Piektdien, 30.novembrī plkst.19.00 franču pianiste Vanesa Vāgnere sniegs solo koncertu koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Programmā skanēs franču komponistu S.Šaminades, K.Debisī, M.Ravēla, kā arī poļu komponista F.Šopēna klaviemūzika. Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā.
„Neparasts disks, kā samtains pieskāriens, brīnums…” (RTL Iecienītāko disku izlase / Alēns Dio).Tā ir tikai viena no atsauksmēm par Vanesas Vāgneres pēdējo Šūberta ierakstu.
Pianiste Vanesa Vāgnere mīl ceļot visdažādākajos repertuāros, sākot no klavierspēles klasikas līdz pat mūsdienu kompozīcijāmV.Vāgneres izjustā un pārdomātā klavierspēle, diskrētā personība, mākslinieciski eklektiskā kompozīciju izvēle un apņemšanās padara viņu par īpašu mākslinieci.
17 gadu vecumā V. Vāgnere iegūst Parīzes Nacionālās Augstākās Mūzikas konservatorijas pirmo godalgu, kā pirmā tiek uzņemta kursā (Cycle de Perfectionnement) J.F. Heisera klasē. Viņu pamana Leons Flaišers un V. Vāgnere turpina mācības Kadenabijas akadēmijā, kurā skolojas pie tādiem ievērojamiem pedagogiem kā D. Baškirovs, M. Perāija, Fū Tsongs, D. Vaisenbergs u.c.
1999. gadā Les Victoires de la Musique viņai piešķir godalgu „Instrumentālā soliste – atklājums”.
Tagad viņa koncertē dažādās pasaules vietās.Viņas vārds ir minēts uz tādu slavenu festivālu plakātiem kā La Roque d’Antheron, Jakobīņu piano (Piano aux Jacobins), Zīmogi (Sceaux), La Meije, Ēksanprovansas, Epo, Sentes festivāli, Nantes Trakās dienas (Les Folles Journées de Nantes), Sendenī festivāls, Ruājomonas festivāls, Sintras Starptautiskais festivāls Portugālē, Rūras klavierfestivāls, Strasbūras mūzika (Musica de Strasbourg), Kolmāras Starptautiskais festivāls, Radio Francija-Monpeljē festivāls, u.c.
V.Vāgnere ir spēlējusi lielākajās Francijas koncertzālēs – Pleyel, Gaveau, Komiskajā Operā, Elizejas lauku teātrī, Châtelet, Bouffes du Nord, Cité de la Musique, Lielajā Provansas teātrī, kā arī ārzemēs – Ljēžas filharmonijā, Šanhajas Austrumu mākslas centrā, Osakas Simfoniskajā hallē, Briseles Mākslas pilī, Ferenca Lista akadēmijā un Budapeštas operā, Minhenes un Luksemburgas filharmonijās, kā arī Romas Academia Santa Cecilia.
V.Vāgneri aicinājuši sadarboties tādi diriģenti kā Š.Dituā, M.Plasons, K.Varens-Grīns, L.Bringijē, A.Dimajī F. Ross, Žans Klods Kasadesī. Spēlējusi ar Francijas Nacionālo orķestri, Minhenes Filharmonijas, Osakas, Ljēžas un Budapeštas orķestriem, Tulūzas Kapitolija orķestri, Valonijas Karalisko orķestr,SWR Fribūras un Bādenbādenes orķestrīi Lilles Nacionālo orķestri.
Būdama izsmalcināta kamermūziķe, viņa labprāt kāpj uz skatuves kopā ar saviem draugiem mūziķiem, jo īpaši ar Ogistēnu Dimē, Pāvelu Gomziakovu, Sašu Roždestvenskiju, Kārenu Vurkhu. V.Vāgneres ierakstītie Ramo, Mocarta, Haidna, Šūmana, Brāmsa, Rahmaņinova, Skrjabina, Debisī, Berio skaņdarbu atskaņojumi visi tikuši apbalvoti ar vairākām godalgām kā Francijā, tā arī ārzemēs. Viņa ir piedalījusies Roque d’Antheron koncerta „Nakts klavieres” ierakstā (Arte / DVD Mirare, iesaka Classica).Žurnāla Classica rīkotās „aklās” noklausīšanās laikā V. Vāgneres ierakstītais Debisī disks tika atzīts par vienu no labākajiem šī repertuāra atskaņojumiem. V.Vāgneres jaunākais ieraksts veltīts F. Šūbertam, kuru 2010. gada novembrī laidusi klajā ierakstu kompānija Aparté, un tas jau ir saņēmis kritiķu uzslavas.
Vanesa Vāgnere, būdama eklektiska mūziķe, labprāt piedalās arī neordināros projektos, gan koncertos, kuros klavierspēles tradīcijas apvienojas ar moderno, gan arī projektos ar dejotājiem vai Mirkofu (Murcof) – slavenu elektroniskās mūzikas pārstāvi. Vanesa Vāgnere ir Šamboras pils festivāla mākslinieciskā direktore un 2011. /2012. gada sezonā rezidējošā māksliniece Mecas Arsenālā (Arsenal de Metz).
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv
Šogad Siguldas novada pašvaldība INTERREG IVC programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN), kura mērķis ir nodot un gūt pieredzi 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un citām valstīm. Balstoties uz gūtajām atziņām, nepieciešams izstrādāt kopīgu metodoloģiju, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekta ietvaros šajā gadā analizēta kultūras situācija un vēsturiskais festivālu un notikumu fons, veikta viena festivāla analīze. Labās prakses izpētei ar ekonomisko, sociālo un vides indikatoru palīdzību tika analizēti XX Opermūzikas svētki. Šis festivāls notiek jau divdesmit gadus, un tam ir arī ilgtspējīga ietekme uz Siguldas pilsētvidi un uz konkrētu vietu, kur festivāls notiek. Pēdējo sešu gadu investīcijas pilsdrupu teritorijas labiekārtošanā, stratēģijas izstrāde Siguldas Jaunās pils kompleksam kopumā, jaunu pārvaldības formu ieviešana kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai – tas viss lielā mērā ir saistīts ar festivālu un notikumu rīkošanu šajā teritorijā. Secināts, ka vairāk uzmanības jāvērš pētniecībai un objektīvai datu ieguvei, kas līdz šim nav ticis praktizēts. Minētā projekta ietvaros tiks sniegti risinājumi Eiropas Savienības līmenī: plānots izstrādāt pašiem savu metodoloģiju un ieviest „nulles ietekmes” politiku, kāda līdz šim nav bijusi pieņemta.
Projekta partneri norāda par notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūras daudzveidību un vietējo ekonomiku, akcentējot arī ietekmi uz vidi. Lielbritānijā tiek lēsts, ka dzīvās mūzikas pasākumi ražo 400 tonnu CO2 gadā. Dažādos pētījumos iegūtie dati no 649 festivāla apmeklētājiem Lielbritānijā, Vācijā un Nīderlandē liecina, ka 80% respondentu bija bažas par troksni, 82% domā par atkritumu negatīvo ietekmi, 84% – norūpējušies par satiksmes un transporta ietekmi, savukārt 60% pauda bažas par ūdens un augsnes bojāšanu. Mūsu uzdevums ir fiksēt, vai Latvijā vispār vides un kultūras mantojuma degradēšanas problēmas pastāv un vai politikas izstrāde ir stratēģiski svarīga. Varbūt tā ir inovatīva metodika, ko var izstrādāt Latvijā un izmantot kā nākotnes projektu politikas nostādņu pieņemšanā, kuru mērķis ir aizsargāt kultūras mantojumu?
Šogad ar partneriem Siguldas novada speciālisti tikušies darba sanāksmēs Itālijas pilsētā Perudžā (Perugia) un Londonas Universitātē Lielbritānijā. Decembrī notiks studiju vizīte Roterdamā, Erasmus Universitātē, kas paredz jaunu zināšanu ieguvi un labās prakses analīzi. Partneriem vēstīsim par mūsu mērķiem un plāniem turpmākajā projekta periodā:
Sirsnīgo sarunu ciklā „Dilemma – dot vai ņemt?” šoreiz parunāsim par patriotismu. Kopā ar „Siguldas novada Goda novadnieku 2012” Aivaru Janelsīti par tēmu „Patriotisks savas valsts pilsonis”. Diskusiju vadīs Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknis Valters Vētra.
Katram latvietim, kas ņem, jāapzinās, ko viņš var dot, vispirms, savai tautai un tad valstij. Dažiem tas ir talants, dažiem — smags darbs no saules lēkta līdz rietam, dažiem — nesavtīga labestība, kurā katrs no mums var dalīties, pretī neprasot neko. Aicinājums „Dot un pretī nesaņemt neko” vienai daļai sabiedrības liekas nesaprotams. Kā gan var dot, ja pats nespēj parūpēties par sevi un savu ģimeni? Taču, skrienot nerimtīgajā pasaules telpā, esam aizmirsuši, ka dot nebūt nav tikai atteikties no mantas un naudas, dot mēs varam smaidu, kas nemaksā nenieka, padomu — kas dara mūs gudrākus, pateicību, no kuras mēs esam atteikušies sava egoisma pēc. Veidojot savu ‘’Es’’, mēs esam teju pilnībā pazaudējuši savu būtību un morāli. Aizvien mazāk mēs dodam, vairāk pieprasām.
Latvija devusi mums iespēju uzaugt labklājībā, nebaidoties par savu nākotni, devusi iespēju satikt radošus, aktīvus, talantīgus, dzīvespriecīgus cilvēkus, no kuriem varam mācīties dzīves gudrības, augt tradīcijām bagātā kultūrā, kuras saknes sen iestiepušās mūsu dzimtās.
„Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir Svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvo Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē! Kalpoju Siguldai!” savu patriotismu apstiprina A.Janelsītis.
Tiekamies katra mēneša pēdējā ceturtdienā, plkst. 19.00!
Ieejas maksa — 0.50 santīmi. Tiks organizēts transports, lai nokļūtu uz pasākumu un atpakaļ. Vairāk informācijas pa tālruni: 67957025.
No 29.novembra līdz 20.decembrim Jūdažu Sabiedriskā centra apmeklētājiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar preilēnieša Antona Salīša klūdziņu dekoru izstādi «Kārklu simfonija latvju rakstos». Izstādē būs apskatāmas un atpazīstamas latviešu tautas rotājošās zīmes, kuras satopamas etnogrāfiska rakstura apģērbā, audumos, mājas piederumos, darba rīkos un rotaslietās, kas sauktas arī par ornamentiem, šoreiz mākslinieka Antona Salīša interpretācijā.
Visi ir pazīstami ar simboliem, caur kuriem tiek izteikti dažādi garīgi un fiziski priekšstati, tiek godināts un cildināts simbolos izteiktais. Pie pazīstamākajām un biežāk lietotajām rakstu zīmēm minētas: Dieva, Māras zīmes, Māras līkločus, Māras krustu, Laimas zīmi, Laimas slotiņu, Saules, Mēness zīmes, Zvaigznes zīmes, pie kurām pieder arī rīta zvaigznes simbols — Auseklītis, Pērkona zīmi, Jumi, Zalkti, Ūsiņu. Iepazīstot šīs latvju mitoloģiskās zīmes, ir iespēja iedziļināties senajā tautas pastāvēšanas vēsturē gadsimtu ritumā.
Izstādes darbu autoram, Antonam Salītim, aizraušanās ar senajām latvju rakstu zīmēm sākās 2007.gadā. Dzīves biedre Monika nopirka nelielu meldru dekoru un viņam radās vēlēšanās to izgreznot. Sākās klūdziņu mērīšana, griešana, līmēšana, krāsošana. Darbs prasīja lielu pacietību un gribasspēku iesākto pabeigt. Vēlāk šim nolūkam tika studētas atbilstošas grāmatas. Antonam iepatikās un veicās. Lielākais palīgs un domubiedrs šajā nodarbē bija dzīves biedre Monika. Tāpēc pelnīti viņu mēs varētu saukt par izstādes līdzautori. Dekoru laika gaitā ir tapis daudz. Tie ir atšķirīgi viens no otra, interesanti un skaisti.
Tikšanās ar pašu darbu autoru 20.decembrī, plkst.14.00, Jūdažu Sabiedriskajā centrā.
Siguldas novada Kultūras centrs 2.decembrī plkst.19.00 aicina apmeklēt Siguldas Tautas teātra izrādi Eleonoras H.Porteres dramatizējuma iestudējumu „Pollianna”.
Laiks, kurā visi dzīvojam, nu jau nešaubīgi ir kļuvis par lielu pārbaudījumu pilnīgi visās dzīves jomās. Ļoti daudziem cilvēkiem nākas pielikt lielas pūles, lai sakārtotu gan savu materiālo dzīvi, gan savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Arī laiks, kad dzīvo mazā Polianna, ir visai skarbs. Notikumi, kuri kardināli izmaina meitenītes dzīvi, ir nesaudzīgi. Tāpēc tik pārsteidzoša, dažkārt aizkustinoša un pat neticama kļūst Poliannas priecāšanās spēle, kuru tēvs meitēnam iemācījis, lai rastu spēku pārvarēt dzīves grūtumus. Polianna priecājas par visu, „ko sauc par dzīvošanu”, un pamazām apkārtējie cilvēki, pat sevi visvairāk nocietinājušie, lēnām un ar grūtībām mainās, atverot savas sirdis viens otram, dzīvespriekam un darītpriekam. Tā ir vienkārša, bet vieda dzīves gudrība, kuras vēstniece un īstenotāja ir 11 gadīgs bērns.
Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas novada Kultūras centra kasē. Ieejas maksa — Ls 1,50 ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš ‑1 lats.
Evita Zālīte, Marts Kristiāns Kalniņš un Artis Robežnieks Trešajā adventē – 16.decembrī plkst.12.00 – Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu „Es skaistu vietu zinu”.
Kad zemi apmirdz zvaigznes un mūsu sirdīs iemājo balts prieks, kad vēji aiznes bēdas un sirdīs mīlestību sēj, klāt ir Ziemassvētki, lai ceļš līdz svētkiem būtu īsāks Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, dziedātājs un komponists Marts Kristiāns Kalniņš, kā arī Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks gada gaišākos svētkus – Ziemassvētkus – gaidot aicina uz mirkli apstāties no ikdienas steigas un ieklausīties skaistākajās Ziemassvētku dziesmās koncertprogrammā „Es skaistu vietu zinu”.
„Ja Tu neesi viens, ceļš vienmēr šķiet īsāks. Iesim kopā šo lai arī tumšo, tomēr skaisto ceļu līdz Ziemassvētkiem. Lai gaisma un siltums Jūsu mājās, lai miers un mīlestība sirdīs”, aicina Artis Robežnieks. Koncertprogrammā „Es skaistu vietu zinu” varēs baudīt gan skaistākās komponista Valta Pūces dziesmas „Es skaistu vietu zinu”, „Ziemassvētki baltajās mājās”, „Bāreņa lūgšana”, „Tik klusa un svēta”, „Ir spožums kāds tuvāks”, „Nosalušais sunītis”, gan tradicionālās Ziemassvētku dziesmas „Kas ir šis bērns?”, „Ne šūpulī greznā”, „Jūs ticīgie nāciet”, „Pār mazo ciemu ielejā”, „Es skaistu rozīt’ zinu” un citas. Koncertā gaidāms arī īpašs pirmatskaņojums.
Marts Kristiāns Kalniņš: „Es ticu mūžīgai apsnigšanai, es ticu saulgriežu sniegam, es ticu Ziemassvētku brīnumam, kuram katra dvēselē ir jāienāk, aicinu būt kopā ar mums koncertos, lai piedzīvotu svētku noskaņu un izdziedātu skaistākās Ziemassvētku melodijas”.
Pie klavierēm koncertā būs komponists Valts Pūce, savukārt ģitāras pavadījumu nodrošinās Ilze Grunte. Visām koncertprogrammā iekļautajām dziesmām tiek radīti jauni aranžējumi, ikviena melodija, pateicoties apvienotajam mūziķu sastāvam, iegūs jaunu skanējumu. Klausītāji koncertā varēs dzirdēt ne tikai klavieres, ģitāru, bet arī blokflautas skaņas, kā arī Marta Kristiāna izpildījumā ieskanēsies oboja. Ziemassvētku koncerts „Es skaistu vietu zinu” būs īsta sirds dāvana, kas spēs ikvienu klausītāju aizvest mūzikas brīnumainajā pasaulē.
„Ziemassvētki man nozīmē pāri plūstošu, bērnišķīgu prieku un pateicību par iespēju dzīvot šo dzīvi. Dziedot baznīcās, es svinu Kristus dzimšanas Brīnumu, kuru nevar saprast, bet katru gadu var no jauna piedzīvot kopā ar saviem mīļās Latvijas cilvēkiem,” stāsta Evita Zālīte.
Biļetes iepriekšpārdošanā Ls 3 „Biļešu paradīzes” kasēs, pasākuma dienā pirms koncerta Ls 4. Aicinām biļetes iegādāties laicīgi, tas ir lētāk un izdevīgāk.
Ar skanīgām un visiem zināmām dziesmām atvērsim durvis Ziemassvētkiem!
Koncerta producents
Sandis Mohovikovs
Tālr.29131458
Siguldas pagasta Tautas lietišķās mākslas studijas (TMLS) „Vīgrieze” jubilejas pasākums un izstāde „Vīgrieze’s laiks” atspoguļos darbu un iesaistītos cilvēkus 40 gadu garumā.
Kopš 1972.gada, kad Siguldas ciemā izveidojas lietišķās mākslas pulciņš, vēlāk ZPS „Sigulda” kultūras nama TLM pulciņš līdz Siguldas novada Siguldas pagasta TLMS „Vīgrieze”, ir mainījušās kolektīva vadītājas un tā dalībnieki. Tomēr joprojām studijā darbojas viena no dibinātājām TDM – Ārija Slavinska.
Tik daudz šajā laikā piedzīvots, nomainījušās audēju un rokdarbnieku paaudzes. Mainījusies arī sabiedrības attieksme pret tautas lietišķo mākslu – no apbrīna līdz neizpratnei par šādu brīvā laika pavadīšanas veidu. Darbošanās tautas lietišķajā mākslā vairs nav nepieciešamība nodrošināt sevi un savu ģimeni ar ikdienai nepieciešamajām lietām. Šobrīd studija ir vieta, kur līdzās darbojas tie, kam aušana un rokdarbi ir sirdslieta. Dalībnieces studijā darbojas savam priekam, vienlaikus, apzināti vai neapzināti, arī pildot pienākumu saglabāt un citiem atgādināt mūsu vecvecāku doto mantojumu. Studijas dalībniecēm tas ir dzīvesveids, kas prasa nemitīgu darbošanos, rosīšanos, sapņošanu un mācīšanos. Par to, kā kolektīvs no Siguldas ciema TLM pulciņa kļuva par TLMS „Vīgrieze”, par to, ko studijas dalībnieces piedzīvojušas, un arī par to, ko viņas domā par tautas lietišķo mākslu, ir apkopots grāmatā „VĪGRIEZE’s LAIKS”. Šī grāmata ir tapusi ar Siguldas novada Domes un Vizuālās mākslas veicināšanas fonda atbalstu.
Šobrīd studijai ir pienācis laiks uz brīdi apstāties un kopā ar saviem draugiem un atbalstītājiem pamest vērtējošu skatu atpakaļ, lai pēc brīža dotos tālāk – gatavoties XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kas notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
TLMS „Vīgrieze” mīļi aicina visas Sigulda ciema TLM pulciņa, vēlāk ZPS „Sigulda” TLM pulciņa vai TLMS „Vīgrieze” bijušās dalībnieces uz 40 gadu jubilejas pasākumu 1.decembrī plkts.16.00 Siguldas pagasta kultūras namā.
Izstāde atvērta no 1. līdz 22.decembrim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 24. novembrī plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks akordeonistes, kura paspējusi apburt klausītājus visā Eiropā, Ksenijas Sidorovas solokoncerts. Programmā skanēs, Edvarda Grīga svīta “No Holberga laikiem”, Volfganga Amadeja Mocarta „Andante” , Arnes Nūrheima un Alfrēda Šnitkes skaņdarbi.
Ksenija Sidorova dzimusi Latvijā. Kseniju spēlēt akordeonu pamudināja viņas vecmāmiņa, kura ir etnogrāfiskās spēles tradīciju lielpratēja. Mūzikas skolā Ksenija mācījās pie izcilas skolotājas — Marijas Gaseles. Vēlme iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā akordeonmūzikas repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, studējot Ouena Marija klasē. 2009. gada februārī Ksenija uzvarēja konkursā par iespēju sniegt koncertu Vigmora zālē, Londonā.
Viņas debijas koncerts Vigmora zālē notika 2009. gada 18. maijā. Ksenija tika izraudzīta arī par jauno mākslinieku New Year Series 2009 dalībnieci. Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Marijas teātra orķestri Valērija Gergijeva vadībā, sniegusi koncertus Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē. Debitējusi Lucernas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā. Pie Ksenijas Sidorovas sasniegumiem var nosaukt sadarbību ar Belcea Quartet, turneju ar jauno ģitārspēles zvaigzni Milošu Karadagliču, kā arī ierakstus ar Sacconi Quartet. Ksenija sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Hattori Foundation un Deivids Bouermens ar kundzi laipni atbalsta Ksenijas radošo darbību un karjeras izaugsmes iespējas.
Jau otro gadu, 30.novembrī latviešu tēlniecības klasiķa Teodora Zaļkalna dzimtajos Allažos notiks „Tēlniecības diena”. Šoreiz tā veltīta vienmēr laikmetīgai mākslas tēmai – portretam tēlniecībā. Jau gadsimtiem ilgi mākslinieki ir strādājuši ar portretu, jo tas ir veids, kā vienlaicīgi attēlot fizisko un reizē garīgo. Cilvēka seja veido galveno vizuālo priekšstatu par viņa izskatu, izcelsmi, raksturu un pārdzīvojumiem, un portrets ir mākslas atslēga, ar kuras palīdzību iekļūt attēlotā varoņa iekšējā pasaulē.
Tēlniecības dienā ikvienam interesantam būs iespēja izzināt portretu mākslas noslēpumus un pašam kļūt par portretistu. Pasākuma apmeklētājiem tiks novadīta īpaša, unikāla lekcija par šo tēmu, un pēc tam ikviens varēs līdzdarboties, esot modeļa, vai mākslinieka lomā. Darbam tiks izmantoti īsti tēlnieku māli. Tajos izveidotos portretus dalībnieki konsultantu vadībā atlies ģipsī, tā iegūstot mākslas darbus, kurus vēlāk varēs izstādīt goda vietā.
Jaunajiem māksliniekiem palīdzēs tēlnieki Gundega Evelone, Agita Šteinberga, Laima Daberte, Rihards Ābeltiņš, Andris Maračkovskis.
Tēlniecības diena notiks 30.novembrī plkst.13.00 Allažu pamatskolas zālē. Pasākuma apmeklētājus lūdzam ierasties darba drēbēs un apavos, ko nav žēl ziedot mākslas vārdā. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Tēlniecības dienu Allažos organizē Allažu Tautas nams sadarbībā ar Allažu pamatskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju.
Siguldas novada bibliotēka no 12.–16.novembrim aktīvi iesaistījās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā, radot kopības sajūtu ar vairākiem tūkstošiem publisko un skolu bibliotēku Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lasot kopīgi izvēlētus skandināvu autoru grāmatu fragmentus.
Bērnu literatūras nodaļā, sadarbojoties ar Siguldas pilsētas vidusskolas 1.a, 2.b un 4.a klasi (klašu audzinātājas – Iveta Krūzīte, Marita Breidaka un Ineta Stepanova), Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā notika norvēģu rakstnieka Turbjērna Ēgnera grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā” fragmentu lasījumi un debates par izlasīto. Neizpalika arī literatūras izstādes, konkursi un bērnu mājasdarbu prezentācijas.
Savukārt 15. novembrī Bērnu literatūras nodaļā bibliotekāres Vairas Karlsones „brīnišķīgās pārvērtības” un „fantāzijas lidojums” palīdzēja tikties ar slaveno horvātu izcelsmes zviedru futbolistu Zlatanu Ibrahimoviču, kurš savu dzīvesstāstu uzticējis zviedru rakstniekam Dāvidam Lāgerkrancam grāmatā „Es esmu Zlatans Ibrahimovičs”.
Ikgadējie Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumi ir noslēgušies, atstājot atmiņā jaukus brīžus par lasīto, pārrunāto un salīdzināto: ko domā un pēc kā ilgojas skandināvu bērni un pusaudži Skandināvijā un Latvijā. Tā bija nedēļa, kurā iepazinām tuvāk ziemeļu kaimiņu dzīvi šodien un tagad.
7.decembrī plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā dejas teātra kompānija „Stars’ Well” piedāvā dejas izrādi „TURpinĀJUMS”.
Dejas teātra izrāde “TURpinĀJUMS” ir izrāde par cilvēku savstarpējo attiecību mijiedarbību pilsētvidē. Pilsētā, kurā satiekas un dzīvo visdažādākie cilvēki, bet konkrēti šajā izrādes tapšanas procesā tika pētītas attiecības starp pilsētas vidē uzaugušo un lauku vidē uzaugošo cilvēku. Vai ir un kādas ir iespējamās atšķirības? Kā veidojas sadarbība starp šīm divām cilvēku grupām? Un kas vispār ir cilvēciska sadarbība, un vai tai ir nozīme mūsdienu pasaulē, kurā cilvēki koncentrējas uz materiāliem labumiem, kas iluzori rada piederības un drošības sajūtu…
Izrādē piedalās gan dažādu žanru profesionāļi, gan talantīgi jaunie mākslinieki, piemēram, Eva Vancāne (tikko absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļu), Gabija Bīriņa (Latvijas Horeogrāfijas vidusskolas absolvente, J.V. Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studente), Reinis Rešetins (Latviešu skatuves tautas dejas pasniedzējs, dejotājs, J.V. Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nod. students), Daumants Švampe (Latvijas Leļlu teātra aktieris), Egils Kupčs (viens no izcilākajiem Latvijas gaismu māksliniekiem) un citi dejas un teātra entuziasti, kuri savu talantu ir slīpējuši vairāku gadu garumā.
Izrāde tika veidota, kā diplomdarbs Mākslas Akadēmijas absolventei Kristai Osei. Kā pirmais dejas izrādes darbs — jaunajai komponistei un saksofonistu kvarteta „Next Move” vadītajai Ingai Meijerei (Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente, izrādes mūzikas komponiste).
Jauniestudējums (2012.gada maijs) — dejas izrāde “TURpinĀJUMS” ir tapusi ar Babītes novada pašvaldības atbalstu un vasaras sākumā jau ir viesojusies Bilkentas Universitātes “Teātra dienās” Ankarā, Turcijā, kā arī spēlēta brīvdabā dejas performanču projekta „VIDES DEJA 2012” noslēgumā, Babītes novadā , Piņkos, 23.septembrī piedalījās Starptautiskā Teātra festivālā “Soli pa solim” Rēzeknē, kā arī turpmāko 2 gadu garumā meklēs ceļu pie skatītājiem.
Horeogrāfe, režisore:Lilija lipora
Mūzika un izpildījums: Inga Meijere
Iestudējuma asistents:Edgars Lipors
Scenogrāfija un tērpi: Krista Ose
Gaismu režija: Egils Kupčs
Scenogrāfa asistents:Armands Briģis
Skaņotājs: Andis Karelis vai Maksims Zaicevs
Dejotāji/aktieri: Eva Vancāne, Gabija Bīriņa, Reinis Rešetins, Daumants Švampe, Ilga Gruševa, Madara Luīze Muzikante, Elīna Caune, Ramona Remese, Guntis Trops
Ieejas maksa 4 lati, ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš Siguldas novada Kultūras centrā, ieejas maksa 3 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas novada Kultūras centra kasē un www.bilesuparadize.lv
Siguldas novada bibliotēkā apskatāma izstāde par Siguldas novada vērtīgajām un unikālajām mantojuma liecībām „UNESCO Pasaules mantojuma vērtais Siguldas novadā”!
Atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) mudinājumam apzināt Latvijai nozīmīgās vērtības, izzināt programmu “Pasaules atmiņa” un Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Siguldas novadā notika fotoakcija.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes aicinājumam atsaucās Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņi. Tika atlasīti 20 veiksmīgākie darbi un no 20.novembra līdz gada nogalei tie apskatāmi izstādē Siguldas novada bibliotēkā.
Šogad UNESCO nedēļa Latvijā tika atzīmēta izceļot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 20.gadadienu un 40.gadadienu kopš pieņemta Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.