30.jūnijā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika Tautas tērpu skates fināls, kurā piedalījās arī Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora „Teiksma” tērps.
Tā kā ir pagājis krietns laiks, kopš tautā valkāja tradicionālos tautastērpus (līdz 19.gs. otrajai pusei), šī skate zināmā mērā ir mācību process, kurā:
Pēc skates tika paziņoti labākie tērpi sešās nominācijās – koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu, individuālie tautastērpi. Tautas tērpu žūrijas sastāvā bija Aija Jansone, Lia Mona Ģibiete, Inita Heinola, Ilze Ziņģīte un Irita Žeiere.
Dziesmu un deju svētku Lielā balva par labāko tautastērpu tika piešķirta RKTMC „Mazā Ģilde” tautas deju ansamblis „Līgo”. „Teiksmas” dziedātāju tērps neiekļuva godalgoto vidū, vien atpaliekot ar nelielu punktu skaitu no trešās godalgas koru grupā. Mēs augstu vērtējam arī to, ka korim bija iespēja startēt šajā skatē un sveicam ar sasniegto!
Foto no deju kolektīvu un tautastērpu skates un apbalvošanas.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 6.jūlijā Rīgā notiks Folkloras diena, kurā viss Rīgas centrs vibrēs folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dziesmās, dejās, rotaļās un mūzikā. Folkloras dienas norisēs piedalīsies arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”.
Folkloras dienas galvenās norises notiks Vērmanes dārzā un Esplanādē, kur kopā uz trīs skatuvēm no plkst.11.00 līdz 17.00 uzstāsies vairāk nekā 100 Latvijas folkloras kopas.
Siguldas folkloras kopas „Senleja” īpašais uzdevums – plkst.16.00 Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves vadīt Dzimtās sētas daudzināšanas stundu. Senlejieši šajā dienā būs sastopami arī Brīvības bulvārī rotaļu zibakcijās plkst.12.15 un 14.15, kā arī plkst.12.50 piedalīsies lielajā sadziedāšanās pusstundā kanāla malā pie Bastejkalna, kur kopā ar latgaliešiem un citiem vidzemniekiem dziedās pašas iemīļotākās Latgales un Vidzemes tautasdziesmas.
Folkloras dienas svinīgais noslēgums notiks Esplanādē plkst.17.15, kur notiks Saules daudzināšana. Arī šajā norisē mūsu folkloras kopa pārstāvēs visu Vidzemes novadu un uzsāks vidzemnieku saules dziesmu „Divējādi saule teka”. No plkst.18.00 līdz 20.00 laukumā pie Brīvības pieminekļa ikviens aicināts dancot latviešu dančus un satikt visu folkloras kopu dalībniekus vienuviet.
Īpašs prieks, ka Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja Anda Skuja ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Folkloras dienas Vērmanes dārza norišu režisore. Mēs lepojamies!
Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkus, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu atvedis rakstainas un krāšņas dažādu novadu Tautas lietišķās mākslas studiju rokdarbnieču darinātas segas, kas eksponētas izstādē „Latvijas novadu segas”. Izstāde apskatāma līdz 7.jūlijam no plkst.9.00 līdz 16.00, piesakoties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.
LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena: „Mūsu klimatiskajos apstākļos gultas segas ir tikpat nepieciešamas kā apģērbs. Krāsu rakstu dažādības ziņā visbagātākie latviešu audumi ir gultas segas. Tajās atrodami visi tautā pazīstamie auduma darināšanas paņēmieni.
1695.gadā Igaunijas mācītājs un vēsturnieks Kristiāns Kelhs atzīmēja, ka latvieši savas gultas vietas apklāj ar rupju linu palagu vai vilnas segu. Gultas segas, kā arī zirgu segas piemin arī vācu publicists Hupels 18.gs. 70-tajos gados. Turklāt zemnieku mājokļos līdz 19.gs. beigām tās bija telpu rotātājas – šaurās, patumšās lauku istabas pelēkumu tīkami atdzīvināja spilgtās krāsās darināta gultas sega.
Viskrāšņākās svītrainās segas auda Vidzemē. Vecākās segas, līdzīgi brunču audumiem veidotas sīksvītrainas, 19.gs vidū svītras jau sāka kārtot lielākos grupējumos un audēja katra pēc savas gaumes dažādi variēja pamata un krāsaino svītru attiecības. Sākot ar 19.gs. 80-tajiem gadiem arī zemnieku audumos parādījās t.s. „šatieri” – vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātu nokrāsu joslas. Šai laikā segu aušana vairāk pārgāja amatnieku rokās un kompozīcijā izveidojās noteikts tips – 4–6 lielas svītru grupas kādā pelēcīgā pamatā. 20.gs sākumā „nokrāsu” joslas papildina ar rakstu joslām, kuru veidošanai izmanto rakstoto audu ripsu jeb „rožceliņu”. Kurzemē, Zemgalē, Latgalē 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā audu ripsā auda segas ar lieliem fona rakstiem. Kurzemes un Zemgales segas bija daudzkrāsainas, stipri kontrastainas, turpretim Latgales segas divkrāsainas un to fona raksts bija vēl lielāks nekā Zemgales dienviddaļā. Tā kā Latgalē audumu darināšanā vairāk izmantoja linus un pakulas, tad raksts arī palielinājās materiāla raupjuma dēļ. Šajās segās daudz radniecības ar lietuviešu audumiem. Latgalei raksturīgas arī vienkrāsainas segas ar spilgti rotātām malām, kam pamatu auž ar atspoli, bet rakstu ielasa ar pirkstiem. Zemgalē un Kurzemē izplatītas rozīšu auduma segas. Tautas dziesmās apdziedātās zvaigžņu segas bija ļoti iecienītas Džūkstē, Zebrenē, Zemītē un Svitenē. Senākais segu rotājuma veids vēl saglabājies 19.gs otrajā pusē Bukaišu un Bēnes pagastos, kur auda segas ar baltu nātnu pamatu un no krāsainas vilnas dzijas veidoja rakstu ar rozītēm un zvaigznītēm.”
Izstādē apskatāmas segas, kuras audušas Tautas lietišķās mākslas studiju audējas no Liepājas, Bārtas, Kuldīgas, Ventspils, Rīgas, Limbažiem, Valmieras, Saulkrastiem, Snēpeles un Rēzeknes. Segu daudzveidīgie raksti un krāsu bagātība apliecina mūsu tautas lietišķās mākslas meistaru prasmes un sasaucas ar vasaras pilnbriedu, kad Turaidas muzejrezervāta brīvdabas augu ekspozīcijās var iepazīt ārstniecisko un košumaugu krāšņumu visā to pilnībā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
No 29.jūlija līdz 3.augustam Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde organizē starptautisku mākslas plenēru, kurā Siguldas novada un sadraudzības pilsētu mākslinieki aicināti uz tikšanos, lai dalītos pieredzē, radītu mākslu un atklātu jaunus talantus sevī. Plenēra laikā tiks akcentēts mūsu novadnieka, izcilā grafiķa Zigurda Zuzes atstātais mantojums.
Plenērā aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, kas strādā uz audekla jebkurā tehnikā. Plenērā piedalās septiņu sadraudzības pilsētu mākslinieki un deviņi Siguldas novada mākslinieki. Pirms tam jāiztur atlase. Pielikumā meklējiet pieteikuma anketu.
Plenēra noslēgumā – 3.augustā – notiks mākslas darbu izstāde.
Lai piedalītos plenērā, dalībniekiem jāiesūta pa pastu (Siguldas novada pašvaldība, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150), elektroniski dome@sigulda.lv vai jāiesniedz personīgi pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3, Siguldā, no 2013.gada 4.jūlija līdz 16.jūlijam šāda informācija:
Dalībnieki, kas iesūtījuši pieteikumu pēc norādītā pieteikšanās termiņa, netiek izvērtēti. Pieteikumi tiks izskatīti līdz 20.jūlijam, un uz Starptautisko plenēru Siguldā tiks aicināti tie dalībnieki, kas izturējuši atlases kārtu.
Mākslinieku atbildība(nodrošina mākslinieks):
Plašāka informācija:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Jolanta.borite@sigulda.lv, tālr.67970815
Trešdien vēl pirms dalības Dziesmu svētkos uz Budapeštu Ungārijā devās Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (vadītāja Līga Ādamsone), lai piedalītos vasaras saulgriežu un Pēterdienas pasākumā Sentendrē. Pasākumu rīko Latvijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Ungārijā.
Siguldieši koncertēs kopā ar lietuviešu, dāņu, somu un zviedru dziedātājiem. Pasākumā Ungārijā dzīvojošiem tautiešiem un diplomātiem tiks rādītas saulgriežu tradīcijas, mācītas dziesmas un vainaga pīšana, kā arī prezentēts cienasts. Korim „Spārni” paredzēti vēl papildus divi koncerti uz brīvdabas skatuves mazā tūristu iemīļotā pilsētiņā Sentendrē.
Kora dalību pasākumā atbalsta Latvijas vēstniecība Ungārijā un Siguldas novada pašvaldība.
Atsaucoties Latvijas vēstniecības Maskavā uzaicinājumam Saulgriežos tur koncertēja siguldieši — grupa “Bellacord”.
Kā pastāstīja Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte: „Dalība šajos pasākumos ir kā vēstnesis par Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Siguldā. Viens no nozīmīgiem pasākumiem 2014.gadā ir Vasaras saulgriežu svinības Turaidā Jāņa kalnā, kas pulcē arī ļoti daudz ārvalstu ciemiņus. Mūsu kolektīvi stāsta arī par gaidāmajiem notikumiem Rīgā un Siguldā.”
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Tautas tērpu skatei tika iesniegti 105 pieteikumi: 22 koru tautas tērpi; 35 deju kolektīvu tautas tērpi; 4 folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu tautas tērpi; 25 individuālie tautas tērpi – pašdarinātie tautas tērpi; 11 individuālie tautas tērpi – nokomplektētie tautas tērpi, kā arī astoņi tautas tērpi, kurus darinājuši uzņēmēji, tautas lietišķās mākslas studijas, amatnieku biedrības un citi.
Tautas tērpu skates pieteikumus vērtēja barga žūrija, un esam lepni, ka Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora „Teiksma” tērps ir atzīts par vienu no 14 labākajiem, kas Dziesmu svētku laikā Latviešu Tautas tērpu skatē – uzvedumā piedalīsies speciāli veidotā iestudējumā un demonstrēs savu tērpu un izspēlēs vienu no svarīgākajiem ģimenes godiem – krustabas.
Skates fināls notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 30.jūnijā plkst.16.00.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas novada Jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” 1.jūlijā plkst.16.00 piedalīties A grupas finālskatē.
Kā jau katru gadu pirms svētkiem notiek skates un 24.februārī starp visām 32 Latvijas A grupām deju kolektīvs „Vizbulīte” ieguva augstāko novērtējumu un 12.vietu. Uz finālskati tika izvirzīti 15 kolektīvi un tai skaitā arī “Vizbulīte”. „Gatavojoties finālskatei, laiks pagāja darbīgos deju meklējumos, mēģinājumos arī koncertos, lai paceltu jau tā uzlikto latiņu par sprīdi augstāku. Nu tikai jāpārlec tai pāri”, stāsta deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa.
Finālskatē jaunieši dejos vienu deju no Dziesmu svētku repertuāra — Aiz ezera augsti kalni (U.Žagatas horeogrāfija, R.Paula mūzika), vienu deju radītu pēc 2008.gada un tā būs — Līdz pašām debesīm (A.Daņiļeviča horeogrāfija, V.Muktupāvela mūzika), un vienu deju no latviešu deju repertuāra un vienu izvēles deju — Zaļumballes polka (A.Daņiļeviča horeogrāfija, M.Ivanova mūzika).
I.Ozoliņa stāsta par deju kolektīva izveidošanas pirmsākumiem: „Viss sākās kā joks, kad 2009.gadā pieteicos Eiropas finansējumam un izveidoju jauniešu deju kolektīvu “Vizbulīte”. Par Eiropas naudu esam uzšuvuši jaunus Lībiešu tērpus, iegādājušies deju grīdu, aparatūru un protams kaldinājuši savu dejotprasmi. 2009.gadā izvirzītais mērķis bija — aizvest deju kolektīvu līdz 2013.gada Dziesmu un Deju svētkiem. Nu ir pienācis tas laiks”.
Deju kolektīva vadītāja izsaka pateicību par neatlaidību un uzņēmību dejotājiem, kuru lidojuma spārnu vēziens ir plats un drosmīgs; par atbalstu mēģinājumu procesā paldies — Dainai Štalai, Guntim Puķītim, Agrim Daņiļevičam; par domu apmaiņu un procesa virzību paldies Leldei Lipskai, kura ir kopā gan domās, gan darbos; paldies arī Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas novada Kultūras centram, Siguldas pagasta Kultūras nama vadībai par atbalstu.
Siguldas Jaunajā pilī jeb grāfa Johana Georga fon Brauna vēsturiskajā īpašumā 2008.gadā „Kremerata Baltica” festivālā stīgu kvartets „Euphonia” atskaņoja L.van Bēthovena Trio, kurš veltīts viņa draugam un mecenātam grāfam Braunam, tā atklājot līdz šim unikālu, nezināmu faktu – Bēthovena saikni ar Siguldu.
Turpinot „Kremerata Baltica” festivālā iesākto tradīciju un iespēju mūzikā stāstīt par šo aizraujošu faktu, kopš 2011.gada vasaras Siguldas Jaunās pils dārzā svētdienu rītos skan kamermūzikas koncerti „Bēthovens un Sigulda”, kuri veltīti Bēthovenam un viņa daiļradei. Koncertu programmās tiek atskaņota Bēthovena un viņa laikabiedru, Vīnes klasiķu, mūzika.
Arī šovasar, sākot no 30.jūnija, svētdienu rītos plkst.11.00 visi tiek aicināti baudīt koncertzāles „Baltais flīģelis” rīkotos vasaras kamermūzikas koncertus un brokastot Siguldas Jaunās pils dārzā.
Vasaras kamermūzikas koncertprogramma Siguldas Jaunās pils dārzā „Bēthovens un Sigulda”
Informāciju sagatavoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Inese Zagorska
Dziesmusvētku laikā galerijā „Daugava” Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” dalībnieces izstādē „VĪGRIEZE’s raksti” rādīs dažādās tehnikās darinātas galdsegas, Vidzemei raksturīgās šatiersegas, kā arī citus darinājumus. Izstādē būs aplūkojamas studijas dalībnieču dažādās tehnikās darinātās baltu zīmes.
Siguldas novada Siguldas pagasta Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” darbojās kopš 1972.gada. Studijas dalībnieces aktīvi ir piedalījušās republikas tautas mākslas izstādēs, kā arī lielajās Dziesmusvētku izstādēs. Laika posmā no 1995. līdz 2012.gada decembrim studijas dalībnieces ir piedalījušās citu vai pašu organizētās 88 izstādēs, t.sk. 15 no tām bija studijas dalībnieču personālizstādes, 24 — TLMS „Vīgrieze” dalībnieču darbu izstādes ne tikai Siguldas novadā, bet arī citviet Latvijā.
Izstādes atklāšana notiks 29.jūnijā plkst.14.00 galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Rīgā).
Informāciju sagatavoja:
Gundega Pētersone
TLMS „Vīgrieze” vadītāja
Piektdien, 21.jūnijā, Siguldas novada pašvaldības Deputātu zālē notika prezentācija par pasākumu un festivālu ietekmi uz Siguldas novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un apkārtējo vidi. Prezentācija tika balstīta uz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas studentu un pasniedzēju veikto pētījumu par pasākumu ietekmi Siguldas novadā, kas tika veikts starptautiskā projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros. Prezentācijas mērķis bija iepazīstināt Siguldas novada kultūras iestāžu vadītājus un darbiniekus ar ZEN projekta ietvaros veikto pētījumu, kā arī piedāvāt ieteikumus pasākumu un ar tiem saistīto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Prezentāciju veica 13 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studenti, kā arī divi pasniedzēji – Evija Zača un Renārs Felcis. Studenti prezentāciju veica trīs tematiskās sadaļās – pasākumu ietekme uz apkārtējo vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, pasākumu sociālā ietekme uz Siguldas novada iedzīvotājiem, un pasākumu ekonomiskā ietekme Siguldas novadā. Tā rezultātā pētījuma prezentācija sniedza daudzpusīgu un detalizētu informāciju, kas tika balstīta uz Siguldas novada iedzīvotāju aptaujām un padziļinātām intervijām gan ar pasākumu organizatoriem, gan ar Siguldas novada uzņēmējiem.
Pētījums tika veikts INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros. Projekta uzdevums 2013.gadam ir sagatavot un nodot informāciju par Latvijas festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi projekta ārvalstu partneriem, kā arī kopīgi apstrādāt apkopoto informāciju un izstrādāt pozitīvus piemērus labās prakses rokasgrāmatai, kas tiks publicēta projekta noslēgumā 2014.gadā.
Informāciju sagatavoja:
Uldis Elksnītis
Piektdien, 21.jūnijā Rīgas Mākslas telpā atklās Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi „Dziesma top citādi“. Vērienīgajā izstādē būs apskatāmi teju 2000 darbi – lakati, segas, cimdi, pinumi, rotas, ādas darbi, keramika un citi. Izstādē piedalās vairāk nekā 900 Latvijas meistaru. Izstādē piedalās arī divas Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas — TLMS Sigulda un TLMS Vīgrieze.
„Izstādē nosacīti materializējušās sirds dziesmas – tās ieskanas krāsu koloristikā un tekstūrās, proporciju kārtojumā. Ekspozīcijā tiek „izdziedātas” desmitiem tautasdziesmu. Tajās katrs tautas lietišķās mākslas žanrs ieskanas citādā krāsu un tehniku kārtojumā. Dziesmas „skan” ne tikai meistaru darbos, bet arī gaismas objektos, kas skatītājiem ļauj izjust, cik vienota latviešu tradīcijās, ir dzīve un dziesma,” stāsta izstādes veidotāji.
Ekspozīcijā būtisks būs ieskats tradicionālās tautas mākslas situācijā mūsdienu kultūras kontekstā. Senajām prasmēm pievienots ne tikai radošums un jauno materiālu iespējas, bet arī labs dizains. Ekspozīciju papildinās gan Meistaru stāsti, gan Latvijas laikmetīgā dizaina lietu paraugi.
Izstādes koncepciju veidojuši Dagmāra Prīberga, Daina Vītoliņa, Laura Pelše un Gints Mālderis. Projekta vadītāja – Linda Rubena.
Izstāde „Dziesma top citādi” būs apskatāma līdz 8.septembrim.
XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku — kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, t.sk. 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (47) un ārvalstīm (26). Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi „Latvijas dzelzceļš”, „Lattelecom” un „Latvenergo”, kā arī banka „Citadele” un „Latvijas Valsts meži”.
Informāciju sagatavoja:
Inga Vasiļjeva,
Dziesmu un deju svētku preses sekretāre,
+37129276111,
Inga.Vasiljeva@dziesmusvetki.lv
Rīgā, Esplanādes parkā – laukumā pretim Raiņa piemineklim, arī šovasar darbosies nodibinājuma „Rīga 2014” atvērtais birojs, kura mūsdienīgo veidolu izlolojuši Latvijas jaunie arhitekti un kur ikviens varēs izjust Eiropas kultūras galvaspilsētas gada elpu. Šī būs telpa radošumam, jauna tikšanās vieta pilsētas centrā un ar mūsdienīgu arhitektūru iedvesmos rīdziniekus un daudzos pilsētas viesus.
Nodibinājums „Rīga 2014”, veidojot radoši informatīvo telpu, ņēmis vērā, ka Rīgā ne tikai jāpaplašina kvalitatīvu kultūras pasākumu klāsts, bet jārada brīvi pieejama telpa sarunām, kas uz pilsētu ļauj paraudzīties citādi, un arvien vairāk jāizmanto moderno tehnoloģiju iespējas kultūras lietojumā un cilvēku saziņā.
Atvērtais birojs darbosies no jūnija otrās puses līdz septembrim.
Šogad radoši informatīvā telpa „Esplanāde 2014” piedāvās plašu norišu programmu un tajā no 13.jūlija katru sestdienu no plkst.15.00 līdz 17.00 būs „S!GULDA AIZRAUJ!” laiks. Radoši informatīvajā telpā varēs iepazīt Siguldas novada projektus, kas prezentēs plānotās norises, priecēs ar koncertiem un citu žanru notikumiem.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte