Otrdien, 5.martā Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Biedrības „Dabas koncertzāle” valdes priekšsēdētāja Silvija Nora Kalniņš parakstīja nodomu protokolu par Dabas koncertzāles organizēšanu 2014.gada 9.augustā, vienojoties par svarīgākajiem sadarbības principiem un virzieniem projekta īstenošanai.
Sigulda kā Rīgas oficiālais partneris projektā „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” jau otro gadu nopietni strādā pie programmas veidošanas. Viens no Siguldas piedāvātajiem projektiem 2014.gadā būs zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas pasākums Dabas koncertzāle, kas 2014.gadā aicinās uz Siguldas senieleju, lai pārsteigtu ar tās unikālajām dabas vērtībām izziņas pārgājienos, pētniecības un radošās darbnīcās un vakara koncertā. Galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu būs bruņuzivs un devona laika liecības unikālajā Gaujas senielejā.
Dabas koncertzāle aizsākās 2005.gadā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā UNDP/GEF projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” ietvaros rīkoto pasaules vides dienas akciju “Meklējam griezi!”. Tajā Latvijas cilvēkus aicināja ziņot par diennakts laikā dzirdētajām griezēm. Turpmākajos gados tas izveidojās par vides izglītības multimediju pasākumu un kļuva par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieku, projekta darbinieku, Inga Ulmaņa, Aigara Voitišķa un viņu domubiedru un Latvijas zinātnieku kopīgi izveidotu kopdarbu ar mērķi paplašināt cilvēku izpratni par apkārtējo vidi un dažādajām sugām tajā, stāstīt par ikdienā nepamanīto un mudināt ikvienu piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. 2007.gadā, Siguldas 800 gadu jubilejas svinību ietvaros, arī Krimuldas muižas parkā notika vides mūzikas koncerts „Dabas koncertzāle: Osmoderma eremita”. 2012.gadā Dabas koncertzāle jau ieguvusi Eiropas Savienības dalībvalstu vides komunikatoru tīkla („Green Spider Network”) augstāko novērtējumu.
Otrdien, 26.februārī, Latvijas Nacionālajā teātrī noslēdzās 17.Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonija, kurā 22 kategorijās tika apbalvoti iepriekšējā gada labākie mūzikas ieraksti.
Gada balvas tituls kategorijā labākais albums akadēmiskās mūzikas žanrā tika piešķirts Siguldas koncertzāles „Baltais Flīģelis” izdotajam mūzikas albumam „Kremerata Baltica. Jubilate”. Mūzikas ierakstu Gada balvas statueti, mākslinieka Armanda Jēkabsona veidoto zelta mikrofonu saņēma koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Akadēmiskās mūzikas žanrā šogad tika iesniegts ievērojams ierakstu skaits, šī iemesla dēļ kategorija tika iedalīta akadēmiskajā mūzikā un koru mūzikā. Kategorijā par labāko albumu akadēmiskās mūzikas žanrā koncertzāle „Baltais Flīģelis” tika nominēta ar diviem izdotajiem ierakstiem – pasaulslavenā basbaritona Egila Siliņa un austriešu pianista Helmuta Deiča albumu „Šūberta un Štrausa dziesmas” un Gidona Krēmera, Baltijas orķestra Kremerata Baltica un solistu albumu „Jubilate”.
Aizvadītais, 2012.gads, bijis jubilejas gads izcilajam vijolniekiem Gidonam Krēmeram un viņa radītajam kamerorķestrim Kremerata Baltica. Festivālā „Jubilate” kamerorķestris Kremerata Baltica svinēja 15.jubilejas gadu, Gidons Krēmers atzīmēja 65.dzimšanas dienu un koncertzāle „Baltais Flīģelis” desmitgadi. Šo svētku klātbūtne padarīja Kremerata Baltica un solistu albumu „Jubilate” par emocionāli piepildītu radošā ceļa atskatu. Ar izciliem solistiem, skaistu, dzirkstošu mūziku albuma „Jubilate” ierakstā skan skaņdarbi no festivāla Kremerata Baltica koncertiem „Baltajā Flīģelī”.
„Iegūtā Mūzikas ierakstu Gada Balva apliecina, ka Gidona Krēmera, orķestra Kremerata Baltica un solistu sniegums ir ticis novērtēts kā izcils, un tas festivālam piešķir vēl lielāku nozīmi Latvijas mūzikas notikumu kontekstā”, saka koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Gidons Krēmers vienmēr ir uzsvēris, ka pie sasniegtā apstāties nedrīkst nekad: „Katrs sekmīgs koncerts jau nākamajā dienā ir pagātne. Mums vienmēr jāskatās uz priekšu — tikai tad mums izdosies veidot arī mūsu nākotni.” /Gidons Krēmers,2012/
Informāciju sagatavoja:
Koncertzāles vadītāja
Inese Zagorska
Latvijas Olimpiskā komiteja un Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar foto aģentūru F64, ziemas sporta spēļu sportistiem un viņu ģimenēm Ziemas festivāla ietvaros kopīgi radīja foto izstādi „ Olimpiskā ģimene”.
Pateicoties sportistiem un viņu ģimeņu atsaucībai radies foto stāsts, kurā vēlreiz varam lepoties ar sportista panākumiem. Sportists nav viens, viņa lielākais, kaut arī bieži vien neredzamais balsts ir ģimene. Un citādi vienkārši nemēdz būt.
Izstādes foto bilžu autori ir Romāns Kokšarovs F64, Armands Puče F64, Jānis Markvarts/Purple Moon Agency/ un ģimenes bilžu privātais arhīvs.
Izstāde apskatāma Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” izstāžu telpā no 5. – 20.martam. Ieeja bez maksas.
Nacionālo bruņoto spēku orķestra kameransambļi ielūdz visas daiļā dzimuma pārstāves uz svētku koncertu „Tev vienīgajai!”, kas notiks 8.martā plkst.17.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
Koncertā piedalīsies vairāki bruņoto spēku orķestra kameransambļi: koka pūšaminstrumentu kvartets, džeza kvintets, trombonu kvartets, sitaminstrumentu ansamblis, metāla pūšaminstrumentu kvintets, lielais metāla pūšaminstrumentu ansamblis un klarnešu kvartets „Quattro Differente”.
Ansambļu mūziķi savās koncertprogrammās iekļāvuši plašu un daudzveidīgu repertuāru visdažādākajām gaumēm.
Džeza kvinteta un noneta izpildījumā koncertā izskanēs laikmetīga džeza mūzika, bet lielais metāla pūšaminstrumentu ansamblis priecēs klātesošos ar zviedru komponista Kristera Danielsona oriģinālmūziku.
Sitaminstrumentu ansamblis savā repertuārā iekļāvis Vittorio Monti „Čardašu” un Kvinsija Džonsa kompozīciju „Soul Bossa Nova”.
Klasiskās mūzikas cienītājiem noteikti simpatizēs koka pūšaminstrumentu kvarteta izvēlētā programma, savukārt kvartets „Quattro Differente” godā cels Jēkaba Mediņa „Romanci”.
Turpinot līdzšinējo Latvijas armijas tradīciju, ieeja koncertā būs bez maksas.
Informāciju sagatavojusi:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Siguldas novada Kultūras centrā 23.martā plkst.19.00 pirmo reizi Latvijas vēsturē skatītājiem tiks piedāvāta iespēja redzēt pasaules Ginesa rekordu grāmatā iekļautās lugas “Trakās šķēres” iestudējumu.
Pola Portnera (Paul Portner) sarakstītā luga “Trakās šķēres” (“Shear Madness”) 1997.gadā tika iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē visilgāk spēlētā kriminālkomēdija, kas ASV tiek izrādīta jau kopš 1976.gada un visā pasaulē spēlēta vairāk nekā 50 000 reižu!
Latvijā izrādi skatītājiem piedāvā “Domino teātris”, kas ir jau par leģendārām kļuvušo izrāžu “Kailie brieži”, “Sekss un Grēkpilsēta” un “Rīga–Dakāra” veidotājs.
Kā jau nojaušat, arī “Trakās šķēres” ir komēdija, bet – atšķirībā no iepriekš iestudētajiem darbiem – kriminālkomēdija. Jaunās kriminālkomēdijas darbība norit frizētavā, kurai līdzās ir notikusi nežēlīga slepkavība – nogalināta pasaulē slavenā pianiste Irēna Mālere. Kurš to ir paveicis? Uz frizētavu atnākušais ciparu pasaulē dzīvojošais antikvārs Eduards Krāmkalns? Zaglīgā deputāta Kiršbauma sieva Lauma? Vīriešu mīlas alkstošais frizētavas īpašnieks “Alesandro” Krūklis? Viņa šarmanti pavedinošā friziere Brigita Rozīte? Aizdomās tiek turēti visi frizētavas darbinieki un apmeklētāji. Arī kriminālpolicijas kapteiņa Valda Stabiņa un policijas leitnanta Bērziņa reputācija ir apšaubāma. Bet kurš ir īstais slepkava – to nezin ne aktieri, ne režisors un, protams, arī skatītāji. Izmeklēšana notiek tepat uz skatuves, skatītāju acu priekšā. Tikt skaidrībā palīdzēs skatītāji, kuru viedokļi tiks ņemti vērā izmeklēšanas gaitā.
Uzvedums ir unikāls, jo tā beigas nav sarakstījis dramaturgs. „Trakās šķēres” var skatīties vairākas reizes – emocijas un sajūtas vienmēr būs dažādas, jo izrādes fināls ir atkarīgs no apstākļiem, kādi izvērtīsies uz skatuves izmeklēšanas gaitā. Bet nemainīgi un neatkarīgi no atrisinājuma izrāde ir pilna ar asprātīgiem jokiem un paradoksālām situācijām. Emocijām un spriedzes bagātā kriminālkomēdija “Trakās šķēres” jums garāntēs lielisku noskaņojumu! Un nesatraucieties, ja nākot uz izrādi nepaspēsiet izmazgāt matus un ieveidot frizūru – “Alesandro” to ar jums izdarīs izrādes laikā savā friziersalonā “Trakās šķēres”, jo – jūsu galva ir mūsu raizes!
Izrādē spēlē aktieri – Jānis Jarāns, Jānis Kirmuška, Santa Didžus, Laila Kirmuška, Gints Grāvelis, Jūlija Ļjaha, Ineta Radčenko un Artūrs Putniņš.
Iestudējumu veidojis režisors Marcins Slavinskis (Marcin Slawinski) (Polija). Biļetes uz izrādi nopērkamas www.bilesuparadize.lv un visās teātru kasēs. Papildinformācija par izrādi – www.dominoteatris.lv.
Sestdien, 2.martā plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar pavasarīgu programmu Trio Pastorale uzstāsies Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra soliste Dita Krenberga un pianiste no Austrijas Ieva Oša. Programmā skanēs angļu un franču komponistu mūzika.
Daba un mīlestība – šī stīga vijas cauri programmai Trio Pastorale.Abas šīs mūžīgās tēmas ir bijušas iedvesmas avots visu laikmetu māksliniekiem. Koncerta programma ir stilistiski daudzveidīga.G. F. Hendeļa, H. Bišopa,V.A.Mocarta skaņdarbi runā baroka un klasicisma laikmetiem raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem. Toties deviņpadsmitā un 20.gadsimta meistaru, franču komponistu K.Sensānsa, F.Gobēra, K.Debisī, M.Ravela mūzika ienes programmā pavisam citu krāsu un noskaņu.Vienu no programmas virsotnēm veido Kloda Debisī kompozīcijas. 2012.gadā mūzikas pasaulē tika atzīmēta impresionisma pamatlicēja 150. jubileja.
Klausītājiem jau pazīstamais un iemīļotais duets Dita Krenberga un Ieva Oša šajā koncertprogrammā apvienojušās trio kopā ar jauno, bet operā sevi jau spoži apliecinājušo dziedātāju Ingu Šļubovsku. Līdz ar to īstenojas sens Ditas Krenbergas sapnis reiz savu flautas balsi savīt ar soprāna tembru.
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: Darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787 un„Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv
Papildu informācija: koncertzāles “Baltais Flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, tālr.25623345, e‑pasts: baltais.fligelis@gmail.com
«Cilvēku zeme visur ir vienāda, gaisma un uguns uz šīs zemes visur ir vienāda, arī iekšējais gaišums un dvēsele ir visiem cilvēkiem,» saka Ilgvars Gradovskis par kopīgo dažādos laikos un dažādās pasaules vietās tapušajām fotogrāfijām.
Daļa bilžu ir pārvestas no ekspedīcijām — Tibeta un Himalaji esot izstaigāti vairākas reizes. «Gan fotogrāfija, gan kāpšana kalnos ir dzīvesveids, un tie labi saskan. Tāpat arī ceļošana pa Latviju, dabas un cilvēku fotografēšana» spriež Ilgvars Gradovskis.
Ilgvara Gradovska fotoizstādē skatāma gan Latvijas daba, gan cita pasaule — Tadžikistāna, Nepāla, Tibeta, cita stihija — kalni — Pamirs, Himalaji, mūsu Zemes augstākās virsotnes — Komunisma jeb Somoni smaile, Daulagiri, Everests.
Ilgvars Gradovskis dzimis Alūksnē 1944. gadā, bērnību pavadījis Mārkalnē — 9 km no Igaunijas un 9 km no Krievijas robežas. Te, palīdzot tēvam gaterī, nopelnīts pirmais fotoaparāts Ļubiteļ. Vēlāk darbs Kalnbērza institūtā jeb traumās par kinooperatoru, dokumentējot operācijas, tam sekojis darbs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Muzejā sastaptais Imants Zauls ieved Ilgvaru Gradovski Teodora Ķirša komandā un kalnu pasaulē. 1989.gadā pirmā ekspedīcija, kuras laikā komanda pieveic augstāko toreizējās Padomju Savienības virsotni Komunisma smaili, tālāk jau Himalaji — Daulagiri un Everests. Līdz tam kalnus tikai televizora ekrānā skatījušais Ilgvars Gradovskis ir komandas sastāvā kā fotogrāfs.
Viņš pats saka: “Mans pamatuzdevums bija palīdzēt ikvienam no līdzbiedriem tikt pēc iespējas tālāk un augstāk. Pat domās nekad neskatīju sevi virsotnēs.” Viņa virsotnes ir mājās atvestās fotogrāfijas, kurās kalni, parādās visā savā daudzveidībā.
Izstāde būs apskatāma no 28.februāra līdz 22.martam. Izstāde atvērta pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās no plkst.8.00 – 20.00, piektdienās no plkst.8.00 – 18.00.Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja bez maksas.
1935.gadā Ženēvā tiek rīkots pirmais Eiropas čempionāts basketbolā. Basketbols Eiropā ir jauna un ne īpaši populāra spēle, komandas iepriekš nav tikušās starptautiskās sacīkstēs. Visi grib būt pirmie, ierakstīt savas valsts vārdu sporta vēsturē.
Čempionātam gatavojas arī Latvijas valsts vienība. Jaunais treneris Baumanis ir pārliecināts, ka viss ir iespējams, viņš tic, ka basketbols var kļūt par populāru spēli, ka var apvienot cilvēkus ar dažādām interesēm un ambīcijām vienotam mērķim, ka visas valstis Eiropā ir vienlīdz svarīgas un līdzvērtīgas un uzvarēs labākais.
Intrigas un sīkas nebūšanas pārpratumi un raksturu cīņas – tas ir ceļš uz čempionātu. Uzvarēt var tikai vispirms uzvarot sevi.
Lomās: Jānis Āmanis, Inga Alsiņa, Vilis Daudziņš. Režisori: Aigars Grauba, Andrejs Ēķis.
7.martā plkst.19.00 tikšanās ar galvenās lomas atveidotāju Jāni Āmani un radošo komandu
Seansi:
pirmdiena, 4.marts plkst.19.00
otrdiena, 5.marts plkst.12.00 un 18.00
trešdiena, 6.marts plkst.13.00 un 19.00
ceturtdiena, 7.marts plkst.14.00 un 19.00
piektdiena, 8. marts plkst.14.00 un 19.00
svētdiena, 10.marts plkst.15.00
Biļešu cenas: darba dienas seansi – 1,50Ls, darba dienu vakara seansi un brīvdienu seansi – 2 lati. ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti līdz 4.martam – atlaide 0,50 santīmi.
Izmantojot iespēju, kad ziema vēl grib pieturēt savas pozīcijas, marta sākumā Siguldā notiek Ziemas festivāls. Šogad par tēmu „Vairāk sporta. Vairāk mākslas. Vairāk izklaides”.
Piektdien, 1.martā plkst.18.00 atklāsim Jura Abramenko fotoizstādi „Krēsla bez krēsla”. Šajā izstādē būs aplūkojami gandrīz 30 stāsti par sievietes skaistumu, mīlestību un raksturu, kas padara mūsu dzīvi krāsaināku un spilgtāku.
Ar nosaukumu „Krēsla bez krēsla”, „Atklātības gaismā”, „Meža mirāžas”, „Vientulības mezgli” un vēl daudziem citiem darbiem Jūs varēsiet iepazīties no 1. līdz 24.martam, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Noslēdzoties Siguldas Ziemas festivālam, 9.martā Elkupe laidīs pasaulē ierakstu „Uzaust”. Skaņu apvienība Elkupe ir mūsdienu tautas mūzikas projekts, kurā piedalās arī siguldieši.
„Uzaust” ir ceļojuma struktūrā iemūžināta skaņu rakstu telpa. Ierakstā meditatīva vienkāršība saplūst ar laikmetīgo rokmūziku, latviešu tautas skaņu un vizuālajiem kodiem, eksperimentālo mūziku un dzeju. Šo elementu kopstraume atklāj daudzās attīstītās kultūrās sastopamo Saules ceļa mītu. Latviešu kultūrā šī mīta atveids visredzamāk izpaužas Lielvārdes jostas rakstu ainavā.
Josta ir uzausts ceļš, upe, asiņu pavediens un arī skaņu kopums. Caur spēcīgu līdzpārdzīvojumu un cilvēcisko spēju sasprindzinājumu, tā apvij un iedveš garīgu attīrīšanos – katarsi.
Ieraksta tekstuālo gultni veido trīs autori – Knuts Skujenieks, Edvīns Raups un Andris Habermanis. Prezentācijas koncertā piedalīsies skaņu apvienība TESA un Imants Daksis, kā arī citi latviešu mūsdienu kultūras adepti.
Pasākums noritēs Siguldas novada Kultūras centrā Kinozālē, Pils ielā 10, sākot no plkst.20.00. Pirms koncerta Anša Epnera leģendārā dokumentālā filma „Lielvārdes josta”. Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam ieeja pasākumā bezmaksas.
Svētdien, 3.martā plkst. 17.00 spilgtā un savdabīgā horeogrāfija, kā arī emocionāli piesātinātā jauno dejotāju skatuves valoda Ziemas festivāla ietvaros aicinās skatītāju ļauties līdzpārdzīvojumam un izbaudīt dejas mākslas maģiju. Programmā: modernā baleta viencēlieni Indras Reinholdes horeogrāfijā:
Māsa pasaule
Cilvēks pasaulē un pasaule cilvēkā. Vai iespējama patiesa saskarsme starp cilvēkiem, vai arī cilvēka būtība ir vientulība? Izpaužoties dažādās horeogrāfiskās formās – no solo līdz sekstetam – izrāde atspoguļo šo tēmu, variējot konkrētus plastiskus motīvus un sekojot līdzi tās varoņu emociju gammai no mīlestības un draudzības raisītā kopābūšanas prieka līdz vientulības smeldzei. Mūzika: Balanescu Quartet; Maria Tanase
Parīzes dziesmas
Horeogrāfiskas variācijas par franču šansonu tēmām, apspēlējot mīlestības raisīto cilvēcisko jūtu pasauli. Noskaņu spēle uz cilvēka dvēseles stīgām un franču mūzikas poētiskais šarms. Mūzika: Žaks Brels, Barbara, Šarls Aznavūrs, Edīte Piafa u.c.
Izrādes scenogrāfiju veidojusi Ingūna Krolle-Irbe. Tērpu autore – Anete Heida. Dejotāji: Baiba Beitika (LNO), Gabija Bīriņa, Ieva Kemlere, Anastasija Šņakina, Reinis Rešetins un Ruslans Kurlovičs.
Indras Reinholdes kamerbalets ir jauns modernā baleta teātris, radošu domubiedru grupa ar savdabīgu horeogrāfisko rokrakstu. Kolektīva kodolu veido profesionāli baleta mākslinieki ar Rīgas horeogrāfijas vidusskolas izglītību. Dejas valodā atspoguļot visplašāko cilvēcisko emociju gammu, uzrunāt skatītāju ar saprotamu stāstu, kas spēj raisīt līdzpārdzīvojumu – tāds ir Kamerbaleta radošās darbības mērķis. Kamerbaleta izrādes ir vairakkārt rādītas Rīgā, izpelnoties gan skatītāju, gan baleta speciālistu atzinību.
Kamerbaleta mākslinieciskā vadītāja – starptautiskā Maijas Pļiseckas baleta konkursa laureāte Indra Reinholde ir baletmeistare ar sešpadsmit gadu pieredzi modernā baleta žanrā, sešpadsmit baletu autore, iestudējusi savus darbus tādos pazīstamos baleta teātros kā Marijas teātris Sanktpēterburgā, teātris „Krievu balets” Maskavā, Jekaterinburgas Dejas teātrī un citur.
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība, „Stage N Deco”. Informatīvais atbalsts: draugiem.lv, nra.lv, TVnet, „Mūzikas saule”, „Telegraf”, „Veto magazine”, easyget.lv.
Ieejas maksa 3lati, ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš – 2,50 lati. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas novada Kultūras centra kasē.
Sestdien, 23.februārī Siguldas Tautas teātra aktieri devās uz Limbažiem, lai ar Ē.Kestnera „Divas Lotiņas” dramatizējuma iestudējumu piedalītos Vidzemes reģiona amatierteātru skatē „Gada izrāde 2012”. Darbu vērtēja žūrija — režisori Valdis Lūriņš un Armands Ekštets, Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas bakalaura apakšprogrammas studente Ilze Lūka.
Limbažos kopā ar Siguldas Tautas teātri savus iestudējumus žūrijas vērtējumam sniedza arī Ausekļa Limbažu teātris, Priekuļu teātris, Inčukalna tautas nama amatierteātris un Smiltenes Tautas teātris.
Izrādes vērtējumu punktos būs zināms, kad žūrija būs noskatījusies visus iestudējumus. Kopumā visā Latvijā šajā skatē piedalās 88 amatierteātri.