Piektdien, 11.oktobrī plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies Akvelīna Līvmane un Juris Kalniņš ar izrādi “Kāpēc mums jāprecas?” Biļetes iegādājamas no 3. septembra Siguldas pagasta Kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 ‑19.00 un no 21. septembra sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 – 14.00. Biļešu cenas – 3–5 lati.
Viņš ir neciešams un paštaisns mūdzis, viņa – šarmanta sieviete, kura nav zaudējusi spēju mīlēt. Abi ir atraitņi. Trīsdesmit gadus viņi ir bijuši draugi un kolēģi, esot blakus viens otram priekos un bēdās. Un beidzot tas ir noticis — viņš viņu bildina! Bet viņam ir tikai astoņpadsmit stundas, lai panāktu viņas piekrišanu. Ko darīt? Piedāvāt darījumu… Ievilināt gultā… Pamēģināt pirmo reizi mūžā būt atklātiem un nebaidīties… Cik lielai ir jābūt drosmei, lai bildinātu senu draudzeni? Vai nedaudz virs “astoņpadsmit” ir iespējams sākt visu no jauna?
„Apvienības DrKT izrāde “Kāpēc mums jāprecas?” ir atkal satikšanās stāsts divos cēlienos par drosmi uzdrīkstēties, mīlestību, uzticību, cieņu.” par izrādi stāsta režisore Indra Vaļeniece, kura ir bijusi Liepājas teātra aktrise, beigusi Harkovas kultūras akadēmijas režijas fakultāti. Dejas izrādei veidojusi Ieva Ozoliņa. Parējās lomās Jānis Mūrnieks un Edvards Reinis.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Iezīmējot Siguldu starptautiskajā kultūras kartē kā laikmetīgās mākslas rezidenču centru, augustā uz konspiratīvu Poētiskā robotisma štābu Siguldas pils kompleksā ieradās dažādu jomu radošie pārstāvji. Rezidenti Siguldā pavadīja vienu dienu pēc pašu izvēlēta grafika, reflektējot par Lēno revolūciju.
Štāba liecības, revolūcijas shēmas, attēli, dziesmas, ko piefiksējuši rezidenti, būs aplūkojami atsevišķā tam paredzētā telpā laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit 5”, kas no 5. – 15.septembrim notiks Rīgā, Lāčplēša ielā 60.
Vienas dienas rezidencē Siguldā ieradās māksliniece Liena Bondare, māksliniece un izstāžu kuratore Inga Brūvere, komponists Platons Buravickis, fotogrāfs Valdis Jansons, māksliniece, Purvīša balvas nominante Daiga Krūze, mākslinieks un radošā kvartāla „TOTALDOBŽE” vadītājs Kaspars Lielgalvis, vizuālās komunikācijas speciāliste Santa Remere, māksliniece un “JūrK” mākslas telpas vadītāja Linda Sīle, māksliniece Aija Zariņa, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, tekstilmāksliniece Johanna Hāsto (Zviedrija) un mākslinieks Christian Helwing (Vācija).
Idejas un procesa iniciatores ir Laura Prikule un Eva Vēvere, kuru veidotie Poētiskā robotisma projekti kopš 2009.gada notikuši virknē nozīmīgu kultūras institūciju Latvijā un ārvalstīs.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Laikmetīgās mākslas centru, Starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit 5” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte
Šodien Siguldas Jaunās pils kompleksā papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” visi aicināti uz radošām aktivitātēm „Zaļā ceturtdiena”.
Četru stundu garumā, no plkst.15.00 līdz 19.00, ikviens laipni aicināts apmeklēt papīrmākslas darbnīcu un nodot makulatūru – vecas darba lapas, burtnīcas, nevajadzīgas grāmatas u.c. Izlietotajam papīram darbnīcā tiks dota otra dzīve, samaļot to un ar rokām izlejot jaunu papīru. Darbnīcā no pašizgatavotā papīra tiek veidotas pastkartes, auskari, grāmatzīmes un citas oriģinālas, jaukas un skaistas lietas.
„Zaļās ceturtdienas” notiks ik nedēļu, un darbnīcas apmeklēji varēs izmēģināt roku papīra liešanā, kas ir īpaši aizraujošs un radošs process.
Papīrmākslas darbnīca „Viktora vēstules” tika atvērta 9.augustā, saņemot programmas „Brigāde” finansējumu un Siguldas vecākās koka ēkas ziemeļu spārnā izveidojot vietu ar radošu un senatnīgu atmosfēru. Te var iesaistīties papīrliešanas procesā, iepazīt mākslinieces Zinaīdas Ceskes daiļradi, klausīties mūziku plašu atskaņotājā un atcerēties stāstu par Turaidas Maijas un Siguldas muižas dārznieka Viktora traģisko, taču romantisko mīlestību. Darbnīcā ir arī pasta kaste, piedāvājot gan novada iedzīvotājiem, gan viesiem nosūtīt mīlestības pilnus sveicienus no Siguldas muižas.
Vairāk informācijas par „Zaļajām ceturtdienām”, citiem pasākumiem un iecerēm papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules”: Zinaīda Ceske – 26710184, Ieva Vītola – 29144800, viktoravestules@gmail.com.
No pagājušā gada rudens līdz šā gada maijam katru mēnesi divas sestdienas Siguldas novada bibliotēkā psiholoģe Maruta Līvena sarunājās ar Siguldas novada vecākiem par bērnu audzināšanu un skaidroja, kādēļ bērnam ir nepieciešams noteikt robežas.
Vecāki noklausījās 16 tēmas, kuras papildināja literatūras lasīšana un psiholoģes sagatavotie materiāli. Katru sestdienu, kamēr vecāki apmeklēja sarunu ciklu, viņu bērni darbojās Bērnu literatūras nodaļā – klausījās bērnu grāmatu fragmentus bibliotekāru lasījumā, pārrunāja dzirdēto un zīmēja grāmatu varoņus. Nodarbināti šajās sestdienās bija gan vecāki, gan bērni.
„Audzināt bērnus nav viegli, ikdienā radās jautājumi, uz kuriem atbildes nekur nevarēju atrast, bet psiholoģes Marutas Līvenas lekcijās tas izdevās,” par lekcijām stāsta četru bērnu māmiņa Ilze Bērziņa, uzsverot, ka „pats svarīgākais ieguvums: pareizi salikti akcenti, kam visvairāk jāpievērš uzmanību bērnu audzināšanā, kas bērnam nepieciešams, lai viņš augtu par harmonisku personību, sabiedrībai derīgu cilvēku. Cik ļoti svarīgas ir robežas un to regulāra noturēšana. Brīžiem gandrīz bezcerīgi likās kaut ko mainīt jau esošajā, un vai vispār to vēl var izdarīt? Bet visai cerīgs teikums kā svecīte tumsā: daudz var izmainīt, kamēr bērns vēl ir pie vecākiem un materiāli no viņiem atkarīgs. Tāpēc, bruņojusies ar zināšanām, pacietību, mīlestību un Marutas Līvenas smalkjūtīgajā pamudinājuma iedvesmota, es, lekcijas noklausījusies māmiņa, drosmīgi ķeros pie reālām darbībām savu bērnu audzināšanā.”
Sandra Borovika par sarunu ciklā iegūto teic tā: „Viens no grūtākajiem uzdevumiem bērnu audzināšanā ir noteikt robežas vecākiem ar bērnu. Lekciju laikā iegūtā un izrunātā informācija palīdzēja saskatīt problēmu cēloņus savu bērnu audzināšanā. Informācijas un pieredzes apmaiņa starp lektoru un vecākiem ļāva izprast ikdienas situācijas attiecībās ar bērniem, un pieņemt lēmumus kā rīkoties turpmāk. Izsniegtos informatīvos materiālus uztveru kā mācības līdzekli savā ikdienā, kas palīdz ne tikai man pašai, bet arī bērnam. Nosakot robežas, bērnam kļūst skaidrs – ar ko drīkst rēķināties un pats uzņemas atbildību par savu rīcību. Tikpat būtisks un nenovērtējams ir morālais un psiholoģiskais atbalsts, ko iegūst lekciju laikā, sarunu procesā starp dalībniekiem. Paldies par šo iespēju!”.
No septembra psiholoģe piedāvā jaunu tēmu, kas būtībā ir turpinājums iepriekšējai – „Bērniem ir vajadzīgi vecāki, kuriem ir savas robežas”.
Sarunu cikls varētu sākties septembra otrajā pusē. Interesentus aicinām pieteikties iepriekš uz e‑pastu biblioteka@sigulda.lv vai zvanot pa tālr.67700865. Dalības maksa – Ls 1 par nodarbību ar izdales materiāliem.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Hamčanovska
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar mākslas vēsturnieci dr.hist. Ievu Osi un Latvijas vēstures institūta apgādu izdevis katalogu „Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns keramika”, kas veltīts profesoram, arheologam, Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājam no 1976. līdz 2000.gadam — Jānim Graudonim (1913 – 2005).
Katalogā iekļauts Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārds, Dr.hist. Ievas Oses Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos iegūto krāsns podiņu raksturojums, kataloga daļa ar podiņu attēliem un anotācijām un raksts par Turaidas pils krāsns podiņu ķīmiskā sastāva analīzi, kas veikta Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtā. Katalogu sastādījusi mākslas zinātniece, viduslaiku piļu pētniece I.Ose, kura sistematizējusi Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns podiņus un to lauskas hronoloģiskā secībā pēc formas un rotājuma motīva. Izdalot dobos, nišas un plāksnes podiņus pēc to atrašanās vietas krāsnī (sienas, dzegas, vainagojošais u.c.), norādīti podiņu fiziskie parametri – glazūras krāsa, izmēri, dots īss reljefā rotājuma apraksts un motīva skaidrojums, kā arī datējums. Katalogā iekļauti fotogrāfu Marikas Vanagas un Viļņa Pļaviņa, kā arī Roberta Kaniņa un Ulda Veisbuka darbi. Krāsns podiņu profilus zīmējuši Artūrs Arnis, Daiga Kļaviņa un Pauls Gailītis, bet reljefā rotājuma grafiskās rekonstrukcijas – Dzintra Zemīte.
Kopumā izdalīti 175 podiņu tipi, kas raksturo apkures veidu attīstību pilī un parāda dažādu mākslas stilu (vēlā gotika, renesanse, manierisms, baroks u.c.) klātbūtni Turaidas pilī. Lai arī arheoloģiskajos izrakumos pārsvarā atklātas vien krāsns podiņu lauskas, tomēr arī no tām var secināt, ka podiņu dekoram raksturīga tēmu dažādība un augsts mākslinieciskā attēlojuma līmenis. Rotājumā izmantoti Baltijas jūras reģionam raksturīgi sižeti, kas atrodami sava laika parauggravīrās – Lūkasa Krānaha, Hansa Brozāmera, Krispina de Passes un citu vācu un nīderlandiešu grafiķu darbos. Podiņi ļauj uzzināt, kā tolaik ģērbās vācu valdnieki un valdnieces, ilustrē Bībeles stāstus un attēlo populārus svētos, piemēram, Ievu un Ādamu, svēto Kristoferu, pravieti Jozafatu, raksturo antīkās vēstures notikumus un tēlus, ļauj nojaust to saistību ar laikabiedru uzskatiem. Senākie Turaidas kolekcijā ir 16.gs. pirmo gadu desmitu eksemplāri ar rotājumā izmantotiem vēlās gotikas motīviem, bet jaunākie podiņi dekorēti baroka stilā.
Katalogā informācija sniegta latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodām. Katalogs „Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns keramika” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās. Katalogu var iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā katru dienu no plkst.9.00 līdz 20.00.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
1.septembrī plkst.15.00 Raiņa Parkā, Raiņa ielā 2, tiks atklāta Latvijas ekspozīcija „Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā”, kas piedalījās Venēcijas biennāles 13.starptautiskajā arhitektūras izstādē 2012.gadā un Siguldā nonāca sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas institūtu, arhitekti Līgu Apini un kuratori Ievu Kalniņu, nodibinājumu „Rīga 2014”, radošo apvienību “Other Side Studio” (Aksels Bruks, Kristaps Kleinbergs, Edgars Rožkalns, Helvijs Savickis, Austra Stupele) atbalstu.
Latvijas ekspozīcija tika izgatavota 2012.gadā ar moto: „Iekšējā brīvība kā nākotnes domāšanas arhitektūra”. Ekspozīcija piedāvāja Venēcijas apmeklētājiem ieskatu dažādos Brīvības ielas fasāžu fragmentos un ēku iekšpagalmos, tādā veidā kļūstot par „ielu ielā”. Apmeklētājs, pastaigājoties pa Venēciju, varēja pēkšņi ieraudzīt sevi Rīgā, atspīdam dažādās Brīvības ielas fasāžu detaļās.
Instalāciju veido trīs daļas. Pirmā daļa ataino Brīvības ielas fasādi, kas izgatavota no pulēta nerūsējošā tērauda. Vides atspulgi spoguļattēlā rada daudzdimensionālu uztveres iespēju, kurā raugoties Siguldas daba un Rīgas arhitektūras elementi vizuāli pārklājas un saplūst. Objekts tiks eksponēts Raiņa parkā, un par galveno varoni kļūst dabas atspulgs Brīvības ielas fasādēs. Otrā ekspozīcijas daļā, kas atrodas instalācijas aizmugurē, tērauds ir daļēji nomainīts pret autentisku koka faktūru, kas tika paņemta no Brīvības ielas pagalmu apbūves. Tā raksturo Rīgas iekšpagalmus, kur daudzviet vēl saglabājusies 19.gadsimtam raksturīgā priekšpilsētu koka apbūve. Klāt pieguļošais Raiņa parka atpūtas laukums kalpos kā Brīvības ielas nama iekšpagalms.
Trešā daļa ir veidota kā portāls, kas atrodas instalācijas centrā. Šeit apmeklētāju apņem tikai tērauda spoguļu faktūra un tajā ir redzams tikai paša apmeklētāja bezgalīgi pavairotais attēls. Šādi instalācija katram piedāvā iespēju ieskatīties sevī un apjaust savu iekšējo brīvību.
Laikā, kad Sigulda būs Rīgas oficiālais sadarbības partneris projektā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014”, līdz pat 2014.gada nogalei instalācija, kas piedāvā ieskatu dažādos Brīvības ielas fasāžu fragmentos un ēku iekšpagalmos, atradīsies Siguldas centrā.
Sestdien, 7.septembrī plkst.19.00, Siguldas pagasta Kultūras namā Siguldas pagasta senioru izpildījumā notiks novadnieces Inonantas Milleres dzejas grāmatiņas „Švīkainas smaržas” atvēršanas svētki.
„Šis ir mans pirmais autordzejas krājums, kurā apkopoti 100 dzejoļi – mazi notikumi, fiksēti 100 dvēseles stāvokļi. Katrs no tiem ir ar savu smaržu un savu stāstu. Mīlestība, tikšanās un nesatikšanās, cerības un bezcerība, vientulība un divvientulība, atklāsmes un dziļa neizpratne, laiki un gadalaiki. Krājums ir ilustrēts ar 11 manām gleznām, kas, ticiet vai ne, arī ir švīkainas smaržas,” stāsta dzejniece Inonanta Millere.
Atvēršanas svētkos būs iespējams iegādāties arī dzejoļu grāmatas. Cena – Ls 3.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Jūdažu Sabiedriskajā centrā 1.septembrī plkst.12.00 spēlēsim spēles, vingrosim, vērosim ziepju burbuļu priekšnesumu.
Bērnības atmiņas ir visstiprākās, tās glabājās mūsu atmiņā visas dzīves laikā. Bērnībā mums gribās ātrāk izaugt, mēs atdarinām pieaugušos, kopējam uzvedību, cenšamies runāt kā pieaugušie, bet kad beidzot izaugam, atskatāmies atpakaļ un ar ilgām atceramies to bezrūpīgu laiku un gribam to atgūt. Bērnība — tas ir jautrības, prieka, spēļu un atpūtas burvīgais laiks, kurš aiziet. Bērnības īpašais laiks ir vasara, vasarā kopā ar draugiem ir iespēja, spēlēt spēles, peldēties, sauļojoties, iet pārgājienos. Tāpēc centīsimies vēl par vienu dienu pagarināt vasaru un 1.septembrī plkst.12.00 izbaudīsim vasaras izskaņas svētkus. Kopā ar Pepiju Garzeķi spēlēsim spēles, vingrosim kopā ar ielu vingrotājiem, un ar biz biz mārīti pūtīsim ziepju burbuļus. Visa pasākuma laikā darbosies radošās darbnīcas.
Ieeja – bezmaksas.
Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa
Jūdažu Sabiedriskajā centrā no 1. līdz 20.septembrim būs aplūkojamas limbažnieces Dzintras Kaminskas kolekcionētās porcelāna lelles.
Kāda izskatās kā mazs, palaidnīgs skuķēns, kāda kā karstasinīga spāņu jaunkundze, cita pēc zinātnieces, daža pēc ēteriskas būtnes vai elegantas agrāko laiku sabiedrības dāmas, katra ar savu stāstu, katrai, ja vien ieskatās, redzama sava seja un vaibsti. Meiteņu vidū plauktā nosēdināts arī viens leļļu puisītis — Jancītis, kas kopā ar savu Anniņu pie kolekcionētājas nonācis pavisam nejauši pirms daudziem gadiem, kad doma par leļļu krāšanu vēl nav bijusi. Jūdažu Sabiedriskajā centrā aplūkojamas 66, bet kopumā Dzintrai ir aptuveni 160 lellītes. Tik brīnišķīgas lelles un tādā daudzumā negadās redzēt bieži, tāpēc visi interesenti ir aicināti aplūkot šo kolekciju.
Izstāde apskatāma no 1. līdz 20.septembrim pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien no 9.00 – 17.00, sestdien, svētdien – slēgts. Izstādes atklāšana 1.septembrī plkst.12.00.
Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa
Otrdien, 20.augustā, Siguldas novada bibliotēkā tika atklāta grafiķim un māksliniekam Zigurdam Zuzem veltītā piemiņas ekspozīcija.
Tā tika veidota, sadarbojoties ar fotogrāfu un Zigurda Zuzes dzīves norieta labāko draugu Albertu Linartu, kurš ir arī pastāvīgās ekspozīcijas idejas autors. Pašlaik tajā aplūkojamas 85 grāmatas, kurām Zigurds Zuze radījis māksliniecisko ietērpu, kā arī viņa veidotu ekslibru kolekcija. Tāpat iespējams aplūkot darba instrumentus, ar kuriem mākslinieks strādājis.
Uz ekspozīcijas atklāšanu bija ieradies arī Z.Zuzes mazdēls Jānis Kravacs, kurš dalījās atmiņās par vectēvu. Alberts Linarts atklāšanas runā uzsvēra to, ka ir būtiski aktualizēt Zigurda Zuzes daiļrades mantojumu un dzīves atziņas. Ekspozīcijas izstādes daļa „Ekslibris. Grāmata. Stāsts. Civēka dzīve.” bibliotēkas apmeklētājiem būs apskatāma līdz septembra beigām, bet dažāda veida materiāli par mākslinieku laika gaitā tiks papildināti un būs pieejami visiem interesentiem.
Informāciju sagatavoja:
Ginta Spulle
Gatavojoties Latvijas arheoloģijas un arhitektūras pieminekļa – Turaidas pils 800gadei, kas tiks atzīmēta 2014. gadā, un svinot Latvijas arheologa Jāņa Graudoņa simtgadi, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu 29.augustā aicina uz starptautisku zinātnisku konferenci „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100”.
Konference iecerēta kā starpdisciplinārs, starptautisks forums par arheoloģijas lomu vēstures pieminekļu izpētē, par mūra piļu nozīmību kultūras mantojumā, muzeju un sabiedrības lomu kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta izcilas personības – arheologa, Dr. Habil. hist. Jāņa Graudoņa (1913 – 2005) mūža ieguldījuma popularizēšanai un diskusijai par kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanas sabalansētību ar kultūras mantojuma saglabāšanu.
Jānis Graudonis vairāk nekā 25 gadus veltījis Turaidas pils arheoloģiskajai izpētei. Arheologs vadījis 36 arheoloģiskās ekspedīcijas un publicējis vairāk nekā 430 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus. Jāņa Graudoņa aktīvā sabiedriskā darbība veicinājusi daudzpusīgu kultūras procesu attīstību, kā arī Rīgas reģiona kultūrvides vērtību apzināšanu un popularizēšanu. Viņa vadītā Turaidas pils arheoloģiskā izpēte iezīmējusi pozitīvu lūzumu attieksmē pret viduslaiku kultūras mantojumu.
Konference tiek organizēta sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociāciju, kuras ilggadējais biedrs ir arī Turaidas muzejrezervāts, LU Latvijas vēstures institūtu, Latvijas Muzeju biedrību, finansiālo atbalstu sniedzis VKKF. Konferencē aicināts piedalīties ikviens interesents, kam ir interese par vēsturi, arheoloģiju un tās lomu mantojuma saglabāšanā. Konferences valodas: latviešu un angļu. Tiks nodrošināta sinhronā tulkošana.
Dalība konferencē – bezmaksas. Pieteikšanās līdz 27.augustam pa tālr. 67971402, 26572142 vai rakstot – e‑pasts: turaida.muzejs@apollo.lv.
09.30 – 10.00 – Reģistrācija
10.00 – 10.30 – Konferences atklāšana
1. sesija
10.30 – 11.00 Arheoloģiskā izpēte un muzeja ekspozīcijas, Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
11.00 – 11.25 Arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilī Jāņa Graudoņa vadībā, Guntis Zemītis, Dr. hist., LU Latvijas vēstures institūta direktors
11.25 – 11.50 Divu arheologu sadarbība viduslaiku piļu pētniecībā, Zigrīda Apala, Dr. hist. h.c., LU Latvijas vēstures institūts
11.50 – 12.00 Arheologs Jānis Graudonis, Ēvalds Mugurēvičs, Dr. habil. hist.
12.15 – 13.15 – Kafijas pauze
2.sesija
13.15 – 13.40 – Izrakt, konservēt un eksponēt — no izrakumu bedres līdz ekspozīciju vitrīnām, Rikka Saarinena, Turku Muzeju centrs (Somija)
13.40 – 14.05 – Veidojot vēsturi nozīmīgu. Nyborgas pils un pilsētas potenciāls pasaules mantojuma kontekstā, Janus Mollers Jensens, Dr.hist., Nyborgas pils muzejs (Dānija)
14.05 – 14.30 – Pils muzejs kā vēsturiskā mantojuma izplatīšanas instruments, Ugnis Budvidas un Tomass Petrauskas, Traķu Vēstures muzejs (Lietuva)
14.30 – 14.55 – Piļu loma viduslaiku Austrumbaltijas ainavas fiziskajā un konceptuālajā pārveidošanā, Aleks Pluskovskis, Dr.hist. (Lielbritānija)
14.55 – 15.15 – Kafijas pauze
3. sesija
15.15 – 15.40 – Ziemeļkurzemes vēsturisko laiku apbedījumu vietas un Ventspils muzejs, Armands Vijups, Dr. hist., LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Ventspils muzejs
15.40 – 16.05 – Jāņa Graudoņa devums Latvijas senvēstures izpētē, Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
16.05 – 16.30 – Diskusijas
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
www.turaida-muzejs.lv
Svētdien, 29.septembrī, no plkst.9.00 Siguldas novada iedzīvotāji un viesi tiek aicināti atpūsties un piedalīties rudens “Gudrinieku tirdziņā“, kas visas dienas garumā norisināsies Siguldas Svētku laukumā.
Amatnieki, zemnieki un mājražotāji ir laipni aicināti pieteikties dalībai tirdziņā, zvanot uz jaunu tālruņa numuru – 66117114 (Andai) šādos laikos:
• otrdienās, trešdienās, piektdienās no plkst.10.00 – 19.00,
• ceturtdienās no plkst.8.00 – 17.00,
• sestdienās no plkst.12.00 – 15.00.
Sigulda aizrauj, Sigulda izgudro!
Informāciju sagatavoja
Ilze Jakubovska
SNKC pasākumu režisore un producente