25.augustā plkst.13.30 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks siguldietes Ināras Lišmanes gleznu izstādes „Klusā daba” atklāšanas pasākums.
Gleznošana ir brīnumu pilna! Cik toņu, cik nianšu, cik gaismas un ēnu pārskrējienu, talanta, prasmes un vēlēšanās sevi apliecināt! Mūsu novadnieces Ināras Lišmanes gleznieciskā valoda ir ļoti sievišķīga, izsmalcināta un dekoratīva. Viņas kompozīcijas izstaro iekšēju mieru un harmoniju, kuras atspoguļo gleznotājas iekšējo pasauli un domāšanu. Savā daiļradē māksliniece izmanto sadzīves priekšmetus un tēlus, ievietojot tos ikdienas dzīves telpā un raksturojot tos ar simboliem vai metaforām. Mākslinieces vitalitāte dzīvē atspoguļojas arī viņa gleznieciskajā valodā – triepienā, kompozīcijā un krāsu kolorītā. Ar apbrīnojamu talantu, tonāli smalku krāsu izjūtu, gaismu, telpu un atmosfērisku vieglumu Ināra ir atklājusi kluso dabu burvību savos darbos — „Baltā”, „Vīna rags”, „Caur lupu uz Bībeli” un citos, kurus izstādē būs iespējams apskatīt no 25.augusta līdz 14.septembrim, darba dienās no plkst.9.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja – bez maksas.
Pēc izstādes atklāšanas — plkst.14.00 tiek gaidīti bijušie Jūdažu pamatskolas audzēkņi un absolventi, lai pakavētos atmiņās un atcerētos skolas gadus. Lūgums līdzi ņemt fotogrāfijas, labu omu un mazu groziņu. Tālruņi informācijai: Ilgai Kļaviņai – 29363103, 64147238, Jūdažu bibliotēkā – 67957025.
Lienes Circenes kultūrizglītojošā biedrība sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu “Baltais Flīģelis” rīko Radošās dienas no 20.–24. augustam.
Šo piecu dienu laikā būs iespēja iemēģināt spēkus Orff nodarbībās (L.Circene), folklorā (S.Oļenkins), muzikālajā glezniecībā un instrumentu veidošanā (M.Gribinčika), dejā (G.Mangusa) un mākslā (E.Brempele). Papildus būs iespēja pievērsties arī flautas spēlei (L.Dobičina) un/vai klavierspēlei (L.Circene). Dosimies arī ekskursijās, lai iepazītu Siguldas skaistākās takas, Livonijas ordeņa Siguldas pili un citus objektus!
Radošās dienas top, pateicoties Strakšu ģimenes, restorāna Coconos, piedzīvojumu parkam Tarzāns, Elmāram Gaigalniekam un Siguldas novada pašvaldības finansiālajam un informatīvajam atbalstam.
Šovasar ne tikai siguldiešiem, bet visiem, kam interesē amatierteātri un to darbība, ir tapis gan informatīvi, gan vizuāli daudzveidīgs, bagātīgs un krāšņs materiāls kā lasāmā, tā vizuālā formā — ir radīta jauna mājaslapa http://www.siguldasteatris.lv, vietne par vienu no senākajiem kolektīviem Siguldā — par Siguldas Tautas teātri, kas savā ziņā ir laikmetīgs turpinājums grāmatai “Teātris Siguldā”.
Šī mājaslapa sniedz informāciju par teātri Siguldā kopumā – dod īsu ieskatu šī teātra vēsturē, kā arī par grāmatu „Teātris Siguldā”, bet galvenokārt informē par teātra darbību šodien — par izrādēm un radošo kolektīvu kopš atjaunošanās 2007.gadā. Vizuālu priekšstatu par visām izrādēm un citiem pasākumiem, kuros teātris piedalījies, iespējams gūt bagātīgajās foto un video galerijās, kur iemūžināti mirkļi no teātra notikumiem.
Aicinām apmeklēt http://www.siguldasteatris.lv, un lai ikvienam šīs lapas apmeklējums sagādā prieku un palīdz sekot Siguldas Tautas teātra notikumiem!
Sestdien, 11.augustā plkst.12.00 Siguldas pilsētas kultūras nama Mazajā zālē tiks atklāta dāmu kluba „Madaras” rokdarbnieču izstāde „Par prieku sev, par prieku tev un ļautiņiem par prieku”. Šī izstāde ir ievērojama ar to, ka tiek atzīmēta arī dāmu kluba 10 gadu pastāvēšanas gadadiena.
Izstādē būs aplūkojami Valdas Vilciņas, Birutas Lapsiņas, Zinaidas Lukinas, Ināras Eglītes, Zaigas Sulas, Rutas Jansones, Jadvigas Lazdānes, Maijas Gavrilovas, Līvijas Priedītes, Birutas Felkeres, Ernas Bērziņas, Marijas Antoškinas, Janīnas Žauneres, Venerandas Pušņakovas, Skaidrītes Roštokas, Silvijas Brokas, Vijas Brikmanes, Laimdotas Jenertes, Elzas Bankovskas, Leontīnes Bērziņas, Laumas Krastiņas, Māras Šteinas un „Madaru” vadītājas Dzintras Siliņas visdažādākajās tehnikās veidotie rokdarbi.
Viens no kluba galvenajiem mērķiem ir nodarboties ar labdarību. „Madaru” labdarības programmas ietvaros adīti cimdi, zeķes, šalles un citas vajadzīgas un noderīgas lietas tiek dāvātas Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra trūcīgajām ģimenēm, biedrības „Cerību spārni” bērniem ar invaliditāti un Inčukalna bērnu sociālās aprūpes nama bērniem.
Dāmu klubs „Madara” katru gadu iesaistās arī kultūras norisēs, rīkojot Rokdarbu dienas, kur ar saviem darinājumiem piedalās rokdarbnieces no dažādiem Latvijas novadiem, ar kuriem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība.
Izstāde būs apskatāma no 11. — 15.augustam, darba dienās no plkst.10.00 – 18.00, svētdienās no plkst.11.00 – 13.00. Ieeja izstādē bez maksas.
25.augustā plkst.22.00 notiks šī gada lielākais deju klubu notikums Siguldā – Illegal DJ Team Riga un DJ Ex da Bass, Go-go dejas, krāšņas gaismas un pārsteidzoši enerģiska deju zāle Tevi gaida kluba „Kaķis” atklāšanas un 8 gadu jubilejas svinību ballītē!
Ballīti iesilda un nobeidz Mberg [Decimal Lightness]!
Trakas dejas, mežonīgs DJ sets, krāsaini, gardi un dzirkstoši kokteiļi bārā visām gaumēm – tiekamies 25.augustā klubā „Kaķis” Pils ielā 8, Siguldā!
Ieeja līdz plkst.24.00 un pēc plkst. 3.00 – Ls 2, no plkst.24.00 – 3.00 – Ls 3.
Nolasi QR kodu no plakāta un uzzini visu par pasākumu pirmais!
Galdiņu rezervācija zvanot 26616997.
Abonementā
3. – 30.augusts Izstāde “Cilvēka mūžība ir gaismā, ko viņš izstarojis pasaulei” (Saulcerīte Viese) literatūrzinātniecei, rakstniecei Saulcerītei Viesei – 80 (1932–2004)
Latvijas ZA goda locekles, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres Saulcerītes Vieses mūža devums – Raiņa un Aspazijas pētniecība. Viņas grāmatas „Aspazija” (1975), „Jaunais Rainis”(1982), „Gājēji uz Mēnessdārzu” (1990), „Mūžīgie spārni” (2004). Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas, Aspazijas Kopotu rakstu sastādīšana uzrāda spožu rakstnieces talanta un literatūrzinātnieces faktoloģiskās precizitātes apvienojumu. Valdzinošas, tautas garamantu pasaulē balstītas ir S.Vieses prozas grāmatas „Raganiezis” (1976), „Radīšanas brīnums” (1980), „Dieviena” (1994). S.Viese ir daudz darījusi K.Barona un A.Pumpura starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, Latvijas muzeju izveidē un attīstībā. Ar lielu aizrautību Saulcerīte Viese pēdējos gados pētīja unikāla Rīgas rajona – Mežaparka – kultūrvēsturi, sagatavoja plašo pētījumu „Mežaparks” (2001).
6. – 30.augusts cikla „Grāmatu terapija” tematiskā izstāde „Latviešu ornamentu terapija”.
Latvietim ornamentu zīmes atrodamas visur: apģērbā, rotās, uz darba rīkiem un dzīvojamajā telpā. Mūsu senči pazina šīs zīmes un zināja, kā tās iedarbojas uz cilvēku. Sakrālās zīmes ir nākušas no dabas kā enerģētiski veidojumi. Zīmes uz darbarīkiem un rotām veidoja, lai piesaistītu šīs enerģijas. Latviešu raksti un zīmes jāiepazīst, lai izmantotu latviskās vides radīšanai.
Lasītavā
3. – 24.augusts „Operas zvaigznes 20 gadu garumā” izstāde veltīta XX Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem.
Bērnu literatūras nodaļā
1. – 31.augusts Tematiska izstāde „Siguldas ziedošā vasara”.
Bibliotēkas krājumā esošo informācijas materiālu izstāde par Siguldu vasaras un ziedu pilnbriedā.
10. – 17.augusts Tematiska izstāde „Starptautiskā Jaunatnes diena”.
12.augustā pasaulē atzīmē Starptautisko Jaunatnes dienu. Izstādē apkopotie materiāli sniegs ieskatu par šīs dienas nozīmīgumu un vienojošo sajūtu jauniešu vidū.
24. – 31.augusts Rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam veltīta grāmatu izstāde „Saulesbaltas mūža dienas”. 25.augustā latviešu rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam apritētu 135 gadi. Izstādē skatāmi Bērnu literatūras nodaļā pieejamie un lasītāju iemīļotie autora darbi.
Izstāžu telpā
1. – 31.augusts Turaidas muzejrezervāta ceļojošā izstāde „Sateseles pilskalna stāsts”.
Divas emocijām piepildītas dienas gleznainajā Siguldas pilsdrupu estrādē un 20 kolektīvi no ASV, Austrijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas un Lietuvas – tādi bija šī gada Blūza svētki.
Savas neilgās pastāvēšanas laikā Blūza svētki ir iemantojuši labu slavu arī kaimiņvalstīs un šogad blūza mūzikas cienītāju vidū bija manāmi viesi no Baltijas valstīm, kā arī no Krievijas un Vācijas. Apmeklētāju vidū bija arī vairāki Eiropas blūza festivālu rīkotāji.
Blūza svētku ietvaros noslēdzās II Latvijas Blūza konkurss, kura uzvarētājs 2013.gadā pārstāvēs mūsu valsti Eiropas galvenajā blūza notikumā “European Blues Challenge” Tulūzā, Francijā. Starptautiska žūrija par uzvarētāju atzina Ginta Žilinska trio.
Ievērojot Blūza svētku un Sigulda Jazz rīkotāju iedibināto tradīciju, arī šogad debitēja jauns starptautisks projekts “Raphael Wressnig & Latvian Groove”, kurš guva nedalītu publikas atzinību. Arī jaundibinātā kolektīva mūziķi ir apmierināti ar savu sniegumu un sadarbību. Jau pavisam drīz viņus redzēsim vēlreiz – Origo Summer Stage sezonas noslēguma koncertā 30.augustā, Rīgā, Stacijas laukumā.
“Šogad blūzs Siguldā pirmo reizi bija baudāms divas dienas – tas bija sava veida eksperiments, pēc kura tika secināts, ka nākamgad Siguldas pilsdrupu estrādē blūzs skanēs vienu dienu, uzsvaru liekot uz augstāku māksliniecisko līmeni un atbilstošu ārvalstu mūziķu piedalīšanos. Skaidrs ir viens – arī pašmāju blūzmeņu plejāde bez festivāla nepaliks”, pēcsvētku pārdomās dalās pasākuma organizētājs Normunds Kalniņš.
IV Blūza svētku datums jau ir zināms – 2013.gada 27.jūlijs un tuvākajā laikā tiks uzsākta arī biļešu tirdzniecība.
Ieskatam piedāvājam prestižās “Keeping the Blue Alive” balvas ieguvēja,
Otrdien, 31.jūlijā Siguldas novadā viesojās „Velotūre par bibliotēkām 2012” (Cycling for libraries), dalībnieki, kuri devušies ceļā caur Baltijas valstīm ar mērķi sasniegt Helsinkus un apmeklēt starptautisku kongresu.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja informē, ka 120 velobrauciena dalībnieki no 24 valstīm — Somijas, Spānijas, Serbijas, Norvēģijas, Taivānas, Ukrainas, Vācijas, Rumānijas, Zviedrijas, ASV, Dānijas, Arābu Emirātiem, Beļģijas, Baltkrievijas, Francijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Indijas novadā apmeklēja Allažu pagasta bibliotēku un Allažu evaņģēliski luterisko baznīcu, kur vokālais ansamblis „Liepavots” sniedza koncertu, pēc tam apmeklēja Livonijas ordeņa Siguldas pili un Siguldas novada bibliotēku. Bibliotēkas kolēģi izrādīja bibliotēkas, pastāstīja par saviem profesionālajiem sasniegumiem. Braucienu pavadīja Igaunijas bibliobuss, kam dots vārds Katarina Jee un tas piestāja arī Siguldā.
“Velotūre par bibliotēkām” atbalsta jaunu pieeju bibliotekārajā domāšanā, kuras pamatā ir aktīva savstarpējā mijiedarbība, atbīdot otrā plānā PowerPoint prezentācijas, viena oratora uzstāšanos un pārējo dalībnieku pasīvu klausīšanos. Šis pasākums nav domāts tiem, kuri ir pieraduši savu darba laiku pavadīt bibliotēkas telpās, darot to, kas viņiem ir pateikts, neizrādot savu iniciatīvu, un kuri neinteresējas, kas notiek ārpus “kastītes” robežām. Gluži pretēji, šis pasākums ir domāts tiem, kuriem piemīt progresīva domāšana un kuri izjūt aicinājumu dalīties ar savu pieredzi, meklējot arvien jaunus risinājumus”, stāsta organizatori divi somu puiši – Juka Pennanens (Jukka Pennanen) un Mase Ojala (Mace Ojala).
Šis ir jau otrais bibliotekāru – velosipēdistu ceļojums. 2011.gadā tas aizveda vairāk nekā 80 bibliotekārus no Kopenhāgenas līdz Berlīnei, 650 kilometrus bibliotekāri veica, sarunājoties, diskutējot, apmeklējot bibliotēkas un tiekoties ar politiķiem, bibliotēku atbalstītājiem un oponentiem.
Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību par ieguldīto darbu visiem novada bibliotēku darbiniekiem, īpaši Ligitai Zīvertei, Dainuvītei Bērziņai un Ievai Ozolai, Allažu ev.lut. baznīcas draudzei, Allažu Tautas nama vadītājai Guntai Rudzei un Allažu Tautas nama vokālajam ansamblim „Liepavots” , Allažu pagasta pārvaldes vadītājai Vijai Vāverei, deputātam Verneram Bērziņam, Allažu pagasta „Branku” saimniecei Fatimai Rudzītei, mazajiem lasītājiem – bibliotekāru palīgiem, tulkiem — Inesei Rudzītei un Astrai Šmitei, Pašvaldības policijai un Siguldas Tūrisma attīstības aģentūrai.
Plašāku pasākuma foto galeriju skatīt šeit.
Turaidas pils vecums mērāms gadu simtos – pavisam drīz svinēsim mūra pils astoņsimtgadi. Šogad Turaidas pils dienā „Māla gudrība” 5.augustā tiks godināts kas daudz vecāks par pili un pat par pilskalnu – māls, kas cēlies pirms daudziem miljoniem gadu Devona laikmetā. Turaidas pils svētki sāksies plkst.13.00 un pils pagalmā turpināsies visas dienas garumā, noslēdzoties plkst.17.00 ar sprinta skrējienu „Ātrākais ziņnesis” Turaidas pils galvenajā tornī.
Turaidas pils svētkos būs iespēja iepazīt plašo un daudzveidīgo māla pielietojumu Turaidas pilī, izzināt podnieku noslēpumus, māla pielietojumu skaistumkopšanā, izmantot muzeja speciālistu zināšanas ekskursijās un stāstos par pils vēsturi, iepazīties ar izstādi par Turaidas pils krāsns podiņiem un noklausīties dr.hist. Ievas Oses lekciju „Ko stāsta uz Turaidas podiņiem attēlotie evaņģēlisti?”. Pils pagalmā svētku laikā darbosies amatnieku tirdziņš, varēs iegādāties Vidzemes podnieku darinātos traukus, maizi un medu, notiks dažādas radošās darbnīcas bērniem: „No kā būvēta Turaidas pils?”, „Veido pats savu pili!”, „Izkrāso Turaidu!” un citas. Skatītājus iepriecinās muzikāli priekšnesumi. Svētku laikā būs iespēja izgatavot savu Turaidas pils ķieģeli ar uzrakstu „Turaida 798”, jo tik daudz gadu ir senākajiem Turaidas mūra pils ķieģeļiem!
Cilvēku rokās māls ir gudra izejviela no jaunākā akmens laikmeta – neolīta, kad senie iedzīvotāji iemācījās veidot un apdedzināt traukus, lai tie ugunī iegūtu izturību un ilglaicību. Turaidas pilskalnā no 11.gadsimta lībieši darināja māla traukus, vārpstu skriemeļus, steļļu atsvarus, lejamveidnes, krelles, klāja savās mītnēs māla klonu, izmantoja mālu akmens pavardu gatavošanā. Iespējama, viņi zināja somugru mītisko stāstu, kurš vēstīja par pirmatnējo bezgalīgo okeānu, no kura dzīlēm ūdensputns uznesa gabaliņu māla, lai Dievs radītu zemi. 13.gadsimtā zemē ienāca kristīgā ticība, kura nesa sev līdzi priekšstatu par Dievu, kurš no māla (vai dubļiem) radīja Ādamu un no Ādama – Ievu, kā arī deva jaunus uzdevumus mālam. Turaidā cilvēki sāka izmantot zināšanas par māla ķieģeli, kas ir pamatā stipram mūrim, un 1214.gadā lībiešu koka pils vietā Rīgas arhibīskapa Alberta uzdevumā uzsāka celt Turaidas mūra pili.
25.augustā plkst.14.00 uz Jūdažu Sabiedrisko centru tiek aicināti bijušie Jūdažu pamatskolas audzēkņi un pedagogi, lai kopā atcerētos skolas gadus un pakavētos atmiņās. Uz salidojumu lūgums ņem līdzi fotogrāfijas no skolas laikiem, kā arī nelielu groziņu un labu omu.
Plašāka informācija un pieteikumi: Ilga Kļaviņa — 29363103, 64147238, Jūdažu bibliotēka: 67957025.
Šo svētdien, 29.jūlijā plkst.11.00 Muzikālo brokastu apmeklētājus priecēs jauni, bet jau pieredzējuši skatuves mākslinieki. – šobrīd Briseles Karaliskās Mūzikas Akadēmijas maģistrants, čellists Valters Pūce un ar izcilību, Maskavas Valsts konservatoriju absolvējušais pianists, Artūrs Cingujevs.
Valters Pūce absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Māra Villeruša un Eleonoras Testeļecas čella klasēs.V.Pūce studējis arī Fēliksa Mendelsona Bartoldi Mūzikas un mākslas augstskolā Leipcigā pie profesora Pītera Bruna. Šobrīd ir maģistrants Briseles Karaliskajā mūzikas Akadēmijā pie prof. Jeroena Reullinga. Savu meistarību čellists papildinājis pie atzītiem čella spēles meistariem — Fransa Helmersona, Mišas Maiska, Maksima Utkina, Bernarda Grīnhausa un Tilmana Vika. Piedalījies koncertos un festivālos Krievijā, Eiropas valstīs un ASV.Paralēli čella spēlei Valters ir grupas DaGamba dibinātājs un orģinālskaņdarbu autors.
Аrtūrs Cingujevs (Latvija, Krievija) mācoties P.Jurjāna bērnu mūzikas skolā, deviņu gadu vecumā guva pirmo uzvaru Francijā, konkursā Concours Musical de France iegūstot Grand Prix. A.Cingujevs absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu. Apmeklējis izcilu pedagogu- viņu vidū Lazara Bermana, Vladimira Kraiņeva meistarklases. Ir vairāku starptautisku konkursu laureāts.Uzstājies kopā ar poļu komponistu, diriģentu Kšištofu Penderecki.
2010.gadā pianists sniedza koncertus Eiropas koncertturnejā, kuru organizēja The International Holland Music Sessions. Viens no koncertiem notika slavenajā Amsterdamas Concertgebouw zālē.Piedalījies koncertos un festivālos Baltijas valstīs, Eiropā un Krievijā. 2010.gadā A. Cingujevs ar zelta medaļu absolvēja Maskavas Valsts konservatoriju profesores Eliso Virsaladzes klasi un patreiz turpina studijas Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūrā un Bernes Mākslu augstskolā.
Svētdienas koncertprogrammā skanēs L.Bēthovena un F.Šūberta mūzika. Koncerta finālā jauno mūziķu duets atskaņos leģendārā argentīniešu komponista A.Pjacollas darbu “Le Grand Tango”.
Ar šo koncertu noslēgsies koncertzāles „Baltais flīģelis” rīkotais vasaras kamermūzikas koncertu cikls „Bēthovens un Sigulda” Siguldas Jaunajā pilī.
Muzikālās brokastis pie Siguldas Jaunās pils ir unikāla iespēja brokastot ar ģimeni vai draugiem Pils dārzā un gūt lielisku muzikālo baudījumu.
Uz tikšanos „Muzikālajās brokastīs” atkal nākamo vasaru!
4.augustā plkst.15.00 Siguldas pilsdrupu estrādē XX Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku ietvaros šogad tiks piedāvāts koncertuzvedums bērniem – „Brēmenes muzikanti Siguldā”.
Uzveduma pamatā ir slavenās brāļu Grimmu pasakas motīvi, ietverti mūzikas un mākslas pasaules tēlos. Skanēs Kamila Sen-Sansa un Ričarda Šeparda brīnišķīgā mūzika, kuru ar acīm ieraudzīt palīdzēs Latvijas Mākslas akadēmijas studentu uzveduma laikā radītās tēlu instalācijas.
Katru mazo skatītāju sagaida krāsains pārsteigums un aizraujoša līdzdarbošanās jautrajiem Brēmenes muzikantiem.
Koncertuzvedumā piedalās: Siguldas jauniešu kamerorķestris – diriģents Pēteris Plūme, klavieru duets – Agra un Arnolds Dimanti, Siguldas Tautas teātra aktieri – Inga Alviķe un Aigars Jakupāns, radošie siguldieši – Māris Maikls Mitrevics, Laura Šumska, Andreta Čivča, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – Valters Kristbergs, Jūlija Rižova, Jānis Noviks un Lauris Vītoliņš. Bērnu dzejas autore – Līga Kalniņa, zīmējumu autori – Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” audzēkņi.
Koncertuzvedumu bērniem “Brēmenes muzikanti Siguldā” piedāvā Siguldas novada pašvaldība.
Ieeja pasākumā – Ls 3, Siguldas ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš Siguldas pilsētas kultūras nama kasēs – Ls 2.