26. aprīlī plkst. 12.30 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz Kārļa Vērdiņa priekšlasījumu “Inteliģento dāmu literārās izlaidības: feministiskās dāmas parlamentārajā Latvijā” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.

20. gadsimta 20.–30. gados Latvijā tika publicēti vairāki sieviešu sarakstīti literāri darbi, kuri polemizēja par ģimenes, laulības un romantisko attiecību jautājumiem, kritizēja buržuāzisko morāli un dažkārt mēģināja piedāvāt idejas nākotnes sabiedrībai. Starp šīm autorēm bija prozaiķe un dzejniece Lūcija Zamaiča, aktrise un literāte Tija Banga, kā arī noslēpumainā sabiedriskā darbiniece un rakstniece Austra Ozoliņa-Krauze. Par vienu no visskandalozākajiem latviešu autoru darbiem starpkaru periodā kļuva Zamaičas garstāsts “Čigāns un trīs dāmas” (1924), kura brīvdomīgums izsauca asu pretreakciju morāles aizstāvjos. Arī citos literāros darbos dažkārt parādījās neparastas idejas, tādēļ to celšana dienasgaismā sniedz jaunas, svarīgas liecības par mūsu literatūras vēstures krāsainību un vitalitāti.

Kārlis Vērdiņš ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs. 2022. gadā ieguvis PhD salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtona Universitātē Sentluisā, ASV. Sastādījis Gunara Saliņa Rakstus divos sējumos (2006–2023) un dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (2024), Linarda Tauna kopojumu “Dzeja” (2011) un Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles” (2024), rakstījis pēcvārdus Baibas Bičoles, Veltas Sniķeres un Voldemāra Avena dzejoļu krājumiem. Publicē dzeju, grāmatas bērniem un atdzejojumus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.

Organizatori aicina pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja bez maksas.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Šogad akcija “Satiec savu meistaru!” norisinājās jau septiņpadsmito reizi. 5., 12. un 13. aprīlī Siguldas novadā ikvienam bija iespēja iepazīt dažādas amata prasmes. Pasākuma mērķis ir popularizēt zināšanas un prasmes, kas no paaudzes paaudzē saglabātas un nodotas tālāk, veicinot sabiedrības interesi, izpratni un iesaisti Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Novada amata meistari piedāvāja darbošanos divpadsmit meistarklasēs. Turaidas muzejrezervāta smēdē savas prasmes demonstrēja kalējs Andris Ščeglovs. Siguldas pagasta Kultūras namā tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze” mācīja adīt lakatus entrelaka (spuņdiņraksta) tehnikā, bet Siguldas pils kvartālā notika Siguldas spieķa darināšanas meistarklase Antras Plavgo vadībā. Kultūras centrā “Siguldas devons” uz celu jostu aušanas meistarklasi aicināja Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieces, kā arī tur norisinājās meistarklase “Ziedainās jostas un grāmatzīmes” tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” pārstāvju Ilgas Miķelsones un Rasmas Rubenes vadībā. Ikvienam interesentam bija iespēja jostiņstellēs noaust savu grāmatzīmi.

Mālpils Kultūras centrā tautas lietišķās mākslas studija “Urga” piedāvāja meistarklasi “Cimdu rotāt izšujot”, kā arī kopā ar keramikas studiju “Māl-pils” varēja veidot traukus mūsu senču stilā, iepazīt keramikas krāsvielu angobu un izrotāt veidotos traukus. Tāpat amatnieku darbnīcā “Baložu māja” varēja iepazīties ar kokgriešanas un restaurācijas amata prasmēm.

Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” kopā ar rokdarbu studijas “Pūrs” dalībniecēm varēja apgūt tautisko jostu, apaudu un celaiņu galu nobeiguma apstrādi, veidot pušķus, bārkstis un pinumus.

Savukārt Sunīšos interesentus aicināja biedrība “Kultūra. Vide. Sabiedrība”, ar ko kopā bija iespēja piedalīties keramikas trauku izgatavošanas meistarklasē, izmantojot dažādas tehnikas, un adīšanas meistarklase ar adāmmašīnām. 

Lēdurgas Kultūras namā varēja apgūt dažādu bārkstu veidu gatavošanas prasmes lietišķās mākslas studijas “Aģe” rokdarbnieču vadībā, bet Mores Tautas namā norisinājās meistarklase “Kā zīmēt un adīt zeķu rakstainos vaļņus”.

Ar jostiņsegas aušanas prasmēm tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” un “Sigulda” un studija “Aģe” leposies izstādē “Siguldas novada jostiņsegu raksti” Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” Dobeles novadā. Izstādes atklāšana plānota 26. aprīlī plkst. 12.00.

Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 13. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.

Pasākums “Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tā būtība – vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pasākuma forma ir brīva – meistaru vadībā norisinās meistardarbnīcas, individuālas nodarbības un atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumi, lekcijas, priekšlasījumi, koncerti vai danči ar mērķi veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. 

Pasākumu kopīgi rīko pašvaldības, amatu meistari un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

17. maijā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs 24. sezonas noslēguma koncerts “VIVALDI. BEZ ROBEŽĀM”. Klausītājus pārsteigs baroka mūzikas lielmeistara Antonio Vivaldi partitūru jaunatklājumi un gaumīgas, eksaltēti mākslinieciskas interpretācijas bez robežām.

Koncerta rīkotāji sola unikālu vakaru, kurā četru instrumentu saspēlē uz “Baltā flīģeļa” skatuves muzicēs Dace Priedīte (solo kokle), Anda Eglīte (basa kokle), Lāsma Meldere – Šestakova (baroka vijole) un Artūrs Noviks (akordeons).  Baroka laika strinkšķināmo instrumentu lautas un mandolīnas partijas tiks nodotas solo un basa kokles interpretācijām. Akordeona plašās iespējas imitēs ērģeles, tā tembriem spilgtinās “continuo” lomu, būs līdzvērtīgs vokālo partiju izpildījumiem. Visu papildinās baroka vijoles skanējums.

“Šķietami vienkāršas melodijas, kas var aizkustināt un atstāt klausītāju teju satriektu emocionālajā viesulī, vai instrumentālo opusu krāsainība un solistu meistarības pārbaude – tas viss Vivaldi partitūrās,” tā par gaidāmo koncertu atklāj mūziķi.

Ar baroka mūzikai tik neierasto instrumentu klāstu klausītājus sagaida īpašs dubultkoncerts divām mandolīnām – operas “Fernace”  ārija “Gelido in ogni vena”, kas sasaucas ar labi zināmajiem cikla“Gadalaiki”motīviem. Senas un ļoti populāras tēmas “folija” variācijas Vivaldi ietērpā, kā arī citi spilgti opusi. Iespējams, dodoties mājup, klausītāji varēs dungot nu jau arī citas tēmas (ne tikai gadalaiku) un būs iegūta pieredze, ka tikšanās ar jauno ir iespējama.

Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekš, atlaide 20 %, bet daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Koncerts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pasākuma norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Lieldienu laikā Siguldas novada dievnamos un draudzēs notiks svētku dievkalpojumi un koncerti. Novadnieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt arī citas svētku aktivitātes un Šūpoļu festivālu, kurā trīs dienu garumā, no 19. līdz 21. aprīlim, būs iespēja izšūpoties unikālās un neparastās festivāla meistaru radītās šūpolēs. Šī gada festivāla tēma – māksla šūpolēs, godinot izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi un ļaujot mākslai ieplūst ne tikai šūpolēs, bet visā pilsētvidē.

Ekumēnisks krustaceļš – 18. aprīlī plkst. 12.30 gājiens no Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līdz Siguldas Romas katoļu baznīcai.

Evaņģēliski luteriskajā Siguldas Sv. Bērtuļa draudzē

Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcā Lēdurgā

Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas Vangažu draudzē

Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas Siguldas draudzē

Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā draudzē

Mālpils Evaņģēliski luteriskajā draudzē

Romas Katoļu baznīcas Siguldas draudzē

Septītās dienas adventistu Siguldas draudzē

Siguldas baptistu draudzē

Turaidas Evaņģēliski luteriskajā draudzē

Ceturtdien, 17.aprīlī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstādes atklāšana.

Vieta Gaismai. Mūsu rokas ir mūsu dvēseles antenas. Tās ir savienotas ar sirdi. Kad tepat kaimiņos jau ceturto gadu brutāli tiek grautas mājas un dzīves, man ir jādomā par cilvēku stiprumu tajās. Tumšos laikos ļoti labi var redzēt gaišus ļaudis. Lūgšana humānismam, mieram, cilvēcībai. Mūsu griba ir mūsu debesis. Ir tikai viens likums – tā ir sirdsapziņa. Saknes un debesis. Veselais saprāts. Personīgā atbildība ikvienā dzīves situācijā. Ne katrs pats par sevi, bet domājot par mums visiem. Ievainojums ir vieta, caur kuru ieplūst gaisma.

Anda Munkevica ir viena no vadošajām un atzītākajām Latvijas stikla māksliniecēm, kura šajā jomā strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Viņas radošā darbība izceļas ar spēju apvienot tehnisko meistarību un plašu stikla apstrādes tehniku spektru ar dziļām, filozofiskām un simboliskām tēmām. Māksliniece bieži pievēršas pārejas, laika ritējuma, cilvēka iekšējās pasaules un eksistenciālām tēmām, radot darbus, kas ir vizuāli spēcīgi, emocionāli iedarbīgi un intelektuāli piesātināti.

Munkevica meistarīgi izmanto stikla plastiskās un vizuālās īpašības – materiāls tiek kausēts, tonēts, liekts, plēsts, griezts, pulēts, gravēts un apstrādāts autortehnikā. Viņas darbos būtiska ir gaismas un krāsas mijiedarbe, kas piešķir tiem unikālu jutekliskumu. Papildus stiklam viņa izmanto arī citus materiālus – metālu, koku u.c. –, radot sarežģītas telpiskas instalācijas un objektus.

Māksliniece ieguvusi izglītību Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, turpinājusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla dizaina nodaļā bakalaura un maģistra programmās, kā arī ieguvusi otro maģistra grādu tēlniecībā. Divus gadus viņa papildinājusi savu pieredzi arī ASV.

Munkevicas radošā biogrāfija ir bagātīga ar izstādēm – viņa sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Francijā, ASV un Ukrainā. Īpaši jāizceļ 2022. gada personālizstāde “PĀRMIJAS” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kas reflektēja par dzīves ceļu krustcelēm un rezonēja ar aktuālajiem notikumiem, tostarp karu Ukrainā.

Viņas darbi eksponēti vairāk nekā 50 starptautiskās stikla mākslas izstādēs un konkursos Vācijā, Japānā, Ungārijā, Beļģijā, Somijā, ASV, Dānijā, Krievijā, Nīderlandē, Ķīnā, Lietuvā, Luksemburgā, Austrālijā u.c., kā arī vairāk nekā 33 stikla mākslas simpozijos un festivālos. Stikla skulptūras atrodas ap 20 pasaules muzeju kolekcijās, tostarp Japānā, ASV, Krievijā, Vācijā, Ukrainā un Latvijā.

Līdztekus izstāžu mākslai Munkevica aktīvi darbojas arī arhitektūrā – radījusi vairāk nekā 30 stikla dizaina objektus, tostarp: Rīgas Doma katedrāles vitrāža “Ar degsmi par brīvu Latviju”, piemineklis Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī stikla dizains Eirovīzijas skatuvei. Viņa sadarbojusies arī ar tādiem pasaulslaveniem zīmoliem kā Christian Dior un Louis Vuitton.

Anda Munkevica ir arī stikla mākslas un dizaina studijas
“AM studio” vadītāja – no nelielas darbnīcas tā izaugusi par profesionālu, radošu vidi ar starptautisku nozīmi. Māksliniece aktīvi darbojas arī kā pasniedzēja un mentore jaunajiem māksliniekiem, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu stikla mākslas attīstībā gan Latvijā, gan ārpus tās.

Viņas radošais veikums novērtēts ar daudziem apbalvojumiem, pateicības rakstiem un starptautisku atzinību, nostiprinot Andas Munkevicas vārdu kā nozīmīgu un ietekmīgu personību mūsdienu stikla mākslas pasaulē.

Izstādes atklāšanas pasākumā ieeja bez maksas. Izstāde “Vieta Gaismai” bez maksas apskatāma kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā no 17. aprīļa līdz 29. maijam.

Turpinot izglītojošu koncertu sēriju norisi skolēniem, koncertzālē “Baltais flīģelis” aprīļa sākumā pulcējās Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni, lai klausītos literāri muzikālu iestudējumu, kurā piedalījās Rihards Plešanovs (klavieres), Nora Kalniņa (vokāls) un Ivars Šteinbergs (dzeja).

Koncerts ietvēra mūsdienīgu, atklātu sarunu caur Šteinberga prozu. Rihards un Nora savukārt izpildīja akadēmiskās mūzikas lappuses, kuras liek pārkāpt robežas, gan tehniski izmantojot klavieru arfas daļu un vāku, gan pārvaldot dažādas inovatīvas dziedāšanas/runāšanas tehnikas un reģistrus.

Koncerta laikā tika lasīti dzejoļi no Ivara Šteinberga godalgotā dzejas krājuma “Jaunība” (“Neputns”, 2022) un atskaņoti dažādu paaudžu komponistu darbi, īpaši uzsverot mūsdienu latviešu skaņdarbus. Par koncertstāsta muzikālo materiālu tika ņemta Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Annas Fišeres, Evijas Skuķes, Jēkaba Bernāta daiļrade, bet neizpalika arī jaunrade, jo projektam oriģinālkompozīciju bija sarakstījis jaunais komponists Henrijs Poikāns.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs
Kristaps Kiršteins

Atzīmējot Patentu valdes 105 gadu jubileju, tās rīkotajā starptautiskajā konferencē “Intelektuālais īpašums kā inovāciju un izaugsmes katalizators: savienojot pētniecību, tehnoloģijas un MVU” piedalījās Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško.

Konferencē piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, kā arī kolēģi no Jūrmalas un Līvāniem.

Konferences laikā notika tikšanās ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja izpilddirektoru Žuāu Negrāu (João Negrão) kungu, lai pārrunātu Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulu un Latvijas amatnieku darinājumu iesaistes iespējas šajā reģistrācijas procesā.

Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var pretendēt arī Siguldas spieķis, kura darināšanas prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.


Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir intelektuālā īpašuma tiesības. Tā aizsargā produkta nosaukumu, kuram ir konkrēta ģeogrāfiskā izcelsme un kura īpašības un/vai reputācija ir atkarīga no šīs konkrētās izcelsmes. ĢIN regula paredz, ka līdz 2025. gada 1. decembrim Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizveido reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības produktiem.

Lieldienu brīvdienās un tām tuvojoties, Siguldas novadā valdīs īsta pavasara rosība – gan bērni, gan pieaugušie aicināti piedalīties radošajās darbnīcās, krāsot un ripināt Lieldienu olas, dziedāt, dejot, baudīt vietējos gardumus tirdziņos un kārtīgi izšūpoties jau 9. Šūpoļu festivālā. Gatavojoties svētkiem, novadā būs pieejamas daudzveidīgas tematiskas aktivitātes un darbnīcas.

Allažu pagastā

Inčukalna pagastā

Krimuldas pagastā

Lēdurgas pagastā

Mālpils pagastā

Siguldā un Siguldas pagastā

-

Foto: Ginta Zīverte

26. aprīlī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” pavasarīgā koncertā ar latviešu skatuviskām dejām sveicinās Siguldas senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis” kopā ar draugu kolektīviem – “Sendancis” un “SenVija” (Rīga), “Saulgrieži” (Saulkrasti), “Saiva” (Salacgrīva), “Sagša” (Limbaži), “Munsturis” (Straupe), “Kniediņš” (Mālpils).

Koncertu kuplinās un jauneklīgu līksmi koncertā iedejos Ropažu Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Cielaviņa” un Siguldas 1. pamatskolas deju kolektīvs “Purenīte”.

“Pavasara sadancis” ir ikgadējs Sidrabdanča dzimšanas dienas koncerts, kas ne tikai pulcē kopā draugus, bet arī ietver sveicienu Starptautiskajā dejas dienā, kas tiek atzīmēta 29. aprīlī.

Biļetes cena 5 eiro, pērkot iepriekšpārdošanā ar Siguldas ID karti – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Atnāc un ļauj, lai pavasaris dejo arī tavam sirdspriekam!

Šonedēļ Siguldas novads aicina mesties piedzīvojumos, kur tradīcijas satiek radošumu – noadi savu stāstu, darini tradicionālo Siguldas spieķi vai izveido sapņu trauku akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros. Būs iespēja iegrimt dažādos kultūras pasākumos kā maziem, tā lieliem – baudi dzeju, teātri un kora mūzikas koncertu, disko balli, spēļu vakaru un ģimenes dienu starp grāmatām. Arī sporta notikumi liks aizrauties elpai – brīvdienās notiks peldēšanas–skriešanas sacensības “Siguldas akvatlons”, Mamanet turnīrs un “UP CUP” skrējiens, kā arī bezmaksas sporta nodarbības novadniekiem.

Piektdien, 11. aprīlī

Plkst. 10.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem.

Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti.

Plkst. 11.00 Krimuldas Tautas namā notiks tikšanās ar bērnu grāmatas “Puksītis” ilustratori Lieni Vilmani. Kopā ar Lieni bērni soli pa solim uzzinās, kā top grāmatas un kā tās nonāk grāmatu plauktos, kas ir skice un kā no skices top vesela, krāsaina pasaule. Iepazīsimies arī ar bērnu iemīļoto grāmatu varoni ezīti Puksīti un uzspēlēsim Puksīša viktorīnu, noslēgumā iemēģināsim roku un kopā ar Lieni uzzīmēsim katrs savu īpašo ezīti Puksīti. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā, norēķini skaidrā naudā. Vietu skaits ierobežots.

Plkst. 16.00 Sunīšu Kopienas centrā notiks spēļu vakars bērniem.

Plkst. 18.00 Inčukalna bibliotēkā aicina uz bezmaksas semināru “Dārzs, kas dzīvo kopā ar mums”. Seminārs būs par dārza plānošanu, pielāgojot to savam dzīvesveidam. Nodarbību vadīs Anete Šica. Plašāka informācija.

Plkst. 18.00 Siguldas katoļu baznīcā koncertu sniegs Bristoles koru biedrības jauktais koris. Šobrīd tas ir viens no vadošajiem Lielbritānijas Dienvidrietumu koriem, kas ik sezonu iestudē vismaz četrus lielos vokāli instrumentālos opusus un sniedz koncertus ar profesionāliem orķestriem un solistiem. Koncertā Siguldā skanēs Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Johannesa Brāmsa, Franča Šūberta, Jozefa Reinbergera, Ralfa Vona Viljamsa un citu komponistu skaņdarbi korim un ērģelēm. Ieeja koncertā – bez maksas. Plašāka informācija.

Sestdien, 12. aprīlī

Plkst. 9.30 Siguldas 1. pamatskolā notiks Mamanet pavasara turnīrs. Interesenti aicināti būt klāt un baudīt šo lielisko sporta un izklaides pasākumu, kurā katrs varēs iepazīties ar Mamanet spēles būtību un sajust tās aizraujošo atmosfēru. Plašāka informācija.

Plkst. 10.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas čempionāts galda hokejā (junioriem, dāmām un veterāniem).

Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies sacensības šautriņu mešanā.

Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā notiks peldēšanas–skriešanas sacensības “Siguldas akvatlons”. Sacensības reizē būs arī Latvijas čempionāts.

No plkst. 10.00 akcijas “Satiec savu meistaru” aktivitātes:

Plkst. 10.00 Inčukalna bibliotēkā pieaugušo izglītības nedēļas ietvaros notiks nodarbība “Tekstildarbi. Dizaina rotaļlietas “Laimes lācis” šūšana”. Nodarbību vadīs Inese Rozentāle.

Plkst. 10.30 Lēdurgas Sporta centrā novadniekiem notiks bezmaksas nodarbība “Veselības vingrošana”. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Plkst. 10.30 Siguldas novada bibliotēkā notiks Pūčulēnu skolas 2. nodarbība.

Plkst. 11.00 sporta un atpūtas centrā “Namiņš” novadnieki aicināti uz nodarbību “Veselības vingrošana”.

No plkst. 11.00 akcijas “Satiec savu meistaru” aktivitātes:

No Plkst. 11.00 pieaugušo izglītības nedēļas aktivitātes:

Plkst. 11.00 Krimuldas pagastā akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros notiks keramikas meistarklase, uz kuru aicina biedrība “Kultūra. Vide. Sabiedrība”. Būs iespēja mīcīt mālus, veidot savu sapņu trauku, kā arī izmēģināt virpošanu ar keramikas virpu. Meistarklases dalībniekiem būs iespēja katram izgatavot divus traukus, ko saņems īpašumā pēc 10 dienām – apdedzinātus krāsni ar pašu izvēlētām glazūrām. Būs arī iespēja bērniem no māla elementiem savērt sev rokassprādzi vai citu rotaslietu. Tāpat varēs iegādāties gatavus keramikas izstrādājumus. Interesenti aicināti pieteikties iepriekš, zvanot uz tālruņa numu 29109324 (Inta Kalniņa). Dalības maksa 2 stundu nodarbībai ģimenei – 20 eiro, bet bērniem līdz skolas vecumam – dalība bez maksas.

Plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies ģimeņu diena.

Plkst. 12.00 Sidgundas bibliotēkā notiks tikšanās ar Elitu Melni – sarunas par dabas produktiem “Bērzu čaga un augu oksimels”.

Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā notiks nodarbība “Fitnesa ABC”. Obligāta pieteikšanās līdz iepriekšējās dienas plkst. 17.00, zvanot uz tālruņa numuru 25448860. Priekšrocība maznodrošinātām ģimenēm ar Sociālā dienesta atzinumu.

Plkst. 13.00 Inciema tornī norisināsies noslēdzošais cikla “Anšlava Sestdiena” pasākums, kas būs veltīts Anšlava dzejoļu krājumam “Vientulis un Dzīrotājs”. Īpašie viesi – dzejniece Inga Pizāne un mūziķis Reinis Jaunais. Plašāka informācija.

Plkst. 13.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” notiks ekspozīcijas “Krogi un bodes Inčukalnā – toreiz un tagad” atklāšana. Plašāka informācija.

Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.

Plkst. 14.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros notiks meistarklase – tautisko jostu, apaudu un celaiņu galu nobeiguma apstrāde – pušķi, bārkstis un pinumi. Meistarklase notiks kopā ar meistari Daci Saulīti un amatniecēm no studijas “PŪRS”. Dalība – bez maksas.

Plkst. 21.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies disko nakts – veco krabju salidojums. Biļetes cena – 10 eiro. Norēķini skaidrā naudā.

Svētdien, 13. aprīlī

Plkst. 9.30 Krimuldas Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies bezmaksas nodarbība “Vesela mugura”. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 11.00 Ziediņkalna apkārtnē norisināsies skriešanas sacensības “UP CUP”, 1. posms. Plašāka informācija.

Plkst. 11.00 akcijas “Satiec savu meistaru” aktivitātes:

Plkst. 17.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā būs iespēja baudīt situāciju komēdiju “Glābjas, kas var…”. Biļetes cena 20 un 25 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Plašāka informācija.

Plkst. 17.00 Inčukalna Tautas namā notiks Līgatnes muzikālā amatieru teātra muzikālā izrāde “Kurš nozaga krāsas?”. Tā ir izrāde visām paaudzēm, lai izkrāsotu ikdienas mirkļus. Izrāde ilgst 1 stundu, tajā piedalās trīs paaudžu 26 aktieri un suns. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Norēķini tikai skaidrā naudā. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā. Plašāka informācija.

Plkst. 17.30 Inčukalna Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Izstādes

Izstādes

Mākslas muiža izsludina konkursizstādi “ZEMENE 2025” māksliniekiem un mākslas studentiem. Konkursizstāde tiek rīkota par godu Mālpils Zemeņu svētku piecu gadu jubilejai. Darbi tiks izstādīti Mākslas muižā no 12. jūnija līdz 19. jūlijam.

“Zemene 2025” aicina māksliniekus ļauties zemeņu burvībai un sajūtām, ko tās rada. Organizatori aicina atcerēties piedzīvojumus un notikumus, kuros klātesošas ir zemenes. Iespējams, tās ir saldās meža vai mēness zemenītes no bērnības, kāda dzirdēta pasaka vai nosapņots sapnis vai zemeņu ievārījuma burciņa, kas tiek likta svētdienās uz galda, lai kopā ēstu visgardākās brokastu pankūkas. Varbūt tā ir saullēkta sagaidīšana zemeņu laukā, kas pielijis ar veldzējošu rasu un baltu ziedu jūru, solot bagātīgu ražu. Vai vēls vakars, kad ar basām kājām, ejot caur zemeņu vagām, var sajust zemes siltumu un iekosties tikko noplūktā karmīnsarkanā zemenē, lai atkal un pa īstam iemīlētos dzīvē.

Mākslinieks konkursam var pieteikt divus darbus. Darba lielākā dimensija – līdz 120 centimetriem, ārtelpā eksponējamiem darbiem nav izmēru un tehniskā izpildījuma ierobežojumu. Darba pieteikums konkursam elektroniski jāiesniedz līdz šī gada 11. maijam, apstiprinājuma gadījumā līdz 1. jūnijam darbs jānogādā Mākslas muižā.

Konkursa uzvarētājs profesionālu mākslinieku kategorijā saņems naudas balvu 1000 eiro apmērā un studentu kategorijā 500 eiro apmērā, kā arī iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā.

Pieteikuma anketu iespējams aizpildīt šeit.

Konkursa nolikums

Plašāka informācija, rakstot uz e‑pasta adresi makslasmuiza@gmail.com vai zvanot uz tālruņa numuru 2980650.

24. aprīlī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” aprīļa saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis mākslinieku, daudzu grāmatu ilustratoru Armandu Zelču.

Šoreiz saruna būs par to, kā top grāmatas mākslinieciskais noformējums, dizains, ilustrācijas. Teksts un bilde, teksts un zīmējums – ir ļoti būtiski komponenti. Armands Zelčs ir mākslinieks, kurš izcili un radoši jūt teksta un vizuālitātes vienotību. Šī gada martā notika ikgadējais grāmatas mākslas konkurss “Zelta ābele”. Izvērtēsim konkursa rezultātus. Vakara gaitā mākslinieks vizuāli rādīs, kā top grāmata.

Armands Zelčs ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vizuālās komunikācijas apakšnozares bakalaura un maģistra programmas un studējis Berlīnes Mākslas universitātes (Universität der Künste Berlin, Vācija) Eksperimentālo mediju katedrā. Kopš 2015. gada docējis Latvijas Mākslas akadēmijas, Vizuālās komunikācijas, KAS (Kustība. Attēls. Skaņa) un Vides Mākslas katedrās. 2019. gadā līdzdibinājis MA POST katedru un šobrīd ir tās vadītājs. Armands Zelčs izstādēs piedalās un tās rīko kopš 2007. gada. Zelčs strādā dažādos laikmetīgai mākslai raksturīgos izpausmju veidos – objekts, instalācija, skaņa, fotogrāfija, sietspiede u.c., ir specializējies grafikas dizaina disciplīnās. Vairākkārt ieguvis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas apbalvojumus, bet 2021. gadā saņēmis titulu “Gada mākslinieks” grāmatu dizaina konkursā “Zelta ābele 2020”. Armanda Zelča darbi iekļauti gan LNMM (Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvija), KUMU (Igaunija), Rostokas Kunsthalles (Kunsthalle Rostock, Vācija) kolekcijās, gan arī bijuši apskatāmi daudzās starptautiskās laikmetīgās mākslas izstādēs.

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija) u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti. Kultūras centra “Siguldas devons” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.

Foto: Normunds Brasliņš

Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=