Pasaule katrā no mums, un mēs – pasaulē. Novadnieku stāsti par siguldiešiem, par dzīvi un mīlestību, par darbu un atpūtu, par ceļošanu, par pazīstamo un eksotisko. Stāsti dejā, mūzikā un dziesmā no tēva sētas Gaujas ielokā un tālām zemēm.

Sestdien, 23.martā plkst.13.00, Siguldas pagasta kultūras namā notiks pavasara noskaņu koncerts „Mēs tikāmies dejā”. Piedalās Siguldas novada senioru deju kopas „Preilene”, „Sniegaroze” un „Dāmītes”, kā arī kolektīvi no citiem novadiem — „Draiskais Solis” (Zvejniekciems), „Gaspažiņa” (Roja), „Gaujmalietes” (Carnikava), „Kamenes” (Cesvaine), „Madaras” (Salaspils), „Rudens roze” (Jelgava), „Sapnis” (Trikāta), „Saule” (Rīga), „Vijas” (Ikšķile) un Siguldas folkloras kopa „Senleja”.

Ieeja – bezmaksas.

Piektdien, 15.martā plkst.19.00, Siguldas pagasta kultūras namā visi aicināti uz tikšanos ciklā „Piektdienas sarunas pie tējas tases”, kurā runāsim par tēmu „Sievietes un lomas”.

Marts jau izsenis mums asociējās ar sievietēm. Franču rakstnieks S.Bulfērs ir teicis: „Vienmēr, kamēr vismaz viena sieviete būs šajā pasaulē, atradīsies kas jauns, ko par tām pateikt.” Arī režisore Inta Kalniņa Klēras Būzas kaislību un intrigu komēdijā „Sievietes, sievietes…” ir centusies ielūkoties sievietes pasaulē un atrast ko jaunu.

Par sievietēm un to lomām, plašākā un šaurākā nozīmē, runāsim ar Ausekļu Limbažu teātra režisori, Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieci, sievieti, māti un vecmāmiņu Intu Kalniņu.

Ungārijas vēstniecība aicina visus klaviermūzikas interesentus uz Ungārijas un Latvijas veiksmīgajai sadarbībai veltīto klavierkoncertu „Ungāru un latviešu klavierainavas”, kas notiks 23.martā plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.

Koncertā pianiste Diāna Zandberga atskaņos Ferenca Lista Trešo ungāru rapsodiju, Bēla Bartoka sešas rumāņu dejas, Jāzepa Vītola Šūpuļadziesmu par latviešu tautas dziesmas tēmu, Pētera Vaska Vasaras vakara mūziku, kā arī citus skaņdarbus. Koncertā varēs klausīties arī vairākus pirmatskaņojumus: Gundegas Šmites Ungāru klavierainavas, Daces Aperānes Cimbalu, kā arī Jāņa Zandberga Čardašu.

Diāna Zandberga klavieres sākas spēlēt piecu gadu vecumā. Jau agri viņas spēle ieguva starptautisku atzinību, ko apliecināja Galvenās balvas iegūšana 1995.gada „Concours musical de France” Parīzē.

Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpināja studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004.gadam Diāna studēja Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008.gadam savas prasmes papildināja Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas(Alicia de Larrocha).

Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi ļoti daudzās pasaules valstīs kopā ar populāriem orķestriem un citiem mūziķiem.
Pianistes spēle ieskaņota vairākos kompaktdiskos – Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012).

Biļetes iespējams iegādāties koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē Šveices ielā 19, Siguldā, darba dienās no plkst.10.00 – 18.00, kases tālrunis 67974787 vai „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena – Ls 3.

54 Latvijas pūtēju orķestri – kopā ap 2000 mūziķu – gatavojas šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem. Pirmo reizi svētkos pūtēju orķestru programmu veido tikai latviešu komponistu oriģinālskaņdarbi un tautas dziesmu aranžējumi.

Sestdien, 9.martā, Latvijas Universitātes Lielajā Aulā notika Rīgas un Pierīgas pūtēju orķestru skate un tajā piedalījās 11 orķestri. Tai skaitā arī Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris, diriģents Gintis Kalniņš.

Pēc žūrijas komisijas vērtējuma un skates rezultātu apkopošanas iegūti 44,73 punkti, tādēļ orķestris saņēmis 2.vietu savā grūtības pakāpē.

Lepojamies ar panākumiem!

9.martā Allažu pagasta Tautas nama folkloras kopa „Tiptaiņi” devās uz Koknesi, kur notika Vidzemes Augstienes un Piedaugavas bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums – skate.

Kokneses vidusskolā pulcējās sešas folkloras kopas no Zaķumuižas, Madonas, Mārcienas, Lielvārdes, Allažiem un Kokneses, lai kopīgi iemācītu un iemācītos ko jaunu, kā arī parādītu savas dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas prasmes. Sniegumu novērtēja folkloras speciālisti: Māra Mellēna un Guntis Pakalns. Viņi deva vērtīgus padomus un ieteikumus katras kopas tālākai darbībai.

Allažu folkloras kopa „Tiptaiņi” guva atzinīgu vērtējumu savā debijā folkloras kopu skatē un arī ieteikumus, kurus būtu vēlams ievērot, lai veiksmīgi iekļautos bērnu folkloras kustībā. Žūrija novēlēja bērniem kļūt drošākiem un pārliecinātākiem, kaut kopumā uzstāšanos vērtēja pozitīvi. Viens no grūtākajiem jautājumiem ir tērpu sagatavošana, kas turpmāk būs nopietni jārisina, lai kopas kopskats būtu patīkams un atbilstošs latviešu tautas tērpu valkāšanas tradīcijām.

Tagad folkloras kopas dalībnieces gatavojas nākamajiem notikumiem: muzikantu nometnei, kā arī folkloras kopu gada noslēguma festivālam „Pulkā eimu, pulka teku”.

Allažu amatierteātrim „Aka” tika dota brīnišķīga iespēja svētdien, 10.martā, ar izrādi „Trīnes grēki” viesoties Ērgļos. Šogad – Rūdolfa Blaumaņa jubilejas gadā – divas dienas Madonā un Ērgļos lielas Latvijas daļas teātru kolektīvi žūrijas vērtējumam nodeva mūsu dižā noveļu un lugu meistara darbus.

Allažos „Trīnes grēki” spēlēti pirms vairāk nekā gada, tāpēc dažādu apstākļu dēļ izrādi daļēji nācās atjaunot, vairākas lomas apgūstot pilnīgi no jauna. Mērķis bija nopietns – pārstāvēt Siguldas novadu tik atbildīgā un plaši pārstāvētā pasākumā, tāpēc režisore Izolde Pētersone pielika lielas pūles, lai visu izdarītu pēc labākās sirdsapziņas.

Viesizrāžu režīmam nācās pielāgot vai no jauna izgatavot dekorācijas, īpaši piedomāts pie tā, lai laikmeta iezīmes atspoguļotu pat sīkumos (ko augstu novērtēja žūrijas pārstāvis, režisors un aktieris Valdis Lūriņš). Kā teātra kolektīvam pastāstīja Valdis Lūriņš, šai skatē tika atlasīti kolektīvi, kas Dziesmu un deju svētku laikā šovasar savas izrādes spēlēs Brīvdabas muzejā. Tā kā mūsu sniegumu žūrija novērtēja atzinīgi, vasarā ceram tikt „zaļā pļavā” un izspēlēties uz Brīvdabas muzeja skatuves dēļiem.

Gandrīz ik dienu pasaulē top radīti kādi jauni svētki un svinamas dienas. Mūsdienu radošā brīvība ļauj svinēt jebko un jebkad, taču tikai labākās svētku idejas nostiprinās cilvēku sirdīs, starptautisku institūciju rezolūcijās un, galu galā arī kalendāros.

Starptautiskā laimes diena, ko pērn apstiprināja ANO ģenerālā asambleja, ir kustība, lai veicinātu laimīgumu kā universālu mērķi un sekmētu cilvēku tiekšanos pēc tā visā pasaulē.

Starptautiskā laimes diena tiks atzīmēta katru gadu 20.martā, jo katru gadu šajā laikā daba mums sagatavojusi universālu fenomenu – saule ir vienā līmenī ar zemes ekvatoru, tādējādi nakts un diena iegūst vienādu garumu – to mēdz zinātniski dēvēt par pavasara ekvinokciju.

Šī diena domāta kā Vispasaules informētības diena, un ir kā radīta tādām aktivitātēm, kas veicina komunikāciju starp cilvēkiem, zināšanu apmaiņu un sadarbošanos.

Starptautiskā lieliskuma, izcilības un apbrīnojamības diena (The International Day of Awesomness)* tiek atzīmēta katru gadu 10.martā. To ieviesa vienkāršs ofisa darbinieks Kevins Lavers, kurš uz vadības piedāvājumu atzīmēt viņa lieliskumu, savā twitter kontā publicēja, ka jābūt tādai Starptautiskai izcilības dienai. Tas notika 2007.gadā un pārējais jau ir vēsture. Bet Kāpēc tieši 10.marts… – tā ir arī Čaka Norisa dzimšanas diena! Lai neapvainojas Čaks Noriss, taču tas nav īsti reveranss Čakam Norisam kā cilvēkam. Tā ir dziļa padevība un cieņa pret izcilību, lieliskumu un apbrīnojamību, kas saistās ar leģendu par Čaku Norisu un viņa varoņdarbiem, viņa neuzvaramību.

Kā gan vislabāk laimi apvienot ar izcilību, ja ne ar mūzikas palīdzību!?

Pasaulslavenais fiziķis Alberts Einšteins, šķiet, ir spējis savienot šīs lietas, sakot šādus vārdus: „Kas gan vairāk vajadzīgs cilvēkam, lai būtu laimīgs? – galds, krēsls, trauks ar augļiem un vijole!”

Svinēsim Vispasaules stīgu dienu kopā ar mūziku, laimīgiem un vienreizējiem cilvēkiem koncertzālē „Baltais Flīģelis”, sestdien, 16.martā plkst.16.00. Ieeja – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme,
Siguldas Jauniešu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs

18.martā plkst.17.00 notiks tradicionālā tikšanās Allažu Tradīciju klubā, kurā risināsies tēmas par Lieldienām pie tējas tases. Allažu pagasta bibliotēkā būs iespēja noskaidrot, kādas ir Lielās dienas, jeb Pavasara saulstāvju tradīcijas Latvijā. Notiks Lieldienu rotājumu izgatavošana, Lieldienu dziesmu dziedāšana, kā arī svētku rotaļu un spēļu atsaukšana atmiņā.

20.martā plkst.6.00 ikviens aicinās uz Lielās dienas Saules sagaidīšanu Allažos, Ābelītes kalnā. Šajā dienā saule lec plkst.6:26. Mīļi aicināts ikviens, kurš saulgriežos spēj agri piecelties, lai pirms darba dienas nomazgātu muti strautā un saņemtu saules enerģiju nākamajam gada cēlienam.
Saule ceļas Pasaules kalnā augšup. To katrs jūt, redzot kā diena kļūst garāka. Parādās pirmie asni, skan putnu balsis, aukstums atkāpjas, un gaisma aizdzen tumsu.

Informāciju sagatavoja:
Gunta Rudze,
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja

Svētdien, 24. martā plkst.15.00, pēc dievkalpojuma uz koncertu Allažu luterāņu baznīcā aicina dziesminiece Anta Eņģele.

Anta pirmo reizi uz skatuves kāpa kopā ar dziesminieci Austru Pumpuri, drīz pēc tam sekoja arī uzstāšanās 1987.gadā Jelgavā studentu folkmūzikas festivālā, kurā Anta ar savu samtaino balss tembru, degsmi un spēju pasniegt katru dziesmu kā mākslas darbu iekaroja klausītāju sirdis.

Rīgas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Māra Eņģele vēsta, ka Liepājas pusē ir nostāsts par Eņģeļa uzvārda rašanos. “Kad zemniekiem deva vārdus, tad par vienu teica, ka viņš dzied tā kā eņģelis. Tā radās šis uzvārds,” saka viņa. Kaut gan pati Anta saka: „Es esmu tikai cilvēks, neesmu nekāds eņģelis.”

Antas Eņģeles koncerti vienmēr ir pilni pārsteigumu, jo viņas repertuārs ir ļoti plašs, sākot no tautasdziesmām līdz roka klasikai. Antas koncertos katrs var atrast kaut ko tieši sev. Anta ir dzimusi ugunīgā zirga gadā, un tas arī raksturo viņas ugunīgo dvēseli, kas jūtama arī viņas dziesmās.

Šobrīd Anta aktīvi darbojas teātra klubā-restorānā „Austrumu robeža” Rīgā, kur piedalās muzikālās izrādēs (“Salidojums” un citas), kā arī veido solokoncertu programmas. Dziesminieci šobrīd varam redzēt arī Jaunā Rīgas teātra izrādē „Amizants gadījums”. Ģitāras pavadījumā Antai ir gan pašas sacerēti darbi, gan senas krievu romances, Imanta Kalniņa dziesmas, latviešu ziņģes un tautasdziesmas.

Dziesminiece regulāri piedalās festivāla “Bildes” rīkotajos folkmūzikas koncertos, kā arī citos dziesminieku festivālos. 2000.gadā kopā ar Zani Šmiti un Ilzi Grunti dziesminiece ierakstīja albumu “Rīsa zvejnieki”, kur dzirdamas viņas meditatīvās dziesmas, kā arī tautasdziesmu cikls pašu veiktā oriģinālajā apdarē. Savukārt 2010.gadā dziesminiece kopā ar ģitāristu Ivaru Hermani izdeva jaunu albumu „Krievu romanču vakars”.

Šajā koncertu ciklā Allažu baznīcā jau viesojušies tādi dziesminieki kā Kaspars Dimiters, Sintija Grava un Haralds Sīmanis, bet marta nogalē – 24.martā – uz savu koncertu aicina Anta Eņģele.

Projekts tiek īstenots Siguldas novadā, sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai (www.austrasbiedriba.lv), mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.

Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, ieeja koncertā – bez maksas.

Koncerti – latviešu dziesminieku tikšanās ar klausītājiem – notiek katra mēneša ceturtajā svētdienā pēc dievkalpojuma ciklā no „Ziemassvētkiem līdz vasarsvētkiem” Allažu evanģeliski luteriskajā baznīcā, Siguldas novadā, Allažu pagasta Stīveros.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

Siguldas novada Dienas centrā apskatāma Tautas daiļamatu meistares Ainas Ertes personālizstāde „Violetā simfonija”.

„Aina Erte jau no 10 gadu vecuma ir uzticīga tautas mākslas jomai. Mīlestība uz izšūšanu ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tā meistari pavada cauri skolas, studiju un darba gaitām. No 90-to gadu vidus Aina Erte ir Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķās mākslas pulciņa, kurš vēlāk iegūst Siguldas pagasta kultūra nama Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” nosaukumu, dalībniece. Meistare ir gan rajona, gan Dziesmusvētku izstāžu dalībniece, tāpat Ainas darbi ir izstādīti arī ārpus mūsu valsts robežām”, par izstādes autori stāsta Irita Lukšo.

Izstāde Dienas centrā bez maksas apskatāma katru darba dienu.

Nacionālo bruņoto spēku orķestra kameransambļi ielūdz visas daiļā dzimuma pārstāves uz svētku koncertu „Tev vienīgajai!”, kas notiks 8.martā plkst.17.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
Koncertā piedalīsies vairāki bruņoto spēku orķestra kameransambļi: koka pūšaminstrumentu kvartets, džeza kvintets, trombonu kvartets, sitaminstrumentu ansamblis, metāla pūšaminstrumentu kvintets, lielais metāla pūšaminstrumentu ansamblis un klarnešu kvartets „Quattro Differente”.
Ansambļu mūziķi savās koncertprogrammās iekļāvuši plašu un daudzveidīgu repertuāru. Džeza kvinteta un noneta izpildījumā koncertā izskanēs laikmetīga džeza mūzika, bet lielais metāla pūšaminstrumentu ansamblis priecēs klātesošos ar zviedru komponista Kristera Danielsona oriģinālmūziku. Sitaminstrumentu ansamblis savā repertuārā iekļāvis Vittorio Monti „Čardašu” un Kvinsija Džonsa kompozīciju „Soul Bossa Nova”. Savukārt klasiskās mūzikas cienītājām noteikti simpatizēs koka pūšaminstrumentu kvarteta izvēlētā programma. Kvartets „Quattro Differente” godā cels Jēkaba Mediņa „Romanci”.   
Turpinot līdzšinējo Latvijas armijas tradīciju, ieeja koncertā būs bez maksas.

Savukārt piektdien, plkst.19.00 Siguldas pagasta kultūras nams aicina uz Ausekļa Limbažu teātra izrādi — Klēra Blūza “Sievietes, sievietes…” — kaislību un intrigu komēdiju divās daļās.
„Kritiķi uzsver, ka mūsu teātris vienmēr meklē nebijušus risinājumus izrādēm un arī šoreiz pārsteidzis ar jaunu spēles piegājienu”, komentē režisore Inta Kalniņa.
Ieejas maksa –divi lati, iepriekšpārdošanā un ar ID karti – Ls 1.50. Biļetes pieejamas Siguldas pagasta kultūras namā un Siguldas novada Kultūras centra Biļešu kasēs.

Kino mākslas cienītājas noteikti iepriecinās filma par to, ka sīkas nebūšanas, pārpratumi un raksturu cīņas – tas ir ceļš uz  izaicinājumu. Filmu „Sapņu komanda 1935” plkst.19.00 varēs noskatīties Kultūras centra Kinozālē.
Biļešu cena divi lati.

Šonedēļ, Ziemas festivāla ietvaros, Siguldas novada Kultūras centrā katru dienu ir skatāma filma „Sapņu komanda 1935”. Ceturtdien, 7.martā plkst.19.00, pirms filmas seansa, notiks tikšanās ar filmas  galvenās lomas atveidotāju Jāni Āmani un radošo komandu.

Filma, kuru Latvijas kinotātros sāka izrādīt 2012.gada nocembrī, stāsta par 1935.gadu, kad Ženēvā tiek rīkots pirmais Eiropas čempionāts basketbolā. Basketbols Eiropā ir jauna un ne īpaši populāra spēle, komandas iepriekš nav tikušās starptautiskās sacīkstēs. Visi grib būt pirmie, ierakstīt savas valsts vārdu sporta vēsturē. Čempionātam gatavojas arī Latvijas valsts vienība. Jaunais treneris Baumanis ir pārliecināts, ka viss ir iespējams, viņš tic, ka basketbols var kļūt par populāru spēli, ka var apvienot cilvēkus ar dažādām interesēm un ambīcijām vienotam mērķim, ka visas valstis Eiropā ir vienlīdz svarīgas un līdzvērtīgas un uzvarēs labākais. Intrigas un sīkas nebūšanas pārpratumi un raksturu cīņas – tas ir ceļš uz čempionātu. Uzvarēt var tikai vispirms uzvarot sevi.

Lomās: Jānis Āmanis, Inga Alsiņa, Vilis Daudziņš. Režisori: Aigars Grauba, Andrejs Ēķis.

Seansi:
trešdiena, 6.marts plkst.13.00 un 19.00
ceturtdiena,  7.marts plkst.14.00 un 19.00
piektdiena, 8. marts plkst.14.00 un 19.00
svētdiena, 10.marts plkst.15.00

Biļešu cenas: darba dienas seansi – 1,50Ls, darba dienu vakara seansi un brīvdienu seansi – 2 lati. Biļetes iespējams iegādāties arī iepriekšpārdošanā.

Kases darba laiki:
•otrdienās, trešdienās, piektdienās no plkst.10.00 – 19.00,
•ceturtdienās no plkst.8.00 – 17.00
•sestdienās no plkst.12.00 – 15.00,
•svētdienās, pirmdienās – slēgts.
Kase atvērta stundu pirms pasākumiem Siguldas novada Kultūras centrā.