Tuvojoties Ziemassvētkiem, mūzikai atverot sirdis, 11.decembrī plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā viesosies Siguldas novada Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mūzikas nodaļas audzēkņi un skolotāji, sniedzot Ziemassvētku ieskaņu koncertu turaidiešiem un muzejrezervāta apmeklētājiem.

Svētku koncertā „Prieks pasaulei” Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā piedalīsies klavieru, stīgu un pūtēju klases topošie mūziķi un viņu skolotāji, izpildot gan mūsdienu autoru, gan klasiķu skaņdarbus, kas koncerta apmeklētājiem atsauks atmiņā bērnības Ziemassvētku sajūtas un dos prieku un sirds gaismu gada vistumšākajā laikā.

Siguldas novada topošo mūziķu Ziemassvētku ieskaņu koncerti Turaidas muzejrezervātā ir kļuvuši jau par tradīciju. Turaidas vecākā gadagājuma ļaudis tos gaida ar īpašām sajūtām un ir priecīgi par iespēju tuvāk mājām sajust tuvojošos svētku noskaņu. Uz koncertu „Prieks pasaulei” laipni aicināti visi interesenti, lai tiktos un mūzikas valdzinājumā gūtu mieru un prieku dvēselei.  Pasākumā ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 8.decembrī plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā uzstāsies Slavenais Jersikas orķestris.

Ar jaunu muzikālu projektu „Slavenais Jersikas orķestris” turnejā pa Latviju dosies televīzijas šovos popularitāti ieguvušie brāļi Atis un Jānis Auzāni, Oranžā kora dziedātāji, kā arī labākie Latvijas mūziķi. Turpinot pagājušā gada veiksmīgākā Latvijas muzikālā projekta „Rokasspiediena attālumā…” tradīcijas, koncerta skanējumu veidos tikai „dzīvie” stīgu, taustiņu, pūšamie un sitamie instrumenti, patiesie un sirsnīgie brāļi Atis un Jānis Auzāni, kuru sniegumu šoreiz papildinās enerģijas un latgaliskā ugunīguma pārpilnie Oranžā kora dziedātāji.

Ar muzikālā pavadījuma pārsteigumiem, gaismu spēli, neatkārtojamo vokālo skanējumu un tikai Oranžajam korim raksturīgo dziesmas idejas un horeogrāfijas pasniegšanas veidu „Slavenais Jersikas orķestris” vēlas skatītājus emocionāli aizvest prom no ikdienas rūpēm, likt ieskatīties pašiem sevī, pasmaidīt un atvērt durvis visam labajam, kas dzīvo katrā no mums.

Koncerta muzikālo pavadījumu veidos interesants, kopskaitā vairāk nekā divdesmit dažādu instrumentu salikums: ģitāras, kontrabass, klavieres, akordeons, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un liels perkusiju klāsts, radot netipisku skanējumu. Koncertā viss būs īsts, pat klavieres, kuras orķestris ir apņēmies vadāt līdzi uz visiem piecdesmit koncertiem! Koncerta noskaņa būs neierasta, jo dziedātāji visu koncerta laiku atradīsies uz skatuves, radot emocionāla tuvuma sajūtu un noskaņas pārvērtības no dziesmas uz dziesmu.

Bez lieka skaļuma noskaņu veidos gan mīlestības balādes, gan arī karstasinīga latgaliešu temperamenta piesātinātas dziesmas. Arī šoreiz skatītājus priecēs abu brāļu divbalsīgais dziedājums, kuram pievienosies Oranžā kora dziedātāji Anita Levša, Olga Stupiņa, Inta Ļaksa, Sergejs Ivanovs un Juris Vucāns, kā arī neatkārtojams pavadošo mūziķu sastāvs: Ēriks Upenieks (ģitāras, bandžo), Viktors Veļičko (kontrabass), Nauris Bartusevičs (sitaminstrumenti), Jānis Lemežis (klavieres, saksofons), Kaspars Stankevičs (trompete, perkusijas), Sergejs Ivanovs (akordeons).

Programmā iekļautas tautā iemīļotas melodijas Ata Auzāna aranžējumā latviešu, latgaliešu, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodā: „Atkal līst”, „Differente”, „Latgalei”, „Man šodien 18 gadu”, „Mōte dieleņu aukleja”, „Tumša nakte zaļa zāle”, „Start wearing purple”, „Debesis ir tuvu klāt”, „Ripo tvaika bānītis”, „Čili baba”, „Puķu pārdevēja”, „Aijas smaids”, u.c.
Biļešu iepriekšpārdošana – www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra kasē.

Sestdien, 8.decembrī plkst.11.00 Siguldas pagasta kultūras namā (Zinātnes ielā 7) notiks Yamaha mūzikas klases audzēkņu koncerts „Mūzikas brīnumzeme”.

Koncertā piedalīsies ģitāras klases audzēkņi ar programmu „Mūzikas brīnumzeme”, „Mazulis un mūzika” audzēkņi, kā arī programmas „Robis” audzēkņi. Koncerta ietvaros sveiksim mazākos Yamaha mūzikas klases programmas „Robis” absolventus, kuri mūziku kopā ar savām māmiņām apgūst jau no četru mēnešu vecuma.

Gaidīti visi interesenti! Ieeja – bez maksas.

Sestdien, 8.decembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” uzstāsies vokālais stīgu kvartets REAL VOCAL STRING QUARTET  no Sanfrancisko. Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Amerikas Savienoto valstu vēstniecību Latvijā.

Pirms došanās koncertturnejā pa Armēniju Real Vocal String Quartet dalībnieces vadīs meistarklases un sniegs koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.

Real Vocal String Quartet (Sanfrancisko, Kalifornija) ir mūsdienīgs stīgu instrumentu kvartets, kura dalībnieces ir arī vokālistes. Katra no ansambļa dalībniecēm, paralēli muzicēšanai, arī komponē, aranžē un brīvi improvizē, kas viņu radīto mūziku padara oriģinālu un unikālu. Grupas repertuārs ir pārsteidzoši plašs un tajā jūtama džeza, roka un pat rietumāfrikāņu mūzikas ietekme. Kvarteta mūziķes savā mūzikā brīvi un nepiespiesti ceļo pāri dažādu žanru robežām, vienlīdz labi jūtoties gan azartiskajās džeza improvizācijās, gan tautas mūzikas dabiskumā un vienkāršībā, gan rokmūzikas tiešumā. Kvarteta vienreizējais un īpašais skanējums veidojas, apvienojoties stīgu instrumentu spēlei un cilvēka balsij.

Nesen Real Vocal String Quartet kopā ar producentu Lī Taunsendu pabeidza darbu pie sava otrā albuma. Tajā iekļauti kā oriģināldarbi, tā Regīnas Spektores, Deivida Bērna un Žilberto Žila dziesmu aranžējumi.

Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Vairāk informācijas: Inese Zagorska, koncertzāles vadītāja, tālr.25623345.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā  no 3.decembra — 4. janvārim skatāma gleznotājas Sandras Silevičas izstāde.

Mākslinieces Sandras Silevičas gleznas ir dzīvīguma pilnas, attēlotie portreti uzrunā un paliek atmiņā. Gleznotāja darbos panāk enerģētiski stipru un pozitīvu informācijas raidījumu. Māksliniece pēc studijām Latvijas Universitātē mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecību un Latvijas Kristīgajā akadēmijā ikonogrāfiju, tādejādi radot šo abu mākslas disciplīnu savdabīgu sintēzi. Izstādēs piedalās kopš 2007.gada. Viņas gleznas atrodamas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā un citur.

Jau tradicionāli,  bērni un vecāki Siguldā, Ziemassvētkus svin Brīnumskapī. Svētdien,16.decembrī plkst.12.00  un plkst.15.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks divas „Brīnumskapja” izrādes.
 
Šogad Kaķītis Laķītis ir uzaicinājis savas labākās skolnieces – pelītes svinēt Ziemassvētkus kopā Brīnumskapī.  Brīnumskapis tiek īpaši uzposts svētkiem, tas kļūst arvien bagātāks! Gan ar dekorācijām – jaunām drēbēm, atvilktnēm un Ziemassvētku eglīti, gan gaismām un tumsām, gan jauniem viesiem. Un arī pašam Brīnumskapim ir ko stāstīt, šoreiz kāds Ziemassvētku notikums, kurš noticis, iespējams, ar jūsu klases audzinātāju vai autobusa šoferi, vai slaveno futbolistu Bekhemu. Par ko būs stāsts šajos Ziemassvētkos? Par to, ka ikviens šajā pasaulē ir bijis bērns, kurš skaitījis pantiņus pie Ziemassvētku eglītes, un kura prieks par dāvanām ir redzams joprojām viņa acīs.Pat skatītāju zāles noformējums būs īpaši smaržīgs un garšīgs, ar piparkūkām, pīrāgiem un Ziemassvētku makaroniem. Nu un ja šos gardumus gatavo uz vietas un pasniedz Brīnumskapja varoņi? Kā tos neēdīsi?

Brīnumskapī mīt Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Roberts Rasa, Baiba Vanga, Anrijs Grinbergs un «Knīpas un knauķi».Ziemassvētki Brīnumskapī ir skaista tradīcija, kura jāsvin mums kopā!

Biļetes nopērkamas koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plskt.10.00- 18.00 un Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv. Informācija pa tālruni 67974787.

Piektdien, 30.novembrī plkst.19.00 franču pianiste Vanesa Vāgnere sniegs solo koncertu koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Programmā skanēs franču komponistu S.Šaminades, K.Debisī, M.Ravēla, kā arī poļu komponista F.Šopēna klaviemūzika. Koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā.

„Neparasts disks, kā samtains pieskāriens, brīnums…” (RTL Iecienītāko disku izlase / Alēns Dio).Tā ir tikai viena no atsauksmēm par Vanesas Vāgneres pēdējo Šūberta ierakstu.

Pianiste Vanesa Vāgnere mīl ceļot visdažādākajos repertuāros, sākot no klavierspēles klasikas līdz pat mūsdienu kompozīcijāmV.Vāgneres izjustā un pārdomātā klavierspēle, diskrētā personība, mākslinieciski eklektiskā kompozīciju izvēle un apņemšanās padara viņu par īpašu mākslinieci.

17 gadu vecumā V. Vāgnere iegūst Parīzes Nacionālās Augstākās Mūzikas konservatorijas pirmo godalgu, kā pirmā tiek uzņemta kursā (Cycle de Perfectionnement) J.F. Heisera klasē. Viņu pamana Leons Flaišers un V. Vāgnere turpina mācības Kadenabijas akadēmijā, kurā skolojas pie tādiem ievērojamiem pedagogiem kā D. Baškirovs, M. Perāija, Fū Tsongs, D. Vaisenbergs u.c.
1999. gadā Les Victoires de la Musique viņai piešķir godalgu „Instrumentālā soliste – atklājums”.

Tagad viņa koncertē dažādās pasaules vietās.Viņas vārds ir minēts uz tādu slavenu festivālu plakātiem kā La Roque d’Antheron, Jakobīņu piano (Piano aux Jacobins), Zīmogi (Sceaux), La Meije, Ēksanprovansas, Epo, Sentes festivāli, Nantes Trakās dienas (Les Folles Journées de Nantes), Sendenī festivāls, Ruājomonas festivāls, Sintras Starptautiskais festivāls Portugālē, Rūras klavierfestivāls, Strasbūras mūzika (Musica de Strasbourg), Kolmāras Starptautiskais festivāls, Radio Francija-Monpeljē festivāls, u.c.

V.Vāgnere ir spēlējusi lielākajās Francijas koncertzālēs – Pleyel, Gaveau, Komiskajā Operā, Elizejas lauku teātrī, Châtelet, Bouffes du Nord, Cité de la Musique, Lielajā Provansas teātrī, kā arī ārzemēs – Ljēžas filharmonijā, Šanhajas Austrumu mākslas centrā, Osakas Simfoniskajā hallē, Briseles Mākslas pilī, Ferenca Lista akadēmijā un Budapeštas operā, Minhenes un Luksemburgas filharmonijās, kā arī Romas Academia Santa Cecilia. 

V.Vāgneri aicinājuši sadarboties tādi diriģenti kā Š.Dituā, M.Plasons, K.Varens-Grīns, L.Bringijē, A.Dimajī F. Ross, Žans Klods Kasadesī. Spēlējusi ar Francijas Nacionālo orķestri, Minhenes Filharmonijas, Osakas, Ljēžas un Budapeštas orķestriem, Tulūzas Kapitolija orķestri, Valonijas Karalisko orķestr,SWR Fribūras un Bādenbādenes orķestrīi Lilles Nacionālo orķestri.

Būdama izsmalcināta kamermūziķe, viņa labprāt kāpj uz skatuves kopā ar saviem draugiem mūziķiem, jo īpaši ar Ogistēnu Dimē, Pāvelu Gomziakovu, Sašu Roždestvenskiju, Kārenu Vurkhu. V.Vāgneres ierakstītie Ramo, Mocarta, Haidna, Šūmana, Brāmsa, Rahmaņinova, Skrjabina, Debisī, Berio skaņdarbu atskaņojumi visi tikuši apbalvoti ar vairākām godalgām kā Francijā, tā arī ārzemēs. Viņa ir piedalījusies Roque d’Antheron koncerta „Nakts klavieres” ierakstā (Arte / DVD Mirare, iesaka Classica).Žurnāla Classica rīkotās „aklās” noklausīšanās laikā V. Vāgneres ierakstītais Debisī disks tika atzīts par vienu no labākajiem šī repertuāra atskaņojumiem. V.Vāgneres jaunākais ieraksts veltīts F. Šūbertam, kuru 2010. gada novembrī laidusi klajā ierakstu kompānija Aparté, un tas jau ir saņēmis kritiķu uzslavas.

Vanesa Vāgnere, būdama eklektiska mūziķe, labprāt piedalās arī neordināros projektos, gan koncertos, kuros klavierspēles tradīcijas apvienojas ar moderno, gan arī projektos ar dejotājiem vai Mirkofu (Murcof) – slavenu elektroniskās mūzikas pārstāvi. Vanesa Vāgnere ir Šamboras pils festivāla mākslinieciskā direktore un 2011. /2012. gada sezonā rezidējošā māksliniece Mecas Arsenālā (Arsenal de Metz).

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv

Šogad Siguldas novada pašvaldība INTERREG IVC programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN), kura mērķis ir nodot un gūt pieredzi 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un citām valstīm. Balstoties uz gūtajām atziņām, nepieciešams izstrādāt kopīgu metodoloģiju, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekta ietvaros šajā gadā analizēta kultūras situācija un vēsturiskais festivālu un notikumu fons, veikta viena festivāla analīze. Labās prakses izpētei ar ekonomisko, sociālo un vides indikatoru palīdzību tika analizēti XX Opermūzikas svētki. Šis festivāls notiek jau divdesmit gadus, un tam ir arī ilgtspējīga ietekme uz Siguldas pilsētvidi un uz konkrētu vietu, kur festivāls notiek. Pēdējo sešu gadu investīcijas pilsdrupu teritorijas labiekārtošanā, stratēģijas izstrāde Siguldas Jaunās pils kompleksam kopumā, jaunu pārvaldības formu ieviešana kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai – tas viss lielā mērā ir saistīts ar festivālu un notikumu rīkošanu šajā teritorijā. Secināts, ka vairāk uzmanības jāvērš pētniecībai un objektīvai datu ieguvei, kas līdz šim nav ticis praktizēts. Minētā projekta ietvaros tiks sniegti risinājumi Eiropas Savienības līmenī: plānots izstrādāt pašiem savu metodoloģiju un ieviest „nulles ietekmes” politiku, kāda līdz šim nav bijusi pieņemta.

Projekta partneri norāda par notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūras daudzveidību un vietējo ekonomiku, akcentējot arī ietekmi uz vidi. Lielbritānijā tiek lēsts, ka dzīvās mūzikas pasākumi ražo 400 tonnu CO² gadā. Dažādos pētījumos iegūtie dati no 649 festivāla apmeklētājiem Lielbritānijā, Vācijā un Nīderlandē liecina, ka 80% respondentu bija bažas par troksni, 82% domā par atkritumu negatīvo ietekmi, 84% – norūpējušies par satiksmes un transporta ietekmi, savukārt 60% pauda bažas par ūdens un augsnes bojāšanu. Mūsu uzdevums ir fiksēt, vai Latvijā vispār vides un kultūras mantojuma degradēšanas problēmas pastāv un vai politikas izstrāde ir stratēģiski svarīga. Varbūt tā ir inovatīva metodika, ko var izstrādāt Latvijā un izmantot kā nākotnes projektu politikas nostādņu pieņemšanā, kuru mērķis ir aizsargāt kultūras mantojumu?

Šogad ar partneriem Siguldas novada speciālisti tikušies darba sanāksmēs Itālijas pilsētā Perudžā (Perugia) un Londonas Universitātē Lielbritānijā. Decembrī notiks studiju vizīte Roterdamā, Erasmus Universitātē, kas paredz jaunu zināšanu ieguvi un labās prakses analīzi. Partneriem vēstīsim par mūsu mērķiem un plāniem turpmākajā projekta periodā:

• Vienošanās ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļu par studentu mācību praksi, nodrošinot iespēju analizēt liela mēroga festivālus visā Latvijā;
• Darbs ar neatkarīgiem ekspertiem ar dažādām pieredzēm;
• Ar Izglītības un kultūras projektu konkursa atbalstu šogad izveidota Dabaszinātņu skoliņa, kurā darbojas 20 Siguldas novada pamatskolu 4.–8.klašu skolēni un 10 Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.–11.klašu skolēni. Izveidotas četras pētījumu grupas ar atšķirīgiem darba uzdevumiem: skaņas stipruma mērīšana, ultravioletā starojuma un gaismas intensitātes mērīšana, vēja stipruma un gaisa spiediena mērīšana, kā arī oglekļa dioksīda un skābekļa koncentrācijas mērīšana dažādās Siguldas vietās. No 2012.gada aprīļa līdz septembrim atbilstoši izstrādātajam plānam tika veikti regulāri vides kvalitātes monitoringa mērījumi, uzkrājot datus par gaisa un pilsētvides kvalitāti. Gaisa un pilsētvides kvalitātes parametru noteikšanu skolēni veica skolotāju M.Pētersones, J.Bukina un L.Sausiņas vadībā, izmantojot vides parametru sensorus. Balstoties uz skolēnu interesi un saredzot labas iespējas skolēnus iesaistīt kopīgos pētniecības procesos, projekts tiek turpināts, un skolēni veiks gaisa un pilsētvides kvalitātes parametru mērījumus festivālu laikā.
• Sadarbībā ar biedrību „Latvijas Pasākumu producentu asociācija” informācijas un viedokļu apmaiņas pasākumi un kvalitātes standartu izstrāde uzraudzībai un brīvdabas kultūras pasākumu ietekmes samazināšanai ar liela mēroga festivālu organizatoriem.

Sirsnīgo sarunu ciklā „Dilemma – dot vai ņemt?” šoreiz parunāsim par patriotismu. Kopā ar „Siguldas novada Goda novadnieku 2012” Aivaru Janelsīti par tēmu „Patriotisks savas valsts pilsonis”. Diskusiju vadīs Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknis Valters Vētra.

Katram latvietim, kas ņem, jāapzinās, ko viņš var dot, vispirms, savai tautai un tad valstij. Dažiem tas ir talants, dažiem — smags darbs no saules lēkta līdz rietam, dažiem — nesavtīga labestība, kurā katrs no mums var dalīties, pretī neprasot neko. Aicinājums „Dot un pretī nesaņemt neko” vienai daļai sabiedrības liekas nesaprotams. Kā gan var dot, ja pats nespēj parūpēties par sevi un savu ģimeni? Taču, skrienot nerimtīgajā pasaules telpā, esam aizmirsuši, ka dot nebūt nav tikai atteikties no mantas un naudas, dot mēs varam smaidu, kas nemaksā nenieka, padomu — kas dara mūs gudrākus, pateicību, no kuras mēs esam atteikušies sava egoisma pēc. Veidojot savu ‘’Es’’, mēs esam teju pilnībā pazaudējuši savu būtību un morāli. Aizvien mazāk mēs dodam, vairāk pieprasām.

Latvija devusi mums iespēju uzaugt labklājībā, nebaidoties par savu nākotni, devusi iespēju satikt radošus, aktīvus, talantīgus, dzīvespriecīgus cilvēkus, no kuriem varam mācīties dzīves gudrības, augt tradīcijām bagātā kultūrā, kuras saknes sen iestiepušās mūsu dzimtās.                  

„Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir Svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvo Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē! Kalpoju Siguldai!” savu patriotismu apstiprina A.Janelsītis.

Tiekamies katra mēneša pēdējā ceturtdienā, plkst. 19.00!
 
Ieejas maksa — 0.50 santīmi. Tiks organizēts transports, lai nokļūtu uz pasākumu un atpakaļ. Vairāk informācijas pa tālruni: 67957025.

No 29.novembra līdz 20.decembrim Jūdažu Sabiedriskā centra apmeklētājiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar preilēnieša Antona Salīša klūdziņu dekoru izstādi «Kārklu simfonija latvju rakstos». Izstādē būs apskatāmas un atpazīstamas latviešu tautas rotājošās zīmes, kuras satopamas etnogrāfiska rakstura apģērbā, audumos, mājas piederumos, darba rīkos un rotaslietās, kas sauktas arī par ornamentiem, šoreiz mākslinieka Antona Salīša interpretācijā.

Visi ir pazīstami ar simboliem, caur kuriem tiek izteikti dažādi garīgi un fiziski priekšstati, tiek godināts un cildināts simbolos izteiktais. Pie pazīstamākajām un biežāk lietotajām rakstu zīmēm minētas: Dieva, Māras zīmes, Māras līkločus, Māras krustu, Laimas zīmi, Laimas slotiņu, Saules, Mēness zīmes, Zvaigznes zīmes, pie kurām pieder arī rīta zvaigznes simbols — Auseklītis, Pērkona zīmi, Jumi, Zalkti, Ūsiņu. Iepazīstot šīs latvju mitoloģiskās zīmes, ir iespēja iedziļināties senajā tautas pastāvēšanas vēsturē gadsimtu ritumā.

Izstādes darbu autoram, Antonam Salītim, aizraušanās ar senajām latvju rakstu zīmēm sākās 2007.gadā. Dzīves biedre Monika nopirka nelielu meldru dekoru un viņam radās vēlēšanās to izgreznot. Sākās klūdziņu mērīšana, griešana, līmēšana, krāsošana. Darbs prasīja lielu pacietību un gribasspēku iesākto pabeigt. Vēlāk šim nolūkam tika studētas atbilstošas grāmatas. Antonam iepatikās un veicās. Lielākais palīgs un domubiedrs šajā nodarbē bija dzīves biedre Monika. Tāpēc pelnīti viņu mēs varētu saukt par izstādes līdzautori. Dekoru laika gaitā ir tapis daudz. Tie ir atšķirīgi viens no otra, interesanti un skaisti.

Tikšanās ar pašu darbu autoru 20.decembrī, plkst.14.00, Jūdažu Sabiedriskajā centrā.

Siguldas novada Kultūras centrs 2.decembrī plkst.19.00 aicina apmeklēt Siguldas Tautas teātra izrādi Eleonoras H.Porteres dramatizējuma iestudējumu „Pollianna”.

Laiks, kurā visi dzīvojam, nu jau nešaubīgi ir kļuvis par lielu pārbaudījumu pilnīgi visās dzīves jomās. Ļoti daudziem cilvēkiem nākas pielikt lielas pūles, lai sakārtotu gan savu materiālo dzīvi, gan savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Arī laiks, kad dzīvo mazā Polianna, ir visai skarbs. Notikumi, kuri kardināli izmaina meitenītes dzīvi, ir nesaudzīgi. Tāpēc tik pārsteidzoša, dažkārt aizkustinoša un pat neticama kļūst Poliannas priecāšanās spēle, kuru tēvs meitēnam iemācījis, lai rastu spēku pārvarēt dzīves grūtumus. Polianna priecājas par visu, „ko sauc par dzīvošanu”, un pamazām apkārtējie cilvēki, pat sevi visvairāk nocietinājušie, lēnām un ar grūtībām mainās, atverot savas sirdis viens otram, dzīvespriekam un darītpriekam. Tā ir vienkārša, bet vieda dzīves gudrība, kuras vēstniece un īstenotāja ir 11 gadīgs bērns.

Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas novada Kultūras centra kasē. Ieejas maksa — Ls 1,50 ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš ‑1 lats.

Evita Zālīte, Marts Kristiāns Kalniņš un Artis Robežnieks Trešajā adventē – 16.decembrī plkst.12.00 – Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu „Es skaistu vietu zinu”.

Kad zemi apmirdz zvaigznes un mūsu sirdīs iemājo balts prieks, kad vēji aiznes bēdas un sirdīs mīlestību sēj, klāt ir Ziemassvētki, lai ceļš līdz svētkiem būtu īsāks Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, dziedātājs un komponists Marts Kristiāns Kalniņš, kā arī Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks gada gaišākos svētkus – Ziemassvētkus – gaidot aicina uz mirkli apstāties no ikdienas steigas un ieklausīties skaistākajās Ziemassvētku dziesmās koncertprogrammā „Es skaistu vietu zinu”.