18. septembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” Šveices ielā 19, Siguldā notiks Japānas vēstniecības rīkota Tējas ceremonija.
Japānas vēstniecība aicina apmeklēt tējas ceļa čado jeb Japānas tējas ceremonijas lekciju — demonstrāciju, ko vadīs čado meistare Kacura Jūko, kura pārstāv „Urasenke” – vienu no ievērojamākām čado skolām Japānā. Šo skolu pārvalda slavenā Sena no Rikjū pēcteči, kuri rūpējas, lai čado māksla joprojām būtu dzīva un piepildīta ar dziļu jēgu. Kacura Jūko ar tējas pasauli pazīstama jau no agras bērnības, ieguvusi tējas ceremonijas profesores grādu. Meistare vēlas iepazīstināt latviešu skatītājus ar tējas ceļu čado — efektīvu kulturālas bagātināšanās un pilnveidošanās metodi, kas ļauj ar tējas palīdzību ieraudzīt mirkļa burvību un dalīties tajā ar citiem.
Tējas kultūra Japānā aizsākusies pateicoties budistu mūkiem. Pirmās dokumentālās liecības par tēju vēstī, ka 9. gadsimtā kāds mūks to pārvedis no Ķīnas. Savukārt 12. gadsimtā kāds cits mūks atveda uz Japānu zaļās tējas pulveri jeb mača, ko lieto čado. Dzenbudistu tempļos jauno dzērienu izmantoja meditāciju laikā kā viegli stimulējošu līdzekli apziņas attīrīšanai. Ar laiku dzēriens piesaistīja valdošo aprindu un aristokrātu uzmanību – viņi nežēloja naudu grezniem tējas dzeršanas sarīkojumiem. Garīgi un estētiski pilnveidojošu tējas saietu tradīcija dzimusi no šiem diviem atšķirīgajiem mača izmantošanas veidiem. Par svarīgu pavērsienu japāņu tējas tradīcijas attīstībā kļuva unikālas estētiskas koncepcijas parādīšanās — tā bija iedvesmojusies no dzenbudisma mācības un aicināja novērtēt smalko un nesamāksloto skaistumu, kuru var ieraudzīt šķietami vienkāršās un pieticīgās lietās. Tējas kultūrā 16.gadsimtā parādījās kāda ārkārtīgi spilgta personība – Sens no Rikjū (1522.-1591). Viņš padarīja tējas pagatavošanas, pasniegšanas un baudīšanas procesu par vienotu disciplīnu, no kuras, savukārt, izveidojās čado – tējas ceļš.
Ieeja ar bezmaksas ieejas kartēm. Ieejas kartes var saņemt Koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē no 10. septembra. Kases darba laiks darba dienās no plkst.10.00 – 18.00, tālrunis: 67974787.
Laiks aizrit kā Gaujas plūdums uz jūru, paaudze nomaina paaudzi, bet Gaujas līvu ticība godīgumam, spēks un drosme mūs uzrunā pāri laika robežām. Atceroties Gaujas krastos dzīvojošo Turaidas, Krimuldas un Siguldas lībiešu vēsturi un notikumus, kas risinājušies pirms astoņsimts gadiem, Līvu dienā Turaidā 8.septembrī tiks daudzinātas līvu kultūras bagātības, skanēs līvu valoda un no jauna tiks atgādināts par pasaules lietu kārtību, kas līdzīgi bišu saimes dzīves ritmam pastāv no senatnes un ir spēkā vēl šodien.
Līvu diena Turaidā notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, kas šogad veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojuma popularizēšanai. Gaujas lībieši 11. – 13. gadsimtā apdzīvojuši Gaujas krastus un Gauja bijusi ceļš, kas veicinājusi tirdzniecības un kultūras sakarus starp tuvākām un tālākām zemēm. Turaidas muzejrezervāta krājumā esošais Krimuldas Raganas depozīts, tam ir lielisks piemērs, jo tā sastāvā esošās monētas darinātas dažādās zemēs, kas liecina par tirdzniecības sakaru daudzveidību, pateicoties upju – ūdeņu ceļiem.
Līvu diena plkst.14.30 iesāksies ar kataloga „Krimuldas Raganas depozīts” atvēršanu. Svētki turpinājumā brīvā dabā notiks lasījumi, kuros vēstures pētnieki dalīsies zināšanās par 1212.gada notikumiem Autīnē un Sateselē. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar mūsu valsts izciliem vēstures pētniekiem, uzklausīt viņu viedokli un pašiem iesaistīties diskusijā par vēstures problēmjautājumiem. Svētku noslēgumā tiks ieskandināts labiekārtotais Dārznieka mājas pagalms, kurš šovasar ieguvis jaunus ar lībiešu senvēsturi saistītus akcentus – dobumakmeņus un simboliskus bišu kokus, kuros iekaltas senas dravnieku lietotas aizsardzības un īpašumzīmes, nesot vēstījumu par gadu tūkstošiem senu dravniecības tradīciju. Siguldas mākslinieks Elmārs Gaigalnieks kopā ar Salaspils jaukto kori „Lōja” caur smilšu gleznu tapšanas brīnumu un līvu valodas muzikalitāti ļaus sajust līvu klātbūtni Turaidas vēsturiskajā centrā.
PROGRAMMA
14.30 – Kataloga „KRIMULDAS RAGANAS DEPOZĪTS” atvēršana
15.00 – Autīnes sacelšanās 800-gadei veltīti vēsturnieku lasījumi:
• Autīnes sacelšanās un Sateseles pils. Dr. hist. Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūts
• Turaidas pilskalnā atrastās liecības par lībiešu cīņām ar krustnešiem 13. gs. sākumā Egils Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāts
• Autīnes sacelšanās vēsturiskās ģeogrāfijas jautājumi. Dr. hist. Muntis Auns, LU Latvijas vēstures institūts
• Par dažu Rietumvidzemes pilskalnu interpretāciju. Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
• Mācību stunda vēsturisko notikumu vietā. Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzija
17.00 – Līvu kultūras mantojuma zīmes mākslā un mūzikā. Smilšu gleznas līvu skaņās. Piedalās mākslinieks Elmārs Gaigalnieks un Salaspils jauktais koris „LŌJA”
17.30 – Ekskursija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
8.septembrī plkst.22.00 grupa JŪRKANT ieskandinās rudens/ziemas koncertu sezonu latviešu mūzikas klubā „Muzikālā Kurtuve”. Ieejas biļete līdz plkst.23.00 maksās 3 latus, pēc plkst.23.00 – 4 latus.
Līdz pat rīta gaismai grupa JŪRKANT izklaidēs siguldiešus, spēlējot gan pašu, gan populāru latviešu un pasaules šlāgermūzikas hitus. Sešu grupas pastāvēšanas gadu laikā, tā laidusi klajā divus albumus – „Atmiņas” un „Nāc līdzi”.
Lai saņemtu īpašas priekšrocības grupas JŪRKANT koncerta apmeklējumam, reģistrējies viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv un maksā par ieejas biļeti tikai 2 latus. Tāpat reģistrējies viesu sarakstam, lai sev ērtā veidā saņemtu informāciju par jaunākajiem pasākumiem Muzikālajā Kurtuvē savā e‑pasta kastītē.
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” izstāžu telpā līdz 30.septembrim apskatāma gleznotājas Evijas Kūlmanes darbu izstāde.
Evija Kūlmane par savu glezniecības izteiksmes veidu sauc ainavu: „Tieši caur ainavu es varu izteikt visu… Tajās ir daudz metaforu, fantāzijas, pārdomu un līdzību… Tās ir tēlainas ainavas. Man ainava ir svarīga kā poētisks vēstījums. Tajās atspoguļojas viss, ko es vēlos pateikt caur glezniecību: ko redzu, jūtu un vēlos dot tālāk. Man ir svarīgi, lai glezniecība uzrunā emocionāli un lai mākslas darbs sniedz vizuālu baudījumu, tas ir saskaņā ar manu skatījumu uz mākslu vispār. Manuprāt, mākslai ir jārosina cilvēku uz patiesi skaisto, labo, uz prieku un gaismu, jo tajā ir liels spēks! Pasaulē vēl ir daudz skaistu mirkļu, iespēju, krāsu, dvēseļu, kuras jāmācās meklēt, ieraudzīt un saprast… Jāmācās redzēt skaisto cilvēkos, mākslā, dabā, un nepazaudēt…”
Izstāde „Sajūtu atbalsis” ir piektā E.Kūlmanes personālizstāde, kurā ir notverti mirkļi – dabā, emocijās, smaržās, krāsās, skaņās, sajūtās, kuras atbalsojās autores gleznās. Šajā izstādē gan emociju, gan krāsu gamma ir ļoti dažāda – no maigiem ābeļziedu pieskārieniem līdz kvēlojošām sapņu ainavām.
Evija Kūlmane aicina apmeklētājus sajust kādu no gleznās paustajām sajūtām.
Svētdien, 9.septembrī Siguldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā, dievkalpojuma laikā — plkst.11.00 izskanēs diriģenta, komponista un mūzikas pedagoga Guntara Geduļa skaņdarbi. Mūziku atskaņos Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes koris un dziedātāja, mecosoprāna balss īpašniece Vizma Zvaigzne.
Šogad, savas mākslinieciskās darbības 40.jubilejas gadā Venecuēlas latvietis Guntars Gedulis viesojas Latvijā, tostarp Siguldā, jo G.Geduļa saknes iestiepjas arī šeit — viņa vectēvs – Žanis Gedulis agrāk bijis pazīstams siguldietis, Siguldas domes darbinieks. G.Gedulis apmeklēs Siguldas Evanģēliski Luteriskās baznīcas dievkalpojumu, lai pateiktos mūziķiem par savu skaņdarbu ieskaņošanu.
G.Geduļa kora dziesmas un apdares ir iekļautas kopkora programmās, publicētas latviešu kora mūzikas krājumos, korāļi — dziesmu grāmatās. Draudzēm sarakstīti 37 korāļi, bērniem un jaunatnei – daudzi dziesmu krājumi, piemēram, Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži. G.Gedulis ir arī vairāku kamermūzikas un vokāli-simfonisko darbu autors. G.Geduļa skaņdarbi ir godalgoti Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV un Kanadā un koru sacensībās. G.Gedulis ir arī vairāku ārzemju koru diriģents, Venecuēlas dziedāšanas biedrības Gaudeamus dibinātājs un bijis vairāku jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents.
G.Gedulis devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūzikas izplatībā ārpus Latvijas robežām – vadot nometnes, izglītojošas programmas, kā arī pasniedzot lekcijas par latviešu mūziku un diriģējot ārzemju latviešu korus pasākumos, festivālos visā plašajā pasaulē. G.Gedulis ir Trīszvaigžnu ordeņa virsnieks, un ir saņēmis atzinību par pedagoģijas darbu un latviešu mūzikas popularizēšanu cittautiešiem.
Kopš 1976.gada Guntars Gedulis aktīvi vada latviešu salidojumus Trinidadas un Tobāgo salās – tā cenšoties turpināt latviešu tradīcijas un latviskuma uzturēšanu ārzemju latviešu kopienu vidū.
Lienes Circenes kultūrizglītojošā biedrība sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu „Baltais Flīģelis” šogad pirmo reizi organizēja „Radošās dienas Siguldā”, kas izvērtās par piecām piepildītām dienām 45 bērniem, kuru vidū bija arī trīs Zvannieku iemītnieki. Visi dalībnieki katru dienu aktīvi darbojās, lai noslēguma pasākumā kopā ar vecākiem kāptu uz skatuves un rādītu, cik daudz paspējuši iemācīties.
Skolotāji, netaupot spēkus un enerģiju, centās nodot savas prasmes un zināšanas ikvienam Radošo dienu dalībniekam. Pie Marinas Gribičikas bērni mācījās veidot māla putniņus – svilpavniekus un iemēģināja spēkus muzikālajā glezniecībā. Marina ļāva bērniem ceļot laikā un atklāt sevī spējas uzzīmēt skaņas. Kā vēlāk izrādījās, ne kurš katrs pieaugušais to spēj! Evas Brempeles vadībā mazie mākslinieki pārvērta parastas stikla burciņas par krāsainiem lukturīšiem, zīmēja, līmēja un izpauda sevi, darbojoties mākslas lauciņā. Sergejs Oļenkins, kurš atzīts par vienu no labākajiem folkloristiem pasaulē, ierādīja folkloras gudrības, rādot raksturīgākās dziesmas un rotaļas, katram gadalaikam. Bet, lai Radošās dienas bērnus nenomocītu ar pārlieku nopietnām mācībām, Sergejs nodarbību beigās stāstīja šausmu stāstus, kas tik ļoti patīk gan mazajiem, gan lielajiem klausītājiem. Guna Mangusas mācīja dejas soļus četru gadalaiku dejām. Tie bērni, kam pietika spēka un izturības pēc garās dienas, devās vēl uz papildnodarbībām un apguva klavierspēli pie Lienes Circenes, blokflautu pie Lienes Dobičinas un mācījās improvizēt kopā ar Marinu Gribičiku.
Pēc radošajās nodarbībās pavadītajām stundām bērniem tika piedāvāta iespēja arī iegūt jaunus iespaidus ekskursijā uz Livonijas ordeņa Siguldas pili un izbaudīt Elmāra Gaigalnieka aizraujošo stāstījumu viņa Smilšu pagrabiņā, kur viņš izveidoja vulkānu un spēja parādīt, kā veidojas kalni. Māra Mitrevica vadībā bērni saskatīja, saošņāja, sadzirdēja un sagaršoja mežu izveidotajā Jušu takā. Noslēguma dienā visi dalībnieki kopā apmeklēja Piedzīvojumu parku „Tarzāns”, kurā izbraukājās ar velokartiem, rodeļiem, pacēlāju, izlēkājās pa batutiem, bet mazākie apmeklēja bērnu autoskolu. Bērni paspēja arī apskatīt Siguldu no augšas, no Panorāmas rata. Aktīvajos piedzīvojumos tika patērēts milzum daudz enerģijas, bet par tās atgūšanu rūpējās restorāns „Coconos”, sagādājot pusdienas Radošo dienu dalībniekiem. Tomēr tas viss nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu Strakšu ģimenes atbalsts! Paldies viņiem par to! Piecu dienu laikā bērni ieguva neaizmirstamus iespaidus un daudz jaunu draugu, tāpēc Radošo dienu organizatori nolēmuši arī turpmāk rīkot šādas dienas un ieviest to par tradīciju. Lai izdodas!
Sestdien, 1.septembrī plkst.16.00 Siguldas kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” tiks atklāta jaunās mākslinieces, siguldietes Madaras Orbidānes personālizstāde „Es esmu stāsts”. Izstāde būs skatāma visu septembri.
Vai senatnes elpa var būt daļa no tagadnes? Vai sajūtas var attēlot? Vai garšai ir krāsa? – uz šādiem un daudziem citiem jautājumiem, tika meklētas atbildes, strādājot pie šīs izstādes. Izstāde „Es esmu stāsts”, kas tapusi divus gadus, ir M.Orbidānes radošais meklējums, kurā tiek apvienotas divas svarīgākās lietas viņas dzīvē – māksla un literatūra.
„Katrs no maniem darbiem ir dziļš un personīgs pārdzīvojums, ko esmu guvusi lasot konkrētos literāros darbus. Manis veidotajos darbos ir burtiski attēlota kāda grāmatas lapaspuse, kas, manuprāt, visspilgtāk atspoguļo grāmatas raksturu un sajūtu ko tā atstāj – tā nav sižeta izklāstīšana, bet gan manu sajūtu attēlošana caur krāsām, ornamentiem un simboliem. Varētu teikt, ka mani darbi ir oda literatūrai – patiesai cieņai pret tās valodas spēku un vēstījumiem, ko tā nes. Literatūra kā cilvēka un dabas mijiedarbība.”
M.Orbidāne savas pirmās mākslinieciskās gaitas uzsāka Rīgā – Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā specializētajā mākslas novirzienā. 2008. gadā viņa uzsāka studijas Latvijas Kristīgajā akadēmijā, kur ieguva gan klasiskās glezniecības un zīmēšanas iemaņas, gan pilnībā no jauna apguva īpašu un senu mākslu – ikonogrāfiju.
Izstādi būs iespējams apskatīt visu septembri piektdienās un svētdienās no plkst.12.00 – 16.00 un sestdienās no plkst.11.00 – 16.00. Ārpus darba laika izstādi iespējams apskatīt, zvanot pa tālruni 29218240 vai 29222099.
Informāciju sagatavoja:
Aļona Ivanova
ivanova.alona@gmail.com
No 1. līdz 23.septembrim tirdzniecības centrā ”Šokolāde”, Siguldā, būs aplūkojama foto izstāde „Latvijas lepnums – šokolāde „Laima””. Izstāde tapusi par godu saldumu fabrikas „Laima” konfektes „Serenāde” septiņdesmit piektajai dzimšanas dienai.
Fotoizstādē būs aplūkojamas divas ekspozīcijas: vienā piecpadsmit fotogrāfijas, kurās atspoguļots pilns kakao pupiņas dzīves cikls — no izaugšanas tālajā Āfrikā līdz „Laima” šokolādes tāfelītei. Otra ekspozīcijas daļa veltīta AS „Laima” vēsturiskajam dzīves stāstam vairāk nekā 140 gadu garumā. Būs iespēja iepazīt iepakojumu attīstību, īpaši konfektei „Serenāde”, kas šogad svin 75 gadu jubileju.
„Laima” stāsts ir unikāls, jo saglabāta šokolādes ražošanas pamatprasme. Uzņēmums ir viena no retajām šokolādes ražotnēm Eiropā, kur tiek veikts pilns kakao pupu pārstrādes process — kakao pupiņa iziet vairākus apstrādes posmus, līdz kļūst par šokolādi. Šokolāde gatavota tikai no augstvērtīgajām Forastero kakao pupiņām, kas augušas Ganā, Āfrikā. Šīs kakao pupiņas, īpaši grauzdējot un maļot rodas tikai „Laima” šokolādei raksturīgā unikālā garša. Šobrīd „Laima” ir lielākais un atpazīstamākais saldumu ražotājs Baltijā, kas izvērsis eksportu 27 pasaules valstīs.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt iedzīvotājus ar meistarību, ko saglabājusi Latvijas šokolādes fabrika „Laima”. Laikā, kad citi ražotāji iepērk gatavus pusfabrikātus un ražo saldumus, „Laima” vienīgā gatavo šokolādi no kakao pupiņām, uzņemoties pilnu atbildību par tās kvalitāti.
Izstādes svinīga atklāšana notiks 1.septembrī plkst.20.00 tirdzniecības centra „Šokolāde” 2. stāvā. To atklās AS „Laima” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.
Informāciju sagatavoja:
Līga Deksne
TC “Šokolāde” vadītāja
4.septembrī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā atklās ceļojošo izstādi „Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas”. Atklāšanā piedalīsies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents profesors Tālavs Jundzis un LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra pētnieks Eduards Bruno Deksnis, kā arī Juris Petričeks — siguldietis kopš 2008.gada.
Prof. Tālavs Jundzis klātesošajiem piedāvās priekšlasījumu par tēmu „Latviešu trimdas loma Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesos un Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumi šajā jomā”.
Izstāde atspoguļo tās vēstures lappuses, par kurām līdz šim ir tik maz zināms — trimdas loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Izstāde ataino četras nozīmīgākās politiskās akcijas, lai sabiedrība arī mūsdienās saprastu, cik svarīgi ir līdzdarboties un būt pilsoniski aktīvam.
Izstādi sagatavojusi Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar LZA Konsultatīvo padomi trimdas jautājumos.
Ceļojošā izstāde „Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas” Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma līdz 18.septembrim.
Siguldas novada jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” 6. un 7. septembrī plkst.19.00 Siguldas pagasta kultūras namā gaida jaunus deju biedrus. Līdzi jāņem dejošanai piemērotu apģērbu un apavus.
Deju kolektīvs “Vizbulīte” noteikti piedalīsies 2013.gada Dziesmu un Deju svētkos, dejos, smies, ballēsies un kopā būs 10 mēnešus. “Vizbulītei” — esi vajadzīgs tieši tu !
Papildus informācija: vadītāja Indra Ozoliņa — 29482755
Svētdien, 26.augustā, ar muzikālajām brokastīm „Bēthovens un Sigulda” Rīga 2014 radoši informatīvajā telpā “Esplanāde 2014” Sigulda uzsāka savu pieteikumu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas radoši informatīvā telpa “Esplanāde 2014” ir atvērta katru dienu un darbosies līdz 20.septembrim. Eiropas kultūras galvaspilsētas gada rīkotāji to izveidojuši kā brīvi pieejamu telpu, kurā notiek radošās darbnīcas un tiek prezentēti Rīga 2014 kultūras projekti.
Gatavojoties 2014. gadam Esplanādē Rīga 2014 radoši informatīvajā telpā, tiek veidota nākotnes vīzija par to, kas un kā varētu notikt tad, kad Eiropas kultūras gads būs klāt. Šeit ir īstā vieta, kur diskutēt, vieta, kur satikt un atrast jaunus domubiedrus, vieta, kur vienkārši justies kā mājās un jau tagad izbaudīt bezmaksas wi-fi piedāvātās ērtības.
Esam izraudzījušies tematus, par kuriem svarīgi runāt, gatavojot Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un svarīgi Siguldas novada attīstībai.
Ciklā Pilsētas sarunas plānots diskutēt par velokultūru Siguldā, par mākslu pilsētvidē un laikmetīgo mākslu reģionos, par pasākumu ietekmi uz vidi un kultūras mantojumu. 16.septembrī Rīgā Esplanādē visus aicinām uz akciju Glezno visi.
Vairāk fotogrāfijas no pasākuma apskatāmas šeit.
25.augustā plkst.13.30 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks siguldietes Ināras Lišmanes gleznu izstādes „Klusā daba” atklāšanas pasākums.
Gleznošana ir brīnumu pilna! Cik toņu, cik nianšu, cik gaismas un ēnu pārskrējienu, talanta, prasmes un vēlēšanās sevi apliecināt! Mūsu novadnieces Ināras Lišmanes gleznieciskā valoda ir ļoti sievišķīga, izsmalcināta un dekoratīva. Viņas kompozīcijas izstaro iekšēju mieru un harmoniju, kuras atspoguļo gleznotājas iekšējo pasauli un domāšanu. Savā daiļradē māksliniece izmanto sadzīves priekšmetus un tēlus, ievietojot tos ikdienas dzīves telpā un raksturojot tos ar simboliem vai metaforām. Mākslinieces vitalitāte dzīvē atspoguļojas arī viņa gleznieciskajā valodā – triepienā, kompozīcijā un krāsu kolorītā. Ar apbrīnojamu talantu, tonāli smalku krāsu izjūtu, gaismu, telpu un atmosfērisku vieglumu Ināra ir atklājusi kluso dabu burvību savos darbos — „Baltā”, „Vīna rags”, „Caur lupu uz Bībeli” un citos, kurus izstādē būs iespējams apskatīt no 25.augusta līdz 14.septembrim, darba dienās no plkst.9.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja – bez maksas.
Pēc izstādes atklāšanas — plkst.14.00 tiek gaidīti bijušie Jūdažu pamatskolas audzēkņi un absolventi, lai pakavētos atmiņās un atcerētos skolas gadus. Lūgums līdzi ņemt fotogrāfijas, labu omu un mazu groziņu. Tālruņi informācijai: Ilgai Kļaviņai – 29363103, 64147238, Jūdažu bibliotēkā – 67957025.