Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mini studijas audzēkne Dagmāra Strautmane (6 gadi) vecuma grupā no četriem līdz septiņiem gadiem ieguvusi 1.vietu I Starptautiskā bērnu un jauniešu vizuālās mākslas konkursā „Tava sirds mīlestības māja”, kuru organizēja J.Soikāna Ludzas mākslas skola.

Konkursa žūrija, izvērtējot 154 bērnu zīmējumus, kas pārstāvēja 24 izglītības iestādes, piešķīra trīs 1.vietas, trīs 2.vietas un septiņas 3.vietas, kā arī 19 atzinības balvas.

Konkursa mērķis bija apjaust, attēlot, izmantojot vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus, mīlestības lomu ģimenē kā pamatu savstarpējo attiecību veidošanai starp vecākiem, vecvecākiem un bērniem, atspoguļojot dažādus dzīves brīžus gan svētkos, gan ikdienā, gan priekos un sapņojumos, gan bēdās un grūtībās.

Konkursa laureātu apbalvošana un konkursa darbu izstādes atklāšana notiks 2012.gada 1.augustā Ludzas tautas namā Ludzas pilsētas svētku pasākumā „Saules lietus Ludzā”.

Paldies pedagoģei Dacei Viļumsonei par audzēknes sagatavošanu konkursam.

No 16.jūlija līdz 24.augustam Allažu bibliotēka būs slēgta. Grāmatas varēs apmainīt pirmdienās no plkst.10.00 – 14.00 šādos datumos: 23. un 30.jūlijā, kā arī 6., 13. un 20.augustā.

 

21.jūlijā Mores pagasta kultūras namā muzikantu apvienība „Patafons” ielūdz uz piecu gadu jubilejas pasākumu „Muzikantu balle”.

• plkst.15.00 spēlēs grupa „Flora”, „Sienāzīts”, „Vēja Radītie”, „Ilgais ceļš”;
• plkst.19.00 koncertēs „Patafons” kopā ar šovu „Dziedi ar skolotāju”, „Dīvu nakts Morē” un „Ar dziesmu par dzīvi” dalībniekiem;
• pēc koncerta ballē par lustīgiem dančiem rūpēsies grupas „Ivars un draugi”, „Viadukts”, „Savējie” un, protams, „Patafons”.

Visi mīļi gaidīti! Ieeja — bez maksas.

Siguldas dāmu koris „Teiksma” un Krimuldas vīru koris „Vecie draugi” iedziedāja vasaru senajā Prūsijā.

No Mazūrijas ezeriem līdz Baltijas jūrai skanēja garīgās dziesmas, tautas dziesmas un mūsu tautai mīļas komponistu dziesmas. Baznīcu velvēs atbalsojās „Ave Maria” ar sveicienu  Sv.Lipkas klostera un Fromborkas katedrāles patronesei; pasaules lielākās ķieģeļu gotiskās katedrāles Malborkas pagalmā izdziedājām savu prieku par jauko vasaru un mīlestību uz dzimteni, cilvēkiem un pasauli, pretī saņemot dažādu tautību klausītāju atsaucību un aplausus.

Kora dalībnieki paviesojās arī Sopotā, ieskandināja Gdaņskas kanālus un Polijas ezerus. Ar smaidiem, draudzību, diriģentu atvērtību, profesionālismu un uzticēšanos — dziesmas skanēja no Meža operas Sopotā līdz Siguldai.

Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2012” koncertā „Krustcelēs” Turaidā Dziesmu dārzā 8.jūlijā plkst.13.30 satiksies tuvāki un tālāki kaimiņi ne tikai no dažādiem Latvijas novadiem, bet viesosies arī citu valstu folkloras grupas. Koncertā piedalīsies 28 folkloras kopas no Latvijas un piecas ārzemju folkloras grupas.

Tuvāko ceļu mērojuši kaimiņi no Lietuvas — Kupišķu Kultūras centra folkloras grupa KUPKĖMIS. Grupa dibināta 1995.gadā un savu nosaukumu aizguvusi no senās apdzīvotās vietas Kupkėmis, kas atrodas Kupas upes krastos. Grupa dzied lietuviešu tautasdziesmas sutartines, kas vienotā veselumā apvieno mūziku, tekstu un kustību vietējā dialektā, tradicionālo pūšamo instrumentu – skuduču un ragu pavadījumā, dejo tradicionālās lietuviešu dejas šim  Lietuvas reģionam raksturīgo sitamo instrumentu pavadījumā.

Tālāku ceļu braukuši Tautas mūzikas ansamblis BISTRITSA no Bulgārijas. Ansamblim ir sena vēsture, tas dibināts jau 1939.gadā Bistritsas ciematā. Ansamblis ir slavens ar savu nosaukumu “Bistritsa Grannies and Their Granddaughters” (Bistricas vecmāmiņas un viņu mazmeitas). Viņas ir lielisks piemērs, kā tradicionālā dziedāšana tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Ansambļa repertuārā ir vairāk nekā 300 tautasdziesmu, kas tiek izpildītas senā antifonā dziedāšanas  manierē.

Ukrainu pārstāvēs jauniešu folkloras kopa ROZHANYCYA (Rožaņicja)  no Kijevas. Rožaņicja ir jaundzimušo bērnu dieviete , kas aizstāv un aizsargā bērnus. Kopas dalībnieces līdzīgi aizsargā un saglabā senās ukraiņu tradīcijas, ieražas, senos amatus un autentisko dziedāšanas stilu. Viss dziesmu un ieražu materiāls vākts etnogrāfiskās ekspedīcijās dažādos Ukrainas novados. Meitenes dzied ukraiņu, krievu, moldāvu un bulgāru dziesmas, kas tiek dziedātas Ukrainas teritorijā.

Ciemiņi no Itālijas šogad būs folkloras  grupa TERRA DEL SOLE. Grupa dibināta 1998.gadā Lodi, Itālijā. To izveidojuši vīrs un sieva – sicīlieši Torre Felice (bundzinieks) un Miriam Catanese. Izmantojot skaņas un žestus, grupa atdzīvina gan Itālijas ziemeļu, gan dienvidu daļas tradīciju atmosfēru. Mīlestības, darba un laimes dziesmu polifoniskais izpildījums ataino autentisku itāļu zemnieku dzīvi. Deju mūziku atskaņo, izmantojot  tradicionālos tautas mūzikas instrumentus —  akordeonu, tamburīnu, ģitāru, mandolīnu, sicīliešu svilpi ar augstu skaņu ( fiscaletta) un ebreju arfu (marranzana).  Lai radītu Dienviditālijas populārās dejas – Tarantella — aizraujošos ritmus, bundzinieks izmanto no koka gatavotu instrumentu, kas pārklāts ar aitādu.

Turaidā dejas māku rādīs arī palestīniešu folkloras deju grupa JAFFRA no Izraēlas. Grupa dibināta pirms vairāk nekā divdesmit gadiem  pilsētā Ibillin. JAFFRA dejo tipiskās palestīniešu folkloras dejas, kas pazīstamas ar nosaukumu “Dabkeh”. Grupas mūziķi spēlē sitamos instrumentus yargol un darbuka. „Jaffra “Dabkeh” pārstāv Tautas mākslas un folkloras biedrību, kuras sastāvā ietilpst trīs dažāda vecuma dalībnieku grupas – bērni, jaunieši un veterāni, darbojas ar mērķi saglabāt palestīniešu kultūru Izraēlā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

No 14. līdz 23.jūlijam Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” norisināsies X Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi, kuros aktīvi darbosies 100 mūzikas vidusskolu audzēkņi un mūzikas augstskolu studenti, mūzikas izglītības iestāžu jaunie skolotāji un citi interesenti no Latvijas un ārzemēm izcilu latviešu un ārzemju mūziķu un pedagogu vadībā.

Meistarkursos dalībnieki un pedagogi pārstāvēs desmit valstis – ASV, Austrāliju, Franciju, Grieķiju, Japānu, Kanādu, Latviju, Meksiku, Šveici un Vāciju. Meistarkursu galvenais mērķis ir Latvijas un citu valstu jauno mūziķu profesionālās meistarības pilnveide.

Meistarkursu pamattēma ir „Jaunas dimensijas mūzikā”, tādēļ īpaša uzmanība tiks pievērsta vizuālās un skatuves mākslas, jaunu mūzikas tehnoloģiju, dažādu mūzikas un mākslas stilu mijiedarbības un citu ārpusmuzikālu elementu meklējumiem mūzikā. Meistarkursu laikā ansamblis no ASV „Vir2ual” atskaņos fragmentus no Džona Keidža „Dziesmu grāmatu” (Songbooks) cikla. Metropolitēna operas asistente Anna Etsuko Tsuri būs režisore Džona Keidža un citiem koncertuzvedumiem Siguldā un Rīgā. Meistarkursu dalībnieku koncertos būs iespēja noklausīties mūsdienu latviešu un citu komponistu skaņdarbus solistiem un dažādiem kameransambļiem, kā arī kamerorķestrim diriģenta Normunda Dreģa vadībā un kamerkorim diriģentu Jāņa Baltiņa un Anitas Kuprisas vadībā. Koncertos būs arī pirmatskaņojumi – Vestarda Šimkus „Melnais čarlstons”, Džona Keidža „Sonātes un interlūdijas” preparētām klavierēm, Filipa Glāsa skaņdarbi no opusa „Četras daļas” divām klavierēm. Iznāks arī tradicionālā meistarkursu avīze, kuras redaktors ir latviešu jauno mūziķu meistarkursu idejas autors Mārtiņš Štauvers no Kanādas.

Meistarkursus vadīs:
pianisti – Vestards Šimkus, Juris Kalnciems, Uga Grants (ASV), Juris Žvikovs;
vijolnieki – Gunārs Larsens (Šveice), Rasma Lielmane (Meksika), Dzintars Beitāns;
altiste – Andra Dārziņa (Vācija);
čellisti – Jānis Laurs (Austrālija) un Ligita Zemberga;
kontrabasists – Einārs Upatnieks;
flautistes – Ilze Urbāne, Dace Bičkovska;
klarnetists – Mārcis Kūlis;
obojists – Egils Upatnieks;
mežradznieks – Artūrs Šults;
saksofonists – Oskars Petrauskis;
sitaminstrumentālisti – Rihards Zaļupe un Elīna Endzele;
vokālisti – Antra Jankava, Naidžels Šmits (Francija) un Pauls Berkolds (ASV);
meistarklases kameransamblī vadīs Gunta Sproģe, Pēteris Plakidis, Lauma Skride, Dace Bičkovska, Ventis Zilberts (klavierpavadījums);
Normunds un Antra Vīksnes vadīs klavierduetu nodarbības;
deju pasniedzēji – Vija Vētra un Naidžels Šmits;
džeza meistarklases noritēs Džanetas Lavsones (ASV) un Ritvara Garozas vadībā;
kompozīcijā un muzikoloģijā zināšanas varēs papildināt pie Andra Dzenīša, Gundegas Šmites, Dana Paula Pernas (ASV), Mārtiņa Viļuma, Sabīnes Ķezberes, Dimitrija Maronidis, Selgas Mences, Ērika Ešenvalda, un Ineses Lūsiņas;
lektoru vidū – Boriss Avramecs, Ināra Jakubone, Kaspars Putniņš, Rolands Kronlaks, Guntars Ķirsis, Gunda Vaivode un Edgars Raginskis.
Meistarkursos notiks arī pedagoģiskas lekcijas, kuras koordinē Gunta Melbārde un Aurika Gulbe; lektori – Dace Aperāne, Gunārs Larsens, Jānis Laurs, Pēteris Vasks, Kaspars Bikše, Laimrota Kriumane, Andra Dārziņa, Liene Circene, Ingrida Gutberga, Arturs Cingujevs, Valters Pūce, Diāna Zandberga, Guntars Zvejnieks un Pauls Berkolds.

„Jauno dimensiju” aspektus atklās ievērojamu lektoru un mākslinieku meistarkursu lekcijas, instrumentālās un vokālās meistarklases, kompozīcijas, mūzikas teorijas un pedagoģiski-metodiskie semināri, kā arī studentu, meistarklašu vadītāju un viesu koncerti (Ieeja uz visiem koncertiem (izņemot 13. un 25.jūlijā) ir bez maksas):

• 13.jūlijā plkst.19.00 –Pasaules latviešu mākslinieku kamermūzikas koncerts „Satikšanās mūzikā” Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē (www.rlb.lv). Par koncerta biļetes cenu interesēties pie organizētāja.
• 14.jūlijā plkst.17.00 – Meistarkursu atklāšanas koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 15.jūlijā plkst.11.00 Meistarkursu vadītāju koncerts Siguldas Jaunās pils dārzā.
• 15.jūlijā plkst.15.00 Grāmatas „Mūzikas nometņu stāsti” atvēršana un iepriekšējo mūzikas nometņu-meistarkursu dalībnieku koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 16.jūlijā plkst.19.00 – Meistarkursu vadītāju koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 17.jūlijā plkst.19.00 – Meistarkursu vadītāju un viesu koncerts klarnetista Sigurda Circeņa piemiņai koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 18.jūlijā plkst.19.00 – „Beztalantu vakars” koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 19.jūlijā plkst.14.00 – Bērnu kameransambļu koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 19.jūlijā plkst.19.00 – Meistarkursu dalībnieku koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 20.jūlijā plkst.19.00 – Meistarkursu dalībnieku koncerts ar džeza koncerta daļu koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 21.jūlijā plkst.19.00 – Meistarkursu dalībnieku koncerts ar Džona Keidža mūzikas uzvedumu koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 22.jūlijā plkst.11.00 – Meistarkursu dalībnieku koncerts Siguldas Jaunās pils dārzā.
• 22.jūlijā plkst.11.00 – Garīgās mūzikas koncerts Siguldas ev.lut. baznīcā.
• 22.jūlijā plkst.16.00 – Meistarkursu noslēguma koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
• 25.jūlijā plkst.20.00 – Koncerts „Džonam Keidžam – 100” Spīķeru koncertzālē (www.latvijaskoncerti.lv). Par koncerta biļetes cenu interesēties pie organizētāja.

Lekciju cikls „Jaunas dimensijas mūzikas pedagoģijā” koncertzālē no plkst.9.15 – 10.30
15.jūlijā „Jaunas dimensijas mūzikā”, lektors Dr.art.prof. Boriss Avramecs.
16.jūlijā „Jaunas dimensijas latviešu mūzikā”, lektore Ināra Jakubone.
17.jūlijā „Jaunas dimensijas mūzikas un video tehnoloģijās”, lektors Rolands Kronlaks.
18.jūlijā „Jaunas dimensijas koncertdzīvē”, lektors Guntars Ķirsis.
19.jūlijā „Jaunas dimensijas kormūzikā”, lektors Kaspars Putniņš.
20.jūlijā „Mode mainās, klasika paliek” lektore Gunda Vaivode.
21.jūlijā „Jaunas dimensijas mūzikas karjeras veidošanā”, lektore Inese Lūsiņa ar viesmāksliniekiem.

Datums	Plkst.11.00 – 12.00	Plkst.12.00 – 13.00	Plkst.14.00 – 15.00
15.jūlijā	G.Melbārdes ievada lekcija	Arturs Cingujevs & Valters Pūce, „Saruna – dubultportrets”	Aurikas Gulbes ievada lekcija
16.jūlijā	Jānis Laurs (lekcija)	Laimrotas Kriumanes lekcija	Pēteris Vasks (lekcija)
17.jūlijā	Diāna Zandberga (lekcija)	Andra Dārziņa (lekcija)	Māris Žagars (lekcija)
19.jūlijā	Liene Circene (lekcija)	Dace Aperāne (lekcija)	„Bērnu kameransambļu koncerts”
20.jūlijā	Kaspars Bikše, lekciju cikls „Skolotāja harizma”
21.jūlijā	Ingrida Gutberga (lekcija)	Guntars Zvejnieks, Paulis Berkolds (dubultportrets)	Paneļdiskusija

8.jūlija pēcpusdienā visi ceļi starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2012” dziedātājus un klausītājus savedīs Turaidas muzejrezervāta Dziesmu dārzā, kur plkst.13.30 koncertā „Krustcelēs” satiksies 28 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes, Rīgas, kā arī Lietuvas folkloras kopas „Kupkinis”, Itālijas folkloras grupas Terre Del Sole, Bulgārijas tautas mūzikas ansambļa Bistritsa, Izraēlas palestīniešu deju grupas un Ukrainas folkloras ansambļa Rozhanycya dziesmu un seno deju zinātāji.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, jau plkst.11.00 ieskanēsies arī Siguldas novads – ar rīta ceļa dziesmu svētdienu uzsākt tiks aicināti Siguldas pilsētas un pagasta, Jūdažu, Mores, Allažu un Turaidas iedzīvotāji. Koncerti „Rīta ceļa dziesma” notiks pie Siguldas pagasta kultūras nama, Jūdažu Sabiedriskā centra, Mores kultūras nama, pie Allažu pagasta pārvaldes. Dziesmas, senie danči un melodijas skanēs arī Siguldas aprūpes centrā „Saullēkts”, pie tirdzniecības centra „Šokolāde” un Turaidas muzejrezervātā.

Katru gadu folkloras festivālam „Baltica” izvēlēta tēma, caur kuru tiek daudzinātas latviskās dzīvesziņas vērtības, nodots vēstījums, kas sabiedrībā rosina pārdomas par garīgās dzīves un attīstības nepieciešamību savas tautas identitātes saglabāšanā. Šī gada folkloras festivāla „Baltica” tēma ir „Ceļš”. Ceļš, kas pastāvējis paaudžu paaudzēs, kas vienojis un vieno mājas un pagastus, novadus un valstis, tautas un nācijas. Dzīves ceļš, kas ved no pirts takas līdz mūža mājām. Tautiņās ejamais ceļš. Kara vīra ceļš. Krustceles un izvēle. Ceļš, kas izteic katra cilvēka dzīves gājumu, ja vien šo gājumu viņš spējis piepildīt, nenoklīstot malduceļos. Būt ceļā nozīmē atgriezties, uzklausīt senču tradīcijas, kas nemainīgas gadu simtos, pavērtas debesu augstumam un paļāvīgas zemes patvērumam. Ceļš sevī iever cilvēka darbu, priekus un bēdas, jo katrs pats ir sava ceļa gājējs. Turaida ir kā krustceles, kur izsenis savijušās somugru un baltu kultūras un tradīcijas, tūkstošgadu ritējumā mijušies dažādu tautu ceļi, atstājot unikālu kultūras mantojumu, kas dabas ainaviskajā skaistumā saglabājies Turaidas vēsturiskajā centrā. Mūsdienu kultūras ceļa zīme – Dainu kalns – dabas, mākslas un tautasdziesmas krustceles – vēsta par tautasdziesmās ietverto pasaules lietu kārtību. Dainu kalns un Tautasdziesmu parks Turaidā ir vieta, kur dvēsele piepildās ar dzīvotprieku, un, skanot tautasdziesmai, ir iespēja atgādināt sev par mūžsenām dzīves pamatvērtībām.

Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” kopš 1987.gada norisinās katru gadu vienā no Baltijas valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija). Pirmo reiz festivāls Latvijā izskanēja 1988.gadā, un kopš pirmā festivāla gada Latvijā Dainu kalnā Turaidā un Siguldas novadā vienmēr norisinājušās festivāla norises. Dainu kalns kļuvis par vietu, kur mājo tautasdziesma, vietu – kur dziedāt savu dziesmu par īpašu godu uzskata ne tikai ikviens Latvijas folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dalībnieks, bet arī ārzemju viesi, Latvijas iedzīvotāji un tūristi no dažādām pasaules malām.

Folkloras festivālam „Baltica” piešķirts CIOFF sertifikāts, kas apliecina festivāla atbilstību tā misijai – saglabāt, attīstīt un popularizēt plašākā sabiedrībā latviešu, līvu, latgaliešu un citu tautu un tautību tradicionālo kultūru un nemateriālā kultūras mantojuma prasmes un rūpēties par tautas morālo vērtību, garīguma un pašcieņas veicināšanu un noturīgumu, kā arī veicināt paaudžu saliedētību un dzimtas tradīciju saglabāšanu.

Šogad starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” Latvijā norisināsies no 5. līdz 9.jūlijam Rīgā un citviet Vidzemes novados – Ikšķilē, Ķekavā, Madonā un Madonas novadā. Plašāka informācija par festivāla norisēm Turaidā un par festivālu.

• Siguldas pilsēta – pie tirdzniecības centra „Šokolāde” – CILVĒKA CEĻŠ PIE CILVĒKA

11.00 – 11.20 — Mālpils folkloras kopa „Mālis”
11.20 – 11.40 – Rīgas deju kopa  „Dandari”
11.40 – 12.00 – Liepājas folkloras kopa „Atštaukas”

• Siguldas pagasts – laukumā pie Siguldas pagasta kultūras nama – PRECĪBU CEĻŠ

11.00 – 11.15 – Jērcēnu folkloras kopa „Mežābele”
11.15 – 11.30 – Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
11.45 – 11.45 – Cēsu tautas vērtes kopa „Dzieti”

• Jūdaži – laukumā pie sabiedriskā centra – SIEVU un VĪRU CEĻŠ

11.00 – 11.15 – Vidrižu folkloras kopa „Delve”
11.15 – 11.30 – Rīgas folkloras kopa „Vilcenes”
11.30 – 11.45 – Rīgas folkloras kopa „Vilki”

• Allaži – laukumā pie Allažu pagasta pārvaldes – MAN PAŠAI SAVA DZIESMA

11.00 – 11.15 – Liepājas folkloras kopa „Vēlava”
11.15 – 11.30 – Valgundes folkloras kopa „Nāburdzīte”
11.30 – 11.45 – Jūrkalnes folkloras kopa „Maģie suiti”

• More – laukumā pie Mores kultūras nama – DZIESMU CEĻŠ

11.00 – 11.15 – Ķoņu folkloras kopa „Dzīne”
11.15 – 11.30 – Tārgales līvu folkloras kopas „Kāndla” un „Piški Kāndla”
11.30 – 11.45 – Jaunlaicenes folkloras kopa „Putnis”

• Turaidas muzejrezervāts – krustcelēs pie ieejas – CEĻA DZIESMA GĀJĒJAM

11.00 – 11.20 – Jaunpiebalgas folkloras kopa
11.20 – 11.40 – Puzes folkloras kopa „Sītava”
11.40 – 12.00 – Mežvidu folkloras kopa
12.00 – 12.20 – Bozovas etnogrāfiskais ansamblis
12.20 – 12.40 – Rencēnu folkloras kopa „Rota”
12.40 – 13.00 – Riebiņu folkloras kopa „Jumaleņa”
13.00 – 13.20 – Rīgas deju kopa „Dandari”

• Turaidas muzejrezervāts – krustcelēs pie dārznieka mājas – SAVI CEĻI

11.30 – 11.45 – Jaunpiebalgas folkloras kopa
11.45 – 12.00 – Rencēnu folkloras kopa „Rota”
12.00 – 12.30 – Siguldas folkloras kopa „Senleja”
12.30 – 12.45 – Rīgas folkloras kopa „Vilcenes”
12.45 – 13.00 – Puzes folkloras kopa „Sītava”

• Siguldas aprūpes centrā „Saullēkts” – MEITU CEĻŠ

11.00 – 11.40 – Jelgavas folkloras kopa „Lāte” un Dobeles folkloras kopa „Leimaņi”

Berlīnē starptautiska mūzikas festivāla ietvaros Kremerata Baltica uzstājās kopā ar vācu čellistu Nikolasu Altštedu (Altsteadt), atskaņojot L.Sumeras, A.Salinena, K.Nīlsena, J.Haidna un V.A.Mocarta skaņdarbus. „Berlīnes festivāla viesi līdzās Kremerata Baltica orķestrim šogad bija arī čellists Miša Maiskis, klarnetiste Šarona Kāma, vijolnieki Mihaels Seklers, Vadims Repins, Londonas Mocarta trio, pianists Dāvids Kadū (Kadouch) un citas slavenības. Berlīnes festivāls notika jau 15.gadu, un tam raksturīga simbioze – mūzika, māksla, kulinārija,“ pastāstīja orķestra Kremerata Baltica direktore Ingrīda Zemzare.

Viņa atgādina, ka arī Kremerata Baltica šogad svin savu 15.jubileju, un jau 5.jūlijā sāks savu festivālu mājās – Siguldā un Rīgā. Septiņos festivāla koncertos skanēs Jubilejas serenādes ar Gidonu Krēmeru, Mario Brunello, Daniilu Trifonovu, Joanu Malvicu, Ingu Kalnu, Reini Zariņu un Kremerata Baltica solistiem.

Festivālam izvēlētajā programmā skanēs V.A.Mocarta, L.Bēthovena, M.Veinberga, V.Valtona, A.Šnitkes, P.Vaska un citu komponistu mūzika. Kamermūzikas maratona muzikālais centrs būs Gidona Krēmera un jaunās pianisma zvaigznes Daniila Trifonova saspēle koncerta pirmajā daļā, kā arī komponista Artura Maskata cikls „Venēcijas rindas“ soprānam un klavieru kvartetam, kas saņēma „Lielās Mūzikas balvu 2011“ nominācijā Gada jaundarbs.

„Mūsu jubilejas festivālam ir trīs galvenās tēmas: fantāzijas un serenādes, iepazīšanās ar Mečislavu Veinbergu un Baltijas mūzika. Visos laikos komponisti ir izklaidējušies, rakstot fantāzijas un serenādes. Un tomēr atrodas tādi skaņraži, kas tajās ieliek vairāk nekā tikai „ūdens mirgošanu“. Mečislava Veinberga mūzika dzīvojusi sava dižā laikabiedra Šostakoviča ēnā. Laikam ejot un tuvāk iepazīstot šo lielisko komponistu, redzam, ka viņš ir daudz vairāk nekā tikai ēna: viņam ir savs rokraksts un sava nozīmīga balss.Baltijas komponistu darbi ir Kremeratas īpašais zīmols, un arī šogad savu jubileju svinēsim kopā ar Jozapaiti, Vasku, Braunu, Maskatu. Laipni lūgti ciemos!“ aicina Gidons Krēmers.

Festivāla programma.

Lasītāju ievērībai — no 2. ‑9 jūlijam Jūdažu bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta no plkst.12.00–16.00.

Informāciju sagatavoja:
L. Zīverte

No 6.jūlija līdz 2.augustam Siguldas kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” būs apskatāma Lienes Straupes un Initas Straupes izstāde „Sastingusī dzīvība”, kurā satiksies fotogrāfija un sudrabs, divi dažādi materiāli, kurus vieno darbu autores un viņu idejas. Kāda būs ziemas un vasaras tikšanās saulainajā „Tornī”?

Liene Straupe ar savām fotogrāfijām vēlas dot telpu mieram un nenomākt izstādes apmeklētāju, bet caur ziemīgo salu pasniegt vasarīgu vieglumu. Mirklīgu elpu. Lienei fotogrāfija nav tikai informāciju nesošs mēdijs, bet gan audekls, un matērija ir palete.

Rotu mākslinieces Initas Straupes darbos ir iemūžinātas skaistākās pavasara un vasaras dabas formas. Sudrabā atplaukst krāšņākie ziedi.

Liene un Inita Straupes ir siguldietes. Liene pašlaik studē fotomākslu Minervas Mākslas akadēmijā Groningenā, Nīderlandē, un šī ir viņas debijas izstāde Latvijā. Savukārt Inita ir Baltu Rotu dizainere, savās rotās saistot pagātni ar tagadni, piedāvājot valkātājiem tradīcijām bagātas rotas mūsdienīga veidolā, kā arī radījusi vairākas moderno rotu kolekcijas, zināmākā no tām – rožu motīvi rotās Turaidas Rozei veltītajā kolekcijā „Smagā Romantika”. Šai izstādei par godu tapa pavisam jauna un neredzēta rotu kolekcija.

Izstādi iespējams apskatīties trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās no plkst.12.00 — 16.00, sestdienās no plkst.11.00 – 16.00.  Izstādi iespējams apskatīt arī ārpus darba laika, zvanot pa tālruņiem 29218240 vai  29222099.

Šogad uzsākta līdzdalība ES finansētā projektā „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu”. Līdz šim esam akcentējuši notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūru daudzveidību un vietējo ekonomiku, bet mazāk esam vērtējuši ietekmi uz vidi.

Otrdien uz sarunu Siguldas pils kompleksā tika aicināti reģionālie mediji, lai informētu par šī projekta aktualitātēm un rosinātu medijus līdzdarboties sabiedrības izglītošanā.

Projekta ietvaros partnerību veido gan pašvaldību, gan valsts un privātā sektora ieinteresētās personas, universitāšu un uzņēmējdarbības atbalsta centri, kas ir saistīti ar pasākumiem un festivāliem dažādos veidos. 12 partneri apmainās ar labo praksi un gūst pieredzi dažādos festivālos Eiropā.

Vietējā mērogā svarīgi darboties partnerībā ar izglītības iestādēm sabiedrības izglītošanā un ar pakalpojuma sniedzējiem festivālu un pasākumu apkalpošanā.

2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Sigulda kā oficiālais partneris piedāvās pasākumus gan dabas vidē, gan kultūrvēstures objektos. Tieši tāpēc šī tēma jāaktualizē un nopietni jāstrādā, lai saglabātu, pārvaldītu un attīstītu kultūras mantojumu. Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un pārvaldības modeļa izstrāde ir pirmais solis ceļā uz kopīgu rīcību un ilgtspējīgu praksi, lai aizsargātu un veicinātu kultūras mantojumu.

Šobrīd esam pirmie Latvijā , kas uzsāk domāt par notikumu rīkošanu teritorijā ar „nulles ietekmi”.

„Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ir projekts, kura mērķis ir apmainīties ar pieredzi un, balstoties uz gūtajām atziņām, izstrādāt kopīgu metodoloģiju, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un kultūras mantojumu.

Gleznotājs Jānis Puriņš ir vairāk nekā 2000 darbu autors, no kuriem jaunākos 17 izstādīs gleznu izstādē „Ainavas” Jūdažu Sabiedriskajā centrā. Izstāde būs skatāma no 22.jūnija līdz 13.jūlijam, darba dienās no plkst.9.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja bez maksas.

Izstādes atklāšana notiks 22. jūnijā, plkst. 17.00 un, lai nokļūtu uz atklāšanas pasākumu tiek organizēts transports. Autobuss visus interesentus uzņems stāvlaukumā pie viesnīcas „Sigulda” un ceļā uz Jūdažu Sabiedrisko centru dosies plkst.16.30, pēc pasākuma autobuss nogādās pasažierus atpakaļ uz Siguldu.

Jānis Puriņš ir dzimis Siguldā 1952.gadā, mācījies Siguldas 2.vidusskolā un Siguldas Mākslas skolā. Mākslinieka radošā darbība sākusies 1976.gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas kultūras namā par mākslinieku/noformētāju/dekoratoru.

No 1980. — 1987.gadam mācījies Maskavas mākslas universitātē ar novirzienu – glezniecība-stājas grafika, pie profesora Grohotova, paralēli tam, Rīgā mācījies studijā „Kolorīts” pie vadītāja H. Blunava.

Jānim patīk strādāt akvareļglezniecībā, pakāpeniski iepazīstot arī eļļas, guašas un tempera materiālu, gleznojis dabas ainavas, kluso dabu un portretus.

1985. gadā Siguldas pagasta kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas (Maskavā, Kaļiņingradā, Murmanskā).