15. februārī plkst. 12.30 kafejnīcā “SmartCoffee Roastery” Siguldā, Rūdolfa Blaumaņa ielā 2, kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu uzsāks pasākumu cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” 4. sezonu.
Šī gada tēma būs “Pirmās sieviešu konferences simtgades lekciju cikls”. Ar priekšlasījumu “Kā uzlabot dzīvi Latvijas valstī: pirmās sieviešu konferences referentes un viņu priekšlikumi 1925. gadā” uzstāsies vēsturniece Ineta Lipša.
2025. gads ir īpašs jubilejas gads Latvijas sieviešu organizāciju vēsturē, jo 26.–27. septembrī atzīmēsim 100 gadus kopš sievietes, kas vēlējās iesaistīties valsts un katra tās iedzīvotāja labklājības nodrošināšanā, sanāca uz savu pirmo konferenci, lai cita starpā lemtu par kopīga darbības koordinācijas centra izveidi daudzajām sieviešu organizācijām, kas tobrīd jau strādāja Latvijā. Kāpēc viņām bija vajadzīga iecerētā Latvijas Sieviešu organizāciju padome? Kas bija sievietes, kas aicināja uz sadarbību savas laikabiedres? Kādas idejas viņas nodarbināja? Kāda ir pirmās Latvijas sieviešu konferences vēsturiskā nozīme? Kādu lomu tā varētu īstenot mūsdienu sabiedriskajā diskursā? Priekšlasījums būs veltīts šo jautājumu apspriešanai.
Ineta Lipša ir Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece, žurnāla “Latvijas Arhīvi” atbildīgā redaktore. Vēstures doktora grādu ieguvusi 2009. gadā Latvijas Universitātē. Savā darbā ir pievērsusies Latvijas vēsturē līdz šim maz aplūkotām sociālām tēmām, kas atklāj daudz nezināma par sabiedrību un tās ikdienu Latvijā pirms Otrā pasaules kara un padomju okupācijas periodā. Autore grāmatām “Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922–1934” (2022), “Latvijas Bankas vēsture, 1922–1940” (2022), “Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1914–1939” (2014), “Izklaides kultūra Latvijā: morāles komunikācijas aspekti, 1918–1934” (2012), “Rīga bohēmas varā” (2002). Publicējusi rakstus zinātniskajā un populārzinātniskajā periodikā, nodaļas zinātniskās monogrāfijās.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru un publicistiku kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Ieeja bez maksas.
Organizatori informē, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas Devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
23. februārī plkst. 11.30 pie Krimuldas Tautas nama norisināsies Meteņdienas pasākums. Tā laikā uzsāks projekta “Latviešu gadskārtu svētku mielasti senāk un šodien” īstenošanu, uz kuru īpaši aicināti Krimuldas un Siguldas novada seniori.
Meteņdienas pasākuma laikā būs lustes lieliem un maziem kopā ar folkloras kopu “Senleja”. Caur smiekliem un jautrību tiks iepazītas mūsu senču tradīcijas ceļā uz pavasari – ikvienam būs iespēja lielīties, dzīt kurmi un meklēt laimes pogas.
Pasākuma laikā norisināsies arī projekta “Latviešu gadskārtu svētku mielasti senāk un šodien” meistarklase. Projekta mērķis ir iepazīstināt Krimuldas pagasta un Siguldas novada seniorus ar latviešu tradicionālajiem ēdieniem, pagatavot un nobaudīt tos atbilstoši svinamajām gadskārtām. Meistarklasē “Gulbju” saimniece Ginta Skaboviča piedāvās mieloties ar putru, kura tiks gatavota uz dzīvas uguns. Rūpējoties par vidi, pasākuma organizatori aicina putras baudīšanai līdzi ņemt savu bļodiņu un karoti. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība. Plašāka informācija par pasākumu atrodama šeit.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Lai veicinātu pašvaldības un reliģisko organizāciju – draudžu un baznīcu – sadarbību, Siguldas novada pašvaldības dome ir apstiprinājusi jaunus noteikumus, kas regulē pašvaldības finansējuma piešķiršanas kārtību.
Turpmāk reliģiskās organizācijas varēs pieteikties pašvaldības finansējumam līdz 2000 eiro gadā, lai saglabātu un atjaunotu Siguldas novada kultūras un sakrālo mantojumu, kā arī citas nozīmīgas vērtības. Viens no šī atbalsta mērķiem ir uzturēt reliģiskās tradīcijas un veicināt tūrisma attīstību, kā arī novada atpazīstamību.
Reliģiskajām organizācijām, kas vēlas pretendēt uz pašvaldības finansējumu, pieteikums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas un uzaicinājuma publicēšanas pašvaldības tīmekļa vietnē. Pieteikumam jāpievieno plānoto aktivitāšu izdevumu kopsavilkums.
Plānots, ka pieteikšanās tiks izsludināta februāra otrajā pusē. Pieteikumus varēs iesniegt:
Aicinām sekot līdzi informācijai!
Katrai organizācijai ir tiesības iesniegt vienu pieteikumu gada laikā.
Iesniegtos pieteikumus izvērtēs pašvaldības izveidota komisija piecu locekļu sastāvā. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems pašvaldības domes sēdē.
8. februārī plkst. 13.00 Inciema torņa zālē norisināsies otrais cikla “Anšlava Sestdienas” pasākums ar nosaukumu “Vāravs”. Šoreiz Inciemā viesosies Zīmējumu teātris ar režisoru un aktieri Vari Klausītāju galvenajā lomā, kurš lasīs Anšlava Eglīša stāstu “Vāravs” no krājuma “Maestro”. Lasījumu papildinās “Siltais zīmējums”, kas iepazīstinās klātesošos ar mākslinieka Ērika Frišenfelda improvizācijas talantu ilustrēšanā.
Zīmējumu teātris ir profesionāls kamerteātris, ko 2008. gadā dibināja režisors un aktieris Varis Klausītājs. Zīmējumu teātrim raksturīga unikāla teātra forma, kas apvieno zīmēšanu uz skatuves, mūziku, deju un aktierspēli. Savukārt “Siltais zīmējums” ir improvizētas zīmējumu izrādes, kurās uz milzīga papīra zīmē kāds talantīgs mākslinieks, atveidojot stāstu, ko rada skatītāji. “Zīmējums ir silts, jo katrs piedalās ar savu ieteikumu. Tas ir kā barometrs,” tīmekļa vietnē www.zimejumuteatris.lv, kur var iepazīties tuvāk ar teātra darbību, atzīmē idejas autori. 8. februārī klausīsimies un vērosim mijiedarbību starp Anšlava Eglīša stāstu “Vāravs”, aktiera lasījumu, skatītājiem un stāsta zīmējuma tapšanu.
Lai vērotu un arī iesaistītos ekstravagantā “Vārava” tēla Žila Pipkalla saspēlē ar Zīmējumu teātri, aicinām ikvienu doties uz Inciemu un būt klātesošiem vēl nebijušā notikumā!
2025. gadā aizsāktais pasākumu cikls “Anšlava Sestdienas” būs ikgadējs notikums no janvāra līdz aprīlim, kur katra mēneša otrajā sestdienā noritēs radoša pievēršanās Anšlava Eglīša darbiem vai ar rakstnieku saistītām tēmām par literatūru un mākslu.
No 25. janvāra līdz 2. februārim trīs Siguldas novada bibliotēkas darbinieces piedalījās “Erasmus+” mācību mobilitātes pieaugušo izglītības sektorā “Bibliotēkas darbinieku profesionālo kompetenču pilnveide pieaugušo izglītības, attīstības un jauninājumu veicināšanai” pilnveides kursos Itālijā, Boloņā. Šī bija jau trešā mobilitāte projekta ietvaros.
Piedaloties kursos “Soft skills and emotional intelligence” Itālijā, darbinieces uzlaboja savas prasmes, strādājot multikulturālā vidē, mācoties un pildot uzdevumus komandās ar dalībniekiem no dažādām Eiropas valstīm, padziļināti iepazīstoties ar atbildīgu konfliktu risināšanu, vadības stiliem, uzstāšanos publikas priekšā, pārliecinošu komunikāciju, emocionālo noturību un neverbālo komunikāciju. Praktiskās prasmes tika uzlabotas, izmantojot grupu vingrinājumus un rīku simulācijas, kā arī pielietojot jaunus inovatīvus digitālos rīkus. Šīs visas prasmes būs noderīgas ikdienas darbā, strādājot pieaugušo izglītībā un mūžizglītībā bibliotēkā. Kursus pasniedza “Erasmus Learning Academy” (ELA) pasniedzēji, kas ir profesionāļi “Erasmus+” mācību nodrošināšanā vairākās Eiropas Savienības valstīs.
Tāpat darbinieces uzlaboja arī savas angļu valodas prasmes. Nozīmīgi bija apmainīties ar labāko praksi un pieredzi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un runāt par Eiropas Savienības vērtībām un turpmāko iespējamo sadarbību. Tika iegūta informācija par Itālijas kultūras mantojumu un tā nepieciešamo aizsargāšanu. Darbinieces kursos ieguva gan formālo, gan neformālo izglītošanos visā mobilitātes laikā. Iegūtas prasmes būs noderīgas gan paaugstinot savas profesionālās kompetences, gan strādājot ikdienas darbā pieaugušo izglītošanā.
Bibliotēkas darbinieku mācību mobilitāti pieaugušo izglītības sektorā līdzfinansē Eiropas Savienība. Aktivitāte notika projekta Nr. 2024–1‑LV01-KA122-ADU-000201129 ietvaros.
Starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2025”, kas norisināsies no 7. līdz 9. februārim Rīgā, Ķīpsalas izstāžu zālē, piedalīsies ne tikai Siguldas novada pārstāvji, bet arī Turaidas muzejrezervāta pārstāvji.
Turaidas muzejrezervāta stendā muzeja pārstāvji iepazīstinās ar jaunumiem un sagaidāmajām norisēm 2025. gadā. Šis gads Turaidas muzejrezervātā aizritēs Dainu kalna zīmē. Pirms 40 gadiem, 1985. gada 7. jūlijā, ar skaistiem svētkiem tika atklāts Dainu kalns. Tas gadu gaitā ieņēmis nozīmīgu vietu ne tikai Latvijas folkloras kustības vēsturē, bet arī tautas garīgajā apziņā. Sagaidot Dainu kalna dzimšanas dienu, notiks vairāki pasākumi.
Jau 13. februārī interesenti tiek aicināti uz tikšanos, kas būs pirmā no četru sarunu cikla par Dainu kalna nozīmi latviskās dzīvesziņas izpratnē un latviskās identitātes apziņas veicināšanā. 10. maijā – Maijas dienā – viesi varēs apmeklēt koncertu “Laiks mīlestībai”, kurā uzstāsies grupas “JUUK” trio un dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
Vasaras saulgriežu laikā tiks atklāta Dainu kalnam veltīta izstāde. 28. jūnijā folkloras kopas no visas Latvijas satiksies Turaidā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2025” ietvaros.
Īpašs mirklis ir ieplānots tieši 7. jūlijā, kad ikviens tiks aicināts sagaidīt saullēktu Dainu kalnā. Jūnijā, jūlijā un augustā Turaidas pils pagalmā tiks ieskandināta vasaras koncertu skatuve, uz kuras uzstāsies tie mūziķi, kurus radošai darbībai iedvesmojusi latviešu tautasdziesma.
Vairāk jaunumi šogad muzejrezervātā sagaidīs arī ģimenes ar bērniem. Maija sākumā Turaidas pilī tiks atklāta ekspozīcija bērniem “Turaidas Dāvids muzejā” un septembra sākumā jauna brīvdabas ekspozīcija meža parka teritorijā “Dabas pērles Turaidā”.
Foto: Maira Dudareva
Siguldas novada pašvaldībai ir svarīgs katra iedzīvotāja viedoklis, tāpēc aicinām novadniekus līdz 10. februārim piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vērtējumu par novada attīstību laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam, kā arī identificētu galvenās problēmas un iespējamās to risināšanas iespējas.
Aptauju iespējams aizpildīt:
Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes. Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.
Aptaujas mērķis ir ne tikai iegūt iedzīvotāju vērtējumu un redzējumu par novada attīstības virzieniem, bet arī saņemt priekšlikumus turpmāko prioritāšu un darbības virzienu noteikšanai. Tā izstrādāta, ņemot vērā Siguldas novada pašvaldības Attīstības programmas Īstenošanas uzraudzības ziņojumu.
Aptaujas rezultāti būs pieejami pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, sociālo tīklu vietnēs, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā “Siguldas Novada Ziņas”.
Iedzīvotāju aptauja tiek veikta sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.
Līdz 28. februārim Siguldas stacijas laukumā esošajās koprades laboratorijās apskatāma tautas lietišķās mākslas studiju (TLMS) “Vīgrieze” un “Urga”, kā arī keramikas studijas “Māl-pils” veidotā kopizstāde “Ceļabiedri”. Izceļot visu studiju, kultūras mantojuma glabātāju, paralēlos ceļus radošajā darbā, apmeklētājiem būs iespēja priecāties par tradicionālās tehnikās darinātajiem rokdarbiem.
2022. gada 12. novembrī TLMS “Vīgrieze” svinēja savu 50 gadu jubileju. Šajā jubilejā dāvanā no TLMS “Urga” tika saņemta 1972. gadā izdota L. Pēlmaņa dzejoļu grāmata bērniem “Rītam ziedu kurpes”. Šī mazā dzejoļu grāmatiņa ir ne tikai TLMS “Vīgrieze” vienaudze, bet arī kalpojusi kā iedvesmas avots, lai tiktu radīta kopīga izstāde, kurā tekstildarbus brīnišķīgi papildina keramikas studijas “Māl-pils” veidotie darbi.
Dzejoļu grāmatas dzejolis “Ceļa biedrs” ne tikai iedrošina ar smaidu pārvarēt un paveikt neiespējamo, bet ir kļuvis par izstādes nosaukuma pirmavotu. Mēs, visi rokdarbnieki, esam ceļabiedri, jo mūs saista ne tikai mīlestība uz rokdarbiem, bet arī kopīga atbildība par mūsu kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Izstādē piedāvājam jums aplūkot tradicionālās tehnikās darinātus rokdarbus – adītus cimdus un zeķes, austus lakatus un segas, kā arī keramiku.
Savukārt dzejoļi “Jocīgie deguntiņi” un “Palīdzējām laukiem” kalpo kā katras tautas lietišķās mākslas studijas ekspozīcijas ierosmes avots.
Izstādē piedalās:
TLMS “Urga” dalībnieces: Jana Baranovska, Inese Birža, Zane Čerpinska, Ineta Donska, Santa Jaunzema, Anna Jurisone, Agnese Kantiševa, Jolanta Kļaviņa, Lauma Krastiņa, Inga Kuļomina, Baiba Lezdiņa, Gundega Ozola, Inguna Sīmansone, Lauma Tomiņa, Anna Višķere, Elita Vizule, Skaidrīte Voitaha.
Keramikas studijas “Māl-pils” dalībnieces: Elita Mieze, Guna Petrevica.
TLMS “Vīgrieze” dalībnieces: Silvija Grapmane, Liene Grundmane, Alda Hāna, Sandra Kanča, Zigrīda Labanovska, Dace Laiva, Laima Lībeka, Ģertrūde Līvmane, Irita Lukšo, Gundega Pētersone, Diāna Purmale, Tija Špaca, Iveta Veidenbauma, Rudīte Zariņa.
Izstāde “Ceļabiedri” apskatāma Siguldas stacijas laukuma Koprades laboratorijās visu februāri.
22. februārī plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta Elgas Grīnvaldes gleznu izstāde “Vērojamais Visums”. Izstādes atklāšanu ar muzikālu priekšnesumu ievibrēs skaņu māksliniece Ieva Buiķe. “Vērojamais Visums” Grīnvaldes mākslā ir ne tikai redzams, bet arī sajūtams – tas ir sarunu lauks starp autoru un skatītāju, starp krāsu un telpu, starp matēriju un nemateriālo. Katra glezna ir vērā ņemama kā portāls, kas piedāvā iespēju iegrimt bezgalīgā apcerei par visuma dabu un cilvēka vietu tajā.
“Visums jeb Universs ir laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošo matēriju un enerģiju. Citā definējumā tā ir laiktelpas daļa, ko jebkādiem cilvēkiem pieejamiem līdzekļiem iespējams novērot (Metagalaktika). Līdz aptuveni 20. gadsimta vidum populārāka bija pirmā no šim definīcijām, taču tagad ar terminu “novērojamais Visums” saprot tieši otro definīciju, jo nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, vai tas atrodas aiz novērojamās laikatelpas robežām[..]”, “Visums”, Wikipedia, brīvā enciklopēdija.
“Dotajā glezniecības posmā strādāju ar maksimāli minimāliem izteiksmes līdzekļiem, ilgā laika periodā, lai parādītu dziļumu un visuma ilūzijas telpiskumu plaknē. Visums mani interesē gan mazā vienībā, gan neizmērojamā bezgalībā. Sākot ar cilvēku indivīdu, jo katrs mēs esam neizpētīts visums ar domām un enerģijas apstākļiem. Ārējais telpas visums apkārt, plašie pļavu lauki, meža vertikāles, jūras horizonts, kalnu virsotnes, tīruma vārpas miljonu graudos un tālāk bezgalīgās debesis. Enerģijas apmaiņa saplūst ar visumu, ielikt ierobežotā laukumā slāni virs slāņiem līdz pamani dziļumu un dialogs ar gleznu sāk notikt. Skatoties uz izstādes gleznām, katrs ieraudzīs savu redzējumu, savu dialogu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā visuma dziļuma laukā,” tā par gaidāmo izstādi stāsta māksliniece.
Elga Grīnvalde (1966) mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Stikla dizaina nodaļā (1982–1986), kam sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa ieguva mākslas bakalaura grādu (1994–1998) un turpināja studijas glezniecības apakšnozarē, kur apguva meistardarbnīcu pie prof. U. Daņiļevska. 2000. gadā ieguva mākslas maģistra grādu.
Grīnvalde ir aktīvi darbojusies gan mākslas pedagoģijā, gan izstāžu organizēšanā. No 1987. līdz 1994. gadam strādājusi par skolotāju Madonas Bērnu mākslas skolā, bet 1999.–2002. gadā bija RPIVA Tēlotājmākslas studijas vadītāja. Viņa strādājusi arī “Stikla galerijā” Rīgā (2003–2010), organizējot mākslas izstādes, un pasniegusi glezniecību pieaugušajiem Bauskas mākslas galerijā “Meistars Gothards” (2005–2015). No 2013. līdz 2021. gadam viņa bija mākslas pedagogs Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā. Kopš 2021. gada darbojas kā brīvmāksliniece, iesaistoties dažādos mākslas projektos.
Māksliniece piedalījusies aptuveni 60 grupas izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, un veidojusi vairāk par 40 personālizstādēm. Māksliniece ir aktīva Latvijas mākslas vidē un regulāri piedalās starptautiskos plenēros, t.sk. Daugavpilī un Bauskā. Viņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2003. gada. Elgas Grīnvaldes glezniecībai raksturīgs abstrakcionisms, kurā dabas motīvi un krāsu saspēle veido daudzslāņainu un meditatīvu noskaņu kompozīcijas. Viņa pati savus darbus raksturo kā personīgu meditāciju, kas palīdz rast emocionālo līdzsvaru attiecībā uz pasauli un sevi.
Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.
Siguldas pagasta Kultūras nams un grupa “Vēja Radītie”, kā nu jau senu tradīciju, aicina nosvinēt Mīlestības svētkus, izdejojoties un labi pavadot laiku Valentīndienas ballē! Šogad Valentīndienas balle notiks 15. februārī.
Šogad īpašie viesi – grupai “Vēja radītie” piebiedrosies mūziķis un novadnieks Edgars Veilands.
Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu.
Ieeja pasākumā no plkst. 21.00, balles sākums plkst. 22.00.
Biļetes iepriekšpārdošanā un galdiņu rezervēšana līdz 13. februārim kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē. Biļetes cena 15 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 12 eiro.
27. janvārī Lēdurgas Kultūras namā notika pirmais ilgi lolotais Šķībdziedāšanas vakars, kad katrs, kuram vēlme izdziedāties, bija aicināts pievienoties pulkam.
“Atdot sev atpakaļ savu balsi” – kā rakstīja kāda no dalībniecēm. Dziedāt to, kas tajā brīdī skan. Bez scenārija un pareizuma, no sirds uz sirdi vienkārši dziedāt un saspēlēt, izvelkot no “aizskapja” jau noputējušu instrumentu, kurš kopš mūzikas skolas laikiem vairs nav spēlēts, jo – nu, kur tad? Ko dziedam – visu, ko vēlme izdziedāt tajā brīdi – no tautasdziesmām un pie galda dziedātām dziesmām līdz Kalniņam, Atālam, Dzeltenajiem aizkariem un Kurtizāņu ugunskuram. Kad? Katra mēneša ceturtajā pirmdienā no plkst. 18.00–.… kamēr spēj un var, šoreiz tika dziedāts līdz plkst. 21.00.
Nākamā tikšanās reize 24. februārī plkst. 18.00.
24. janvārī Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanējis džeza pianista Kristapa Vanadziņa solo projekts “Portreti”.
Koncerta laikā K. Vanadziņš ne tikai improvizēja un atskaņoja zināmu melodiju aranžijas, bet arī aicināja skatītājus piedalīties kopīgā muzikālajā mijiedarbībā.
Daži laimīgie klausītāji kļuva par klaviermūzikas portretu, kas tapa kopīgi ar mākslinieku uz skatuves. Šis bija koncerts ar publikas iesaisti, tās burtisku tuvumu. Koncertzāle saviem klausītājiem piedāvāja vēl nebijušu mūzikas baudīšanas pieredzi 360 grādu leņķī – būt visapkārt māksliniekam. Skatītāji atradās gan zālē, gan uz skatuves, veidojot īpašu noskaņu un mijiedarbību.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Kiršteins