Siguldas pagasta Tautas lietišķās mākslas studijas (TMLS) „Vīgrieze” jubilejas pasākums un izstāde „Vīgrieze’s laiks” atspoguļos darbu un iesaistītos cilvēkus 40 gadu garumā.
Kopš 1972.gada, kad Siguldas ciemā izveidojas lietišķās mākslas pulciņš, vēlāk ZPS „Sigulda” kultūras nama TLM pulciņš līdz Siguldas novada Siguldas pagasta TLMS „Vīgrieze”, ir mainījušās kolektīva vadītājas un tā dalībnieki. Tomēr joprojām studijā darbojas viena no dibinātājām TDM – Ārija Slavinska.
Tik daudz šajā laikā piedzīvots, nomainījušās audēju un rokdarbnieku paaudzes. Mainījusies arī sabiedrības attieksme pret tautas lietišķo mākslu – no apbrīna līdz neizpratnei par šādu brīvā laika pavadīšanas veidu. Darbošanās tautas lietišķajā mākslā vairs nav nepieciešamība nodrošināt sevi un savu ģimeni ar ikdienai nepieciešamajām lietām. Šobrīd studija ir vieta, kur līdzās darbojas tie, kam aušana un rokdarbi ir sirdslieta. Dalībnieces studijā darbojas savam priekam, vienlaikus, apzināti vai neapzināti, arī pildot pienākumu saglabāt un citiem atgādināt mūsu vecvecāku doto mantojumu. Studijas dalībniecēm tas ir dzīvesveids, kas prasa nemitīgu darbošanos, rosīšanos, sapņošanu un mācīšanos. Par to, kā kolektīvs no Siguldas ciema TLM pulciņa kļuva par TLMS „Vīgrieze”, par to, ko studijas dalībnieces piedzīvojušas, un arī par to, ko viņas domā par tautas lietišķo mākslu, ir apkopots grāmatā „VĪGRIEZE’s LAIKS”. Šī grāmata ir tapusi ar Siguldas novada Domes un Vizuālās mākslas veicināšanas fonda atbalstu.
Šobrīd studijai ir pienācis laiks uz brīdi apstāties un kopā ar saviem draugiem un atbalstītājiem pamest vērtējošu skatu atpakaļ, lai pēc brīža dotos tālāk – gatavoties XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kas notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
TLMS „Vīgrieze” mīļi aicina visas Sigulda ciema TLM pulciņa, vēlāk ZPS „Sigulda” TLM pulciņa vai TLMS „Vīgrieze” bijušās dalībnieces uz 40 gadu jubilejas pasākumu 1.decembrī plkts.16.00 Siguldas pagasta kultūras namā.
Izstāde atvērta no 1. līdz 22.decembrim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 24. novembrī plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks akordeonistes, kura paspējusi apburt klausītājus visā Eiropā, Ksenijas Sidorovas solokoncerts. Programmā skanēs, Edvarda Grīga svīta “No Holberga laikiem”, Volfganga Amadeja Mocarta „Andante” , Arnes Nūrheima un Alfrēda Šnitkes skaņdarbi.
Ksenija Sidorova dzimusi Latvijā. Kseniju spēlēt akordeonu pamudināja viņas vecmāmiņa, kura ir etnogrāfiskās spēles tradīciju lielpratēja. Mūzikas skolā Ksenija mācījās pie izcilas skolotājas — Marijas Gaseles. Vēlme iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā akordeonmūzikas repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, studējot Ouena Marija klasē. 2009. gada februārī Ksenija uzvarēja konkursā par iespēju sniegt koncertu Vigmora zālē, Londonā.
Viņas debijas koncerts Vigmora zālē notika 2009. gada 18. maijā. Ksenija tika izraudzīta arī par jauno mākslinieku New Year Series 2009 dalībnieci. Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Marijas teātra orķestri Valērija Gergijeva vadībā, sniegusi koncertus Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē. Debitējusi Lucernas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā. Pie Ksenijas Sidorovas sasniegumiem var nosaukt sadarbību ar Belcea Quartet, turneju ar jauno ģitārspēles zvaigzni Milošu Karadagliču, kā arī ierakstus ar Sacconi Quartet. Ksenija sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Hattori Foundation un Deivids Bouermens ar kundzi laipni atbalsta Ksenijas radošo darbību un karjeras izaugsmes iespējas.
Jau otro gadu, 30.novembrī latviešu tēlniecības klasiķa Teodora Zaļkalna dzimtajos Allažos notiks „Tēlniecības diena”. Šoreiz tā veltīta vienmēr laikmetīgai mākslas tēmai – portretam tēlniecībā. Jau gadsimtiem ilgi mākslinieki ir strādājuši ar portretu, jo tas ir veids, kā vienlaicīgi attēlot fizisko un reizē garīgo. Cilvēka seja veido galveno vizuālo priekšstatu par viņa izskatu, izcelsmi, raksturu un pārdzīvojumiem, un portrets ir mākslas atslēga, ar kuras palīdzību iekļūt attēlotā varoņa iekšējā pasaulē.
Tēlniecības dienā ikvienam interesantam būs iespēja izzināt portretu mākslas noslēpumus un pašam kļūt par portretistu. Pasākuma apmeklētājiem tiks novadīta īpaša, unikāla lekcija par šo tēmu, un pēc tam ikviens varēs līdzdarboties, esot modeļa, vai mākslinieka lomā. Darbam tiks izmantoti īsti tēlnieku māli. Tajos izveidotos portretus dalībnieki konsultantu vadībā atlies ģipsī, tā iegūstot mākslas darbus, kurus vēlāk varēs izstādīt goda vietā.
Jaunajiem māksliniekiem palīdzēs tēlnieki Gundega Evelone, Agita Šteinberga, Laima Daberte, Rihards Ābeltiņš, Andris Maračkovskis.
Tēlniecības diena notiks 30.novembrī plkst.13.00 Allažu pamatskolas zālē. Pasākuma apmeklētājus lūdzam ierasties darba drēbēs un apavos, ko nav žēl ziedot mākslas vārdā. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Tēlniecības dienu Allažos organizē Allažu Tautas nams sadarbībā ar Allažu pamatskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju.
Siguldas novada bibliotēka no 12.–16.novembrim aktīvi iesaistījās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā, radot kopības sajūtu ar vairākiem tūkstošiem publisko un skolu bibliotēku Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lasot kopīgi izvēlētus skandināvu autoru grāmatu fragmentus.
Bērnu literatūras nodaļā, sadarbojoties ar Siguldas pilsētas vidusskolas 1.a, 2.b un 4.a klasi (klašu audzinātājas – Iveta Krūzīte, Marita Breidaka un Ineta Stepanova), Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā notika norvēģu rakstnieka Turbjērna Ēgnera grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā” fragmentu lasījumi un debates par izlasīto. Neizpalika arī literatūras izstādes, konkursi un bērnu mājasdarbu prezentācijas.
Savukārt 15. novembrī Bērnu literatūras nodaļā bibliotekāres Vairas Karlsones „brīnišķīgās pārvērtības” un „fantāzijas lidojums” palīdzēja tikties ar slaveno horvātu izcelsmes zviedru futbolistu Zlatanu Ibrahimoviču, kurš savu dzīvesstāstu uzticējis zviedru rakstniekam Dāvidam Lāgerkrancam grāmatā „Es esmu Zlatans Ibrahimovičs”.
Ikgadējie Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumi ir noslēgušies, atstājot atmiņā jaukus brīžus par lasīto, pārrunāto un salīdzināto: ko domā un pēc kā ilgojas skandināvu bērni un pusaudži Skandināvijā un Latvijā. Tā bija nedēļa, kurā iepazinām tuvāk ziemeļu kaimiņu dzīvi šodien un tagad.
7.decembrī plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā dejas teātra kompānija „Stars’ Well” piedāvā dejas izrādi „TURpinĀJUMS”.
Dejas teātra izrāde “TURpinĀJUMS” ir izrāde par cilvēku savstarpējo attiecību mijiedarbību pilsētvidē. Pilsētā, kurā satiekas un dzīvo visdažādākie cilvēki, bet konkrēti šajā izrādes tapšanas procesā tika pētītas attiecības starp pilsētas vidē uzaugušo un lauku vidē uzaugošo cilvēku. Vai ir un kādas ir iespējamās atšķirības? Kā veidojas sadarbība starp šīm divām cilvēku grupām? Un kas vispār ir cilvēciska sadarbība, un vai tai ir nozīme mūsdienu pasaulē, kurā cilvēki koncentrējas uz materiāliem labumiem, kas iluzori rada piederības un drošības sajūtu…
Izrādē piedalās gan dažādu žanru profesionāļi, gan talantīgi jaunie mākslinieki, piemēram, Eva Vancāne (tikko absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļu), Gabija Bīriņa (Latvijas Horeogrāfijas vidusskolas absolvente, J.V. Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studente), Reinis Rešetins (Latviešu skatuves tautas dejas pasniedzējs, dejotājs, J.V. Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nod. students), Daumants Švampe (Latvijas Leļlu teātra aktieris), Egils Kupčs (viens no izcilākajiem Latvijas gaismu māksliniekiem) un citi dejas un teātra entuziasti, kuri savu talantu ir slīpējuši vairāku gadu garumā.
Izrāde tika veidota, kā diplomdarbs Mākslas Akadēmijas absolventei Kristai Osei. Kā pirmais dejas izrādes darbs — jaunajai komponistei un saksofonistu kvarteta „Next Move” vadītajai Ingai Meijerei (Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente, izrādes mūzikas komponiste).
Jauniestudējums (2012.gada maijs) — dejas izrāde “TURpinĀJUMS” ir tapusi ar Babītes novada pašvaldības atbalstu un vasaras sākumā jau ir viesojusies Bilkentas Universitātes “Teātra dienās” Ankarā, Turcijā, kā arī spēlēta brīvdabā dejas performanču projekta „VIDES DEJA 2012” noslēgumā, Babītes novadā , Piņkos, 23.septembrī piedalījās Starptautiskā Teātra festivālā “Soli pa solim” Rēzeknē, kā arī turpmāko 2 gadu garumā meklēs ceļu pie skatītājiem.
Horeogrāfe, režisore:Lilija lipora
Mūzika un izpildījums: Inga Meijere
Iestudējuma asistents:Edgars Lipors
Scenogrāfija un tērpi: Krista Ose
Gaismu režija: Egils Kupčs
Scenogrāfa asistents:Armands Briģis
Skaņotājs: Andis Karelis vai Maksims Zaicevs
Dejotāji/aktieri: Eva Vancāne, Gabija Bīriņa, Reinis Rešetins, Daumants Švampe, Ilga Gruševa, Madara Luīze Muzikante, Elīna Caune, Ramona Remese, Guntis Trops
Ieejas maksa 4 lati, ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš Siguldas novada Kultūras centrā, ieejas maksa 3 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas novada Kultūras centra kasē un www.bilesuparadize.lv
Siguldas novada bibliotēkā apskatāma izstāde par Siguldas novada vērtīgajām un unikālajām mantojuma liecībām „UNESCO Pasaules mantojuma vērtais Siguldas novadā”!
Atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) mudinājumam apzināt Latvijai nozīmīgās vērtības, izzināt programmu “Pasaules atmiņa” un Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Siguldas novadā notika fotoakcija.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes aicinājumam atsaucās Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņi. Tika atlasīti 20 veiksmīgākie darbi un no 20.novembra līdz gada nogalei tie apskatāmi izstādē Siguldas novada bibliotēkā.
Šogad UNESCO nedēļa Latvijā tika atzīmēta izceļot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 20.gadadienu un 40.gadadienu kopš pieņemta Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.
2012.gada 11.maijā Siguldas novada Dome noslēdza Vienošanos (Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/077/100) ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta „Siguldas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā’’ (Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/077) īstenošanu.
Projekta ietvaros notiek Profesionālās pilnveides programmas „Kultūras vadības pamati” apguve.
Šīs apmācības ietvaros 17 kultūras iestāžu vadītāji, darbinieki un kolektīvu vadītāji, asistenti un koncertmeistari no novembra piecus mēnešus apgūs menedžmenta un mārketinga pamatus kultūras projektu attīstībai. Apmācību īsteno Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledža. Apmācību kopējās izmaksas ir 3 560 lati. Programma veidota tā, lai ne tikai iegūtu jaunas zināšanas, bet arī gūtu jaunus impulsus savas personības izaugsmē un iepazītos ar interesantām, radošām personībām.
Kopējās projekta izmaksas ir 21 520 lati. 100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Svētdien, 11.novembrī Lēdurgas kultūras namā Jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicināja visus interesentus uz Lāčplēša dienas koncertu. Kopā ar jauniešu sastāvu koncertā dejas soļus izdejoja arī mazākie “Vizbulēni” no 5.klases.
Lāčplēša dienas pasākums sākās ar piemiņas brīdi, kurā tika godināti Latvijas brīvības cīnītāji, kā arī tika veidota gaismas siena pie G.Merķeļa pieminekļa.
Koncertā tika dejotas dejas gan no nākamo Dziesmu un deju svētku repertuāra, gan pašu “Vizbulītes” dejotāju vidū iemīļotas dejas.
Informāciju sagatavoja:
Liene Dudko
Allažu pagasta Tautas namā 17.novembrī plkst.18.00 notiks koncerts „Es runāt gribētu uz visu zemi”, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai. Svētku uzrunu teiks Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Allažu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andris Grots. Koncertā piedalīsies Allažu amatierkolektīvi, skolēni, dziedošās ģimenes, pašdarbnieki, kā arī Sigulda pagasta pūtēju ansamblis Jāņa Raslava vadībā.
Tiks organizēts autobuss, lai novadniekiem ērtāka nokļūšana uz svinīgo pasākumu. No laukuma pie viesnīcas „Sigulda” autobuss aties plkst.17.00, apstājoties plkst.17.15 Stīveros, plkst.17.30 Allažmuižā un plkst.17.40 Allažos. Pēc koncerta autobuss kursēs pretējā virzienā, nogādājot novadniekus mājup. Papildu informācija pa tālruni 26690301 – Gunta.
Pēc koncerta būs balle kopā ar grupu „Trešā brigāde”. Līdzi ņemams groziņš. Ieejas maksa Ls 2.
17.novembrī plkst.21.00 grupa „Novadnieki” no Siguldas aicina uz sirsnīgu un lustīgu koncertu klubā „Muzikālā Kurtuve”. Ieejas maksa līdz plkst.22.00 – 2 lati, pēc plkst.22.00 – 3 lati. Galdiņu rezervācija, zvanot pa tālruni 29219013.
Grupa no Siguldas „Novadnieki” ir radusies 2004.gadā, sanākot kopā tādiem mūziķiem kā Gatis Priekulis (ģitāra), Guntis Upītis (bass), Ikars Ruņģis (bungas) kā arī grupas dibinātājs un dziesmu komponists Almants (balss, taustiņinstrumenti). Grupas spēlēšanas stils skaitās šlāgeris, bet tas nemitīgi balansē uz rokmūzikas robežas. 2008.gadā grupu pamet bundzinieks Ikars Ruņģis, viņā vietā nāk Guntis Ošmanis. 2007.gadā grupai iznāca debijas albums “Baudi dzīvi”.
Piektdien, 16.novembrī, DJ Rendy priecēs publiku ar iecienītākajiem deju hitiem visas nakts garumā. Savukārt svētdien, 18.novembrī par lustīgu balēšanu parūpēsies DJ Valdis.
Ieeja klubā „Muzikālā Kurtuve” piektdien un svētdien līdz plkst.22.00 – 1 lats, pēc plkst.22.00 – 2 lati.
Siguldas novada Kultūras centra mazajā zālē no 18. novembrim līdz 1.decembrim būs skatāma bērnu un jauniešu zīmējumu un gleznojumu izstāde „Mana Latvija.” Izstādes kuratore ir Siguldas novada vizuālās un vizuāli plastikās mākslas interešu izglītības skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ieva Vanaga.
Svētki pie mums atnāk pamazām – ar noskaņām un dažādiem rituāliem. Mūsu Valsts dzimšanas diena – 18.novembris ir visnozīmīgākie svētki. Arī tos veido ikdienas sīkumi, kas palīdz nobriest un emocionāli sagatavoties lielajam notikumam. Šogad Siguldas novads Valsts svētkiem gatavojas īpaši rūpīgi – par to liecina plīvojošie karogi Pils ielā, sarkanbaltsarkanās lentītes pie novada iedzīvotāju krūtīm, uguntiņas namu logos, daudzie svētku pasākumi bērnudārzos, skolās un kultūras namos, un arī Siguldas un Garkalnes novada skolu bērnu un jauniešu zīmējumi, kas tapuši gan mākslas stundās, gan interešu izglītības pulciņu un studiju nodarbību laikā, un kurus vieno patriotisms un mīlestība pret savu Dzimteni.
Izstāde ir piederības un atbildības izjūta pret savu tautu, zemi, tautas kultūras mantojumu, senčiem un tautas lolotu suverēnu valsti. Latvijas dzimšanas dienas torte, Siguldas mīļākās vietas, Latvijas karte – tāda šoreiz ir izstādes galvenā tematika. Skolēnu darbos atklātais pasaules redzējums atklāj, ka ar domām un labajiem darbiem esam kopā – kopā ar draugiem, skolasbiedriem, ģimeni, radiem un kaimiņiem. Kopā- vienoti savam novadam, vienoti Latvijai.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
Sandra Ķirule
Sestdien, 10.novembrī, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” pie klasiskā koncertflīģeļa “Steinway& Sons” kopā ar dziedātāju Niku Matvejevu muzicēs komponists Mārtiņš Brauns. Klausītājiem tuvplānā būs iespēja iepazīt komponista Mārtiņa Brauna daiļradi, viņa mūziku un arī viņa personību.
Atceroties operas „Sateseles zelts” iestudējumu Siguldas 800 gadē, komponists sola koncertprogrammu sākt ar īpašu veltījumu Siguldai. Programmā skanēs komponista daiļrades spilgtākie darbi — dziesmas no teātra izrādēm un grupas „Sīpoli” repertuāra, kora dziesmas. Mārtiņš Brauns un arī Niks Matvejevs koncertzālē „Baltais flīģelis” viesosies pirmo reizi, tāpēc gan māksliniekiem, gan klausītājiem gaidāma saviļņojoša tikšanās. Jāpiemin, ka šā gada Kremerata Baltica festivālā „Jubilate” tika atskaņots Mārtiņa Brauna jaundarbs „Valsis stīgu orķestrim”. Šajā koncertā jaunais skaņdarbs komponista interpretācijā skanēs klavieru versijā.
Komponists Mārtiņš Brauns dzimis Rīgā, ārstu ģimenē. Mācījies Em.Dārziņa Mūzikas vidusskolā klavierklasē, vēlāk kora un kordiriģēšanas klasē, vēlāk – mūzikas teorijas nodaļā, kur apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa. 1976. gadā profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. M. Brauns bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, vairāku rokmūzikas ansambļu dalībnieks un dibinātājs. Komponists ir arī rokgrupas „Sīpoli” un kamerkora „Sindi putnu dārzs” mākslinieciskais vadītājs. Galvenokārt strādā kā pieprasīts kino un teātra mūzikas autors, arī TV un reklāmas jomā. M.Brauns vairākkārt atzīts par gada Labāko teātra komponistu. Septiņas reizes saņēmis Lielo Kristapu kā Latvijā labākais filmu mūzikas komponists. Vairāk nekā 20 starptautiskos kinofestivālos prēmēta M.Brauna filmu mūzika. Rakstījis pasūtījuma darbus arī Eiropas TV — Londonas CH 4, Stokholmas CH II.
M. Brauns savos darbos apvieno rokmūzikas, teātra un filmu mūzikas elementus, kora dziedājumu, multimedijus un atzīstas, ka vairāku dziesmu popularitātes pamatā ir ne tikai paša komponista, bet arī režisoru un diriģentu nopelns. M. Brauna komponētā kora mūzika vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Mesa Saule. Pērkons. Daugava atskaņota vairāk nekā 100 reizes Latvijā, Anglijā, Vācijā, Somijā un Izraēlā.
2001. gadā M. Brauns saņēmis Kultūras ministrijas balvu par grandiozo muzikālo gaismas uzvedumu Sapnis par Rīgu, kurš ticis izvirzīts arī Gravemayer award pasaules mūzikas konkursā.
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00 –18.00; kases tālrunis 67974787, kā arī „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv