2012.gada 15.septembrī plkst.15.00 Siguldas novada bibliotēkā Dzejas dienu noskaņās skanēs Aleksandram Čakam veltīta dzejas izrāde „Notekcaurule”. Izrāde tapusi Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2011.gada rudenī, iemantojot popularitāti un skatītāju neviltotu atzinību.
Izrādi radījis Jaunā Rīgas teātra aktieris un režisors Varis Piņķis sadarbībā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasistu un komponistu Kristapu Pētersonu. Tās nosaukums „Notekcaurule” patapināts no Čaka poētiskās pasaules, kurā dzejnieks romantiski mīl, ir puiciski trakulīgs, aizrautīgi priecājas, gaiši skumst un ir viedi nopietns, uzlūkojot strēlnieku zvaigznāju.
Savu versiju par Čaku režisors Varis Piņķis piesaka kā „izrādi par smaržām un garšām, par klaiņojošo mežonīgo pilsētas suni (Čaku), kurš uzsūc sevī pilsētas burzmu. Izrāde meklē tik reti sastopamo īsto, nebanālo erotiku. Izrādi papildina kontrabass, kas nav tikai pavadījums dzejai, bet netiešs Čaka ekspresīvās dvēseles atspoguļotājs.”
Laipni aicinām visus interesentus baudīt dzejas izrādi pie mums bibliotēkā!
Sestdien, 22.septembrī, Siguldas pagasta kultūras namā Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībniece, Tautas daiļamatu meistare Aina Erte svinēs savu dzīves jubileju ar personālizstādes „Kad gadiem es pāri skatos.…”atklāšanu.
Siguldas pagasta kultūras namā skatāmā izstāde ir Tautas daiļamatu meistares Ainas Ertes izšuvējas talanta un daudzu gadu darbošanās rezultāts. Darbi dzimuši sapņos un domās izauklēti, tos darinot, meistare rūpīgi piemeklējusi materiālu un ieguldījusi ļoti rūpīgu un akurātu darbu. Apbrīnojami smalkie, krāsās saskanīgie un gaumīgie tautas daiļamatu meistares Ainas Ertes darbi priecēs ikvienu izstādes apmeklētāju, radot vēlmi ik mirkli dzīvot skaisti.
Aina Erte jau no 10 gadu vecuma ir uzticīga šai tautas mākslas jomai. Mīlestība uz izšūšanu ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tā meistari pavada cauri skolas, studiju un darba gaitām. Meistare ir gan rajona, gan Dziesmusvētku izstāžu dalībniece, tāpat Ainas darbi ir izstādīti arī ārpus mūsu valsts robežām. Aina Erte par ieguldījumu labdarībā, brīvprātīgi vadot rokdarbu nodarbības Siguldas novada bērnu invalīdu un ģimeņu biedrībā „Cerību spārni”, 2007. gadā kļuva par konkursa „Siguldas novada Gada cilvēks” laureāti.
Irita Lukšo
Siguldas pagasta kultūras nama
TLMS „VĪGRIEZE” vadītāja
Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju centrā no līdz 15. oktobrim skatāma Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstāde „Piemiņas zīme Sateselei”.
Izstāde tapusi Turaidas muzejrezervāta organizētā kultūras un izglītības projekta „Kaujai pie Sateseles — 800” ietvaros. Projekts veltīts nozīmīga Latvijas vēstures notikuma atcerei – līvu un letu sazvērestībai pret Zobenbrāļu ordeni 1212. gadā. Mūsdienās šis notikums vairāk zināms kā Autīnes sacelšanās.
Vasaras sākumā Sateseles pilskalnā tikās Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” dizaina un mākslas studijas audzēkņi, kuri vēsturiskajā vietā iepazinās ar izstādi „Sateseles pilskalna stāsts”, dabā apskatīja pilskalna nocietinājumus un dabiskos šķēršļus, un gūtos iespaidus izpauda savos zīmējumos.
Turaidas muzejrezervāts izsaka sirsnīgu pateicību Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas valodas pamatu skolotājai Ievai Vanagai, kas ir arī Līvu savienības biedre, par sadarbību izstādes veidošanā un ar sirds degsmi līvu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Izstādes „Piemiņas zīme Sateselei” darbu autori: Katrīna Lauga, Diāna Malvīne Ančevska, Justīne Timermane, Katrīna Zaķe, Nadīna Lasmane, Loreta Zīverte, Marta Anna Jansone, Elizabete Reinholde, Madis Ciglis, Marija Terlanova, Ketrīna Kļaviņa.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada bibliotēka ielūdz uz izstādēm, kas apskatāmas septembrī.
Abonementā
Līdz 28.septembri — izstāde “Jānokāpj pie sevis” dzejniecei L.Brīdakai – 80 un cikla “Grāmatu terapija” tematiskā izstāde “Dzejas terapija”.
Bērnu literatūras nodaļā
Līdz 21.septembrimVijai Upmalei veltīta izstāde “Jautrās nedienas”.
Lasītavā
Līdz 20.septembrim „Dzejnieki – novadnieki”: Dzejas dienām veltīta izstāde.
Līdz 29.septembrim — Eiropas Valodu dienai veltīta izstāde: Bilingvālie dzejas krājumi.
Izstāžu telpā
Līdz 18.septembrim LZA ceļojošā izstāde “Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas”. Izstādē aplūkojamas vēstures liecības par latviešu trimdas lomu Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesos. Izstādes elektroniskā versija aplūkojama interneta vietnē http://www.plzk.lv/izstades
15.septembrī plkst.15.00 „Dzejas dienas 2012” – A.Čaka dzejas izrāde „Notekcaurule”. Muzicēs aktieris un režisors Varis Piņķis kopā ar mūziķi Kristapu Pētersonu
Sestdien, 8.septembrī plkst.9.00 Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” uzsāk savu 40.darbības sezonu.
Aicinām pieteikties jaunus dalībniekus 8.septembrī plkst.10.00 Siguldas pagasta kultūras nama studijas telpās.
Papildu informācija pa tālruni – 26597373.
Allažu ev. lut. baznīcā 8.septembrī plkst.14.00 notiks II Vokālās mūzikas ansambļu festivāla koncerts „Rudens elēģija”.
Uzstāsies Allažu pagasta tradīciju ansamblis „Liepavots” un viņu draugi – vokālie ansambļi „Ceriņi” (More), „Melodija” (Sigulda), „Sidgundietes” (Sidgunda), „Svīre” (Suntaži), VEF Kultūras pils vīru vokālais kvartets, „Jatraņ” (Vangažu ukraiņu biedrība), ukraiņu solists Vasilijs Komanovskis, kā arī allažnieki — Ivars un Riglinda Paegļi ar savu muzikālo sniegumu.
Ieeja koncertā par ziedojumiem Allažu ev. lut. baznīcai.
18. septembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” Šveices ielā 19, Siguldā notiks Japānas vēstniecības rīkota Tējas ceremonija.
Japānas vēstniecība aicina apmeklēt tējas ceļa čado jeb Japānas tējas ceremonijas lekciju — demonstrāciju, ko vadīs čado meistare Kacura Jūko, kura pārstāv „Urasenke” – vienu no ievērojamākām čado skolām Japānā. Šo skolu pārvalda slavenā Sena no Rikjū pēcteči, kuri rūpējas, lai čado māksla joprojām būtu dzīva un piepildīta ar dziļu jēgu. Kacura Jūko ar tējas pasauli pazīstama jau no agras bērnības, ieguvusi tējas ceremonijas profesores grādu. Meistare vēlas iepazīstināt latviešu skatītājus ar tējas ceļu čado — efektīvu kulturālas bagātināšanās un pilnveidošanās metodi, kas ļauj ar tējas palīdzību ieraudzīt mirkļa burvību un dalīties tajā ar citiem.
Tējas kultūra Japānā aizsākusies pateicoties budistu mūkiem. Pirmās dokumentālās liecības par tēju vēstī, ka 9. gadsimtā kāds mūks to pārvedis no Ķīnas. Savukārt 12. gadsimtā kāds cits mūks atveda uz Japānu zaļās tējas pulveri jeb mača, ko lieto čado. Dzenbudistu tempļos jauno dzērienu izmantoja meditāciju laikā kā viegli stimulējošu līdzekli apziņas attīrīšanai. Ar laiku dzēriens piesaistīja valdošo aprindu un aristokrātu uzmanību – viņi nežēloja naudu grezniem tējas dzeršanas sarīkojumiem. Garīgi un estētiski pilnveidojošu tējas saietu tradīcija dzimusi no šiem diviem atšķirīgajiem mača izmantošanas veidiem. Par svarīgu pavērsienu japāņu tējas tradīcijas attīstībā kļuva unikālas estētiskas koncepcijas parādīšanās — tā bija iedvesmojusies no dzenbudisma mācības un aicināja novērtēt smalko un nesamāksloto skaistumu, kuru var ieraudzīt šķietami vienkāršās un pieticīgās lietās. Tējas kultūrā 16.gadsimtā parādījās kāda ārkārtīgi spilgta personība – Sens no Rikjū (1522.-1591). Viņš padarīja tējas pagatavošanas, pasniegšanas un baudīšanas procesu par vienotu disciplīnu, no kuras, savukārt, izveidojās čado – tējas ceļš.
Ieeja ar bezmaksas ieejas kartēm. Ieejas kartes var saņemt Koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē no 10. septembra. Kases darba laiks darba dienās no plkst.10.00 – 18.00, tālrunis: 67974787.
Laiks aizrit kā Gaujas plūdums uz jūru, paaudze nomaina paaudzi, bet Gaujas līvu ticība godīgumam, spēks un drosme mūs uzrunā pāri laika robežām. Atceroties Gaujas krastos dzīvojošo Turaidas, Krimuldas un Siguldas lībiešu vēsturi un notikumus, kas risinājušies pirms astoņsimts gadiem, Līvu dienā Turaidā 8.septembrī tiks daudzinātas līvu kultūras bagātības, skanēs līvu valoda un no jauna tiks atgādināts par pasaules lietu kārtību, kas līdzīgi bišu saimes dzīves ritmam pastāv no senatnes un ir spēkā vēl šodien.
Līvu diena Turaidā notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, kas šogad veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojuma popularizēšanai. Gaujas lībieši 11. – 13. gadsimtā apdzīvojuši Gaujas krastus un Gauja bijusi ceļš, kas veicinājusi tirdzniecības un kultūras sakarus starp tuvākām un tālākām zemēm. Turaidas muzejrezervāta krājumā esošais Krimuldas Raganas depozīts, tam ir lielisks piemērs, jo tā sastāvā esošās monētas darinātas dažādās zemēs, kas liecina par tirdzniecības sakaru daudzveidību, pateicoties upju – ūdeņu ceļiem.
Līvu diena plkst.14.30 iesāksies ar kataloga „Krimuldas Raganas depozīts” atvēršanu. Svētki turpinājumā brīvā dabā notiks lasījumi, kuros vēstures pētnieki dalīsies zināšanās par 1212.gada notikumiem Autīnē un Sateselē. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar mūsu valsts izciliem vēstures pētniekiem, uzklausīt viņu viedokli un pašiem iesaistīties diskusijā par vēstures problēmjautājumiem. Svētku noslēgumā tiks ieskandināts labiekārtotais Dārznieka mājas pagalms, kurš šovasar ieguvis jaunus ar lībiešu senvēsturi saistītus akcentus – dobumakmeņus un simboliskus bišu kokus, kuros iekaltas senas dravnieku lietotas aizsardzības un īpašumzīmes, nesot vēstījumu par gadu tūkstošiem senu dravniecības tradīciju. Siguldas mākslinieks Elmārs Gaigalnieks kopā ar Salaspils jaukto kori „Lōja” caur smilšu gleznu tapšanas brīnumu un līvu valodas muzikalitāti ļaus sajust līvu klātbūtni Turaidas vēsturiskajā centrā.
PROGRAMMA
14.30 – Kataloga „KRIMULDAS RAGANAS DEPOZĪTS” atvēršana
15.00 – Autīnes sacelšanās 800-gadei veltīti vēsturnieku lasījumi:
• Autīnes sacelšanās un Sateseles pils. Dr. hist. Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūts
• Turaidas pilskalnā atrastās liecības par lībiešu cīņām ar krustnešiem 13. gs. sākumā Egils Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāts
• Autīnes sacelšanās vēsturiskās ģeogrāfijas jautājumi. Dr. hist. Muntis Auns, LU Latvijas vēstures institūts
• Par dažu Rietumvidzemes pilskalnu interpretāciju. Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
• Mācību stunda vēsturisko notikumu vietā. Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzija
17.00 – Līvu kultūras mantojuma zīmes mākslā un mūzikā. Smilšu gleznas līvu skaņās. Piedalās mākslinieks Elmārs Gaigalnieks un Salaspils jauktais koris „LŌJA”
17.30 – Ekskursija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
8.septembrī plkst.22.00 grupa JŪRKANT ieskandinās rudens/ziemas koncertu sezonu latviešu mūzikas klubā „Muzikālā Kurtuve”. Ieejas biļete līdz plkst.23.00 maksās 3 latus, pēc plkst.23.00 – 4 latus.
Līdz pat rīta gaismai grupa JŪRKANT izklaidēs siguldiešus, spēlējot gan pašu, gan populāru latviešu un pasaules šlāgermūzikas hitus. Sešu grupas pastāvēšanas gadu laikā, tā laidusi klajā divus albumus – „Atmiņas” un „Nāc līdzi”.
Lai saņemtu īpašas priekšrocības grupas JŪRKANT koncerta apmeklējumam, reģistrējies viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv un maksā par ieejas biļeti tikai 2 latus. Tāpat reģistrējies viesu sarakstam, lai sev ērtā veidā saņemtu informāciju par jaunākajiem pasākumiem Muzikālajā Kurtuvē savā e‑pasta kastītē.
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” izstāžu telpā līdz 30.septembrim apskatāma gleznotājas Evijas Kūlmanes darbu izstāde.
Evija Kūlmane par savu glezniecības izteiksmes veidu sauc ainavu: „Tieši caur ainavu es varu izteikt visu… Tajās ir daudz metaforu, fantāzijas, pārdomu un līdzību… Tās ir tēlainas ainavas. Man ainava ir svarīga kā poētisks vēstījums. Tajās atspoguļojas viss, ko es vēlos pateikt caur glezniecību: ko redzu, jūtu un vēlos dot tālāk. Man ir svarīgi, lai glezniecība uzrunā emocionāli un lai mākslas darbs sniedz vizuālu baudījumu, tas ir saskaņā ar manu skatījumu uz mākslu vispār. Manuprāt, mākslai ir jārosina cilvēku uz patiesi skaisto, labo, uz prieku un gaismu, jo tajā ir liels spēks! Pasaulē vēl ir daudz skaistu mirkļu, iespēju, krāsu, dvēseļu, kuras jāmācās meklēt, ieraudzīt un saprast… Jāmācās redzēt skaisto cilvēkos, mākslā, dabā, un nepazaudēt…”
Izstāde „Sajūtu atbalsis” ir piektā E.Kūlmanes personālizstāde, kurā ir notverti mirkļi – dabā, emocijās, smaržās, krāsās, skaņās, sajūtās, kuras atbalsojās autores gleznās. Šajā izstādē gan emociju, gan krāsu gamma ir ļoti dažāda – no maigiem ābeļziedu pieskārieniem līdz kvēlojošām sapņu ainavām.
Evija Kūlmane aicina apmeklētājus sajust kādu no gleznās paustajām sajūtām.
Svētdien, 9.septembrī Siguldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā, dievkalpojuma laikā — plkst.11.00 izskanēs diriģenta, komponista un mūzikas pedagoga Guntara Geduļa skaņdarbi. Mūziku atskaņos Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes koris un dziedātāja, mecosoprāna balss īpašniece Vizma Zvaigzne.
Šogad, savas mākslinieciskās darbības 40.jubilejas gadā Venecuēlas latvietis Guntars Gedulis viesojas Latvijā, tostarp Siguldā, jo G.Geduļa saknes iestiepjas arī šeit — viņa vectēvs – Žanis Gedulis agrāk bijis pazīstams siguldietis, Siguldas domes darbinieks. G.Gedulis apmeklēs Siguldas Evanģēliski Luteriskās baznīcas dievkalpojumu, lai pateiktos mūziķiem par savu skaņdarbu ieskaņošanu.
G.Geduļa kora dziesmas un apdares ir iekļautas kopkora programmās, publicētas latviešu kora mūzikas krājumos, korāļi — dziesmu grāmatās. Draudzēm sarakstīti 37 korāļi, bērniem un jaunatnei – daudzi dziesmu krājumi, piemēram, Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži. G.Gedulis ir arī vairāku kamermūzikas un vokāli-simfonisko darbu autors. G.Geduļa skaņdarbi ir godalgoti Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV un Kanadā un koru sacensībās. G.Gedulis ir arī vairāku ārzemju koru diriģents, Venecuēlas dziedāšanas biedrības Gaudeamus dibinātājs un bijis vairāku jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents.
G.Gedulis devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūzikas izplatībā ārpus Latvijas robežām – vadot nometnes, izglītojošas programmas, kā arī pasniedzot lekcijas par latviešu mūziku un diriģējot ārzemju latviešu korus pasākumos, festivālos visā plašajā pasaulē. G.Gedulis ir Trīszvaigžnu ordeņa virsnieks, un ir saņēmis atzinību par pedagoģijas darbu un latviešu mūzikas popularizēšanu cittautiešiem.
Kopš 1976.gada Guntars Gedulis aktīvi vada latviešu salidojumus Trinidadas un Tobāgo salās – tā cenšoties turpināt latviešu tradīcijas un latviskuma uzturēšanu ārzemju latviešu kopienu vidū.
Lienes Circenes kultūrizglītojošā biedrība sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu „Baltais Flīģelis” šogad pirmo reizi organizēja „Radošās dienas Siguldā”, kas izvērtās par piecām piepildītām dienām 45 bērniem, kuru vidū bija arī trīs Zvannieku iemītnieki. Visi dalībnieki katru dienu aktīvi darbojās, lai noslēguma pasākumā kopā ar vecākiem kāptu uz skatuves un rādītu, cik daudz paspējuši iemācīties.
Skolotāji, netaupot spēkus un enerģiju, centās nodot savas prasmes un zināšanas ikvienam Radošo dienu dalībniekam. Pie Marinas Gribičikas bērni mācījās veidot māla putniņus – svilpavniekus un iemēģināja spēkus muzikālajā glezniecībā. Marina ļāva bērniem ceļot laikā un atklāt sevī spējas uzzīmēt skaņas. Kā vēlāk izrādījās, ne kurš katrs pieaugušais to spēj! Evas Brempeles vadībā mazie mākslinieki pārvērta parastas stikla burciņas par krāsainiem lukturīšiem, zīmēja, līmēja un izpauda sevi, darbojoties mākslas lauciņā. Sergejs Oļenkins, kurš atzīts par vienu no labākajiem folkloristiem pasaulē, ierādīja folkloras gudrības, rādot raksturīgākās dziesmas un rotaļas, katram gadalaikam. Bet, lai Radošās dienas bērnus nenomocītu ar pārlieku nopietnām mācībām, Sergejs nodarbību beigās stāstīja šausmu stāstus, kas tik ļoti patīk gan mazajiem, gan lielajiem klausītājiem. Guna Mangusas mācīja dejas soļus četru gadalaiku dejām. Tie bērni, kam pietika spēka un izturības pēc garās dienas, devās vēl uz papildnodarbībām un apguva klavierspēli pie Lienes Circenes, blokflautu pie Lienes Dobičinas un mācījās improvizēt kopā ar Marinu Gribičiku.
Pēc radošajās nodarbībās pavadītajām stundām bērniem tika piedāvāta iespēja arī iegūt jaunus iespaidus ekskursijā uz Livonijas ordeņa Siguldas pili un izbaudīt Elmāra Gaigalnieka aizraujošo stāstījumu viņa Smilšu pagrabiņā, kur viņš izveidoja vulkānu un spēja parādīt, kā veidojas kalni. Māra Mitrevica vadībā bērni saskatīja, saošņāja, sadzirdēja un sagaršoja mežu izveidotajā Jušu takā. Noslēguma dienā visi dalībnieki kopā apmeklēja Piedzīvojumu parku „Tarzāns”, kurā izbraukājās ar velokartiem, rodeļiem, pacēlāju, izlēkājās pa batutiem, bet mazākie apmeklēja bērnu autoskolu. Bērni paspēja arī apskatīt Siguldu no augšas, no Panorāmas rata. Aktīvajos piedzīvojumos tika patērēts milzum daudz enerģijas, bet par tās atgūšanu rūpējās restorāns „Coconos”, sagādājot pusdienas Radošo dienu dalībniekiem. Tomēr tas viss nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu Strakšu ģimenes atbalsts! Paldies viņiem par to! Piecu dienu laikā bērni ieguva neaizmirstamus iespaidus un daudz jaunu draugu, tāpēc Radošo dienu organizatori nolēmuši arī turpmāk rīkot šādas dienas un ieviest to par tradīciju. Lai izdodas!