Jau deviņpadsmito gadu deju kolektīva “Vizbulīte” radošā komanda veido Ziemassvētku izrādes dejā. Pa šiem gadiem ir izdejojuši septiņi rūķi un septiņi kazlēni, ciemojušies Brēmenes muzikanti un draiskojusies Ringla, skatuvi apstaigājis Laimes lācis un dejojis Buratino, Sprīdītis atradis laimīgo zemi, bet Kraukšķītis – draugus.
Bet šogad deju kolektīvā izauguši divi nerātni Velniņi. Savā nerātnību varā R.Blaumaņa pasaka „Velniņi” ierāvusi visus 195 „Vizbulītes” dejotājus, kuri šo izrādi gatavo jau divus mēnešus. Velniņu nedarbus varēs vērtos piecās izrādēs.
Pateicoties Siguldas novada Domes Izglītības un kultūras komitejas finansiālajam atbalstam, visi Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni izrādi apmeklēs bez maksas. Liela atbildība ir dejot savējiem klasesbiedriem, vecākiem, bet dejotāji ir gatavi un pārliecināti par labu iznākumu.
„Katru gadu izrādes ir izdevušās, pateicoties deju skolotājai Dainai Štālai, kura neliedz savu padomu, atbalstu un klātbūtni režisora pienākumu, scenogrāfiskos un deju jautājumos. Šogad palīdzīgu roku un atbalstu sniedza arī Siguldas novada Kultūras centra darbinieki un direktore Arisa Pastuhova, SIA „Ananta Stage N Deco”, SIA „Ēdene”, Rīgas kinostudija, TDA “Daiļade” vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, SIA “Presto costume”. Bet vislielāko paldies gribu teikt vecākiem, kuri pielāgoja, sagatavoja, darināja un pucēja izrādes kostīmus, lai visi tēli būtu skaisti un sakopti,” stāsta deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa.
Mazie varoņi palika veseli, izauga lieli, piedzīvoja, darīja daudz prieka un bija tik krietni vīri, ka viņu dvēseles pēc ilgi nodzīvotā mūža nenokļuva vis ellē, bet aizlidoja turp, kur gaviles nebeidzas mūžīgi – tā par izrādes sižetu stāsta vadītāja.
Aicinām uz izrādēm 20.decembrī plkst.11.00 un 12.30, kā arī 21.decembrī plkst.12.00 un 19.00.
Sestdiena 15.decembrī plkst.15.00 visi aicināti uz Bluķa vilkšanu Allažu pagastā pie pagasta pārvaldes.
Pulcēšanās visiem maskās ar dažādiem skanošiem un grabošiem ritma instrumentiem (piemēram, katla vākiem, katliņiem ar karotēm, akmentiņiem, kociņiem utml.). Vilksim bluķi kopā ar ķekatu muzikantiem, dziedāsim, dancosim, mielosimies ar pīrāgiem un karstu tēju. Sadedzināsim bluķi gada tumšākajā laikā, iededzot gaismu un gaidot jaunu saules ciklu, kad saule uzsāks savu ceļu augšup debess kalnā.
Informāciju sagatavoja:
Gunta Rudze
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Sestdien, 15.decembrī, no plkst.21.00 klubs „Muzikālā Kurtuve” kopā ar grupu „Apvedceļš” un DJ J&J aicina uz kluba viena gada jubilejas svinībām. Visa vakara laikā izcila mūzika, svētku atmosfēra un dejas līdz pat rītam! Lūgums galdiņu rezervēt laikus, zvanot pa tālruni 29219013.
Savukārt 14.decembrī no plkst.21.00 iesildīšanās kluba „Muzikālā Kurtuve” gada ballītei kopā ar DJ Rendy! Skanēs iecienīti latviešu un ārzemju deju hiti!
Tuvojoties Ziemassvētkiem, mūzikai atverot sirdis, 11.decembrī plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā viesosies Siguldas novada Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mūzikas nodaļas audzēkņi un skolotāji, sniedzot Ziemassvētku ieskaņu koncertu turaidiešiem un muzejrezervāta apmeklētājiem.
Svētku koncertā „Prieks pasaulei” Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā piedalīsies klavieru, stīgu un pūtēju klases topošie mūziķi un viņu skolotāji, izpildot gan mūsdienu autoru, gan klasiķu skaņdarbus, kas koncerta apmeklētājiem atsauks atmiņā bērnības Ziemassvētku sajūtas un dos prieku un sirds gaismu gada vistumšākajā laikā.
Siguldas novada topošo mūziķu Ziemassvētku ieskaņu koncerti Turaidas muzejrezervātā ir kļuvuši jau par tradīciju. Turaidas vecākā gadagājuma ļaudis tos gaida ar īpašām sajūtām un ir priecīgi par iespēju tuvāk mājām sajust tuvojošos svētku noskaņu. Uz koncertu „Prieks pasaulei” laipni aicināti visi interesenti, lai tiktos un mūzikas valdzinājumā gūtu mieru un prieku dvēselei. Pasākumā ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Sestdien, 8.decembrī plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā uzstāsies Slavenais Jersikas orķestris.
Ar jaunu muzikālu projektu „Slavenais Jersikas orķestris” turnejā pa Latviju dosies televīzijas šovos popularitāti ieguvušie brāļi Atis un Jānis Auzāni, Oranžā kora dziedātāji, kā arī labākie Latvijas mūziķi. Turpinot pagājušā gada veiksmīgākā Latvijas muzikālā projekta „Rokasspiediena attālumā…” tradīcijas, koncerta skanējumu veidos tikai „dzīvie” stīgu, taustiņu, pūšamie un sitamie instrumenti, patiesie un sirsnīgie brāļi Atis un Jānis Auzāni, kuru sniegumu šoreiz papildinās enerģijas un latgaliskā ugunīguma pārpilnie Oranžā kora dziedātāji.
Ar muzikālā pavadījuma pārsteigumiem, gaismu spēli, neatkārtojamo vokālo skanējumu un tikai Oranžajam korim raksturīgo dziesmas idejas un horeogrāfijas pasniegšanas veidu „Slavenais Jersikas orķestris” vēlas skatītājus emocionāli aizvest prom no ikdienas rūpēm, likt ieskatīties pašiem sevī, pasmaidīt un atvērt durvis visam labajam, kas dzīvo katrā no mums.
Koncerta muzikālo pavadījumu veidos interesants, kopskaitā vairāk nekā divdesmit dažādu instrumentu salikums: ģitāras, kontrabass, klavieres, akordeons, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un liels perkusiju klāsts, radot netipisku skanējumu. Koncertā viss būs īsts, pat klavieres, kuras orķestris ir apņēmies vadāt līdzi uz visiem piecdesmit koncertiem! Koncerta noskaņa būs neierasta, jo dziedātāji visu koncerta laiku atradīsies uz skatuves, radot emocionāla tuvuma sajūtu un noskaņas pārvērtības no dziesmas uz dziesmu.
Bez lieka skaļuma noskaņu veidos gan mīlestības balādes, gan arī karstasinīga latgaliešu temperamenta piesātinātas dziesmas. Arī šoreiz skatītājus priecēs abu brāļu divbalsīgais dziedājums, kuram pievienosies Oranžā kora dziedātāji Anita Levša, Olga Stupiņa, Inta Ļaksa, Sergejs Ivanovs un Juris Vucāns, kā arī neatkārtojams pavadošo mūziķu sastāvs: Ēriks Upenieks (ģitāras, bandžo), Viktors Veļičko (kontrabass), Nauris Bartusevičs (sitaminstrumenti), Jānis Lemežis (klavieres, saksofons), Kaspars Stankevičs (trompete, perkusijas), Sergejs Ivanovs (akordeons).
Programmā iekļautas tautā iemīļotas melodijas Ata Auzāna aranžējumā latviešu, latgaliešu, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodā: „Atkal līst”, „Differente”, „Latgalei”, „Man šodien 18 gadu”, „Mōte dieleņu aukleja”, „Tumša nakte zaļa zāle”, „Start wearing purple”, „Debesis ir tuvu klāt”, „Ripo tvaika bānītis”, „Čili baba”, „Puķu pārdevēja”, „Aijas smaids”, u.c.
Biļešu iepriekšpārdošana – www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra kasē.
Sestdien, 8.decembrī plkst.11.00 Siguldas pagasta kultūras namā (Zinātnes ielā 7) notiks Yamaha mūzikas klases audzēkņu koncerts „Mūzikas brīnumzeme”.
Koncertā piedalīsies ģitāras klases audzēkņi ar programmu „Mūzikas brīnumzeme”, „Mazulis un mūzika” audzēkņi, kā arī programmas „Robis” audzēkņi. Koncerta ietvaros sveiksim mazākos Yamaha mūzikas klases programmas „Robis” absolventus, kuri mūziku kopā ar savām māmiņām apgūst jau no četru mēnešu vecuma.
Gaidīti visi interesenti! Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 8.decembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” uzstāsies vokālais stīgu kvartets REAL VOCAL STRING QUARTET no Sanfrancisko. Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Amerikas Savienoto valstu vēstniecību Latvijā.
Pirms došanās koncertturnejā pa Armēniju Real Vocal String Quartet dalībnieces vadīs meistarklases un sniegs koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
Real Vocal String Quartet (Sanfrancisko, Kalifornija) ir mūsdienīgs stīgu instrumentu kvartets, kura dalībnieces ir arī vokālistes. Katra no ansambļa dalībniecēm, paralēli muzicēšanai, arī komponē, aranžē un brīvi improvizē, kas viņu radīto mūziku padara oriģinālu un unikālu. Grupas repertuārs ir pārsteidzoši plašs un tajā jūtama džeza, roka un pat rietumāfrikāņu mūzikas ietekme. Kvarteta mūziķes savā mūzikā brīvi un nepiespiesti ceļo pāri dažādu žanru robežām, vienlīdz labi jūtoties gan azartiskajās džeza improvizācijās, gan tautas mūzikas dabiskumā un vienkāršībā, gan rokmūzikas tiešumā. Kvarteta vienreizējais un īpašais skanējums veidojas, apvienojoties stīgu instrumentu spēlei un cilvēka balsij.
Nesen Real Vocal String Quartet kopā ar producentu Lī Taunsendu pabeidza darbu pie sava otrā albuma. Tajā iekļauti kā oriģināldarbi, tā Regīnas Spektores, Deivida Bērna un Žilberto Žila dziesmu aranžējumi.
Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.
Vairāk informācijas: Inese Zagorska, koncertzāles vadītāja, tālr.25623345.
Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā no 3.decembra — 4. janvārim skatāma gleznotājas Sandras Silevičas izstāde.
Mākslinieces Sandras Silevičas gleznas ir dzīvīguma pilnas, attēlotie portreti uzrunā un paliek atmiņā. Gleznotāja darbos panāk enerģētiski stipru un pozitīvu informācijas raidījumu. Māksliniece pēc studijām Latvijas Universitātē mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecību un Latvijas Kristīgajā akadēmijā ikonogrāfiju, tādejādi radot šo abu mākslas disciplīnu savdabīgu sintēzi. Izstādēs piedalās kopš 2007.gada. Viņas gleznas atrodamas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā un citur.
Jau tradicionāli, bērni un vecāki Siguldā, Ziemassvētkus svin Brīnumskapī. Svētdien,16.decembrī plkst.12.00 un plkst.15.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks divas „Brīnumskapja” izrādes.
Šogad Kaķītis Laķītis ir uzaicinājis savas labākās skolnieces – pelītes svinēt Ziemassvētkus kopā Brīnumskapī. Brīnumskapis tiek īpaši uzposts svētkiem, tas kļūst arvien bagātāks! Gan ar dekorācijām – jaunām drēbēm, atvilktnēm un Ziemassvētku eglīti, gan gaismām un tumsām, gan jauniem viesiem. Un arī pašam Brīnumskapim ir ko stāstīt, šoreiz kāds Ziemassvētku notikums, kurš noticis, iespējams, ar jūsu klases audzinātāju vai autobusa šoferi, vai slaveno futbolistu Bekhemu. Par ko būs stāsts šajos Ziemassvētkos? Par to, ka ikviens šajā pasaulē ir bijis bērns, kurš skaitījis pantiņus pie Ziemassvētku eglītes, un kura prieks par dāvanām ir redzams joprojām viņa acīs.Pat skatītāju zāles noformējums būs īpaši smaržīgs un garšīgs, ar piparkūkām, pīrāgiem un Ziemassvētku makaroniem. Nu un ja šos gardumus gatavo uz vietas un pasniedz Brīnumskapja varoņi? Kā tos neēdīsi?
Brīnumskapī mīt Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Roberts Rasa, Baiba Vanga, Anrijs Grinbergs un «Knīpas un knauķi».Ziemassvētki Brīnumskapī ir skaista tradīcija, kura jāsvin mums kopā!
Biļetes nopērkamas koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plskt.10.00- 18.00 un Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv. Informācija pa tālruni 67974787.
Piektdien, 30.novembrī plkst.19.00 franču pianiste Vanesa Vāgnere sniegs solo koncertu koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Programmā skanēs franču komponistu S.Šaminades, K.Debisī, M.Ravēla, kā arī poļu komponista F.Šopēna klaviemūzika. Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā.
„Neparasts disks, kā samtains pieskāriens, brīnums…” (RTL Iecienītāko disku izlase / Alēns Dio).Tā ir tikai viena no atsauksmēm par Vanesas Vāgneres pēdējo Šūberta ierakstu.
Pianiste Vanesa Vāgnere mīl ceļot visdažādākajos repertuāros, sākot no klavierspēles klasikas līdz pat mūsdienu kompozīcijāmV.Vāgneres izjustā un pārdomātā klavierspēle, diskrētā personība, mākslinieciski eklektiskā kompozīciju izvēle un apņemšanās padara viņu par īpašu mākslinieci.
17 gadu vecumā V. Vāgnere iegūst Parīzes Nacionālās Augstākās Mūzikas konservatorijas pirmo godalgu, kā pirmā tiek uzņemta kursā (Cycle de Perfectionnement) J.F. Heisera klasē. Viņu pamana Leons Flaišers un V. Vāgnere turpina mācības Kadenabijas akadēmijā, kurā skolojas pie tādiem ievērojamiem pedagogiem kā D. Baškirovs, M. Perāija, Fū Tsongs, D. Vaisenbergs u.c.
1999. gadā Les Victoires de la Musique viņai piešķir godalgu „Instrumentālā soliste – atklājums”.
Tagad viņa koncertē dažādās pasaules vietās.Viņas vārds ir minēts uz tādu slavenu festivālu plakātiem kā La Roque d’Antheron, Jakobīņu piano (Piano aux Jacobins), Zīmogi (Sceaux), La Meije, Ēksanprovansas, Epo, Sentes festivāli, Nantes Trakās dienas (Les Folles Journées de Nantes), Sendenī festivāls, Ruājomonas festivāls, Sintras Starptautiskais festivāls Portugālē, Rūras klavierfestivāls, Strasbūras mūzika (Musica de Strasbourg), Kolmāras Starptautiskais festivāls, Radio Francija-Monpeljē festivāls, u.c.
V.Vāgnere ir spēlējusi lielākajās Francijas koncertzālēs – Pleyel, Gaveau, Komiskajā Operā, Elizejas lauku teātrī, Châtelet, Bouffes du Nord, Cité de la Musique, Lielajā Provansas teātrī, kā arī ārzemēs – Ljēžas filharmonijā, Šanhajas Austrumu mākslas centrā, Osakas Simfoniskajā hallē, Briseles Mākslas pilī, Ferenca Lista akadēmijā un Budapeštas operā, Minhenes un Luksemburgas filharmonijās, kā arī Romas Academia Santa Cecilia.
V.Vāgneri aicinājuši sadarboties tādi diriģenti kā Š.Dituā, M.Plasons, K.Varens-Grīns, L.Bringijē, A.Dimajī F. Ross, Žans Klods Kasadesī. Spēlējusi ar Francijas Nacionālo orķestri, Minhenes Filharmonijas, Osakas, Ljēžas un Budapeštas orķestriem, Tulūzas Kapitolija orķestri, Valonijas Karalisko orķestr,SWR Fribūras un Bādenbādenes orķestrīi Lilles Nacionālo orķestri.
Būdama izsmalcināta kamermūziķe, viņa labprāt kāpj uz skatuves kopā ar saviem draugiem mūziķiem, jo īpaši ar Ogistēnu Dimē, Pāvelu Gomziakovu, Sašu Roždestvenskiju, Kārenu Vurkhu. V.Vāgneres ierakstītie Ramo, Mocarta, Haidna, Šūmana, Brāmsa, Rahmaņinova, Skrjabina, Debisī, Berio skaņdarbu atskaņojumi visi tikuši apbalvoti ar vairākām godalgām kā Francijā, tā arī ārzemēs. Viņa ir piedalījusies Roque d’Antheron koncerta „Nakts klavieres” ierakstā (Arte / DVD Mirare, iesaka Classica).Žurnāla Classica rīkotās „aklās” noklausīšanās laikā V. Vāgneres ierakstītais Debisī disks tika atzīts par vienu no labākajiem šī repertuāra atskaņojumiem. V.Vāgneres jaunākais ieraksts veltīts F. Šūbertam, kuru 2010. gada novembrī laidusi klajā ierakstu kompānija Aparté, un tas jau ir saņēmis kritiķu uzslavas.
Vanesa Vāgnere, būdama eklektiska mūziķe, labprāt piedalās arī neordināros projektos, gan koncertos, kuros klavierspēles tradīcijas apvienojas ar moderno, gan arī projektos ar dejotājiem vai Mirkofu (Murcof) – slavenu elektroniskās mūzikas pārstāvi. Vanesa Vāgnere ir Šamboras pils festivāla mākslinieciskā direktore un 2011. /2012. gada sezonā rezidējošā māksliniece Mecas Arsenālā (Arsenal de Metz).
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv
Šogad Siguldas novada pašvaldība INTERREG IVC programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN), kura mērķis ir nodot un gūt pieredzi 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un citām valstīm. Balstoties uz gūtajām atziņām, nepieciešams izstrādāt kopīgu metodoloģiju, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekta ietvaros šajā gadā analizēta kultūras situācija un vēsturiskais festivālu un notikumu fons, veikta viena festivāla analīze. Labās prakses izpētei ar ekonomisko, sociālo un vides indikatoru palīdzību tika analizēti XX Opermūzikas svētki. Šis festivāls notiek jau divdesmit gadus, un tam ir arī ilgtspējīga ietekme uz Siguldas pilsētvidi un uz konkrētu vietu, kur festivāls notiek. Pēdējo sešu gadu investīcijas pilsdrupu teritorijas labiekārtošanā, stratēģijas izstrāde Siguldas Jaunās pils kompleksam kopumā, jaunu pārvaldības formu ieviešana kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai – tas viss lielā mērā ir saistīts ar festivālu un notikumu rīkošanu šajā teritorijā. Secināts, ka vairāk uzmanības jāvērš pētniecībai un objektīvai datu ieguvei, kas līdz šim nav ticis praktizēts. Minētā projekta ietvaros tiks sniegti risinājumi Eiropas Savienības līmenī: plānots izstrādāt pašiem savu metodoloģiju un ieviest „nulles ietekmes” politiku, kāda līdz šim nav bijusi pieņemta.
Projekta partneri norāda par notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūras daudzveidību un vietējo ekonomiku, akcentējot arī ietekmi uz vidi. Lielbritānijā tiek lēsts, ka dzīvās mūzikas pasākumi ražo 400 tonnu CO2 gadā. Dažādos pētījumos iegūtie dati no 649 festivāla apmeklētājiem Lielbritānijā, Vācijā un Nīderlandē liecina, ka 80% respondentu bija bažas par troksni, 82% domā par atkritumu negatīvo ietekmi, 84% – norūpējušies par satiksmes un transporta ietekmi, savukārt 60% pauda bažas par ūdens un augsnes bojāšanu. Mūsu uzdevums ir fiksēt, vai Latvijā vispār vides un kultūras mantojuma degradēšanas problēmas pastāv un vai politikas izstrāde ir stratēģiski svarīga. Varbūt tā ir inovatīva metodika, ko var izstrādāt Latvijā un izmantot kā nākotnes projektu politikas nostādņu pieņemšanā, kuru mērķis ir aizsargāt kultūras mantojumu?
Šogad ar partneriem Siguldas novada speciālisti tikušies darba sanāksmēs Itālijas pilsētā Perudžā (Perugia) un Londonas Universitātē Lielbritānijā. Decembrī notiks studiju vizīte Roterdamā, Erasmus Universitātē, kas paredz jaunu zināšanu ieguvi un labās prakses analīzi. Partneriem vēstīsim par mūsu mērķiem un plāniem turpmākajā projekta periodā:
Sirsnīgo sarunu ciklā „Dilemma – dot vai ņemt?” šoreiz parunāsim par patriotismu. Kopā ar „Siguldas novada Goda novadnieku 2012” Aivaru Janelsīti par tēmu „Patriotisks savas valsts pilsonis”. Diskusiju vadīs Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknis Valters Vētra.
Katram latvietim, kas ņem, jāapzinās, ko viņš var dot, vispirms, savai tautai un tad valstij. Dažiem tas ir talants, dažiem — smags darbs no saules lēkta līdz rietam, dažiem — nesavtīga labestība, kurā katrs no mums var dalīties, pretī neprasot neko. Aicinājums „Dot un pretī nesaņemt neko” vienai daļai sabiedrības liekas nesaprotams. Kā gan var dot, ja pats nespēj parūpēties par sevi un savu ģimeni? Taču, skrienot nerimtīgajā pasaules telpā, esam aizmirsuši, ka dot nebūt nav tikai atteikties no mantas un naudas, dot mēs varam smaidu, kas nemaksā nenieka, padomu — kas dara mūs gudrākus, pateicību, no kuras mēs esam atteikušies sava egoisma pēc. Veidojot savu ‘’Es’’, mēs esam teju pilnībā pazaudējuši savu būtību un morāli. Aizvien mazāk mēs dodam, vairāk pieprasām.
Latvija devusi mums iespēju uzaugt labklājībā, nebaidoties par savu nākotni, devusi iespēju satikt radošus, aktīvus, talantīgus, dzīvespriecīgus cilvēkus, no kuriem varam mācīties dzīves gudrības, augt tradīcijām bagātā kultūrā, kuras saknes sen iestiepušās mūsu dzimtās.
„Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir Svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvo Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē! Kalpoju Siguldai!” savu patriotismu apstiprina A.Janelsītis.
Tiekamies katra mēneša pēdējā ceturtdienā, plkst. 19.00!
Ieejas maksa — 0.50 santīmi. Tiks organizēts transports, lai nokļūtu uz pasākumu un atpakaļ. Vairāk informācijas pa tālruni: 67957025.