Šī gada nogalē koncertzāle „Baltais Flīģelis” klausītājiem piedāvās pasaules operu solista, basbaritona Egila Siliņa solo disku „Šūberta un Štrausa dziesmas“.Pie klavierēm muzicēs izcilais austriešu pianists Helmuts Deičs. Jaunais mūzikas albums irEgila Siliņa un Helmuta Deiča koncertieraksts, kas koncertzālē „Baltais Flīģelis” izskanēja 2011.gada 20.decembrī.
Pagājušā koncertzāles „Baltais Flīģelis” sezonā ar īpašu koncertu sēriju tika atzīmēta koncertzāles 10 gadu jubileja. Jubilejas koncertos muzicēja izcilākie latviešu mūziķi – vijolniece Baiba Skride, čelliste Kristīne Blaumane, pianisti Vestards Šimkus, Lauma Skride un Liene Circene, koris „Kamēr…” un diriģents Māris Sirmais, komponists un džeza pianists Raimomnds Pauls. Ikgadējā Kremerata Baltica festivālā – Gidons Krēmers un orķestris „Kremerata Baltica”. Nozīmīgajam koncertzāles notikumam tika veltīta un izdota grāmata „Baltais Flīģelis” ar tajā pievienotu disku „Jubilate”, kurā skan Kremerata Baltica festivālu „dzīvie” koncertu ieraksti no koncertzāles.
Šo augsti māksliniecisko koncertu plejādi pagājušā gada nogalē noslēdza pasaules operteātru zvaigzne basbaritons Egils Siliņš, muzicējot kopā ar pieprasītāko pianistu, koncertmeistaru no Austrijas Helmutu Deiču (Helmut Deutsch). Programmai tika izvēlēta lielā dziesminieka Franča Šūberta un vācu operkomponista Riharda Štrausa vokālā mūzika. Koncerta ierakstu veica Latvijas Radio, un dziesmas no šī koncerta ieraksta tiek pārraidītas gan Latvijas, gan Eiropas radio kanālos.
Šī gada nogalē koncertzāle „Baltais Flīģelis” plāno izdot šī nenoliedzami izcilā un neaizmirstamā koncerta ierakstu CD formātā „EGILS SILIŅŠ. ŠŪBERTA UN ŠTRAUSA DZIESMAS“. „Egila Siliņa un pianista Helmuta Deiča sniegums šajā koncertā ir vērtība, kuru nešaubīgi ir vērts iemūžināt. Jāsaka, ka pēdējais Egila Siliņa solodziesmu albums „Krievu komponistu dziesmas”, kurā Siliņš muzicē ar pianistu Māri Skuju, izdots pirms krietna laika. Tagad, pēc pieciem gadiem, mūzikas cienītāji varēs baudīt dziedātāja balsi jaunā kamermūzikas albumā, kurā skanēs divu ļoti spilgtu vokālās mūzikas komponistu Šūberta un Štrausa dziesmas”, saka koncertzāles „Baltais Flīģelis” vadītāja Inese Zagorska.
Diskā būs dzirdamas tādas F.Šūberta vokālās pērles kā „Ceļinieks”, „Meža ķēniņš” ar Johana Volfganga fon Gētes dzeju, R.Štrausa kaisles piepildītajā dziesmā „Es mīlu tevi” būs iespēja dzirdēt Egila Siliņa majestātisko un spēcīgo balsi, par kuru sajūsminās klausītāji visā pasaulē.
Jaunais mākslinieka mūzikas albums nešaubīgi nesīs augstu māksliniecisku vērtību un vienlaicīgi arī nozīmību Latvijas mākslinieku popularizēšanā. Egila Siliņa solo disku mūzikas mīļotāji varēs iegādāties gada nogalē mūzikas veikalos.
Egila Siliņa starptautisko karjeru pavēra spožas uzvaras vairākos starptautiskajos konkursos – Belvederes vokālistu konkursā Vīnē, Francisco Vinas konkursā Barselonā, R.Štolca un I.Cestelli konkursos Hamburgā, operdziedātāju konkursā Bilbao, Tulūzā, Chant-de-Paris, M.Andersona konkursā Vašingtonā.
Operas solists ir piedalījies iestudējumos vairāk nekā 40 lielākajos opernamos visā pasaulē – starp tiem ir Milānas La Scala, Ņujorkas Metropolitēns, Hamburgas Valsts opera, Berlīnes Vācu opera, Londonas Covent Garden opera, Vīnes Tautas opera, kur solists guva sensacionālus panākumus Mefistofeļa lomā Guno „Faustā“. Egils Siliņš uzstājies prestižākajos mūzikas festivālos, kuru vidū Bregencas, Tanglvudas, Savonlinnas un Glaindbornas festivāli. Dziedātāja repertuārā ir vairāk nekā 85 lomas. Egils Siliņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1996, 2000) un Triju Zvaigžņu ordeni.
Austriešu pianists, izcilais kamermūziķis Helmuts Deičs muzicējis kopā ar pasaules atzītākajiem mūziķiem instrumentālistiem un operas solistiem. Vīnes Mūzikas akadēmijā studējis klaviespēli, kompozīciju un mūzikas teoriju. Helmuts Deičs ierakstījis vairākus mūzikas albumus. To skaitā pilnu Johanesa Brāmsa vokālo darbu kolekciju.
Papildu informācija: koncertzāles „Baltais Flīģelis“ direktore Inese Zagorska, tālr. 25623345
Vokālā grupa Anima Solla (Ogre) un tā mākslinieciskā vadītāja Mārīte Puriņa aicina uz koncertu „Mosties, stabules un kokles” Krimuldas baznīcā (pēc dievkalpojuma), kas notiks 23. septembrī plkst.13.30.
Programmā:
• “Mostieties, stabules un kokles” Imants Kalniņš (1941), 108.psalms; “Laudate” Rihards Dubra (1964), “Lūgšana” Bruno Skulte (1905 — 1976), Leonīds Breikšs (1908–1942), “Fear Thou Not” Mortens Jansons (1965), “Jesajas 41 :10”, “Ave Regina caelorum” Vitauts Miškinis (1954), “Missa sine nomine” Rihards Dubra, “Kyrie”, “Gloria”, “Sanctus et benedictus”, “Agnus Dei”, “Ave Maria V” Rihards Dubra, “Rosa vernans caritatis” Rihards Dubra, “O Salutaris Hostia” Ēriks Ešenvalds (1977), “Shenandoah” amerikāņu tautasdziesma Dž. Erba un P.Heningsa aranžējumā, “Eņģeļus mēs dzirdējām” sena franču ziemassvētku dziesma Riharda Zaļupes (1983) aranžējumā, “Kamenes lidojums” Nikolajs Rimskis-Korsakovs (1844 ‑1908), Luar aranžējumā, “Lietus meža dziesma 3” Rihards Zaļupe.
Vokālās grupas Anima Solla biogrāfija
Vokālā grupa Anima Solla dibināta 1998.gadā Jumpravā. Savas darbības sākumā, aktīvi koncertējot gan pašu mājās, gan tuvākajā apkaimē, ansamblis krāj pieredzi savam pirmajam nopietnajam konkursam – Latvijas vokālo ansambļu konkursam 1999.gadā. Panākumi lielajā sieviešu ansambļu konkurencē iedrošina ansambli starptautiskiem konkursiem, un arī tajos iegūtas tikai godalgas:
• 1. vieta Latvijas Vokālo ansambļu konkursā, 2011.
• Grand Prix Starptautiskajā koru konkursā “Heart of Europe”, Gelnhausenā, Vācija (2010).
• 1. vieta VIII Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā „Sudraba zvani” sieviešuansambļu kategorijā, Daugavpilī, 2009.
• 1. vieta Latvijas vokālo ansambļu konkursāsieviešu ansambļu kategorijā, 2008.
• Grand Prix XVI Starptautiskajā S.Šimkus koru konkursā Klaipēdā, Lietuva, 2007.
• 1. vieta I Starptautiskajā Baltijas vokālo ansambļu konkursā viendabīgo ansambļu kategorijā Latvijā, 2006.
• Grand Prix Latvijas vokālo grupu konkursā, 2005.
• 1. vieta VI Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā „Sudraba zvani” viendabīgoansambļu kategorijā, Daugavpilī, 2005.
• Finālists Vokālās mākslas festivāls un konkurss Tamperē, Somija, 2005.
• Grand Prix Latvijas vokālo ansambļu konkursā, 2004.
• Zelta diploms IV Starptautiskajā Roberta Šūmaņa konkursā Cvikavā, Vācija, 2002.
• Zelta kauss Garīgās mūzikas kategorijā vokālo ansambļu konkursā Isola del Sole, Grado, Itālija, 2000.
• Zelta diploms kamerkoru un vokālo ansambļu konkursā Grado, Itālija, 2000.
Anima Solla ir LR Kultūras ministrijas balvas par sasniegumiem tautas mākslas nozarē 2006.gadā laureāte.
Panākumi vairo dziedātprieku, un, lai pozitīvās emocijas sniegtu arvien lielākam skaitam vokālās mūzikas cienītāju, Anima Solla dodas koncerttūrēs uz Nīderlandi, Vāciju, Austriju, Franciju, Poliju, Lietuvu un Austrāliju.
Šobrīd grupas sastāvā ir sešas dalībnieces vecumā no 20 līdz 28 gadiem. Viņu vidū ir gan studentes, gan dažādu profesiju pārstāves – tulkotāja, floriste.
Terēze Upatniece – I soprāns
Sniedze Veiskate – I soprāns
Santa Stalidzāne – II soprāns
Justīne Savitska – III soprāns
Anna Rudzīte – I alts
Marta Lortkipanidze – II alts
Anima Solla vienlaikus iestudē trīs dažādas koncertprogrammas – garīgo mūziku, latviešu komponistu skaņdarbus un latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī džeza un populāro mūziku. Ansambli interesē ne tikai dažādu mūzikas žanru apguve, bet arī iepazīšanās ar atšķirīgu stilu mūziku – sākot ar renesanses laika skaņdarbiem līdz pat 21.gadsimta komponistu sacerējumiem. Vokālā grupa koncertē galvenokārt a cappella, taču labprāt bagātina savu uzstāšanos arī ar instrumentālu pavadījumu – veidotas kopīgas programmas gan ar bigbendu, gan džeza grupu, gan kokļu ansambli.
No 2007. gada vokālā grupa Anima Solla ir Ogres novada kultūras centra paspārnē. Tai izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar komponistu Rihardu Dubru, kurš raksta skaņdarbus speciāli Anima Solla balsīm. Ierakstīti arī četri kompaktdiski – Domine Dominus Noster ar garīgās mūzikas sacerējumiem, Vai tā mana vaina bija, kurā apkopotas dažādas latviešu tautasdziesmu apdares, Riharda Ziemassvētki ar Riharda Dubras mūziku un dažādu latviešu dzejnieku vārdiem un Lauda anima mea ar Riharda Dubras mūziku.
2008. gada novembrī grupa atzīmēja savu 10 gadu jubileju.
Vokālās grupas Anima Solla dibinātāja un tās mākslinieciskā vadītāja ir Mārīte Puriņa.
Mārīte Puriņa 1981.gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas specialitātē. Pēc studiju beigšanas strādājusi par Latvijas Valsts akadēmiskā kora (tagad – valsts akadēmiskais koris “Latvija”) mākslinieci un mūzikas skolotāju vispārizglītojošās skolās.
2000. gadā iegūta papildizglītība – reliģijas un ētikas skolotāja, absolvējot Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, 2002. gadā – maģistra grāds izglītības zinātnēs Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā, bet 2012. gadā maģistra grāds izglītības vadībā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.
Daudzus gadus strādājot gan ar bērnu, gan pieaugušo koriem un vokālajiem ansambļiem, kā arī vadot bērnu un jauniešu vokālo studiju, iegūta liela pieredze un nav izpalikuši arī panākumi gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Ceturtdien, 20.septembrī, plkst.19.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā atklāsim grafiķes Lilitas Joņinas gleznu izstādi „Kāda būtu pasaule bez viņiem…”.
Katru gadu 4.oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Vispasaules dzīvnieku diena. Mūsu dzīvē dzīvniekiem ir liela nozīme. Vienīgi dzīvnieki un attieksme pret tiem, ir cilvēcisko vērtību lakmusa papīrs. Vai mēs esam aizdomājušies, ka „Suns ir tavs vienkāršākais „es”, tikai mazāks, spalvaināks un ar lielu, slapju mēli”, saka J.Roza Barbera.
Par suņiem, kaķiem, putniem un citiem zvēriņiem, ar mākslinieciska rokraksta — grafikas tehnikā veidotiem, ļoti smalku formu — līniju, punktu un krāsu nianšu zīmējumiem, sevi atklāj siguldiete Lilita Joņina. Grafikas mīlestība uz precīzo līniju gan ekspresīvo triepienu, no melnbalta zīmējuma līdz piesātinātai glezniecībai, Lilitas zīmējumos parāda dzīvnieku emocijas, kuras mēs ikdienā nenotveram. Tas liek aizdomāties, kas ir mūsu dabas draugi un dvēseles dziednieki un kāda būtu pasaule bez viņiem?
„Tas bija ļoti sen, kad sāku zīmēt zirgus, taču nopietnāk ar grafiku sāku nodarboties 2000.gadā. Dzīvnieki man vienmēr ir patikuši, tāpēc izvēlējos viņus attēlot uz papīra. Tie ir tik patiesi un emociju pilni, ka tā arī radās pamats tēmai. Mēs bez dzīvniekiem nespējam dzīvot, viņi bagātina mūsu vidi, viņu emocijas ir redzamas acīs, tādēļ uz tām esmu likusi uzsvaru. Acis taču ir dvēseles spogulis!” tā par saviem zīmējumiem stāsta Lilita.
Grafiķes Lilitas Joņinas gleznu izstāde „Kāda būtu pasaule bez viņiem…”apskatāma no 20.septembra līdz 12.oktobrim darba dienās no plkst.9.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja bez maksas.
Pasākuma laikā būs iespēja iepazīties ar canisterapijas metodi, Kristīni Freibergu un viņas kolēģi Oziju. Canisterapija Latvijā tikko sāk attīstīties un tā ir metode, kas pastiprina cilvēka rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot suni. Lai strādātu ar bērniem, kuriem ir kādas fiziskās vai psiholoģiskās īpatnības, suns un tā saimnieks tiek speciāli apmācīti un testēti. Tikšanās reizē varēs iegūt vairāk informācijas par canisterapiju un Kristīnes Freibergas pieredzi uzsākot apgūt šo terapijas veidu.
„Viņi ir sisti, spārdīti, dedzināti vai vienkārši kādam apnikuši, jo „nepiestāv pie dīvāna”. Bet viņi arvien vēl izmisīgi tiecas pēc cilvēka mīlestības un klātbūtnes” stāsta biedrības „Dzīvnieku pansijas Ulubele” preses sekretāre Zanda Bērziņa. Viņa ar savu adoptēto draugu Loti, iepazīstinās mūs ar dzīvnieku patversmes darbu, tās iemītnieku dzīvi un cilvēku iespējām palīdzēt mazajiem draugiem.
Suns kļūst par iemeslu, palielinot mūsu draugu skaitu, bet ar draugiem mēs neesam vientuļi un vieglāk tiekam galā ar stresiem un depresiju. Vai jūs kopā ar savu draugu skrienat vai slēpojat? Vai Jūs zināt kas ir kanikross? Un skijorings? Šie ir sporta veidi, par kuriem Jums vairāk varēs pastāstīt šo sacensību dalībniece Signe Turauska ar savu draugu un sporta laureātu Olvinu. Suns ir vienīgā būtne uz pasaules, kas tevi mīl vairāk nekā tu pats sevi. Gribi būt laimīgs un vajadzīgs? Uz tikšanos!
Tiks organizēts transports, lai nokļūtu uz pasākumu un atpakaļ. No Siguldas dzelzceļa stacijas pieturas autobuss aties plkst.18.30, no Siguldas pagasta kultūras nama plkst.18.40. Vairāk informācijas pa tālruni: 26112886.
Trešdien, 3.oktobrī norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 68.gadskārtas atceres pasākumi.
Piemiņas pasākumi sāksies plkst.12.00 ar svētbrīdi kaujās kritušo Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola. Turpinājumā ap plkst.13.30 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres sarīkojums. Pasākuma māksliniecisko programmu nodrošinās Mores kultūras nama vokālais ansamblis „Ceriņi”.
Atceres pasākuma noslēgumā — saviesīga pēcpusdiena Mores kauju piemiņas parkā pie ugunskura, baudot līdzpaņemto, kā arī sarūpētās karavīru pusdienas.
Mores kauju muzejs 3.oktobrī uzņems apmeklētājus no plkst.9.30 visas dienas garumā.
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar apgādu „Zinātne” izdevis katalogu „Krimuldas Raganas depozīts — Gaujas lībiešu sudraba rotas un monētas. 10. — 13.gadsimts”.
Krimuldas Raganas sudrablietu depozīts, kas satur unikālas liecības par Gaujas lībiešu kultūru un tirdzniecības sakariem ar Eiropas tautām 11.–13.gadsimtā, glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā un šobrīd apskatāms ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Tā sastāvā ir 176 senlietas, kas tika atrastas audekla maisiņā bijušās Englārtes muižas teritorijā Krimuldas pagasta Raganā 2007.gada vasarā.
Katalogs sastāv no Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārda, tekstuālās daļas ar laikmeta un depozīta vēstures skaidrojumu, sudraba monētu un rotu vispārēju raksturojumu, kā arī bagātīgas ilustratīvās daļas ar depozīta monētu un rotu attēliem un anotācijām. Depozīta priekšmetu zinātnisko apstrādi veikuši Latvijas pētnieki — arheologs Dr.hist. Guntis Zemītis un numismāte Dr.hist. Tatjana Berga, konsultācijas dirhēmu datēšanā sniedzis numismāts Andrejs Gomzins no Krievijas un Ivars Leimuss no Igaunijas, kā arī citu valstu numismāti. Linu auduma maisiņa fragmentu, kurā atradušās depozīta senlietas, pētījusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Gaujas lībiešu vēsturiskās teritorijas aprakstu sagatavojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egīls Jemeļjanovs. Katalogs izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Kopumā depozīts, kurā ietilpst sudraba rotas – apročveida spirāles ar cilpu galiem, apročveida stienīši, dobās aproces ar sašaurinātiem galiem un aproces ar sašaurinātiem galiem un paplašinātu vidusdaļu, piekariņi un gredzeni, kā arī monētas, labi atspoguļo Gaujas lībiešu sabiedrības virsslāņa pārstāvja materiālo stāvokli, kultūru un šīs bagātības avotu – tirdzniecības sakarus ar Baltijas somu zemēm, Skandināviju un skandināvu centriem Krievzemes teritorijā, kā arī ar kaimiņos dzīvojošajām baltu tautām.
Senākās depozīta monētas ir 10.gadsimta arābu dirhēmi, kas izmantoti kā piekariņi. Bez tām depozītā ietilpst vairāk kā 130 Rietumeiropā kaltas 11.gadsimta monētas, starp kurām ir 123 vācu un 12 anglosakšu denāri, kā arī trīs skandināvu atdarinājumi un viens dāņu denārs. Ļoti rets ir viens Lejaslotringas nezināmas monētu kaltuves karaļa Heinriha IV laikā (1056. ‑1106.g.) kalts denārs, kas no Latvijā un Austrumeiropā zināmajām monētām atrasts pirmo reizi. Vācu denāri galvenokārt kalti Ķelnes apgabalā, Lejassaksijā, Frankonijā, Utrehtā un citur.
Katalogā informācija atrodama divās valodās – latviešu un angļu. Katalogs „Krimuldas Raganas depozīts” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan arhīvu un muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
15.septembrī latviešu mūzikas klubā „Muzikālā Kurtuve” jestrākais estrādes muzikants Dullais bocmanis Andža aicina uz koncertu. Sākums plkst.21.00. Ieeja līdz plkst.22.00 – Ls 2, pēc plkst.22.00 – Ls 3.
Visa vakara garumā apmeklētājus priecēs jautras dziesmas un dažādas izdarības.
Aicinām reģistrēties viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv, lai saņemtu Ls 1 atlaidi ieejas biļetei.
2012.gada 15.septembrī plkst.15.00 Siguldas novada bibliotēkā Dzejas dienu noskaņās skanēs Aleksandram Čakam veltīta dzejas izrāde „Notekcaurule”. Izrāde tapusi Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2011.gada rudenī, iemantojot popularitāti un skatītāju neviltotu atzinību.
Izrādi radījis Jaunā Rīgas teātra aktieris un režisors Varis Piņķis sadarbībā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasistu un komponistu Kristapu Pētersonu. Tās nosaukums „Notekcaurule” patapināts no Čaka poētiskās pasaules, kurā dzejnieks romantiski mīl, ir puiciski trakulīgs, aizrautīgi priecājas, gaiši skumst un ir viedi nopietns, uzlūkojot strēlnieku zvaigznāju.
Savu versiju par Čaku režisors Varis Piņķis piesaka kā „izrādi par smaržām un garšām, par klaiņojošo mežonīgo pilsētas suni (Čaku), kurš uzsūc sevī pilsētas burzmu. Izrāde meklē tik reti sastopamo īsto, nebanālo erotiku. Izrādi papildina kontrabass, kas nav tikai pavadījums dzejai, bet netiešs Čaka ekspresīvās dvēseles atspoguļotājs.”
Laipni aicinām visus interesentus baudīt dzejas izrādi pie mums bibliotēkā!
Sestdien, 22.septembrī, Siguldas pagasta kultūras namā Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībniece, Tautas daiļamatu meistare Aina Erte svinēs savu dzīves jubileju ar personālizstādes „Kad gadiem es pāri skatos.…”atklāšanu.
Siguldas pagasta kultūras namā skatāmā izstāde ir Tautas daiļamatu meistares Ainas Ertes izšuvējas talanta un daudzu gadu darbošanās rezultāts. Darbi dzimuši sapņos un domās izauklēti, tos darinot, meistare rūpīgi piemeklējusi materiālu un ieguldījusi ļoti rūpīgu un akurātu darbu. Apbrīnojami smalkie, krāsās saskanīgie un gaumīgie tautas daiļamatu meistares Ainas Ertes darbi priecēs ikvienu izstādes apmeklētāju, radot vēlmi ik mirkli dzīvot skaisti.
Aina Erte jau no 10 gadu vecuma ir uzticīga šai tautas mākslas jomai. Mīlestība uz izšūšanu ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tā meistari pavada cauri skolas, studiju un darba gaitām. Meistare ir gan rajona, gan Dziesmusvētku izstāžu dalībniece, tāpat Ainas darbi ir izstādīti arī ārpus mūsu valsts robežām. Aina Erte par ieguldījumu labdarībā, brīvprātīgi vadot rokdarbu nodarbības Siguldas novada bērnu invalīdu un ģimeņu biedrībā „Cerību spārni”, 2007. gadā kļuva par konkursa „Siguldas novada Gada cilvēks” laureāti.
Irita Lukšo
Siguldas pagasta kultūras nama
TLMS „VĪGRIEZE” vadītāja
Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju centrā no līdz 15. oktobrim skatāma Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstāde „Piemiņas zīme Sateselei”.
Izstāde tapusi Turaidas muzejrezervāta organizētā kultūras un izglītības projekta „Kaujai pie Sateseles — 800” ietvaros. Projekts veltīts nozīmīga Latvijas vēstures notikuma atcerei – līvu un letu sazvērestībai pret Zobenbrāļu ordeni 1212. gadā. Mūsdienās šis notikums vairāk zināms kā Autīnes sacelšanās.
Vasaras sākumā Sateseles pilskalnā tikās Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” dizaina un mākslas studijas audzēkņi, kuri vēsturiskajā vietā iepazinās ar izstādi „Sateseles pilskalna stāsts”, dabā apskatīja pilskalna nocietinājumus un dabiskos šķēršļus, un gūtos iespaidus izpauda savos zīmējumos.
Turaidas muzejrezervāts izsaka sirsnīgu pateicību Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas valodas pamatu skolotājai Ievai Vanagai, kas ir arī Līvu savienības biedre, par sadarbību izstādes veidošanā un ar sirds degsmi līvu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Izstādes „Piemiņas zīme Sateselei” darbu autori: Katrīna Lauga, Diāna Malvīne Ančevska, Justīne Timermane, Katrīna Zaķe, Nadīna Lasmane, Loreta Zīverte, Marta Anna Jansone, Elizabete Reinholde, Madis Ciglis, Marija Terlanova, Ketrīna Kļaviņa.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada bibliotēka ielūdz uz izstādēm, kas apskatāmas septembrī.
Abonementā
Līdz 28.septembri — izstāde “Jānokāpj pie sevis” dzejniecei L.Brīdakai – 80 un cikla “Grāmatu terapija” tematiskā izstāde “Dzejas terapija”.
Bērnu literatūras nodaļā
Līdz 21.septembrimVijai Upmalei veltīta izstāde “Jautrās nedienas”.
Lasītavā
Līdz 20.septembrim „Dzejnieki – novadnieki”: Dzejas dienām veltīta izstāde.
Līdz 29.septembrim — Eiropas Valodu dienai veltīta izstāde: Bilingvālie dzejas krājumi.
Izstāžu telpā
Līdz 18.septembrim LZA ceļojošā izstāde “Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas”. Izstādē aplūkojamas vēstures liecības par latviešu trimdas lomu Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesos. Izstādes elektroniskā versija aplūkojama interneta vietnē http://www.plzk.lv/izstades
15.septembrī plkst.15.00 „Dzejas dienas 2012” – A.Čaka dzejas izrāde „Notekcaurule”. Muzicēs aktieris un režisors Varis Piņķis kopā ar mūziķi Kristapu Pētersonu
Sestdien, 8.septembrī plkst.9.00 Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” uzsāk savu 40.darbības sezonu.
Aicinām pieteikties jaunus dalībniekus 8.septembrī plkst.10.00 Siguldas pagasta kultūras nama studijas telpās.
Papildu informācija pa tālruni – 26597373.
Allažu ev. lut. baznīcā 8.septembrī plkst.14.00 notiks II Vokālās mūzikas ansambļu festivāla koncerts „Rudens elēģija”.
Uzstāsies Allažu pagasta tradīciju ansamblis „Liepavots” un viņu draugi – vokālie ansambļi „Ceriņi” (More), „Melodija” (Sigulda), „Sidgundietes” (Sidgunda), „Svīre” (Suntaži), VEF Kultūras pils vīru vokālais kvartets, „Jatraņ” (Vangažu ukraiņu biedrība), ukraiņu solists Vasilijs Komanovskis, kā arī allažnieki — Ivars un Riglinda Paegļi ar savu muzikālo sniegumu.
Ieeja koncertā par ziedojumiem Allažu ev. lut. baznīcai.