nelielu ieskatu par augu eļļu un esenču iegūšanu un gatavošanu pašu vajadzībām mājas apstākļos.
14.45 – 15.00 SIA „Homely” vadītāja Kristīne Tīlika atklās pašgatavotu ziepju un sveču noslēpumus.
15.00 – 15.40 Laura Tidriķe Ziedu enerģijas vadītāja, Baha ziedu terapijas praktiķe stāstīs par Baha ziedu terapiju kā vēl vienu veidu, kā augi var palīdzēt uzlabot veselību, saglabāt dzīvesprieku un justies labi.
15.45 – 16.15 Sadziedāšanās saulgriežu noskaņās kopā ar Siguldas sieviešu kori „TEIKSMA”
Uz tikšanos Turaidā 17. jūnijā!
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Dukaļska
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
Šogad no 5. līdz 8.jūlijam Siguldā norisināsies IX Kremerata Baltica festivāls „Jubilejas serenādes“.
Festivāla galvenie solisti ir pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers un Baltijas orķestris Kremerata Baltica, kā arī festivāla viesi – Hamburgas Valsts operas soliste, soprāns Inga Kalna, itāļu čellists un diriģents Mario Brunello, pianisti Daniils Trifonovs, Reinis Zarinš, ģitārists Daniele Sardone un diriģente Joana Malvica.
Šis gads gan Gidonam Krēmeram, gan orķestrim ir nozīmīgs, jo kopā tiek atzīmēta dubultjubileja – Krēmera 65.dzīves un orķestra 15.gadu jubileja. Mūzikā tā tika „izspēlēta“ februārī Latvijā, un vēl turpinās Eiropas turnejas koncertos un koncertos Baltijā.
Gidons Krēmers jubilejas reizē teica: „Gribu cerēt, ka Kremeratai priekšā ir vēl garš ceļš, un ka šie 15 gadi ir tikai PIRMIE 15 gadi Kremerata Baltica vēsturē. Priecāšos, ja izdosies saglabāt mūsu ģimeni veselu un vienmēr pārsteigt mūsu auditoriju /kā arī mūs pašus!/ ar negaidītiem projektiem. Galvenais – nemeklēt panākumus kā mērķi.“
Jubilejas gadā IX Kremerata Baltica festivālam dots moto „Jubilejas serenādes“. Festivālam izvēlētajā programmā skanēs V.A.Mocarta, L.Bēthovena, M.Veinberga, V.Valtona, A.Šnitkes, P.Vaska un citu komponistu mūzika. Kamermūzikas maratona koncerta muzikālais centrs būs komponista Artura Maskata cikls „Venēcijas rindas“ soprānam un klavieru kvartetam, kurš saņēma Lielās Mūzikas balvu 2011 nominācijā „Gada jaundarbs“.
„Mūsu jubilejas festivālam ir trīs galvenās tēmas: fantāzijas un serenādes, iepazīšanās ar Mečislavu Veinbergu un Baltijas mūzika. Visos laikos komponisti ir izklaidējušies, rakstot fantāzijas un serenādes. Un tomēr atrodas tādi skaņraži, kas tajās ieliek vairāk nekā tikai „ūdens mirgošanu“. Mečislava Veinberga mūzika dzīvojusi sava dižā laikabiedra Šostakoviča ēnā. Laikam ejot un tuvāk iepazīstot šo lielisko komponistu, redzam, ka viņš ir daudz vairāk nekā tikai ēna: viņam ir savs rokraksts un sava nozīmīga balss. Baltijas komponistu darbi ir KREMERATAS īpašais zīmols, un arī šogad savu jubileju svinēsim kopā ar Jozapaiti, Vasku, Braunu, Maskatu. Laipni lūgti ciemos!“ /Gidons Krēmers/.
Festivāla programma:
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787 un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.
Info: www.sigulda.lvwwwbaltaisfligelis.lv.
Papildu informācija: festivāla direktore Inese Zagorska, tālr.25623345
16.jūnijā no plkst.12.00 līdz 16.00 Krimuldas muižā notiks Dārza svētki.
Svētku sestdienā par godu Krimuldas pils 190.dzimšanas dienai, muižas parādes dārzā tiks atklāta atjaunotā strūklaka, bet pasākuma dalībniekus priecēs krāšņa peoniju izstāde. Pils zālē būs apskatāma Siguldas mākslinieces Villijas Jansones gleznu izstāde.
Pasākumu kuplinās dažādi priekšnesumi – gan Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” muzikāls sveiciens, gan studijas „Flora+” ziedu tērpu parāde, gan Krimuldas novada tautas teātra izrāde „Īsa pamācība mīlēšanā”.
Visu svētku laiku darbosies amatnieku tirdziņš un brīvdabas retro foto studija, būs iespēja nogaršot dziedinošo peoniju tēju un degustēt Krimuldas muižas vīnus. Mazie un lielie pils parkā varēs pārbaudīt savu veiklību, staigājot ar koka kājām un piedaloties dažādās spēlēs.
Svētki noslēgsies ar stāstu par sanatorijas vēsturi 90 gadu garumā Krimuldas muižā un sanatorijas bijušo un esošo darbinieku atmiņu pēcpusdienu.
Vairāk informācijas par pasākumu un svētku programma pieejama Krimuldas muižas interneta vietnē www.krimuldaspils.lv. vai pa tālruņiem 29111619, 67972232.
Sanatorijas bijušajiem darbiniekiem lūgums pieteikt savu dalību svētkos līdz 14.jūnijam pa tālruni 29111619.