Ir sākušās Latvijas deju kolektīvu skates, kurās tiek noteikti Deju svētku dalībnieki un izvērtēta kolektīvu gatavība, lai piedalītos Deju svētku lieluzvedumā “Tēvu laipas” šovasar.
Svētdien, 24.februārī, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā piedalījās Latvijas jauniešu deju ansambļi un kolektīvi (A grupa), tai skaitā arī Siguldas pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte”, vadītāja Indra Ozoliņa. Tika izvērtēts dejas zīmējums un pamatsoļu precizitāte, mākslinieciskais izpildījums un rakstura atklāsme, muzikalitāte un ritms, kas veido dejas kvalitāti. Būtiska ir tautas tērpa valkāšanas kultūra, dejotāju stāja, dejotprieks, emocionalitāte, attiecības ar deju partneri un citas skatuviskajai dejai būtiskas nianses.
Pēc žūrijas komisijas vērtējuma un skates rezultātu apkopošanas no iespējamajiem 65 punktiem iegūti 61,9, tādēļ jauniešu deju kolektīvs saņēmis Augstāko pakāpi.
Lepojamies ar panākumiem!
No 19.līdz 21.februārim pirmo reizi Latvijā norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu klasiskās mūzikas producentu, festivālu un koncertzāļu vadītāju forums «Classical Nordic-Baltic 2013». Forumā piedalījās profesionāļu delegācijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas un Krievijas.
Foruma «Classical Nordic-Baltic 2013» laikā notika četras paneļdiskusijas, kurās tika pārrunātas reģionālās sadarbības veicināšanas, iespējamo starptautisko projektu izstrādes, kā arī citi klasiskās mūzikas nozarei aktuāli jautājumi. Foruma laikā norisinājās arī koncertskate jeb «showcase», kur jaunajiem un talantīgajiem reģiona mūziķiem tika dota iespēja sevi prezentēt festivālu, koncertzāļu un aģentūru vadītājiem.
Koncertzāles vadītāja Inese Zagorska atzīst «Classical Nordic-Baltic 2013» foruma nozīmīgumu: „Pirmoreiz Baltijas un Ziemeļvalstu klasiskās mūzikas profesionāļiem bija iespēja satikties un diskusijās izvērtēt aktuāli nozīmīgus nozares jautājumus, kas skar klasiskās mūzikas nozīmi, un vietu kultūras jomā.Konference viennozīmīgi ir pamatbāze turpmākajai profesionālai sadarbībai un jauniem sadarbības projektiem.Foruma emocionālais ieguvums bija sajust Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras kopainu, tās daudzveidīgo kolorīt un unikalitāti.“
Baltijas un Ziemeļvalstu klasiskās mūzikas profesionāļu forumu «Classical Nordic-Baltic 2013» organizēja VSIA «Latvijas koncerti» ar Kultūras ministrijas, Ziemeļu Ministru padomes, Dānijas Kultūras institūta, Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Sestdien, 23.februārī plkst.18.00, koncertzāle „Baltais Flīģelis“ aicina uz laikmetīgās dejas un zīmējumu izrādi bērniem „Dzejtaurenis“. Izrādes režisors Varis Klausītājs kopā ar Japānas scenogrāfi Hiroko Ošimu apmeklētājiem piedāvās īpašu sajūtu lidojumu, kas atzinīgi novērtēts Spēlmaņu nakts balvas pasniegšanas ceremonijā. Dzejtaurenis koncertzālē „Baltais flīģelis” atvērs spārnus kopā ar horeogrāfi Elīnu Breici un marimbas virtuozu, komponistu Rihardu Zaļupi.
Izrādē kustība, zīmējumi, ēnas un mūzika veido dzejas pasauli. Uz skatuves ir dzīva saspēle starp dejotāju un mūziķi. Scenogrāfija ir veidota tā, ka uz skatuves kā tēli darbojas arī zīmējumi cilvēku augumā. Līdzīgi kā taureņa lidojums, skaņa un kustība uz skatuves ir tikai mirkli, un arī zīmējumi, kas tiek zīmēti ar ūdeni, uz īpaša papīra, pēc laiciņa izzūd. Kā iedvesma skatuves darbībai ir izmantoti Aivara Neibarta dzejoļi no krājuma „Taureņkaraļvalstība”.
Laikmetīgās dejas un zīmējumu izrāde „Dzejtaurenis” kā dubults nominants gozējās aizgājušā gada Spēlmaņu nakts nominantu sarakstā, un balvu pasniegšanas ceremonijā saņēma balvu nominācijā Gada izrāde bērniem vai jauniešiem. Izrāde piedalījusies arī Baltijas teātru festivālā Tartu, kur Rihards Zaļupe saņēma izcilības balvu par izrādes mūziku.
„Dzejtaurenis mums ir kā bērns, kurā ieguldīts ļoti daudz darba, kurš ir mīļots, lolots un palaists pasaulē, lai to mīl tāpat, kā mēs. Katra izrāde mums ir kā svētki un katrs skatītājs – ciemiņš. Mēs ļoti ceram, ka Dzejtaureņa lidojumā varēsim iesaistīt arī citu pilsētu un valstu skatītājus!” teic izrādes producente Sondra Lāce.
Bērniem pasaule ir lielāka. Tādēļ svarīgi ir skatīties un ieraudzīt, klausīties un dzirdēt. Meitene lasa dzejoļu grāmatu…no tās izlido taurenis… un viss sākot ar grāmatu pārvēršas par taureņiem.
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: Darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787 un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv
Papildu informācija: koncertzāles “Baltais Flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, tālr.25623345, e‑pasts: baltais.fligelis@gmail.com
Kad ziema metas uz pavasara pusi, un saule jau kausē lāstekas un sniega kupenas, Allažu tradīciju klubs un Allažu tautas nams aicina uz pēdējo ziemas jampadraci – Meteņdienu 23.februārī plkst.13.00.
Būs gan sacensības nobraucienā ar ragaviņām, konkurss par interesantāko braucamā rīku vai viskrāšņāk izpušķotajām ragavām braucienā no kalna, masku konkurss un Meteņdienas spēles, rotaļas pie ugunskura un tēja spirdzinājumam. Tiem, kuri atnāks maskās, tiks piešķirta Meteņa poga.
Informāciju sagatavoja:
Gunta Rudze
Allažu pagasta Tautas nama direktore
15.martā plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā Ieva Akuratere un Juris Kulakovs, kopā ar leģendāro grupu „Pērkons” ielūdz uz jubilejas koncertu „Sapumpurots zars”. Dziedātāja Ieva Akuratere un komponists Juris Kulakovs ir mākslinieki, kuri savā daiļradē un radošajā ceļā vienmēr savus darbus veltījuši Latvijas idejai un tās brīvības garam, šogad mākslinieki svin 55 gadu jubilejas – par godu šim notikumam tiek organizēta šī īpašā jubilejas koncertturneja.
Ieva Akuratere ir mūsu valsts patriote un cīnītāja, un tas izpaužas arī viņas daiļradē (daudzi atceras viņas saviļņojošo dziesmas „Manai tautai” izpildījumu 1988.gada Liepājas dzintarā). Dziedātāja spēj būt gan mierīga, maiga, vienkārša un nosvērta sieviete, gan mazliet traka rokdīva, viņa ir tāda pati kā viņas mūzika – nomierinoša, pacilājoša, spēku dodoša un varbūt nedaudz ārpus realitātes rāmjiem esoša.
Pirms 30 gadiem Ieva Akuratere kādā pusnaktī nosapņoja, ka tolaik jaunizveidotā grupa jānodēvē par “Pērkonu”. Šā “Pērkona” zibeņi, dārdi un palaikam romantiskais lietutiņš trāpīja mērķī toreiz un trāpa arī tagad, nu grupa „Pērkons” iespējams ir vistitulētākā grupa Latvijā – divi Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki — Ieva Akuratere, saņēmusi arī Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Juris Kulakovs, kurš ir arī Līvānu goda pilsonis, trīs Jūrmalas goda pilsoņi un visi – apbalvoti ar Barikāžu piemiņas medaļām.
Jubilejas koncertus gaidot leģendārā „Pērkona” tēvs Juris Kulakovs teic – kamēr “Pērkons” būs spējīgs savienot daili ar spēku, tas turpinās dārdēt. “Pērkons” aizvien turpina nest nacionālo pašapziņu un aizvien skan kā no astoņdesmitajiem, kad roks turēja tautu pie cerības.
Gaviļnieki saviem klausītājiem koncertā piedāvās dzirdēt savas radošās darbības laikā sakrātās un tautā iemīļotās dziesmas, to skaitā „Zaļā dziesma”, „Slidotava”, „Labu vakar”, „Dziesma par sapumpuroto zaru”, „Gandrīz tautasdziesma”, „Mana dienišķā dziesma” un daudzas citas.
Koncertā „Pērkons” uzstāsies pilnā sastāvā – Juris Kulakovs (taustiņi), Juris Sējāns (bass, vokāls), Leons Sējāns (solo ģitāra), Ieva Akuratere (vokāls), Raimonds Bartašēvics (vokāls) un Ikars Ruņģis (sitamie instrumenti). Pēc koncerta būs iespēja iegādāties grupas „Pērkons” diskus un iegūt mākslinieku autogrāfus.
Biļetes uz jubilejas koncertu nopērkamas norises vietā un „Biļešu paradīzes” kasēs.
Informāciju sagatavoja:
Koncertu producents
Sandis Mohovikovs
22.februārī ar latviešu kantri un šlāgermūzikas deju hitiem DJ Aivars (Radio Sigulda) priecēs publiku visa vakara gaitā. Sākums plkst.22.00. Garderobes pakalpojumi līdz plkst.23.00 – Ls 1, pēc plkst.23.00 – Ls 2. Reģistrētajiem viesiem līdz plkst.24.00 – bezmaksas, pēc plkst.24.00 – Ls 1.
Grupa „Tranzīts” jau 23.februārī no plkst.22.00 ar sirdij tuvākajiem deju mūzikas hītiem patīkami pārsteigs publiku visa vakara garumā. „Es nevaru būt balts…”, „7 dienas”, „Vai tu tur esi” ir tikai daži no zināmākajiem gabaliem, kas tiks atskaņoti pavisam īsti un pavisam dzīvi. Ballīti iesilda un turpina karsēt izcilais DJ J&J!
Esi pirmais un rezervē galdiņu, lai vakara gaitā nav jāmīda kājas kaimiņam. Zvani pa tālr.29219013 un piesaki galdiņu sev un draugiem.
Garderobes pakalpojumi līdz plkst.23.00 – Ls 2, pēc plkst.23.00 – Ls 3.
Reģistrējies viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv līdz 22.februāra plkst.17.00 un apmeklē mūzikas klubu „Muzikālā Kurtuve” piektdien līdz plkst.24.00 – bez maksas, pēc plkst.24.00 – Ls 1, sestdien par Ls 1 lētāk!
Deju studija „Soul sisters Sigulda” 24.februārī plkst.16.00 aicina uz eksotisko deju koncertu „Ugunspuķes pieskāriens” Siguldas novada Kultūras centrā.
Sievišķīgi noslēpumainās austrumu vēderdejas, čūskas lokanumam līdzīgās rituāldejas, ugunīgos čigānu un dienvidnieciskos Andalūzijas ritmus, koķeto burlesku, šerpo tango izdejos studija “Soul sisters Sigulda” un viesmākslinieces — “Paradise” no Rīgas, “Damari” no Limbažiem un “Mistērijas” no Mārupes.
“Ugusnpuķes” temperamentu iezīmēs mākslinieces Zinaīdas Ceskes darbi no aizvadītajā vasarā Rundāles pilī tapušās daudzdimensionālās rožu kolekcijas. Vakaru vadīs jaunais — talantīgais režisors Uldis Elksnītis un Siguldas Tautas teātra aktrise Inga Alviķe.
Ieejas maksa Ls 1.50. Nāc un izbaudi uguni pašā ziemas spelgonī!
Arī šogad, 27.jūlijā, Siguldā, jau ceturto gadu pēc kārtas, notiks Latvijas Blūza svētki, kuros paredzēta plaša pasākuma programma visas dienas garumā. Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies vairākas vietējās un ārzemju blūza grupas, Livonijas ordeņa Siguldas pils zālē tiks demonstrēts dokumentālo filmu cikls “All You Need Is Love” par blūza vēsturi un attīstību, pasākuma ietvaros priekšnesumus sniegs arī Siguldas Mākslu skolas audzēkņi un pedagogi, Siguldas pilsdrupu estrādē būs vērojama brīvdabas fotoizstāde no kolekcijas “Roots and Fruits”.
Biļetes uz pasākumu būs nopērkamas, sākot no 1.marta Biļešu servisa kasēs, www.bilesuserviss.lv, kā arī Siguldas novada Kultūras centra kasē. Iegādājoties biļeti ar ID karti līdz 26. jūlijam — cena 4 lati.
Sestdien, 16.februārī, plkst.15.00 un 18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis”, uzstāsies komponists un pianists Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbends un dziedātājs Intars Busulis. Programmā skanēs dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju un instrumentālie skaņdarbi no Latvijas Radio bigbenda repertuāra.
Latvijas džeza mūzikas vēsturē Latvijas Radio bigbends ir spēlējis nozīmīgu lomu, un tagad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, leģendārais džeza kolektīvs atkal uzsācis aktīvu darbību. Latvijas Radio bigbenda vadītājs ir Māris Briežkalns, kolektīva diriģents — Kārlis Vanags.
«Latvijas Radio bigbends ir liels sasniegums mūsu kultūrai, un ar to vēl daudz varētu sasniegt.» pārliecināts Raimonds Pauls.
Programma būs veltījums dzejnieka Imanta Ziedoņa 80 gadu jubilejai. Dziedātāja Intara Busuļa interpretācijā skanēs komponista Raimonda Paula dziesmas ar dzejnieka vārdiem. Koncerta programmai nozīmīga tās daļa tiks veltīta instrumentālajai mūzikai, kura muzikālais centrs būs klavieres, sniedzot klausītājiem iespēju vēlreiz pārliecināties par Maestro, kā lieliska džeza pianista, meistarību, kā arī atjaunotā bigbenda lielisko skanējumu.
1966.gadā tika dibināts Latvijas Radio bigbends ar nosaukumu Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris. 1992.gadā tas tika pārdēvēts par Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri. Tā pirmais vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore un no 1968.gada līdz 1991.gadam — vijolnieks un aranžētājs Alnis Zaķis. Latvijas Radio bigbendu vadījuši arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs. Vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā tika likvidēts 1996.gadā. Pēc tā likvidācijas džeza kustības attīstību Latvijā uzņēmās festivāls «Rīgas ritmi».
„Raimonda Paula koncerti koncertzālē „Baltais flīģelis” ir ikgadēji. Maestro šeit muzicējis kopā ar kori „Kamēr..” un diriģentu Māri Sirmo, dziedātājiem Anci Krauzi, Ievu Kerēvicu un Intaru Busuli, kā arī instrumentālajā programmā „Dziesmas bez vārdiem”. Koncertu dvēsele, viennozīmīgi, ir pats Maestro un vienmēr šie koncerti ir patiess NOTIKUMS!” atzīst koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Biļetes koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.
Piektdien, 8. februārī Ādažos, Pierīgas kultūras centru un kultūras namu vokālo ansambļu skatē, Allažu tradīciju ansamblis “Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina) sieviešu vokālo ansambļu kategorijā ieguva 1. pakāpes diplomu.
Lepojamies, ka godam pārstāvējām savu novadu!
Infromāciju sagatavoja:
Ināra Paegle
Svētdien, 24.februārī plkst.15.00, Allažu luterāņu baznīcā notiks Kaspara Dimitera koncerts, kurā dziesminieks aicina ne klausīties, ne paklausīties, bet ieklausīties un sadzirdēt. Reizēm nesaprasts, reizēm pārprasts, atzinīgi vērtēts un reizē pelts, bet savu viedokli labāk veidot, pašam iepazīstot.
Koncertā Allažu baznīcā K.Dimiters izpildīs gan dziesmas no sava jaunākā albuma „Ja Kristus tevī ir augšāmcēlies”, gan arī citas vietai, situācijai un sajūtām atbilstošas dziesmas no sava repertuāra.
Tautā K.Dimiters labi pazīstams kā dziesminieks, kuram rūp un sāp Latvijas politiskā situācija: „Visa mana dziesminieka misija bijusi tautu uzturēt modru par visu, kas valstī notiek.” Lai arī vēstījums skaidrs, aicinot savus klausītājus, dziesminieks atgādina, ka Allažos koncerts notiks baznīcā, nevis politisku diskusiju klubā.
Dziesminieks izdevis vairāk nekā divdesmit mūzikas diskus, vairākus dzejas krājumus, rakstījis arī dziesmas un tekstus dažādām teātru izrādēm, rokgrupām un citām vajadzībām. Ilgus gadus sadarbojies ar Zigmāru Liepiņu, veidojis libretu operām „Parīzes Dievmātes katedrāle” un „No rozes un asinīm”, kā arī mūziklam „Vadonis”.
Projekts tiek īstenots Siguldas novadā sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai (www.austrasbiedriba.lv), mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, ieeja koncertā ir bez maksas.
Koncerti – latviešu dziesminieku tikšanās ar klausītājiem – notiek katra mēneša ceturtajā svētdienā pēc dievkalpojuma ciklā no „Ziemassvētkiem līdz vasarsvētkiem” Allažu ev.lut. baznīcā, Siguldas novadā, Allažu pagasta Stīveros.
Informāciju sagatavoja
Gunta Rudze
Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis un tā izskaņā likumsakarīgi ir pulcēties un svinēt atvadas no ziemas. Viena no latviešu senajām gadskārtu tradīcijām ir Meteņdienas svinēšana.
Šogad lieli un mazi meteņbērni ir aicināti 23. februārī plkst. 14.30 pulcēties Turaidā, lai kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja” un “Senlejiņa” un citu tuvāko novadu folkloras kopu maskās tērptajiem ļaudīm ļautos priekam un senajās tradīcijās svinētu Meteņus brīvā dabā Turaidas vēsturiskajā centrā.
Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu, budēļu un ķekatnieku satikšanos, lielīšanos un precību izrādi, svētku turpinājumā tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini, sava dzimtā sēta un pašu cepti slokatņi – pildīti plāceņi, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un griezta riņķa lēze – karuselis uz dīķa, lai izdotos labs gads un rudenī būtu bagāta raža. Ikviens aicināts apvilkt masku vai pārģērbties no puiša par meitu vai otrādi un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, gūstot prieku un spēku un apzinoties savu piederību Latvijai.
“Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”, raksta folkloras pētniece Aīda Rancāne. Maskošanās mērķis svētkos ir palīdzēt sev, palīdzēt līdzcilvēkiem, citos tēlos iejūtoties, spēles gaitā atbrīvoties no visa ļaunā un nevajadzīgā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm.
Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie tiek saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā “laikmets”. Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja