Deju studija „Soul sisters Sigulda” 24.februārī plkst.16.00 aicina uz eksotisko deju koncertu „Ugunspuķes pieskāriens” Siguldas novada Kultūras centrā.

Sievišķīgi noslēpumainās austrumu vēderdejas, čūskas lokanumam līdzīgās rituāldejas, ugunīgos čigānu un dienvidnieciskos Andalūzijas ritmus, koķeto burlesku, šerpo tango izdejos studija “Soul sisters Sigulda” un viesmākslinieces — “Paradise” no Rīgas, “Damari” no Limbažiem un “Mistērijas” no Mārupes.

“Ugusnpuķes” temperamentu iezīmēs mākslinieces Zinaīdas Ceskes darbi no aizvadītajā vasarā Rundāles pilī tapušās daudzdimensionālās rožu kolekcijas. Vakaru vadīs jaunais — talantīgais režisors Uldis Elksnītis un Siguldas Tautas teātra aktrise Inga Alviķe.

Ieejas maksa Ls 1.50. Nāc un izbaudi uguni pašā ziemas spelgonī!

Arī šogad, 27.jūlijā, Siguldā, jau ceturto gadu pēc kārtas, notiks Latvijas Blūza svētki, kuros paredzēta plaša pasākuma programma visas dienas garumā. Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies vairākas vietējās un ārzemju blūza grupas, Livonijas ordeņa Siguldas pils zālē tiks demonstrēts dokumentālo filmu cikls “All You Need Is Love” par blūza vēsturi un attīstību, pasākuma ietvaros priekšnesumus sniegs arī Siguldas Mākslu skolas audzēkņi un pedagogi, Siguldas pilsdrupu estrādē būs vērojama brīvdabas fotoizstāde no kolekcijas “Roots and Fruits”.

Biļetes uz pasākumu būs nopērkamas, sākot no 1.marta Biļešu servisa kasēs, www.bilesuserviss.lv, kā arī Siguldas novada Kultūras centra kasē. Iegādājoties biļeti ar ID karti līdz 26. jūlijam — cena 4 lati.

Piektdien, 8. februārī Ādažos, Pierīgas kultūras centru un kultūras namu vokālo ansambļu skatē, Allažu tradīciju ansamblis “Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina) sieviešu vokālo ansambļu kategorijā ieguva 1. pakāpes diplomu.

Lepojamies, ka godam pārstāvējām savu novadu!

Infromāciju sagatavoja:
Ināra Paegle

Svētdien, 24.februārī plkst.15.00, Allažu luterāņu baznīcā notiks Kaspara Dimitera koncerts, kurā dziesminieks aicina ne klausīties, ne paklausīties, bet ieklausīties un sadzirdēt. Reizēm nesaprasts, reizēm pārprasts, atzinīgi vērtēts un reizē pelts, bet savu viedokli labāk veidot, pašam iepazīstot.

Koncertā Allažu baznīcā K.Dimiters izpildīs gan dziesmas no sava jaunākā albuma „Ja Kristus tevī ir augšāmcēlies”, gan arī citas vietai, situācijai un sajūtām atbilstošas dziesmas no sava repertuāra.

Tautā K.Dimiters labi pazīstams kā dziesminieks, kuram rūp un sāp Latvijas politiskā situācija: „Visa mana dziesminieka misija bijusi tautu uzturēt modru par visu, kas valstī notiek.” Lai arī vēstījums skaidrs, aicinot savus klausītājus, dziesminieks atgādina, ka Allažos koncerts notiks baznīcā, nevis politisku diskusiju klubā.

Dziesminieks izdevis vairāk nekā divdesmit mūzikas diskus, vairākus dzejas krājumus, rakstījis arī dziesmas un tekstus dažādām teātru izrādēm, rokgrupām un citām vajadzībām. Ilgus gadus sadarbojies ar Zigmāru Liepiņu, veidojis libretu operām „Parīzes Dievmātes katedrāle” un „No rozes un asinīm”, kā arī mūziklam „Vadonis”.

Projekts tiek īstenots Siguldas novadā sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai (www.austrasbiedriba.lv), mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.

Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, ieeja koncertā ir bez maksas.

Koncerti – latviešu dziesminieku tikšanās ar klausītājiem – notiek katra mēneša ceturtajā svētdienā pēc dievkalpojuma ciklā no „Ziemassvētkiem līdz vasarsvētkiem” Allažu ev.lut. baznīcā, Siguldas novadā, Allažu pagasta Stīveros.

Informāciju sagatavoja
Gunta Rudze

Sestdien, 16.februārī, plkst.15.00 un 18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis”, uzstāsies komponists un pianists Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbends un dziedātājs Intars Busulis. Programmā skanēs dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju un instrumentālie skaņdarbi no Latvijas Radio bigbenda repertuāra.

Latvijas džeza mūzikas vēsturē Latvijas Radio bigbends ir spēlējis nozīmīgu lomu, un tagad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, leģendārais džeza kolektīvs atkal uzsācis aktīvu darbību. Latvijas Radio bigbenda vadītājs ir Māris Briežkalns, kolektīva diriģents — Kārlis Vanags.
«Latvijas Radio bigbends ir liels sasniegums mūsu kultūrai, un ar to vēl daudz varētu sasniegt.» pārliecināts Raimonds Pauls.

Programma būs veltījums dzejnieka Imanta Ziedoņa 80 gadu jubilejai. Dziedātāja Intara Busuļa interpretācijā skanēs komponista Raimonda Paula dziesmas ar dzejnieka vārdiem. Koncerta programmai nozīmīga tās daļa tiks veltīta instrumentālajai mūzikai, kura muzikālais centrs būs klavieres, sniedzot klausītājiem iespēju vēlreiz pārliecināties par Maestro, kā lieliska džeza pianista, meistarību, kā arī atjaunotā bigbenda lielisko skanējumu.

1966.gadā tika dibināts Latvijas Radio bigbends ar nosaukumu Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris. 1992.gadā tas tika pārdēvēts par Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri. Tā pirmais vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore un no 1968.gada līdz 1991.gadam — vijolnieks un aranžētājs Alnis Zaķis. Latvijas Radio bigbendu vadījuši arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs. Vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā tika likvidēts 1996.gadā. Pēc tā likvidācijas džeza kustības attīstību Latvijā uzņēmās festivāls «Rīgas ritmi».

„Raimonda Paula koncerti koncertzālē „Baltais flīģelis” ir ikgadēji. Maestro šeit muzicējis kopā ar kori „Kamēr..” un diriģentu Māri Sirmo, dziedātājiem Anci Krauzi, Ievu Kerēvicu un Intaru Busuli, kā arī instrumentālajā programmā „Dziesmas bez vārdiem”. Koncertu dvēsele, viennozīmīgi, ir pats Maestro un vienmēr šie koncerti ir patiess NOTIKUMS!” atzīst koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.

Biļetes koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis un tā izskaņā likumsakarīgi ir pulcēties un svinēt atvadas no ziemas. Viena no latviešu senajām gadskārtu tradīcijām ir Meteņdienas svinēšana.

Šogad lieli un mazi meteņbērni ir aicināti 23. februārī plkst. 14.30 pulcēties Turaidā, lai kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja” un “Senlejiņa” un citu tuvāko novadu folkloras kopu maskās tērptajiem ļaudīm ļautos priekam un senajās tradīcijās svinētu Meteņus brīvā dabā Turaidas vēsturiskajā centrā.

Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu, budēļu un ķekatnieku satikšanos, lielīšanos un precību izrādi, svētku turpinājumā tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini, sava dzimtā sēta un pašu cepti slokatņi – pildīti plāceņi, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un griezta riņķa lēze – karuselis uz dīķa, lai izdotos labs gads un rudenī būtu bagāta raža. Ikviens aicināts apvilkt masku vai pārģērbties no puiša par meitu vai otrādi un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, gūstot prieku un spēku un apzinoties savu piederību Latvijai.

“Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”, raksta folkloras pētniece Aīda Rancāne. Maskošanās mērķis svētkos ir  palīdzēt sev, palīdzēt līdzcilvēkiem, citos tēlos iejūtoties, spēles gaitā atbrīvoties no visa ļaunā un nevajadzīgā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm.

Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie tiek saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā “laikmets”. Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.

Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 9.februārī, no plkst.11.00 Siguldas novada Kultūras centrā norisinajās XIV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kas pulcēja dalībniekus no Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Festivāla dalībnieki ne tikai piedalījās konferencē par maskošanās tradīcijām un vēsturi, bet demonstrēja un gatavoja maskas meistardarbnīcā.

Atrodot senos senču pierakstus un zīmējumus, varam secināt, ka tradīcijas, kas saistītas ar maskām un masku izmantošanu dažādos rituālos, ir visdažādākās. Cilvēki no dažādām pasaules vietām ir pētījuši un meklējuši informāciju par saviem senčiem, viņu kultūru un rituāliem, kas saistīti ar maskošanos, lai satiekoties vienkopus spētu ne tikai apmainīties ar vērtīgu informāciju par mūsu priekšteču tradīcījām un to pilnīgāku izkopšanu un izpratni mūsdienās, bet arī atstātu vērtīgu kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

Festivāla dalībnieki no plkst.11.00 pulcējās Siguldas novada Kultūras centrā, lai sagatavotos konferencei par maskošanās tradīcijām un atklājumiem, bet tajā pašā laikā konferences dalībnieku kolēģi sniedza masku izgatavošanas un nozīmes paraugdemonstrējumu maskošanās meistardarbnīcā.

Kā jau ierasts, arī šoreiz visi festivāla dalībnieki, tērpušies maskās, piedalījās lielajā masku gājienā, bet pēc tam devās uz Mālpili, lai piedalītos danču vakarā, masku skatē, bet nākamajā dienā Mālpils Kultūras centrā  noslēgtu konferenci par maskošanos, piedalītos masku gajienā un noslēgtu XIV Starptautisko masku tradīciju festivālu ar Meteņdienas svinēšanu Mālpils Saules vārtu kalnā.

Festivālu organizēja Latvijas Folkloras biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada un Mālpils pašvaldību atbalstu. Organizatori izsaka pateicību Latvijas Folkloras biedrībai, Folkloras kopām — Siguldas „Senleja”, Mālpils „Mālis”, Vidrižu „Delve”, Katlakalna „Rāmupe, Ogres „Artava”, Dagdas „Olūteņi”, Olaines „Dzedzieda”, Līvānu „Ceiruļeits”, Rīgas „Berendejka” , Šauļu „Salduve”, Miežvilki – Rīgas ģimeņu studija, Rēzeknes „Vīteri”, Tārgales „ Kāndla”, Dobeles „Puduris”, Ventspils „Rotaļnieks” un „Vēlava”, Saldus „Medainis”, Rīgas “Grodi”, „Lodka” — Iljinskaja   pjatņica un Siguldas novada Kultūras centram, Pašvaldības policijai un Siguldas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Īpašumu nodaļai.

Allažu pagasta Tautas nams 15.februārī plkst.20.00 aicina uz tematisku balli „Pār visu zemi mīla valda”.

Ļausimies izklaidei un svinēsim mīlestību kopā! Šī ir lieliska iespēja iepazīties un satikt sen neredzētus cilvēkus, un kas zina…

Pieliekot tikai nedaudz iztēli, radīsim tērpus, maskas, priecāsimies par dzīvi. Būs iespēja pagatavojot un piemeklēt sev kādu piemērotu masku uz vietas. Varēs nobaudīt Mīlas dzērienu un izmantot Mīlas pastnieku. Būs fotografēšanās, zīlēšana, atrakcijas, dažādi pārsteigumi un balvas.

Muzicēs apvienība „Vēja runa”. Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu.

Ieejas maksa – 2 lati. Iespēja rezervēt galdiņu pa tālruni – 26690301.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

2013.gada garumā notiks projekta „Tautastērps pašu rokām. I. daļa – tautiskais krekls un aube” praktiskās un teorētiskās nodarbības, kurās aicināti piedalīties visi novada iedzīvotāji, kuri vēlas radīt tautisko kreklu un/vai aubi.

Projektu organizē Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) „Vīgrieze” sadarbībā ar Siguldas pagasta kultūras namu. Projekta ietvaros dalībniekiem būs iespēja praktiski apgūt izšūšanu (baltie un krāsainie darbi) un tautiskā krekla darināšanas prasmes, kuras pasniegs TLMS „Vīgrieze” tautas daiļamata meistare Aina Erte un studijas vadītāja Gundega Pētersone.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, teorētisko lekciju par tautisko kreklu lasīs Dr. hist. Aija Jansone (Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja, grāmatas „ Tautas tērpa krekli Vidzemē 19. gs.” autore), lekciju par sievu galvassegām lasīs Dr.hist. Anete Karlsone (Latvijas vēstures institūra Etnoloģijas nodaļas zinātniece), tāpat projekta laikā būs iespēja tikties ar dr. Ingrīdu Kaži, kura iepazīstinās ar savu personīgo tautastērpu kolekciju un dalīsies zināšanas par tautastērpa enerģētisko būtību un jēdzienisko saturu. Projekta ietvaros ir plānots arī doties uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un aplūkot tā krājumos esošos tautisko tērpu paraugus un tikties ar krājumu glabātāju, etnogrāfijas nodaļas vadītāju Ilzi Ziņģīti.

Projektā plānotās nodarbības notiks vienu reizi mēnesī, sestdienā, visa 2013.gada garumā. Projekta dalībnieku līdzmaksājums vienai nodarbībai ir Ls 1.00, kā arī būs jāsedz materiālu izmaksas (lina audums krekliem, paraudziņiem, diegi, adatas utt.). Plašāka informācija par plānotajām aktivitātēm tiks sniegta pirmajā tikšanās reizē.

Pirmā nodarbība notiks 23.februārī Siguldas pagasta kultūras namā no plkst. 10.00–14.00.

Lūdzam dalībai projektā iepriekš pieteikties līdz 20.februārim pie Sandras Kančas, tel. 29179952, e‑pasts: sandra.kanca@gmail.com.

Aicināti pieteikties visa vecuma dalībnieki ar vai bez priekšzināšanām rokdarbos!

Informāciju sagatavoja
Sandra Kanča
Projekta vadītāja
TLMS „Vīgrieze” dalībniece

Piektdien, 15.februārī, plkst.19.00, Siguldas pagasta kultūras namā, tikšanās ciklā „Piektdienas sarunas pie tējas tases” runāsim par tēmu „Kas ir Gaisma, ko tā nozīmē mums cilvēkiem?”

Gaisma ir nepieciešama cilvēkam ne tikai lai varētu redzēt apkārtējo pasauli, tā ietekmē arī viņa darbaspējas, modrību un noskaņu. Mums neapzinoties, gaisma ietekmē bioloģiskos procesus mūsu ķermenī un tādējādi mūsu iekšējos ‘pulksteņus’. Gaisma nosaka, vai mēs esam aktīvi vai noguruši, vai mēs varam koncentrēties un vai mēs jūtamies labi. Gaismas trūkums ir viens no sezonālo depresiju veidiem. Saules gaismas trūkums skar ikvienu, jo saules gaismas trūkuma dēļ sāk izdalīt mazāk serotonīna jeb laimes hormonus. Tiek traucēta reproduktīvo funkciju darbība, veicinot pastāvīgi sliktu garastāvokli un nervozitāti. Kā saglabāt labu pašsajūtu arī gada tumšajos mēnešos?

Šajā tikšanās reizē ar viesi, kurš gatavs mūs iedvesmot, aktieri, režisoru, dziesminieku, metafiziķi Vari Vētru par Gaismas uzdevumiem, jautājumiem un sajūtām saistībā ar to. Kas ir mainījies pēc Lielās Galaktiskās izlīdzināšanās? Kā darboties tālāk? Runāsim par cilvēka Augstāko Es un kāpēc mums vajadzētu ar viņu iepazīties? Cik liels ir mūsu Domu spēks un vai mēs vienmēr apzināmies, kā un ko mēs domājam un, ka tam vienmēr ir sekas  — tieši tādas kādas ar savām domām esam izveidojuši.
Draiski nopietnā atmosfērā runāsimies, priecāsimies, meditēsim un citādi darbosimies.

Ieejas maksa – 1 lats.

Informāciju sagatavoja
Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

No 4. Februāra — 4. martam Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā skatāma mākslinieces Agitas Zālītes darbu izstāde “Atspulgi”.

„Izstāde ir par divām man mīļākajām pilsētām — Siguldu un Parīzi. Tās ir pilsētas, kurās es pavadu visvairāk laika,” stāsta māksliniece. Izstādē ir apskatāma daļa no iesāktās gleznu sērijas. Katras divas gleznas it kā spoguļojas viena otrā, jo attēlo vienu un to pašu, tikai katra savā pilsētā:
—    Parīzes namu jumti ar skursteņiem un Eifeli tālumā… un skats uz Gaujas senleju ar koku galotnēm un Turaidas torni tālumā;
—    Dzīvespriecīgie zvirbuļi pie Parīzes Dievmātes katedrāles.… un piemīlīgās pīles baznīcas dīķī Siguldā;
—    Rozes Parīzes apstādījumos… un ievziedu kupenas Siguldā;
—    Ielas kafejnīca Parīzē.… kāds ielas stūris ar kafejnīcu Siguldā;
—    Romantiskā Monmartra.… un teiksmainā Turaida;
—    Tilts pār Sēnu Parīzē… un Gaujas tilts Siguldā;
—    Senatnīgā stacija ar pulksteni Parīzē… un mūsdienīgā stacijas ēka ar pulksteni Siguldā;

Tēmas varētu turpināt un turpināt…. un pats īpašākais, kas piemīt abām pilsētām ir…. Parīze ir mīlētāju pilsēta, un  Sigulda — mīlestības pilsēta.

Noslēdzies otrais mākslas un līdzdalības festivāls Daba. Pilsēta. Nākotne. Festivāla tēma šogad – “…ieraksti sev zināmās zīmes”.

Paldies par sadarbību gaismas objektu pastaigā nodibinājumam „Rīga 2014”, pasākumu operatoram „UNTITLED”, Dabas aizsardzības pārvaldei un personīgi Daigai Segliņai, jaunajiem māksliniekiem Kristam Pudzenam, Alvīnei Kalniņai un Līvai Piterānei, Rūdolfam Štameram, Karīnai Sidorovai, Aivai Pastei, Baibai Andersonei, Elīnai Kadakovskai, Atim Šnēvelim, Dacei Andžānei un Alisei Brantei.

Paldies par atbalstu dažādu mākslas jomu popularizēšanā Agitai Zālītei, Albertam Linartam, „Pilsētas fotoklubs” valdes priekšsēdētājam Arno Marnicam, SIA „April Works” un personīgi Normundam Lukšam.

Paldies kafejnīcu un veikalu īpašniekiem, kas šogad īpaši padomāja par noformējumu, dāvājot prieku gan siguldiešiem, gan viesiem.
Paldies visiem, kas iesaistījās tērzēšanā pie tējas. Vakara sarunās iegūtas vairākas labas ierosmes.

Festivāls DABA/PILSĒTA/NĀKOTNE ir viena no projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” aktivitātēm, ar ko Sigulda piesaka jaunas, novatoriskas un interesantas norises savā pilsētā, kas veicina radošuma attīstību.

Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte