Galerijā „Siguldas Tornis” atklāta mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstāde „Dārzs”, kurā būs skatāmas lielformāta gleznas, kas ļaus izbaudīt dabu visā tās pilnībā. Pasaulē atpazīstamās latviešu gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas darbi ir unikāli ar savu krāšņumu, spilgtumu, ziediem, putniem, augiem un dzīvniekiem, kas kopā veido neatkārtojamu sajūtu gammu.
Jaunā, daudzsološā gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa (dz.1983.g.) latviešu mākslas pasaulē sevi jau paguvusi pieteikt gana spilgti. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu un pašlaik turpina studijas akadēmijas maģistrantūrā. Kristīne Luīze Avotiņa dzimusi mākslinieku dzimtā, kur glezniecība ir pārmantota – Kristīnes Luīzes vectēvs bijis gleznotājs Harijs Kārkliņš, viņas mamma ir gleznotāja Ilze Avotiņa, arī vecākā māsa Katrīna Avotiņa ir gleznotāja.
Māksliniece ir arī „Fondazione Romualdo Del Bianco” Florencē, Itālijā, organizētā glezniecības plenēra laureāte. Kopš 2003.gada sarīkotas jau desmit personālizstādes – Rīgā, Jūrmalā, Valmierā.
Kristīnes gleznas izsolītas arī vairākās Ivonnas Veihertes mākslas galerijas izsolēs. Kristīne Luīze dzīvojusi un smēlusies iedvesmu Parīzē un Barselonā.
Pati māksliniece atzīst, ka izstādi „Dārzs” viņa ir iecerējusi kā nelielu savu darbu retrospekciju, kurā būs skatāmi paši jaunākie darbi, no kuriem daži tapuši Parīzē, kā arī viena glezna no 2004.gada, kuru viņa uzskata par savu profesionālās glezniecības ceļa sākumu.„Izstādes nosaukums nav nejaušs, jo dārza tēma man vienmēr ir bijusi aktuāla. Manās gleznās ir ļoti daudz kas no dabas – augi, dzīvnieki un putni. Daba mani patiesi iedvesmo, jo tikai dabā es spēju atrast un ieraudzīt visas krāsas, kas redzamas manos darbos. Dabas tēlu klātesamība man savos darbos palīdz izteikt savas sajūtas un emocijas pret pasauli, kurā dzīvoju,” saka Kristīne Luīze Avotiņa un papildina, ka savos darbos ieglezno visas savu jūtu gammas – mīlestību, prieku, vilšanos, laimi un arī sapņus. „Man ir sajūta, ka visa cilvēka dzīve ir kā dārzs, kurā nemitīgi uzplaukst vai novīst kāds zieds. Arī es savu dzīvi dzīvoju dažādos dārzos, kuri katrs ir jākopj, lai tie turpinātu ziedēt, – draudzības dārzs, mīlestības dārzs un vēl, un vēl… Savos darbos es vēlos uzgleznot šīs dzīves un pasaules skaistumu, kurā dzīvojam!”Kristīne Luīze Avotiņa savas sajūtas pauž ne tikai gleznās – pēdējā gada laikā viņai ir bijuši sadarbības projekti ar kompāniju „Samsung”, tipogrāfiju „Veiters”, bet šobrīd kā māksliniece viņa ar saviem darbiem piedalās vēl trijos projektos. Viens no tiem ir saistīts ar rūpniecisko dizainu, bet pagaidām tas vēl ir izstrādes procesā, līdz ar to sīkākas detaļas māksliniece neizpauž. Tāpat viņa ir uzsākusi darbu pie trauku līnijas apglezno-šanas. „Manī šobrīd ir brīnišķīga sajūta, ka mans darbs ir novērtēts un vajadzīgs ne tikai man vienai! Šis man ir ļoti radošs laiks, un neslēpšu, ka tas sagādā ļoti lielu prieku!” pauž māksliniece un uzsver, ka ir gandarīta par iespēju savus darbus izstādīt Siguldā. „Sigulda ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām un man tuva, jo, braucot uz lauku mājām, ik reizi te iebraucu. Es ļoti ceru, ka man izdosies ar šo izstādi skaisti bagātināt Siguldas vasaras kultūras dzīvi!”Lai gan Kristīne Luīze Avotiņa ir dzīvojusi ārpus Latvijas – Barselonā un Parīzē, viņa atzīst, ka nekur nav tik labi kā mājās: „ Ceļojumi un jauna pieredze mani ļoti iedvesmo un paver jaunu redzējumu uz to, ko daru, bet Latvija man ir vismīļākā!”„Katram savā sētā ir savs dārzs, par kuru mēs priecājamies un ar kuru lepojamies. Domāju, ka Sigulda ir dārzs, ar kuru lepojas visa Latvija. Kristīnes Luīzes Avotiņas darbi ir elpu aizraujoši, un tas ir likumsakarīgi, ka tie tiks izstādīti vietā, kas ir tuvu mūsu lepnumam – atjaunotajai stacijas ēkai un laukumam ar Laimas pulksteni. Un šie mākslinieces īpašie darbi, izvietoti galerijā, kas ļauj būt tuvāk debesīm, paplašinās Siguldas dārza robežas,” sajūsmu par iespēju uzņemt košos, ar vasaras sajūtu piepildītos darbus pauž galerijas „Siguldas Tornis” pārstāve Ilona Daukšte.
Izstāde „Dārzs” galerijā „Siguldas Tornis” apskatāma līdz 12.augustam.
Materiāls no Siguldas Elpa
Jau 20.sezonu Siguldas pagasta Kultūras nams aicina pieteikt bērnus vecumā līdz 8 gadiem Bērnības svētkiem, kuri notiks 21.jūlijā plkst.12.00.
Šo svētku būtība ir ģimenes stiprināšana. Svētkos teiktie novēlējumi liek vecākiem pārdomāt un apzināties savu lielo atbildību bērna un sabiedrības priekšā, uzsverot arī kūmu lomu jaunā cilvēka audzināšanā. Bērnības svētki nereti paliek par vienu no visu laiku mīļākajām un jaukākajām bērnības atmiņām.
Krustvecāki savu krustbērnu varēs izšūpināt tradicionālajās svētku šūpolēs un vēlēt laimes vēlējumus. Katram bērnam, kā atmiņa par šo dienu tiks pasniegta dāvaniņa. Siguldas novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Ingūna Zirne katram bērnam pasniegs apliecību ar krustvecāku vārdu un uzvārdu.
Ar mīļumu un sirsnību mazos gaviļniekus sagaidīs pārsteiguma tēli – zaķītis, lācītis, ruksītis un žagata ar teātra izrādi “Draugu lokā prieks būt kopā!” Katrs bērns tiks apdziedāts, apdāvināts un iepriecināts.
Dalības maksa 25 lati, ar ID karti 20 lati. Bērnus līdz 19.jūlijam aicinām pieteikt Siguldas pagasta Kultūras namā (Zinātnes ielā 7b) vai pa tālr.: 67800953, 26112886, e‑pasts: terezija.leimane@sigulda.lv.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Sigulda – Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas oficiālais partneris sestdien, 13.jūlijā uzsāk savu pieteikumu radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014.
No 13.jūlija katru sestdienu laikā no plkst.15.00 līdz 17.00 Radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014 būs „S!GULDA AIZRAUJ!” laiks. Programmas ietvaros iepazīstināsim ar realizētajiem Siguldas novada projektiem, 2014.gada pasākumu programmu un priecēsim ar koncertiem un citu žanru notikumiem. Siguldas pieteikumu sāksim ar Siguldā jau iecienītajām Muzikālajām brokastīm, jeb Vasaras kamermūzikas koncertu „Bēthovens un Sigulda”.
Sestdien, 13.jūlijā Esplanādē plkst.15.00 muzicēs Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets (Ilona Meija/flauta/, Pēteris Endzelis/oboja/, Guntis Kuzma/klarnete/, Jānis Semjonovs/fagots/, Artūrs Šults/mežrags/), bet plkst.16.00 muzicēs Kremerata Baltica orķestra solists Andrejs Puškarevs /vibrafons/.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Siguldas Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” neformālā jauniešu grupa „Motodarbnīca”, sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Siguldas novada kartingu entuziastiem, ir izveidojusi izstādi par kartingu vēsturi Siguldā, kura tiks atklāta 18.jūlijā plkst.17.00 Siguldas novada bibliotēkā.
Izstādē būs apskatāmas bijušo sportistu fotogrāfijas, apbalvojumi, kā arī būs iespēja tikties ar kartingu entuziastiem. Atklāšanas pasākuma laikā varēs aplūkot restaurētos kartingus un aksesuārus.
“Motodarbnīcas” projekts “Otrā jaunība” tiek finansēta Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Klinta Eigenfelde
Projekta „Otrā jaunība” koordinatore
Pašā vasaras plaukumā 14.jūlijā plkst.15.00 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieka Voldemāra Gudovska gleznu izstāde „Mirkļa atspulgi”, kurā tiks eksponēti pēdējos gados un šajā gadā radītie mākslinieka akvareļi. Šī diena būs īpaša divkārt, jo Voldemāram Gudovskim tieši 14.jūlijā ir jubileja un mākslinieks tiks godināts viņa 85. dzimšanas dienā.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Mākslinieka Voldemāra Gudovska izstādes Turaidā vienmēr ir priecīgs notikums viņa draugiem, līdzgaitniekiem un izstāžu apmeklētājiem. Sigulda, tās skaistā daba, Gaujas senleja, tās ūdeņu atspulgi ir mākslinieka spēka un iedvesmas avoti. Akvareļos, pasteļos mēs varam ieraudzīt viņa domu pasauli izteiktu krāsās. Pasauli, kas ir gan vitalitātes pilna, gan skumji nostalģiska. Tajā ir tik daudz pārdzīvotā un saprastā par dzīves vērtībām un sakarībām, kas ietekmē cilvēku likteņus un veido mūžus. Muzeja sadarbība ar Voldemāru Gudovski ir vairāk kā 50 gadu garumā. Sadarbības rezultātu un darbu apjoms ir milzīgs. Daudzu gadu garumā V.Gudovskis ir bijis Siguldas novadpētniecības muzeja ekspozīciju mākslinieciskais autors, muzeja veidoto izstāžu iekārtotājs gan Turaidā, gan Siguldā. Lielu prieku pagājušā gadsimta 70. — 80. gados sagādājusi arī Bērnu zīmējumu festivāla organizēšana Siguldā. Voldemārs Gudovskis bija šī festivāla iniciators un festivāla radošais gars. Festivāls kopā pulcēja novada māksliniekus, veidoja aizraujošu sadarbību ar zīmēšanas skolotājiem un atklāja Siguldas novada jauno zīmētāju talantus.”
Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus ar visu sirdi un apskaužamu enerģiju nesavtīgi veicis Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus pēc kārtas organizējis Mākslas dienas Siguldā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, kā arī vadījis pieaugušo glezniecības studiju.
Voldemārs Gudovskis dzimis 1928.gada 14. jūlijā Krāslavas apriņķa Dagdas pagasta «Rumakovas» ciemā, zemnieku ģimenē. 1930. gadā ģimene pārcēlusies uz Siguldu. No 1945. līdz 1946.gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Profesionālo izglītību apguvis arī Tautas tēlotājas mākslas studijā pie E.Jurķeļa, N.Petraškeviča un H.Blunava. Kopš 1981. gada Voldemārs Gudovskis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieka iemīļotākā tēma ir ainava – gan akvareļa, gan vēlāk arī eļļas un akrila tehnikā, bet ne mazums gleznotas arī klusās dabas un portreti.
„Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību.(…) Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir Gudovska mākslas kredo” — tā kolēģi raksturojis siguldietis, grafiķis Zigurds Zuze.
Izstāde „Mirkļa atspulgi” apskatāma no 15. jūlija līdz 28. jūlijam Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē.
Informāciju apkopoja
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tālr. 26572142, e‑pasts: san.tmr@apollo.lv, www.turaida-muzejs.lv
Pieci Siguldas novada pārstāvji Dziesmu un Deju svētku gājienā devās ar īpašiem tērpiem, kuru dizaina autore, konceptveikala „Paviljons” vadītāja, siguldiete Elīza Ceske, iedvesmu guvusi no seno lībiešu tērpa, kurš interpretēts mūsdienīgā izpildījumā.
Tērpos no lībiešu tērpiem aizgūtas detaļas – tumši zilais virstērpa siluets, bagātīgas rotas un brīva krituma drapēta kleita, savienota ar apmetņa motīvu un termoapdruku, kas imitē seno lībiešu rotu bagātību.
Lai radītu individualitāti katrā tērpā, SIA „Baltu rotas” radījuši oriģinālas rotas ar saules motīvu, kas simbolizē gaismu, mūžīgu kustību, atgriešanos, vienotību un veselumu. Rotu autore Inita Straupe saka: Mūsu rotām ir oriģināla izcelsme un tikpat oriģināls izpildījums, bagāta vēsture un liela nākotne. Tās nav rotas, ko valkāt, tās ir rotas, ko nest. Tās nav rotas, kas žvadz, tās ir rotas, kas stāsta.
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte uzsver, ka nozīmīgs aspekts sadarbībai ir tas, ka tie ir Siguldas novada radošo industriju pārstāvji, kas sevi pierādījuši ne tikai Latvijā, bet viņu dizains pazīstams arī ārpus Latvijas.
Tērpi tiks izmantoti arī 2014.gadā, kad Siguldā notiks vairāki pasākumi projekta Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 ietvaros.
Lai akcentētu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku nacionālo un starptautisko nozīmību un lai izrādītu godu svētku dalībniekiem, atbalstītājiem un organizētājiem, visas Latvijas iedzīvotāji aicināti 2013.gada 7.jūlijā piedalīties sociālā akcijā, pie ēkām izkarot Latvijas valsts karogu.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”, diriģenti Andris Muižnieks un Elmārs Rudzītis, XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus uzsāks ar piedalīšanos pūtēju orķestru finālskatē, kas notiks 3.jūlijā plkst.12.30 Rīgā, Lielajā ģildē. „Sudrabskaņa” mērosies spēkiem ar 11 savas grupas (II grupa – augstākā grūtības pakāpe) labākajiem Latvijas pūtēju orķestriem. Tiks izpildīti divi skaņdarbi: Aivars Krūmiņš „Tālumā” (diriģents Andris Muižnieks) un Alvils Altmanis „Trīs latviešu tautas dziesmas: Seši mazi bundzinieki, Kar māmiņa, šūpulīti, Cīruli, cīruli” (diriģents Elmārs Rudzītis). Godpilno dalību fināla skatē pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” izcīnīja martā, piedaloties novadu skatēs kopā ar 54 pūtēju orķestriem.
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku nedēļā jauniešu pūtēju orķestri „Sudrabskaņa” būs iespēja redzēt un dzirdēt 6.jūlijā plkst.17.00 dižkoncertā Doma laukumā.
Savukārt 7.jūlijā no plkst.9.30 Raiņa bulvārī pūtēju orķestris dosies „Karoga gājienā”, kas veltīts izcilajam pūtēju orķestru diriģentam un komponistam Maestro Gunāram Ordelovskim, no plkst.10.00 Dziesmu un deju svētku gājienā, kā arī plkst.19.00 Noslēguma koncertā „Līgo!” Mežaparka Lielajā estrādē kopā ar aptuveni 13 tūkstošiem dziedātāju, diviem tūkstošiem dejotāju un tūkstoti pūtēju orķestru mūziķiem.
Pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” vadītāji Andris Muižnieks un Elmārs Rudzītis izsaka pateicību orķestra dalībniekiem par uzņēmību, neatlaidību un aktīvu darbošanos mēģinājumu procesā, īpašs paldies Mākslu skolas „Baltais flīģelis” direktoram Guntaram Zvejniekam par profesionālo atbalstu orķestru finālskatē, neatsverams paldies Siguldas novada pašvaldībai, kā arī SIA „Siguldas minerālūdens” par rasto iespēju atbalstīt orķestra dalībniekus svētku laikā ar savu saražoto produkciju.
Informāciju sagatavoja:
Jauniešu orķestru atbalsta biedrība
30.jūnijā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika Tautas tērpu skates fināls, kurā piedalījās arī Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora „Teiksma” tērps.
Tā kā ir pagājis krietns laiks, kopš tautā valkāja tradicionālos tautastērpus (līdz 19.gs. otrajai pusei), šī skate zināmā mērā ir mācību process, kurā:
Pēc skates tika paziņoti labākie tērpi sešās nominācijās – koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu, individuālie tautastērpi. Tautas tērpu žūrijas sastāvā bija Aija Jansone, Lia Mona Ģibiete, Inita Heinola, Ilze Ziņģīte un Irita Žeiere.
Dziesmu un deju svētku Lielā balva par labāko tautastērpu tika piešķirta RKTMC „Mazā Ģilde” tautas deju ansamblis „Līgo”. „Teiksmas” dziedātāju tērps neiekļuva godalgoto vidū, vien atpaliekot ar nelielu punktu skaitu no trešās godalgas koru grupā. Mēs augstu vērtējam arī to, ka korim bija iespēja startēt šajā skatē un sveicam ar sasniegto!
Foto no deju kolektīvu un tautastērpu skates un apbalvošanas.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 6.jūlijā Rīgā notiks Folkloras diena, kurā viss Rīgas centrs vibrēs folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dziesmās, dejās, rotaļās un mūzikā. Folkloras dienas norisēs piedalīsies arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”.
Folkloras dienas galvenās norises notiks Vērmanes dārzā un Esplanādē, kur kopā uz trīs skatuvēm no plkst.11.00 līdz 17.00 uzstāsies vairāk nekā 100 Latvijas folkloras kopas.
Siguldas folkloras kopas „Senleja” īpašais uzdevums – plkst.16.00 Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves vadīt Dzimtās sētas daudzināšanas stundu. Senlejieši šajā dienā būs sastopami arī Brīvības bulvārī rotaļu zibakcijās plkst.12.15 un 14.15, kā arī plkst.12.50 piedalīsies lielajā sadziedāšanās pusstundā kanāla malā pie Bastejkalna, kur kopā ar latgaliešiem un citiem vidzemniekiem dziedās pašas iemīļotākās Latgales un Vidzemes tautasdziesmas.
Folkloras dienas svinīgais noslēgums notiks Esplanādē plkst.17.15, kur notiks Saules daudzināšana. Arī šajā norisē mūsu folkloras kopa pārstāvēs visu Vidzemes novadu un uzsāks vidzemnieku saules dziesmu „Divējādi saule teka”. No plkst.18.00 līdz 20.00 laukumā pie Brīvības pieminekļa ikviens aicināts dancot latviešu dančus un satikt visu folkloras kopu dalībniekus vienuviet.
Īpašs prieks, ka Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja Anda Skuja ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Folkloras dienas Vērmanes dārza norišu režisore. Mēs lepojamies!
Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkus, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu atvedis rakstainas un krāšņas dažādu novadu Tautas lietišķās mākslas studiju rokdarbnieču darinātas segas, kas eksponētas izstādē „Latvijas novadu segas”. Izstāde apskatāma līdz 7.jūlijam no plkst.9.00 līdz 16.00, piesakoties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.
LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena: „Mūsu klimatiskajos apstākļos gultas segas ir tikpat nepieciešamas kā apģērbs. Krāsu rakstu dažādības ziņā visbagātākie latviešu audumi ir gultas segas. Tajās atrodami visi tautā pazīstamie auduma darināšanas paņēmieni.
1695.gadā Igaunijas mācītājs un vēsturnieks Kristiāns Kelhs atzīmēja, ka latvieši savas gultas vietas apklāj ar rupju linu palagu vai vilnas segu. Gultas segas, kā arī zirgu segas piemin arī vācu publicists Hupels 18.gs. 70-tajos gados. Turklāt zemnieku mājokļos līdz 19.gs. beigām tās bija telpu rotātājas – šaurās, patumšās lauku istabas pelēkumu tīkami atdzīvināja spilgtās krāsās darināta gultas sega.
Viskrāšņākās svītrainās segas auda Vidzemē. Vecākās segas, līdzīgi brunču audumiem veidotas sīksvītrainas, 19.gs vidū svītras jau sāka kārtot lielākos grupējumos un audēja katra pēc savas gaumes dažādi variēja pamata un krāsaino svītru attiecības. Sākot ar 19.gs. 80-tajiem gadiem arī zemnieku audumos parādījās t.s. „šatieri” – vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātu nokrāsu joslas. Šai laikā segu aušana vairāk pārgāja amatnieku rokās un kompozīcijā izveidojās noteikts tips – 4–6 lielas svītru grupas kādā pelēcīgā pamatā. 20.gs sākumā „nokrāsu” joslas papildina ar rakstu joslām, kuru veidošanai izmanto rakstoto audu ripsu jeb „rožceliņu”. Kurzemē, Zemgalē, Latgalē 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā audu ripsā auda segas ar lieliem fona rakstiem. Kurzemes un Zemgales segas bija daudzkrāsainas, stipri kontrastainas, turpretim Latgales segas divkrāsainas un to fona raksts bija vēl lielāks nekā Zemgales dienviddaļā. Tā kā Latgalē audumu darināšanā vairāk izmantoja linus un pakulas, tad raksts arī palielinājās materiāla raupjuma dēļ. Šajās segās daudz radniecības ar lietuviešu audumiem. Latgalei raksturīgas arī vienkrāsainas segas ar spilgti rotātām malām, kam pamatu auž ar atspoli, bet rakstu ielasa ar pirkstiem. Zemgalē un Kurzemē izplatītas rozīšu auduma segas. Tautas dziesmās apdziedātās zvaigžņu segas bija ļoti iecienītas Džūkstē, Zebrenē, Zemītē un Svitenē. Senākais segu rotājuma veids vēl saglabājies 19.gs otrajā pusē Bukaišu un Bēnes pagastos, kur auda segas ar baltu nātnu pamatu un no krāsainas vilnas dzijas veidoja rakstu ar rozītēm un zvaigznītēm.”
Izstādē apskatāmas segas, kuras audušas Tautas lietišķās mākslas studiju audējas no Liepājas, Bārtas, Kuldīgas, Ventspils, Rīgas, Limbažiem, Valmieras, Saulkrastiem, Snēpeles un Rēzeknes. Segu daudzveidīgie raksti un krāsu bagātība apliecina mūsu tautas lietišķās mākslas meistaru prasmes un sasaucas ar vasaras pilnbriedu, kad Turaidas muzejrezervāta brīvdabas augu ekspozīcijās var iepazīt ārstniecisko un košumaugu krāšņumu visā to pilnībā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
No 29.jūlija līdz 3.augustam Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde organizē starptautisku mākslas plenēru, kurā Siguldas novada un sadraudzības pilsētu mākslinieki aicināti uz tikšanos, lai dalītos pieredzē, radītu mākslu un atklātu jaunus talantus sevī. Plenēra laikā tiks akcentēts mūsu novadnieka, izcilā grafiķa Zigurda Zuzes atstātais mantojums.
Plenērā aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, kas strādā uz audekla jebkurā tehnikā. Plenērā piedalās septiņu sadraudzības pilsētu mākslinieki un deviņi Siguldas novada mākslinieki. Pirms tam jāiztur atlase. Pielikumā meklējiet pieteikuma anketu.
Plenēra noslēgumā – 3.augustā – notiks mākslas darbu izstāde.
Lai piedalītos plenērā, dalībniekiem jāiesūta pa pastu (Siguldas novada pašvaldība, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150), elektroniski dome@sigulda.lv vai jāiesniedz personīgi pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3, Siguldā, no 2013.gada 4.jūlija līdz 16.jūlijam šāda informācija:
Dalībnieki, kas iesūtījuši pieteikumu pēc norādītā pieteikšanās termiņa, netiek izvērtēti. Pieteikumi tiks izskatīti līdz 20.jūlijam, un uz Starptautisko plenēru Siguldā tiks aicināti tie dalībnieki, kas izturējuši atlases kārtu.
Mākslinieku atbildība(nodrošina mākslinieks):
Plašāka informācija:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Jolanta.borite@sigulda.lv, tālr.67970815