Biļešu kase Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā10, brīvdienās strādās:

Sestdien, 4. maijā no plkst.12.00 – 15.00
Svētdien, 5. maijā – slēgts
Pirmdien, 6. maijā – slēgts

Informāciju sagatavoja:
Arisa Pastuhova
Siguldas novada Kultūras centra direktore

Sestdien, 11.maijā, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” solo koncertu sniegs Vācijā dzīvojošā latviešu pianiste Lauma Skride, un tas šajā viesošanās reizē būs vienīgais pianistes koncerts Latvijā.

Programmā skanēs D.Skarlati, R.Šūmaņa, L.Janāčeka, J.Brāmsa, F.Lista klavierdarbi.

„Kaismīga enerģija, spoža tehnika, jūtīgums un lieliska toņa kvalitāte”, tā Laumas Skrides spēli raksturo mūzikas kritiķi, un tas sajūsmina un fascinē  klausītājus  pianistes koncertos pasaules lielākajās koncertzālēs.

Lauma Skride sniedz koncertus gan kā soliste, gan sadarbojas ar izciliem skatuves partneriem kamermūzikā. Uzstājusies kopā ar Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Grankanārijas orķestri un Berlīnes kamerorķestri. Sadarbojusies ar tādiem diriģentiem kā Andris Nelsons, Kristians Jervi, Anu Tali, Muhajs Tans, Peters Ružičks, Džons Storgords, Pedro Halfters, Andrē de Riders, Jans Paskāls Torteljē un Korneliuss Meisters.

Lauma Skride, kura ir 2008.gada Bēthovena Gredzena saņēmēja, izpelnījusies izcilu reputāciju ar savām vācu klasiskās un romantiskās mūzikas skaņdarbu interpretācijām. Viņas plašajā repertuārā iekļauti gan Haidna un Šūmaņa opusi, gan daudz retāk atskaņotie Klāras Šūmanes un Fanijas Mendelszones skaņdarbi.

Lauma Skride regulāri muzicē duetā ar savu māsu Baibu Skridi. Kopā ar Eiropas kamerorķestri un Cīrihes kamerorķestri māsas nesen atskaņoja Haidna un Mendelszona dubultkoncertus vijolei un klavierēm, ar Janu Fogleru un Sinsinati simfonisko orķestri Bēthovena Trīskāršo koncertu, kā arī koncertēja Sinsinati un Sanfrancisko kā duets un arī kā trio. Ar Dānijas Karalisko orķestri un Zviedrijas kamerorķestri Lauma un Baiba Skrides piedalījās Hansa Abrahamsena jaunā dubultkoncerta pasaules pirmatskaņojumā. Jauneklīgs spars un muzikāla iejūtība – tādas ir Skridu dueta īpašās iezīmes, un tieši tās abas māsas klausītājiem nodemonstrēja arī koncertā Hamburgas Laishallē 2010.gadā. Māsas atkārtoti atgriezušās arī Londonas Vigmorholā, kur atskaņoja Prokofjeva un Mocarta darbus.

Laumas Skrides kamermūzikas partneru vidū ir arī čellisti Daniels Millers-Šots, Dzjina Džao, ar kuru viņa 2010. gada uzstājās Tokijā un Osakā, kā arī Sola Gabeta un Julians Štekels, ar kuriem koncertējusi Zārbrikenē, Štutgartē, Esenē un Cīrihē.
 
2007.gadā iznāk Laumas Skrides debijas albums ar Fanijas Mendelszones opusu „Gads”, kurš saņēma kritiķu atzinību un  ļāva pianistei iegūt prestižo ECHO balvu kategorijā „Gada labākais jaunais mākslinieks”.

Lauma Skride dzimusi 1982.gadā Rīgā, Latvijā, un ir jaunākā no trim māsām, kas uzauga šajā muzikālajā ģimenē. Pianistes izglītību  apguvusi E.Dārziņa mūzikas vidusskolā pie skolotājas Anitas Pāžes, turpinot  to Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie  profesora Folkera Banfīlda.Tāpat kā māsas Baibas Skrides, arī Laumas mūziķes karjeru kaldinājušas uzvaras  starptautiskajos konkursos, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Austrijā, Dienvidāfrikā, to vidū  prestižajā Marijas Kanalsas konkursā Spānijā un Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV.

Koncertzālē „Baltais flīģelis” duets Baiba un Lauma Skrides  uzstājās 2002.gadā un pirms diviem gadiem, kad  koncertzāle atzīmēja savas radošās darbības desmitgadi.

 Biļetes: koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē, darba dienās no plkst.x10.00 –18.00 kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv

Papildu informācija: koncertzāles vadītāja Inese Zagorska, tālr. 25623345

Piektdien, 3.maijā, plkst.22.00 uz atraktīvu, aizraujošu un azartisku dzīvās mūzikas koncertu aicina grupa „Vēja radītie”, kas siguldiešiem zināma kā īsti balles pacēlāji debesu augstumos. Jūs sagaida muzikāli teatrāls priekšnesums ar līdzi dziedāšanu, dejošanu un lustēšanu no sirds.

Ieejas maksa divi lati  visu vakaru. Galdiņu rezervācija zvanot pa tālruni 29219013.

Savukārt 4.maijā no plkst.22.00 DJ Valdis izklaidēs publiku ar aizraujošiem latviešu un pasaules deju hītiem. Ieejas maksa divi lati visu vakaru. Galdiņu rezervācija zvanot pa tālruni 29219013.

Domājot par svarīgu bērnu un skolēnu pamatprasmi, kas nepieciešama visā turpmākajā dzīvē – lasīšanu – jau otro gadu aprīlī – mēnesī, kad Latvijā norisinās Bibliotēku nedēļa, Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa savus apmeklētājus aicināja piedalīties Lasīšanas veicināšanas akcijā „Izveido savu „Grāmatu Top 5!””

Akcijas dalībniekiem bija iespēja iepazīties, izlasīt un balsot par viņuprāt visinteresantākajām grāmatām, kuras viņi ieteiktu izlasīt arī saviem draugiem.
Bērniem katrā vecumā ir dažādas lasīšanas intereses, tāpēc arī balsošanai tika ieteiktas katram vecumposmam atbilstošas grāmatas.

Pirmsskolas un 1.–2.klašu lasītāji savas iemīļotās grāmatas sarindojuši šādā secībā:

1.vieta Latviešu tautas dzīvnieku pasakas (māksl.Agija Staka. — Rīga: Zvaigzne ABC);
2.vieta Vāģi 2: Metriņš (tulkojis Edvīns Raups; redaktore Santa Kazāka. — Rīga: Egmont Latvija, [2011]);
3.vieta Blaitona, Enida. Slavenais pīlēns Tims (tulk.Ārija Silabriede; papild.Ieva Strelēvica; Vladimira Sutejeva il. — Rīga: Zvaigzne ABC);
4.vieta Zālīte, Māra. Tango un Tūtiņa ciemos (redaktore Inese Zandere; mākslinieks Oskars Veilands-Kustikovs; dizains: Ūna Laukmane. — [Rīga]: Liels un mazs);
5.vieta Grimms, Jākobs. Sniegbaltīte un septiņī rūķīši (il.S.Škopa; tulk.E.Birznieks-Upītis; [red.Z.Lasenberga]. — Rīga: Zvaigzne ABC, [2010]).

3.–4.klašu balsotāji par visvērtīgākajām ir atzinuši klasiski un tradicionāli mīļas grāmatiņas:

1.vieta Kivirehks, Andruss. Lote no Izgudrotāju ciema (no igauņu val. tulk.Guntars Godiņš; red.Lolija Soma; māksl.Heiki Ernits; māksl.: Laima Puntule, Marians Joa, Tenis Kenkmā, Katri Hārde. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2010);
2.vieta Kestners, Ērihs. Punktiņa un Antons (no vācu val. tulk.Zigrīda Plaka; il.Valters Trīrs. — Rīga: Zvaigzne ABC, 1998);
3.vieta Muižzemniece, Ilze Liliāna. Elīsija un Taurenis (Zandas Marķitānes vāka noformējums; zīmējumi: Meldra Bula. — Rīga: Jumava. SIA “J.L.V.”, 2011);
4.vieta Muižzemniece, Ilze Liliāna. Kaķu meitene atb.red.Kristīne Kirkila; lit.red.Sarmīte Medne; māksl.Marita Maizīte. — Rīga: Jumava. SIA “J.L.V.”, 2010);
5.vieta Funke, Kornēlija. Spoku mednieki nāves briesmās bērniem (no vācu val. tulk.Inese Miesniece; red.Sarmīte Lomovceva. — Rīga: Zvaigzne ABC, [2010]).

1.vieta Kinnijs, Džefs. Grega dienasgrāmata (Grega Heflija darbu reģistrācijas žurnāls; no angļu val. tulk.Daina Ozoliņa. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2011. (Visas daļas!));
2.vieta Lindgrēne, Astrida. Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta (māksl.Ilona Vīklande. — Rīga: Zvaigzne ABC, 1998);
3.vieta Dāls, Roalds. Čārlijs un šokolādes fabrika (no angļu val. tulk.Aija Vālodze; red.Daina Randare; il.Kventins Bleiks. — Rīga: Zvaigzne ABC, [200*]);
4.vieta Muižzemniece, Ilze Liliāna, 1995-. Bez robežām (māksliniece Marita Maizīte. — Rīga: Jumava, [2012]);
5.vieta Vaits, E.B. Šarlotes tīkls (no angļu val. tulk.Māra Cielēna; red.Lolija Soma; māksl.Gārts Viljamss. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2004).

7.–9.klašu balsotāju aizvien lasītas un „Grāmatu TOP 5” ierindotas šīs grāmatas:

1.vieta Kolinsa, Sūzena. Bada spēles: [romāns]; (no angļu val. tulk.Ieva Elsberga; red.Aldis Vēvers. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. (Visas triloģijas daļas!));
2.vieta Paolīni, Kristofers. Eragons: romāns (no angļu val. tulk.Valda Kļaviņa; red.Dace Barone. — Rīga: Zvaigzne ABC, [2008]);
3.vieta Stīvotera, Megija. Trīsas: romāns (no angļu valodas tulkojusi Ieva Kalnciema; redaktore Anita Poļakovska. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2011);
4.vieta Dreiže, Laura, 1990-. Laimes monitorings: zinātniskās fantastikas romāns (Rīga: Zvaigzne ABC, [2011]);
5.vieta Dreiže, Laura, 1990-. Naktstauriņš: romāns; redaktors Aldis Vēvers; Arņa Kilbloka vāka dizains (Rīga: Zvaigzne ABC, [2012]).

Jāatzīst, ka šīs balsošanas rezultāti ir ļoti nozīmīgi Bērnu literatūras nodaļas darbiniekiem krājuma komplektēšanā, jo ataino bibliotēkas lasītāju literāro gaumi un spēju izprast dažādu grūtības pakāpju tekstu nozīmi un jēgu.

Jāuzteic čaklie lasītāji: Valters Kroičs (Siguldas pilsētas vidusskola, 6.c klase), Evelīna Zaiceva (Siguldas pilsētas vidusskola, 4.c klase) un Elīna Zaiceva (Allažu pamatskola, 4.klase), Ligita Pudņika (Siguldas Valsts ģimnāzija, 7.klase), Loreta Lemberga un Elīna Zvilna (Siguldas pilsētas vidusskola, 7.klase) par aktīvu līdzdalību „Grāmatu Top 5” veidošanā.

Īpašs paldies visiem vecākiem, pirmsskolas skoltājiem un visiem skolu pedagogiem, kuri nesavtīgi iegulda savu darbu, lai iemācītu bērniem ne tikai spēju lasīt, bet arī patiesu, cilvēcīgu lasīšanas prieku!

Bibliotēku nedēļas ietvaros tika organizēta ekskursija bērniem „Bibliotēka – agrāk un tagad”, kurā Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Dzintra Kalniņa un bibliotekāre Vaira Karlsone pastāstīja ekskursijas dalībniekiem par Siguldas Bērnu bibliotēkas vēsturi 60 gadu garumā, līdz 2010.gadā tā tika pievienota Siguldas novada bibliotēkai kā Bērnu literatūras nodaļa.

Ekskursijā piedalījās arī ilggadējās Bērnu bibliotēkas vadītāja Emīlija Šķestere, kura pastāstīja par agrākiem bibliotēkas darbības laikiem.

Ekskursijas laikā tika apmeklētas un apskatītas bibliotēkas iepriekšējās atrašanās vietas – piecas ēkas – un iepazīti stāsti par agrākajiem laikiem, notikumiem un darbiniekiem.

Ekskursijā devās Siguldas pilsētas vidusskolas 4.b klase ar audzinātāju Guntu Veiguli.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Hamčanovska

Svētdien, 28.aprīlī, Madonas muzeja izstāžu zālē atklāta Mākslas dienu izstāde „Vidzemes mākslinieki”. Šī izstāde ir sākums kādas tradīcijas atjaunošanai – Vidzemes mākslinieku kopā sanākšanai, savstarpējai iepazīšanai, ik gadu tiekoties citā pilsētā.

Katra vieta rada savu ritma, krāsu un kontrastu izjūtu. Rūjienas ikdienas ritms atšķiras no Gulbenes, bet Madonas no Valkas un Valmieras no Alūksnes. Vidzemnieks nav ne kurzemnieks, ne rīdzinieks, tādēļ vēl jo bagātāka ir Latvijas mākslas kopaina.

Šoreiz vienkopus var skatīt Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Siguldas, Skaņkalnes, Rūjienas, Valkas, Valmieras novadu 85 mākslinieku darbus. Siguldas novadu pārstāv mākslinieki: tēvs un dēls – šī gada jubilāri – Voldemārs Gudovskis un Dainis Gudovskis, Zinaīda Ceske, Oskars Plāciņš, Agita Zālīte un Evija Kūlmane.

Izstādi atbalsta Vidzemes novadu un pilsētu pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģions, aģentūra „Cēsu Kultūras un tūrisma centrs”, a/s „Cēsu alus”, Alūksnes SIA „Als divi”.

Izstāde skatāma no 28.aprīļa līdz 2.jūnijam Madonas muzeja izstāžu zālē.

5.maijā Siguldas novada Kultūras centra kinozālē jau otro reizi norisināsies Latvijas Filmu maratons – vienas dienas laikā četros seansos skatītājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām latviešu filmām.

Bērniem paredzētajā animācijas seansā iekļauta arī Berlīnes kino festivālā godalgotā Animācijas brigādes veidotā multene „Eži un lielpilsēta”, kā arī divas pavisam jaunas, līdz šim vēl nerādītas filmiņas – Nila Skapāna „Kaķis maisā” un Edmunda Jansona „Kora turneja” – komisks stāsts par to, kā zēnu koris no Latvijas dodas turnejā uz Seulu.

Jāņa Norda lielisko (arī Berlīnē godalgoto un tagad pasaules festivālos pieprasīto) filmu „Mammu, es tevi mīlu” ieteicams iet skatīties visai ģimenei kopā, jo tas ir smalks, aizkustinošs stāsts ar smieklīgām un arī ne tik jautrām situācijām par pusaudzi, kas iekuļas nepatikšanās. Lai nesāpinātu mammu, viņš cenšas pats ar godu tikt no tā visa laukā. Lieliski aktieri: cēsinieks Kristofers Konovalovs un Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa.

Šoreiz daudzsološs ir Latvijas Kultūras akadēmijas studentu seanss, kurā iekļautas gan dokumentālās, gan spēlfilmas. Jo īpaši izceļama filma „Gvido pēdējais uzaicinājums” (rež.Ingus Drulle), kur aktieri Lāsma Kugrēna, Varis Vētra un Aivars Krancmanis, pusmūžā iekļuvuši mīlas trjstūrī, sāk spēlēt pieaugušo puiku spēlītes.

Ināras Kolmanas erotiskā pasaka „Mona” pārsteidz ar pašmāju kino neredzētu jutekliskumu un izsmalcinātu kadra estētiku. Lomās aktrise Kristīne Beļicka, Lauris Subatnieks un lietuviešu aktieris Saulius Balandis.

Latvijas Filmu maratons saka paldies Uldim Stīpniekam no Siguldas, kas atsaucās uz aicinājumu veidot savas īsfilmas, tā ka skatītājiem Filmu maratonā būs iespēja noskatīties arī Ulda Stīpnieka animēto darbu „Sirds”.

Latvijas Filmu maratons kopš pagājušā gada norisinās deviņās Latvijas pilsētās, tā mērķis ir dot iespēju skatītājiem arī ārpus Rīgas redzēt pašmāju filmas uz lielā ekrāna labā kvalitātē par pieejamu cenu. Latvijas Filmu maratonu reģionos sadarbībā ar Siguldas novada Kultūras centru, Nacionālo Kinocentru un Kultūrkapitāla fondu organizē Anša Epnera studija AVE.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Filmu maratona reģionos vadītāja
Inese Kļava

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku skatēs, kas risinājās martā un aprīlī, kopumā piedalījās 19 Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi, bet uz svētkiem dosies 15 no tiem jeb aptuveni 430 dalībnieki:

• Siguldas pagasta Kultūras nama jauktais koris „Sigulda” (34 dalībnieki), kas skatē ieguva II pakāpes diplomu;

• Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (42 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu;

• Siguldas novada Kultūras centra senioru koris „Gāle” (20 dalībnieki), kas skatē ieguva II pakāpes diplomu;

• Siguldas novada Kultūras centra sieviešu koris „Teiksma” (32 dalībnieki), kas skatē ieguva II pakāpes diplomu, bet kā vienīgais no apriņķa koriem tika ieteikts tautas tērpu skatei;

• Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” (47 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu;

• Siguldas jauniešu pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (52 dalībnieki), kas skatē II grupā ieguva 2.vietu;

• Siguldas pagasta pūtēju orķestris (21 dalībnieks), kas skatē V grupā ieguva 2.vietu;

• Allažu pagasta Tautas nama jauniešu deju kolektīvs „Ķimenīte” (27 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu;

• Allažu pagasta Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ķimelītis” (24 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu;

• Siguldas novada Kultūras centra deju kolektīvs „Siguldietis” (22 dalībnieki), kas skatē ieguva augstākās pakāpes diplomu;

• Siguldas novada Kultūras centra deju kolektīvs „Sidrabdancis” (29 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu;

• Siguldas pagasta Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” (41 dalībnieks), kas skatē ieguva augstākās pakāpes diplomu un tika izvirzīts Deju kolektīvu fināla konkursam, kas notiks 1.jūlijā;

• Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senleja” (27 dalībnieki), kas skatē ieguva I pakāpes diplomu un augstāko novērtējumu.

Ir noslēgusies darbu atlase Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” un Siguldas novada Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas „Sigulda” dalībniecēm, kuras piedalīsies Tautas lietišķās mākslas izstādē „Dziesma top citādi”, kas notiks Rīgas pilsētas izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” no 21.jūnija līdz 8.augustam.

Plašāka informācija par norisēm Dziesmu un Deju svētku laikā www.dziesmusvetki.lv.

Informāciju sagatavoja:
Arisa Pastuhova,
Siguldas novada Kultūras centra direktore

4.maijā plkst.13.00, pēc piecu gadu pārtraukuma, Siguldas pagasta Kultūras namā tiks atklāta Zinaīdas Ceskes gleznu izstāde „Power of life” (tulkojumā no angļu valodas – „Dzīvības spēks”).

„Es gleznoju rozes jau divus gadus. Mana kaislība sākās Šveicē, kur toreiz dzīvoju un divas reizes dienā nācās laistīt pasakainu rožu dārzu. Iemīlējos šajā eksistences brīnumā – rozes ziedā, kurā paslēpts milzīgs dvēseli dziedējošs spēks un skaistums. Mīlestības dziļums un maigais daudzslāņainums, atvēršanās pasaulei. Ziedēt ir sinonīms dzīvot, jo ik brīdi viss mainās. Varbūt, ka stāsts nav par ziediem, bet par sajūtām un attiecībām. Tieši zieda centrs man pašreiz svarīgs, apslēptais vēl nezināmais, arī sāpīgais,” stāsta Zinaīda Ceske

Gleznas ar akrila krāsām uz audekla tapušas pārsvarā darbnīcā, taču būs arī dažas, kas gleznotas Rundāles pils dārzā, kurā māksliniece aktīvi gleznoja pagājušajā vasarā. „Tas laiks, ko veltīju rozei, padara to tik nozīmīgu… Daudz rožu – laimes, pārpilnības un labklājības sajūta,” pārdomās dalās Zinaīda Ceske.

Gleznu autore beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs ar tekstilijām piedalās no 1987.gada. Desmit gadus nodarbojas ar glezniecību, bijušas četrpadsmit personālizstādes Latvijā un ārzemēs, gleznas atrodas sešpadsmit valstīs.

Izstāde apskatāma no 4.–31.maijam, darba dienās no plkst.10.00–19.00; sestdienās, svētdienās no plkst.10.00–14.00. Ieeja – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane, tālr.26112886

1.maijā no plkst.13.00–17.00 Turaidas muzejrezervātā notiks vasaras sezonas atklāšana „Smelies prieku Turaidā!” – izziņas spēļu darbnīcas ģimenēm ar bērniem.

Pasākuma programma:

Plkst.13.00 – programma „Kas ir Gaujas lībieši?” – ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.
Kas ir Gaujas lībieši? Kāda bijusi viņu valoda, dzīvesveids, kādas bijušas lībiešu vērtības un kas no viņu kultūras saglabājies līdz mūsdienām? Caur spēles tēliem to varēs izzināt dārznieka mājā, iesaistoties seno līvu sanāksmē, lai pieņemtu svarīgus lēmumus nākotnei.

28.aprīlī Siguldā Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” tiks atzīmēta Starptautiskā dejas diena. Nāc un pavadi dienu kustībā!

No plkst.12.00–17.00 tiks piedāvātas dažādas vienu stundu garas meistarklases, ko vadīs aizrautīgi pedagogi no Latvijas, bet ne tikai. Tā ir iespēja pamēģināt nezināmo vai iegūt jaunu dvesmu jau pazīstamos deju stilos. Vai zini kas ir Capuera? Nē? Nāc un uzzini! Velc ārā no skapja ērtāko treniņtērpu, jo mēs jau gaidām Tevi deju zālē!

Plkst.18.00 visus dejas mīļotājus priecēs koncertprogramma ar krāšņiem priekšnesumiem gan no vietējiem dejotājiem, gan meistarklašu vadītājiem!

Met kautrību pie malas un pieņem uzaicinājumu padejot! Sīkāka informācija www.baltaisfligelis.lv/maksla/deja/ vai pa tālruni 22021015. Visi pasākumi bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Mākslu skolas direktors
Guntars Zvejnieks

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas dienas priekšvakarā, 3.maijā plkst.20.00, koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs Jolantas Gulbes-Paškevičas un Hana Anteheda koncertprogramma „Latvijas sajūtas”.

Koncertprogrammas pamatā ir zviedru mūziķa, aranžētāja un komponista Hans Anteheda personiska latviešu mūzikas un tautas dziesmu izlase un interpretācija, kura sastāv no dažādu laiku un žanru skaņdarbiem, kurus viņš iepazinis esot Latvijā. Pateicoties kora braucienam uz Jūrmalu 2000.gadā, Hans iemīlēja Latviju un latviešu mūziku, kā arī savu topošo sievu Inesi, kura vēlāk kļuva par viņa mūzu un ceļvedi latviešu kultūrā un sajūtās.

Atklājot šo jauno mūzikas un mīlestības pasauli, Hans sāka aranžēt latviešu dziesmas džeza manierē. Liktenis Hansu saveda kopā ar mūziķiem Denisu Paškeviču, Jolantu Gulbi un Ievu Kerēvicu, un 2011.gada pavasarī tika izdots mūzikas albums „Latvian Sentiments”. Albums saņēmis ļoti pozitīvas klausītāju atsauksmes un recenzijas Latvijas un Zviedrijas presē, kā arī ticis nominēts „Gada Balvai 2011” kategorijā „Labākais instrumentālais, džeza, filmu vai teātra mūzikas albums 2011”.

Koncertā piedalās dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, saksofona virtuozs Deniss Paškevičs un Hansa Anteheda Trio: Hans Antehed (SE) – klavieres, aranžijas, Edvīns Ozols (LV) – bass un Daniels Olsons (SE) – sitamie instrumenti.

2012.gada rudenī mūziķi ar šo projektu uzstājās deviņās Latvijas pilsētās. Projekta oriģinalitāte un Latvijas un Zviedrijas mūziķu augstais profesionālais līmenis uzreiz guva skatītāju un speciālistu augstāko novērtējumu.

Koncerta repertuārā iekļautas populārās Raimonda Paula „Balta saule”, „Lūgums”, „Viss nāk un aiziet tālumā”, Imanta Kalniņa „Sitiet bungas”, „Dūdieviņš”, tautas dziesmas „Sarkandaiļa roze auga”, „Pusrītā’i saule lēca” un citas.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00–18.00 kases tālrunis 67974787, Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.