Siguldā, Kultūras un mākslas telpā ”Sigulda Tornis” izvietoti vairāk nekā 150 olimpisko atribūtu.
Ik pēc diviem gadiem mūsu skati un uzmanība tiek pievērsta pasaules lielākajiem sporta un kultūras svētkiem – olimpiskajām spēlēm. Olimpiskās spēles sniedz mums visiem neaizmirstamus mirkļus, un Latvijas sportisti ir daļa no tiem.
Bagāta olimpiešu kalve ir Siguldas novads. 18 olimpieši no Siguldas novada deviņos sporta veidos ir startējuši Olimpiskajās spēlēs 100 gadu garumā – no 1912. – 2012.gadam
Lielu atsaucību Olimpiskā krājuma veidošanā snieguši Dainis, Martins un Tomass Dukuri, kas izstādē plaši eksponē savu sporta inventāru, olimpiskās un pasaules medaļas. Andris un Juris Šici ļauj apskatīt savas „sudraba kamanas”, kas palīdzēja izcīnīt fantastisko sudraba medaļu Vankūverā 2010.gadā.
Latvijas Olimpiskā komiteja pirmo reizi apskatei devusi visus Starptautiskās Olimpiskās komitejas uzaicinājumus Latvijai piedalīties olimpiskajās spēlēs un Olimpiskās lāpas. Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļa palīdzējusi atainot sportistu medicīnisko aprūpi.
Izstāde Siguldas novadā ir pirmā vieta Latvijā, kur varēs apskatīt Londonas olimpisko spēļu lāpas kausu – Latvijas daļa Londonas olimpisko spēļu lāpā.
XXX Olimpiādes spēļu olimpisko lāpu Londonā veidoja 204 mazas katras nacionālās olimpiskās komitejas lāpas, kuru kausi kopā ar valsts uzrakstu tika nesti atklāšanas parādē. Pēc Olimpiādes spēlēm, olimpiskās uguntiņas tika nosūtītas visām dalībniecēm – olimpiskām komitejām. Goda vietu izstādē ieņem Latvijas karogs, ko Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš (Lielbritānijas pilsonis Džozefs Makviljana karogu un valsts uzrakstu iegādājās olimpiskajā izsolē par 1550 sterliņu mārciņām un nodeva glabāšanā Latvijas Olimpiskajai komitejai).
Vienā no izstādes stāviem varēsiet salīdzināt Latvijas komandas olimpisko ekipējumu un parādes tērpus no dažādām olimpiskajām spēlēm.
Izstādi varēs ne tikai skatīties, bet arī palīdzēt ar idejām mūsu komandai, gatavojoties Soču ziemas olimpiskajām spēlēm 2014.gadā. Aicinām visus izstādes skatītājus piedalīties cīņā par galveno balvu – „Soči 2014” olimpisko talismanu. Informāciju par konkursu varēs saņemt izstādē.
Izstāde atvērta līdz 17.aprīlim katru dienu no plkst.11.00 – 16.00. Pirmdiena brīvdiena.
Aizvadītās nedēļas nogalē turpinājās skates, gatavojoties XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. Mālpils Kultūras centrā 24 Siguldas deju apriņķa kolektīvi izdejoja savas dejas un skatē novadnieki uzrādīja izcilus rezultātus.
Allažu Tautas nama jauniešu deju kolektīvs „Ķimenīte”, vadītāja Aelita Ziemele tika uzslavēta par Harija Sūnas „Sudmaliņām”. Vecmeistaram tieši sestdien apritētu 90 gadi. Skatē iegūta 1.pakāpe ar 41,1 punktu.
Ar dejas vieglumu un pārliecību Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ķimelītis” (vadītāja Aelita Ziemele) arī ieguva 1.pakāpi ar 40,6 punktiem E grupas kolektīvu grupā.
Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis”, (vadītāja Ieva Roķe) no E grupas kolektīviem ieguva Augstāko pakāpi ar 45,9 punktiem.
Labus rezultātus parādīja arī senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa) iegūstot 1.pakāpi ar 43,5 punktiem.
Siguldas pagasta jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” (vadītāja Indra Ozoliņa) jau 24.februārī piedalījās skatē un žūrija ir izvirzījusi sacensībai par labākā kolektīva titulu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Deju kolektīvu konkursā.
Lepojamies ar sasniegumiem un paldies visiem vadītājiem un dejotājiem par augstajiem darba rezultātiem.
Brīvdienās Mazsalacas novada Kultūras centrā, gatavojoties XXV Vispārējiem Dziesmu un XC Deju svētkiem, notika Vidzemes labāko vokālo ansambļu reģionālā skate. Tajā piedalījās arī Allažu Tautas nama vokālais ansamblis „Liepavots”, vadītāja Ņina Kiršteina.
Konkursā ansamblis izpildīja trīs dziesmas, no kurām viena latviešu oriģināldziesma un divas brīvas izvēles dziesma. Divas no tām tika izpildītas a cappella.
Žūrija vērtēja māksliniecisko un tehnisko sniegumu, vokālo kultūru, stila izjūtu un kopiespaidu. Rezultātā iegūti 37,17 punkti, 2.pakāpe.
Paldies par ieguldīto darbu un augstajiem sasniegumiem.
Sagaidot pavasari un aicinot izdzīvot senās pavasara gadskārtu tradīcijas, Turaidas muzejrezervāts pirmdien, 1.aprīlī plkst.14.30, aicina uz Lieldienu svētkiem „Saule kāpa augstu kalnu” Turaidas muižas saimnieciskajā centrā.
Lai gan ziema vēl nepadodas un sals turpina mūs saldēt, Lieldienu svētkos tiks dziedātas saules un pavasara rotāšanas dziesmas, kopā ar muzejrezervāta speciālistiem un Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībniekiem pēc sentēvu tradīcijām pie lielā ugunskura tiks krāsotas olas, pušķotas un ar īpašu rituālu atvērtas šūpoles, kā arī tiks godāti paši šūpoļu kārēji, kuri visus svētku dalībniekus arī izšūpos. Lai pavasara darbi labi veiktos, tiks dzītas prom nelaimes, notiks olu ripināšanas sacensības, olu cīņas un maiņas, tiks izdejots olu krusts un notiks skriešanās ar olām, kā arī tiks izspēlēta tik iemīļotā podu sišana, kuras simboliskā nozīme slēpjas skauģu un nelabvēļu raidīto domu atvairīšanā.
Lieldienu brīvdienās būs atvērta Turaidas senā baznīca. Būs iespēja vērot pavasara atnākšanu no Turaidas pils Galvenā torņa skatu laukuma, kā arī izzināt vēsturi Turaidas pils rietumu korpusa ekspozīcijās.
Apmeklējot Lieldienu svētkus Turaidā, neaizmirstiet paņemt līdzi pūpolus vai plaucētu bērzu zariņus ar dzīpariem šūpoļu rotāšanai un krāsotu olu pāri, ko dot šūpoļu kārējiem par izšūpošanu!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
22.martā no plkst.11.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” norisināsies Latvijas saksofonu ansambļu konkurss “Sigulda skan”, kurā piedalīsies labākie jauniešu (līdz 18 gadiem) saksofonu ansambļi no visas Latvijas. Saksofons mūzikas skolās ir viens no pieprasītākajiem mūzikas instrumentiem, bet saksofonu ansambļi ir likumsakarīgs apmācības procesa turpinājums. Gandrīz katrā mūzikas skolā, kur tiek apgūta saksofona spēle, ir izveidots saksofonu ansamblis – visbiežāk kvartets. Saksofonu ansambļi no citiem pūšaminstrumentu ansambļiem atšķiras ar instrumentu daudzveidību (soprāns, alts, tenors, baritons), kas ansamblim piešķir īpašu, neatkārtojamu skanējumu. Tā kā šobrīd Latvijā netiek rīkots neviens konkurss tieši saksofonu ansambļiem, tad Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas pedagogi, sadarbībā ar mākslas nodaļas pedagogiem, izlēma rīkot konkursu “Sigulda skan”, lai sabiedrība tiktu pie unikālas iespējas Siguldā redzēt vienkopus labākos jauniešu saksofonu ansambļus no visas Latvijas.
Konkursu noslēgumu vainagos saksofonu kvarteta „N[ex]t move” uzstāšanās, kas būs lieliska iespēja siguldiešiem pirmo reizi redzēt šobrīd Latvijā populārāko un atraktīvāko dāmu saksofonu kvartetu, kura dalībnieces ne vien lieliski pārvalda instrumenta spēli, bet prot arī dejot un komunicēt ar skatītājiem. Ieeja konkursā un uz „N[ex]t move” koncertu plkst.17.00 bez maksas. Konkursu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
Mākslu skolas “Baltais Flīģelis”
direktors Guntars Zvejnieks
23.martā kluba “Muzikālā Kurtuve” īpašie viesi – grupa “Kantoris 04”, – kas aicina uz dzīvespriecīgu koncertu pavasara skaņās. Sākums plkst.22.00.
Garderobes pakalpojumi līdz plkst.23.00 – Ls 3, pēc plkst.23.00 – Ls 4. Reģistrējies viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv un izmanto garderobes pakalpojumus par Ls 1 lētāk!
Savukārt 22.martā DJ Rendy priecēs publiku ar pazīstamākajiem latviešu un pasaules deju mūzikas hītiem visa vakara garumā. Garderobes pakalpojumi līdz plkst.23.00 – Ls 1, pēc plkst.23.00 – Ls 2. Reģistrētajiem viesiem līdz plkst.24.00 – bezmaksas, pēc tam – Ls 1.
22.martā plkst.13.00 Siguldas novada bibliotēkā E‑prasmju nedēļas laikā notiks izglītojošs pasākums senioriem un citiem interesentiem. Sadarbībā ar bankas „Swedbank” Siguldas filiāli notiks nodarbības „Seniori un e‑prasmes: lekcija, prezentācija un apmācība par internetbankas sniegtajām iespējām”.
Eiropas E‑prasmju nedēļā Latvijā notiek jau ceturto gadu. Līdz šim Latvija ir bijusi visaktīvākā E‑prasmju nedēļas dalībniece. 2012.gada E‑prasmju nedēļā piedalījās vairāk nekā 36 tūkstoši dalībnieku, tika iesaistīti vairāk nekā 200 partneri – ministrijas, nozaru uzņēmumi, pašvaldības, skolas, bibliotēkas, norisinājās 890 dažādi pasākumi visos Latvijas novados, kā arī bija iespēja sekot pasākumiem interneta tiešraidēs.
„E‑prasmju nedēļā 2013” īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem un to karjeras iespējām saistībā ar e‑prasmēm un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) specialitātēm, digitālajām prasmēm nodarbinātībai, kā arī e‑prasmēm un IKT risinājumiem mazajiem un mikrouzņēmumiem.
„E‑prasmju nedēļas 2013” galvenās tēmas:
20.martā no plkst.13.00 – 14.00
ir iespēja noskatīties tiešsaistes nodarbību „Modernā patērētāja paradumi un mobilā mārketinga attīstības tendence”.
Pasaule katrā no mums, un mēs – pasaulē. Novadnieku stāsti par siguldiešiem, par dzīvi un mīlestību, par darbu un atpūtu, par ceļošanu, par pazīstamo un eksotisko. Stāsti dejā, mūzikā un dziesmā no tēva sētas Gaujas ielokā un tālām zemēm.
Sestdien, 23.martā plkst.13.00, Siguldas pagasta kultūras namā notiks pavasara noskaņu koncerts „Mēs tikāmies dejā”. Piedalās Siguldas novada senioru deju kopas „Preilene”, „Sniegaroze” un „Dāmītes”, kā arī kolektīvi no citiem novadiem — „Draiskais Solis” (Zvejniekciems), „Gaspažiņa” (Roja), „Gaujmalietes” (Carnikava), „Kamenes” (Cesvaine), „Madaras” (Salaspils), „Rudens roze” (Jelgava), „Sapnis” (Trikāta), „Saule” (Rīga), „Vijas” (Ikšķile) un Siguldas folkloras kopa „Senleja”.
Ieeja – bezmaksas.
Piektdien, 15.martā plkst.19.00, Siguldas pagasta kultūras namā visi aicināti uz tikšanos ciklā „Piektdienas sarunas pie tējas tases”, kurā runāsim par tēmu „Sievietes un lomas”.
Marts jau izsenis mums asociējās ar sievietēm. Franču rakstnieks S.Bulfērs ir teicis: „Vienmēr, kamēr vismaz viena sieviete būs šajā pasaulē, atradīsies kas jauns, ko par tām pateikt.” Arī režisore Inta Kalniņa Klēras Būzas kaislību un intrigu komēdijā „Sievietes, sievietes…” ir centusies ielūkoties sievietes pasaulē un atrast ko jaunu.
Par sievietēm un to lomām, plašākā un šaurākā nozīmē, runāsim ar Ausekļu Limbažu teātra režisori, Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieci, sievieti, māti un vecmāmiņu Intu Kalniņu.
Ungārijas vēstniecība aicina visus klaviermūzikas interesentus uz Ungārijas un Latvijas veiksmīgajai sadarbībai veltīto klavierkoncertu „Ungāru un latviešu klavierainavas”, kas notiks 23.martā plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
Koncertā pianiste Diāna Zandberga atskaņos Ferenca Lista Trešo ungāru rapsodiju, Bēla Bartoka sešas rumāņu dejas, Jāzepa Vītola Šūpuļadziesmu par latviešu tautas dziesmas tēmu, Pētera Vaska Vasaras vakara mūziku, kā arī citus skaņdarbus. Koncertā varēs klausīties arī vairākus pirmatskaņojumus: Gundegas Šmites Ungāru klavierainavas, Daces Aperānes Cimbalu, kā arī Jāņa Zandberga Čardašu.
Diāna Zandberga klavieres sākas spēlēt piecu gadu vecumā. Jau agri viņas spēle ieguva starptautisku atzinību, ko apliecināja Galvenās balvas iegūšana 1995.gada „Concours musical de France” Parīzē.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpināja studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004.gadam Diāna studēja Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008.gadam savas prasmes papildināja Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas(Alicia de Larrocha).
Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi ļoti daudzās pasaules valstīs kopā ar populāriem orķestriem un citiem mūziķiem.
Pianistes spēle ieskaņota vairākos kompaktdiskos – Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012).
Biļetes iespējams iegādāties koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē Šveices ielā 19, Siguldā, darba dienās no plkst.10.00 – 18.00, kases tālrunis 67974787 vai „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena – Ls 3.
54 Latvijas pūtēju orķestri – kopā ap 2000 mūziķu – gatavojas šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem. Pirmo reizi svētkos pūtēju orķestru programmu veido tikai latviešu komponistu oriģinālskaņdarbi un tautas dziesmu aranžējumi.
Sestdien, 9.martā, Latvijas Universitātes Lielajā Aulā notika Rīgas un Pierīgas pūtēju orķestru skate un tajā piedalījās 11 orķestri. Tai skaitā arī Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris, diriģents Gintis Kalniņš.
Pēc žūrijas komisijas vērtējuma un skates rezultātu apkopošanas iegūti 44,73 punkti, tādēļ orķestris saņēmis 2.vietu savā grūtības pakāpē.
Lepojamies ar panākumiem!
Gandrīz ik dienu pasaulē top radīti kādi jauni svētki un svinamas dienas. Mūsdienu radošā brīvība ļauj svinēt jebko un jebkad, taču tikai labākās svētku idejas nostiprinās cilvēku sirdīs, starptautisku institūciju rezolūcijās un, galu galā arī kalendāros.
Starptautiskā laimes diena, ko pērn apstiprināja ANO ģenerālā asambleja, ir kustība, lai veicinātu laimīgumu kā universālu mērķi un sekmētu cilvēku tiekšanos pēc tā visā pasaulē.
Starptautiskā laimes diena tiks atzīmēta katru gadu 20.martā, jo katru gadu šajā laikā daba mums sagatavojusi universālu fenomenu – saule ir vienā līmenī ar zemes ekvatoru, tādējādi nakts un diena iegūst vienādu garumu – to mēdz zinātniski dēvēt par pavasara ekvinokciju.
Šī diena domāta kā Vispasaules informētības diena, un ir kā radīta tādām aktivitātēm, kas veicina komunikāciju starp cilvēkiem, zināšanu apmaiņu un sadarbošanos.
Starptautiskā lieliskuma, izcilības un apbrīnojamības diena (The International Day of Awesomness)* tiek atzīmēta katru gadu 10.martā. To ieviesa vienkāršs ofisa darbinieks Kevins Lavers, kurš uz vadības piedāvājumu atzīmēt viņa lieliskumu, savā twitter kontā publicēja, ka jābūt tādai Starptautiskai izcilības dienai. Tas notika 2007.gadā un pārējais jau ir vēsture. Bet Kāpēc tieši 10.marts… – tā ir arī Čaka Norisa dzimšanas diena! Lai neapvainojas Čaks Noriss, taču tas nav īsti reveranss Čakam Norisam kā cilvēkam. Tā ir dziļa padevība un cieņa pret izcilību, lieliskumu un apbrīnojamību, kas saistās ar leģendu par Čaku Norisu un viņa varoņdarbiem, viņa neuzvaramību.
Kā gan vislabāk laimi apvienot ar izcilību, ja ne ar mūzikas palīdzību!?
Pasaulslavenais fiziķis Alberts Einšteins, šķiet, ir spējis savienot šīs lietas, sakot šādus vārdus: „Kas gan vairāk vajadzīgs cilvēkam, lai būtu laimīgs? – galds, krēsls, trauks ar augļiem un vijole!”
Svinēsim Vispasaules stīgu dienu kopā ar mūziku, laimīgiem un vienreizējiem cilvēkiem koncertzālē „Baltais Flīģelis”, sestdien, 16.martā plkst.16.00. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme,
Siguldas Jauniešu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs