Kultūra - sigulda.lv

Siguldas pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs „Siguldietis” aicina pievienoties aktīvus un pozitīvi domājošus dejotājus!

Esam uzstādījuši augstus un ambiciozus mērķus – veiksmīgi startēt tautas deju kolektīvu skatē 2012.gada martā un piedalīties 2013.gada Latvijas Dziesmu un deju svētkos!

Mēģinājumi notiek katru otrdienu un ceturtdienu plkst. 19.30 Siguldas pilsētas kultūras namā. Sīkāka informācija pie kolektīva vadītājas Ievas Roķes pa tālr. 28318764.

Nāc un tieksimies būt labākie starp Pierīgas kolektīviem un nesīsim Siguldas vārdu ar lepnumu gan Latvijā, gan pasaulē!

Informāciju sagatavoja:
Kolektīva vadītāja
Ieva Roķe

©www.sigulda.lv

Laikā, kad raža novākta un rudens tiekas ar ziemu, Turaidas muzejrezervāts aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu, lai kopā izdzīvojot senās tradīcijas, smeltos spēku sagaidīt ziemas saulgriežus un jaunu pavasari. Mārtiņdienā Turaidā viesi aicināti pulcēties sestdien, 12. novembrī plkst.14.30, līdzi ņemot dārzā izaudzēto burkānu, kāli, rāceni vai kādu garšvielas zālīti, ko pievienot gaiļa zupai, kas kopīgi svētku laikā tiks vārīta un baudīta.

Senos rituālus, Mārtiņdziesmas un rotaļas vadīs Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” ķekatnieki, notiks arī rudens velšu izsole, kurā ikviens vairāk solot varēs iegūt ķiploku pušķi, marinētu sēnīšu burciņu, kā arī citus veselīgus un garšīgus kārumus. Svētku laikā pie Turaidas muižas ratnīcas būs iespēja apskatīt muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstādi „Senās piestas”. Visi aicināti apvilkt sev piemērotāko masku, piezvanīt draugam, atbraukt un izdzīvot Mārtiņdienu skaistajā Turaidā!

Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir ražas daudzinājums – rudzu, miežu un apiņu nogodēšana. Simboliski Mārtiņš ir noslēpies labības kūlī rijas stūrī, glabādams nākamā gada ražu svētīdams. Ar Mārtiņiem aizsākas lielais ciemošanās laiks, kad, maskās tērpdamies, ļaudis dziedādami gājuši no sētas uz sētu, lai varētu sevi izrādīt, apskatīt tās mājas, kur citādi nav iespējams nokļūt, kā arī dzīvesbiedru sev nolūkot, tādējādi nesdami svētību no mājas uz māju.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja

Radošo prezentāciju projekta „Kompass” rudens cikla iknedēļas pasākums paplašina savu norises teritoriju un ceturtdien, 10.novembrī plkst.19.00 savus interesentus aicina uz sarunu Siguldas pilsētas kultūras nama atjaunotajā kinozālē.

Projekta ietvaros notiks prezentācijas un diskusijas ar dažādu kultūras nozaru pārstāvju piedalīšanos. To mērķis ir iepazīstināt ar aktualitātēm laikmetīgajā kultūrā un veidot diskusiju starp kultūras radītājiem, analizētājiem un patērētājiem.

„Kompasa” mūzikas nozares eksperts Orests Silabriedis diskusijai izvirzījis Oskaru Herliņu un Gundegu Šmiti, vizuālās mākslas eksperte Odrija Fišere piedāvā plašāk iepazīties ar Ivaru Drulli un Miķeli Fišeru.

Uzaicinātie mākslinieki klātesošo publiku iepazīstinās ar savu daiļradi, kā arī sniegs ieskatu savos radošās darbības plānos. Uz radošo diskusiju aicināts ikviens interesents, kas vēlas piedalīties laikmetīgās mākslas procesu norisē un attīstībā ne tikai kā vērotājs, bet arī aktīvs diskusijas dalībnieks!

Sākot ar 12.oktobri, projekta „Kompass” Rudens cikla pasākumi notiek katru trešdienu Totaldobže mākslas centrā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā. Pasākuma ietvaros norisinās izvirzīto nozaru mākslinieku prezentācijas un diskusijas, kas noslēgsies ar Kompasa stipendijas pasniegšanas pasākumu 2012.gada janvārī. Patstāvīgie Kompasa pasākumu apmeklētāji varēs piedalīties stipendijas saņēmēja noteikšanā.

Ieejas biļetes cena – 2 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 un stundu pirms pasākuma.

Nākamais „Kompass” pasākums gaidāms Siguldā 25.novembrī, kas tiks veltīts laikmetīgās dejas un dzejas nozarēm.

Plašāku informāciju par pasākumu un tā dalībniekiem iespējams iegūt Totaldobže mājas lapā.

„Kompass” – atklāti par kultūru šodien.

***

Oskars Herliņš – trīs gadu vecumā nedzied konkursā “Cālis”, taču ļoti aktīvi pēta mūzikas vēsturi, klausoties dažādus skaņu ierakstus – lielākoties šlāgermūziku. Nedaudz vēlāk viņš pievēršas datoram “ZX-Spectrum 128”, ar kura palīdzību rada pirmos astoņus bitu skaņdarbus. Izjutis sevi kā visai daudzšķautņainu personību, Oskars sāk spēlēt ģitāru un trompeti, paralēli tam studējot filozofiju universitātē. Laiks iet un pamazām viņš piebiedrojas trokšņainajai mūziķu-akadēmiķu kompānijai – aizvien vairāk Oskars nododas dažādiem muzikāliem eksperimentiem, radot stilistiski neviendabīgu skaņdarbu kopumu gan elektronikai, gan akustiskiem mūzikas instrumentiem un citiem skaņu avotiem.
www.myspace.com/oskarsherlins
www.draugiem.lv/oskarsherlins

Gundega Šmite – komponē. Runā visabstraktākajā no visām valodām. Bet varbūt pietuvošanās, tikko tveramā pieskaršanās Dzīvei caur šo “runāšanu” vērš Gundegas cilvēcisko eksistenci visskaistākajā piedzīvojumā… Gundega komponē un DZĪVO!

Ivars Drulle – ir pazīstams ar maza izmēra virtuozi izstrādātām figurālās tēlniecības kompozīcijām, kas atspoguļo mākslinieka interesi un refleksiju par pasaules notikumiem un likumsakarībām.

Miķelis Fišers – apziņas kontrole ezotērikā un eksobioloģijā. Reptiļu rase un globālais terorisms civilizācijas krāsmatās. Kur šobrīd saimnieko slepenā valdība kopā ar citplanētiešiem? Ja meklējat atbildes uz šiem jautājumiem, esat laipni aicināti uz tikšanos ar Miķeli Fišeru.

Papildus informācija:
Vineta Kalniņa
Tālr. 29137964
e‑pasts: vineta@totaldobze.com

No 2012. gada 5. līdz 10. jūlijam Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2012” un, lai sagatavotos festivālam un veiktu dalībnieku atlasi, šobrīd visā Latvijā notiek folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates. Svētdien, 6. novembrī plkst. 11.00, Valmieras kultūras centrā norisināsies Vidzemes folkloras kopu skate, kurā piedalīsies arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ir plašākie, sabiedrībā populārākie un pasaulē pazīstamākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs. 2012. gadā festivāla “Baltica” tēma būs „Ceļš”. „Ceļš pastāvējis paaudžu paaudzēs. Tas vieno mājas un pagastus, novadus un valstis. Tas ir arī dzīves ceļš, kas ved no pirts takas līdz mūža mājām. Būt ceļā nozīmē atgriezties, uzklausīt senču tradīcijas, kas nemainīgas gadu simtos. Pasaulīgais ceļš un garīgais ceļš. Ceļš saved kopā tuvus un tālus. Visus, kam svarīga tautas dzīvesziņa un tradīcijas šeit un pasaulē. Bet, lai kopā sanāktu, jāmāk lasīt ceļa zīmes. Jāmeklē ceļš pie sava novada tradīcijām!”, pauž folkloras kopas „Senleja” vadītāja Anda Skuja, kas ir folkloras festivāla „Baltica — 2012” mākslinieciskās padomes dalībniece.

Siguldieši skatē rādīs programmu „Ceļš uz kāzām – līgavas ģērbšana”, kurā izdziedās un izrādīs Vidzemes puses kāzu tradīciju – līgavas ģērbšanu, popularizējot gan autentisku Allažu tautastērpu, gan dažādus rituālus, kuri senāk veikti, ģērbjot līgavu. „Senleja” ir ģimeņu ansamblis, tāpēc vienmēr tautās iešana ir aktuāla tēma. Šoreiz līgavas godā būs Danica un viņu kāzām tērps „Senlejas” dalībnieces, kuru pulkā ir arī Danicas mamma Ineta un īstā krustmāte Kaija.

Svētdien, 13.novembrī plkst.15.00 Siguldas pilsētas kultūras nama kinozālē (Pils ielā 10) interesentiem būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Čikāgas piecīši. Par mani, draudziņ, nebēdā!” un tikties ar tās veidotājiem — seansā piedalīsies režisors Igors Linga, scenārija līdzautore un Čikāgas piecīšu dalībniece Lorija Vuda, skaņu režisors Klāvs Siliņš.

Zaļumballes, mājas saieti, dažnedažādas lentes un kasetes – viņu virtuālā klātbūtne daudziem joprojām ir labā atmiņā, jo saistās vai nu ar bērnību, pirmo mīlestību vai kādu notikumu. Skarbajā padomju laikā daudzi latvieši, dzīvodami daudzstāvu mikrorajonu namos, skaļi klausījās „Čikāgas piecīšu” nelegāli iegūtos ierakstus, tādējādi mēģinot spītīgi sacensties ar kaimiņu atskaņoto Allu Pugačovu vai ko citu no tā laika padomju repertuāra. Tā bija piederība Latvijai, nevis padomju tautai. Tās bija alkas pēc brīvības un neatkarības.

„Čikāgas piecīšiem” pašiem nebija ne jausmas par savu milzīgo popularitāti Latvijā. Muzicēšana bija viņu iespēja satikties, apceļot pasauli un visiem kopā brīnišķīgi pavadīt laiku. Tā bija nebeidzama jautrība un piedzīvojumi daudzu gadu garumā. Tikai leģendārajā koncertā Mežaparkā 1989.gadā viņi saprata, ko nozīmē cilvēkiem šeit.

Šajā gadā grupa atzīmē savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Tās dokumentālo filmu „Čikāgas Piecīši. Par mani, draudziņ, nebēdā!” veidojis Mūzikas Video kanāls sadarbībā ar Jura Podnieka studiju.

Režisors — Igors Linga, scenārija autori — Igors Linga, Lorija Vuda, montāžas režisore ‑Sandra Alksne, operators — Igors Linga, skaņu režisori — Anrijs Krenbergs, Klāvs Siliņš, skaņu operators — Klāvs Siliņš, video montāža — Andris Zemītis, producenti ‑Antra Cilinska, Igors Linga.

Filmas garums: 60 min.

Ieejas maksa 2 lati, ID kartes īpašniekiem — 1,50 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 un stundu pirms seansa.

Ceturtdienm, 3. novembrī plkst. 11.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā notiks Turaidas muzejrezervāta zinātniski praktiskā konference.

Konferences programma

10.00 – 10.45 Reģistrācija, iepazīšanās ar jaunajām ekspozīcijām Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā

11.00 – 11.10 Konferences atklāšana
Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica uzruna
Krimuldas novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Ozoliņa uzruna
LR Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vecākās referentes,
ICOM Latvijas Nacionālās komitejas valdes priekšsēdētājas Gundegas Dreiblates uzruna

11.10 – 11.55 Latvijas sociālā atmiņa un identitāte
Vita Zelče, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas maģistra un doktora studiju programmu direktore

12.00 – 12.30 Muiža – Turaidas vēsturiskā centra sastāvdaļa
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore

12.35 – 12.55 Turaidas pils 16. gadsimta krāsns keramikas ikonogrāfija
Ieva Ose, LU Latvijas vēstures institūta pētniece

13.00 – 13.30 Kafijas pauze, kopīga fotografēšanās

13.30 – 13.50 Krimuldas Raganas depozīta monētas
Tatjana Berga, LU Latvijas vēstures institūta pētniece

13.55 – 14.15 Sievietes grēcīgums Temīdas svaros – Turaidas liecības viduslaiku un jauno laiku Eiropas tiesību vēstures kontekstā
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

14.20– 14.40 Turaidas muižas klaušinieku mājas vēsture un pamatu izpēte
Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

14.45 – 15.05 Komunikācija ar muzejrezervāta apmeklētājiem. Skats no apmeklētāju centra
Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju centra vadītāja

15.10 – 15.30 Krimuldas novada Mazurēviču ģimenes muzikāls sveiciens

15.30 – 16.00 Diskusijas, izstāde „Ar Turaidu sirdī jeb vietējo iedzīvotāju skatījums uz bijušo Turaidas muižu 20. gadsimta pirmajā pusē”

Līdz 2.decembrim Siguldas novada Domes Izglītības un kultūras komiteja aicina fiziskas un juridiskas personas piedalīties projektu konkursā un saņemt pašvaldības finansējumu par izglītības un kultūras aktivitātēm Siguldas novadā 2012.gadā.

„Minētais konkurss novadā izstrādāts ar mērķi sekmēt Siguldas novada specifisko materiālo un nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību., kultūras un izglītības kontaktu attīstību, inovatīvu un starpnozaru projektu realizāciju. Saskaņā ar Nolikumu konkursā galvenokārt paredzēts atbalstīt tos projektus, kuru ieviešana sekmē Siguldas novada kultūras daudzveidības saglabāšanu, kultūrvides tālāku attīstību, kā arī visa novada līdzsvarotu attīstību ”, stāsta Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

2011. gadā līdzīgā konkursā no saņemtajiem 43 iesniegumiem atbalstu guva vien 24 iesniegumi, jo kopējā pieprasītā naudas summa – mazliet vairāk nekā 42167 latu, ievērojami pārsniedza piešķirtās naudas daudzumu – Ls 12 035. Toties komisija secināja, ka novadā palielinājies ne vien iesniegto projektu skaits, bet arī būtiski uzlabojusies to kvalitāte.

Projekta pieteicējam, iesniedzot projektu konkursam saskaņā ar konkursa nolikumu, jānorāda projekta realizētājs, detalizēta tāme, noteiktais realizācijas laiks, projekta mērķis un uzdevumi, kā arī sasniedzamais rezultāts. Projektiem nepieciešams saskaņojums ar iestādes vai sabiedriskās organizācijas/ biedrības vadītāju. Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti, kuru aktivitāšu realizācijas laiks iekļaujas termiņā no 2012.gada februārim līdz 2012. gada decembrim.

Projekti, kas noformēti atbilstoši konkursa Nolikumam iesniedzami līdz 2011.gada 2.decembrim Siguldas novada Domes Pakalpojumu centrā (Raiņa ielā 3).

Informācija pieejama pa tālruni: 26198322 vai e‑pastu: jolanta.borite@sigulda.lv.

Projektu konkursā saskaņā ar Nolikumu nevar piedalīties projekti, kuri nav atskaitījušies par 2011. gadā realizētajiem projektiem.

Projektu konkursa nolikumu skatīt ŠEIT

Sestdien, 5. novembrī plkst. 17.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas deju kolektīva „Vizbulīte” Siguldas pilsētas kultūras namā notiks draudzības koncerts.

Koncertā piedalīsies deju kolektīvi: “Jampadracis” no Limbažiem, “Stariņš” no Kuldīgas, “Mēmelīte” no Bauskas, “Teiksmiņa” no Rīgas, “Purenīte” un “Vizbulīte” no Siguldas.

Ieejas maksa 1,50 lati, skolēniem un pensionāriem 1 lats.

Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” šogad sasniedzis pilngadību – 18 gadus. Par godu šim notikumam tiek gatavots svētku koncerts, kurā piedalīsies ne tikai šī brīža dziedātāji, bet arī skolas absolventi – bijušie dziedātāji.

Koncerts notiks sestdien, 12.novembrī plkst.16.00 Siguldas 1.pamatskolas zālē divās daļās: I daļā uzstāsies jauniešu koris „Atvars” dažādos sastāvos, II daļā koncertā piedalīsies arī bijušie dziedātāji, tādēļ kora vadītājs, diriģents Jānis Baltiņš pulcē visus kopā kopmēģinājumiem, kuri notiks 3.novembrī plkst.18.30 Siguldas Valsts ģimnāzijas zālē un 10.novembrī plkst.19.00 Siguldas 1.pamatskolas zālē – koncerta norises vietā. Kopmēģinājumos aicināti piedalīties visi bijušie kora dziedātāji! Koncertā piedalīsies arī kora draugi – mūziķu grupa „Daylight”, ar kuru īstenoti daudzi sadarbības projekti, solisti Kristīne Baltiņa un Zigfrīds Muktupāvels, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vijolnieces.

Jauniešu kori „Atvars” raksturo dzīvesprieks, jaunība, tradīcijas un radošums. Jānis Baltiņš, kora vadītājs un arī tā dvēsele atzīst, ka panākumu atslēga ir visaptverošā labā gaisotne, kas pavada kori visus šos gadus. Dziedātāji vēlas sanākt kopā, tādēļ svinētas kora piecu, desmit, un arī 13 un 15 gadu jubilejas, jo koristi atzinuši, ka piecu gadu intervāls ir par lielu, tradīcijas jāuztur, jo tās palīdz saglabāt kolektīvu. Tieši tādēļ šogad tiek gatavots pilngadības svētku koncerts, pēc kura, protams, tagadējie un bijušie dalībnieki pulcēsies kopā arī neformālākā gaisotnē.

Koris aktīvi koncertē, pagājušā gadā Pierīgas reģiona pieaugušo jaukto koru skatē iegūta pirmā vieta. Šogad Valsts svētku laikā, par godu Latvijas Republikas proklamēšanai „Atvars” 17.novembrī koncertēs Siguldas Valsts ģimnāzijā un Mores pagasta kultūras namā, kā arī 18.novembrī Siguldas pilsētas kultūras namā kopā ar kultūras nama jaukto kori „Spārni”. Savukārt 8.decembrī piedalīsies Latvijas Republikas skolu jaukto koru salidojuma repertuāra modelēšanas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā. Par skaistu tradīciju kļuvis Ziemassvētku koncerts Siguldas Romas katoļu baznīcā, šogad tas plānots 26.decembrī. Koris nākamā gada februārī: no 17.–20.februārim plāno piedalīties starptautiskā koru konkursā Gdaņskā, Polijā, bet 10.–11.martā Valmieras Starptautiskajā jauniešu koru konkursā, kurā iepriekšējos gados ieguvis godalgotas vietas. Pavasarī koris, protams, piedalīsies arī visās Valsts iniciatīvu centra organizētajās skatēs.

Koris aicina uz pilngadības svētku kopmēģinājumiem un koncertu, diriģents Jānis Baltiņš sola, ka repertuārs būs ļoti demokrātisks, kas ļaus kopīgi uzdziedāt un atpūsties, radot prieku sev un citiem!

Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
Sandra Ķirule

Sestdien, 5.novembrī plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks brāļu Petrausku jaunā mūzikas albuma „Mia” prezentācijas koncerts — Oskars Petrauskis — saksofons, Raimonds Petrauskis – klavieres.

Brāļi Petrauski ir viens no Latvijas biežāk koncertējošiem duetiem – abi mūziķi guvuši lieliskus panākumus gan starptautiskos konkursos, gan festivālos, gan koncertos Latvijā un Eiropā.

Jau vairākus gadus brāļi sapņoja par albumu, kurā būtu apkopots šīs panākumiem bagātās koncertdarbības repertuāra pamatkodols, un nu rudenī mūzikas ieraksts dodas pie klausītājiem. Disks ieskaņots Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē, kur atrodas viens no Rīgas labākajiem Steinway flīģeļiem. “Sadarbībā ar skaņu režisoru Normundu Slavu atradām zāles stūrīti, kur vislabāk skan,” saka Oskars Petrauskis.

Diska nosaukums ir MIA, tā sauc zviedru komponista Jonasa Forsela skaņdarbu, kas iekļauts albumā. Vēl diskā būs dzirdama brāļu bieži spēlētā Takasi Josimacu “Pūkainā putna sonāte”, Florāna Šmita “Leģenda”, Fransuā Borna brīnumvirtuozā Fantāzija par “Karmenas” tēmu, kā arī Andra Vecumnieka un brāļu Petrausku kopdarbs – kadence no Koncerta saksofonam, klavierēm un orķestrim.

Koncerta programmā: Fransuā Borns, Takasi Josimacu, Jonass Forsels, Florāns Šmits, Astors Pjacolla.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, e‑pasts baltais.fligelis@gmail.com un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.

Turaidas muzejrezervāts, veļu mēneša pēdējo dienu, 31. oktobri, aicina sākt ar skanīgu tautasdziesmu, tādējādi godinot folkloristu, publicistu un sabiedrisko darbinieku Krišjāni Baronu viņa 176. dzimšanas dienā.

Pirmdien, 31. oktobrī, plkst. 8.15 no rīta Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa ikviens aicināts uz piemiņas brīdi „Piedalies Krišjāņa Barona dzimšanas dienā!” Sadarbībā ar Siguldas pilsētas vidusskolu aicināti pulcēties arī jaunāko klašu skolēni, lai kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem un Siguldas folkloras kopas „Senleja” pārstāvjiem ieskandinātu dienu ar mīļākajām tautasdziesmām un atcerētos Krišjāņa Barona nozīmīgākos dzīves notikumus. Dalībniekiem lūgums līdzi ņemt svecīti vai ziedu, ar ko pušķot Dainu tēva pieminekli.

Šajā dienā visi aicināti braukt uz Turaidu un izstaigāt Dainu kalnu, kas šobrīd pilns miglas vāliem un klāts ar zeltainu lapu paklāju. Aicināti apstāties pie tēlnieka Induļas Rankas skulptūras „Spīdolas akmens”, kurā iekalts Krišjāņa Barona portrets un smelties spēkus un stiprināt pārliecību par latviskās dzīvesziņas jēgpilno kārtību. Dainu kalns atklāts 1985. gadā – Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas gadā un veltīts latviešu tautasdziesmai. Laika gaitā Dainu kalns kļuvis par Dziesmotās revolūcijas un latviskās identitātes simbolu un iedvesmo dažādu tautu pārstāvjus iepazīt latviešu tautas vērtību sistēmu un nemateriālo kultūras mantojumu.

Krišjānis Barons (1835–1923) sava mūža pēdējās vasaras pavadījis dzīvojot Gaujas senlejā „Dainu” mājās Turaidas pilskalna pakājē. Viņa mūža darbs ir latviešu tautasdziesmu vākšana un sistematizēšana. „Latvju dainas” sešos sējumos, kuros apkopotas 217 996 tautasdziesmas, ir viens no plašākajiem tautas dzejas kopojumiem pasaules literatūrā. Uzkrājot tautasdziesmas, 1880. gadā tiek izgatavots Dainu skapis, kas kopš 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja
Tālr. 26572142

Siguldas pilsētas kultūras nams un izrāžu apvienība „Panna” 6.novembrī plkst.17.00 aicina iepazīties ar pētījumu par vidējo latviešu laulību jaunajā izrādē „Puse no sirds”.

Izpētījis vīrieša lomu ģimenē izrādē „Tētis” un sievietes intīmo zonu bilanci izrādē „Tāda es esmu”, izrāžu apvienības „Panna” režisors Juris Rijnieks un dramaturģe Aiva Birbele skatītāju vērtējumam piedāvā jaunu stand-up* izrādi. Tajā aktieri Zane Daudziņa un Aldis Siliņš iejutīsies tipiska latviešu laulātā pāra attiecībās, ko dzīve piespiež doties prom no valsts, bet vēlāk atgriezties – vienam pie otra un Latvijā.

Izrādes režisors J. Rijnieks stāsta par izrādes vadmotīvu – brauc uz kuru pasaules malu gribi, bet puse sirds paliek Latvijā. „Mēs gribam runāt par to, kā nosaukt vārdā nenosaucamo iemeslu, kāpēc Latvijā kāds vēl dzīvo un kāpēc tie, kas šobrīd atrodas ārpus Latvijas, ar bērniem sarunājas latviski un kopā svin Jāņus, Ziemsvētkus un dzimšanas dienas, kāpēc gaida no Latvijas atsūtītos Kāruma sieriņus un rupjmaizi.”

Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā un Biļešu Paradīze kasēs visā Latvijā, kā arī