Rīgā, Esplanādes parkā, nodibinājuma „Rīga 2014” atvērtajā birojā, ik sestdienu, visas vasaras garumā ir Rīga 2014 partnerpilsētas Siguldas, jeb„S!GULDA AIZRAUJ!” laiks.

Sestdien, 14.septembrī, plkst.15.00 “Esplanāde 2014” telpā Siguldu, tās noslēguma pasākumu, pārstāvēs koncertzāle “Baltais flīģelis”. Koncertzāle prezentēs jauno, trīspadsmitās sezonas koncertu programmu, kā arī „Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” programmā ietvertos projektus.

Nākamgad Rīga leposies ar Eiropas kultūras galvapilsētas titulu un gatavojoties šim nozīmīgajam Latvijas un Eiropas mēroga  kultūras notikumam, Rīga piedāvās daudzveidīgu, bagātu un izmeklētu pasākumu programmu. Arī Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” ir aktīvi iekļāvusies „Rīga 2014” programmā ar vairākiem kultūras notikumiem. Kremerata Baltica festivāls, mūsdienu mākslas projekts “Alternatīvais flīģelis”, vasaras kamermūzikas koncerti „Bēthovens un Sigulda” jeb Muzikālās brokastis Siguldas Jaunās pils dārzā ir pasākumi, kuri jau ieguvuši klausītāju interesi un atzinību, un kuri nākamgad bagātinās „Rīga 2014” programmu.

Sestdienas pēcpusdienā, “Esplanāde 2014” telpā, koncertzāles jaunās sezonas pieteikumā, apmeklētājus gaidīs muzikāli priekšnesumi no gaidāmajiem sezonas un „Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” gada projektiem. Mūzikā klausītāji tiksies ar Latvijas Nacionālās operas solisti Ilonu Bageli, pianisti Ilzi Ozoliņu, Kremerata Baltica solistu, čellistu Ēriku Kiršfeldu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solistu, vijolnieku Raimondu Ozolu, dziesminieku Goran Gora un P.Jurjāna mūzikas skolas jaunajiem mežradzniekiem.

“Apmeklētājiem būs arī iespēja laimēt ielūgumus uz kādu no jaunās sezonas koncertiem.” sola koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.

Sadarbībā ar programmu Klasika, Latvijas Radio 3 žurnāliste, muzikoloģe Maruta Rubeze intervijās, sarunās ar māksliniekiem, atklās viņu domas par izvēlēto koncertprogrammu repertuāru un mākslinieciskajām iecerēm. Nākamnedēļ reportāža no notikuma vietas skanēs Latvijas Radio 3 programmā Klasika.

Sezonas atklāšanas koncertā koncertzālē „Baltais flīģelis’’, sestdien, 21.septembrī plkst.18.00, skanēs dziesminieka Goran Gora jaunā koncertprogramma “Putns azotē”.

Tuvāka informācija: koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska t.:25623345

Gaujas nacionālais parks – viena no Latvijas lielākajām un skaistākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – šogad svin savu 40-to jubileju. Dabas aizsardzības pārvalde ar sadarbības partneriem visa gada garumā jubilejas ietvaros rīko daudzveidīgus pasākumus, kuros aicina labāk iepazīt un izprast parka nozīmi un dabas vērtības.

Par Nacionālā parka dibināšanas dienu uzskatāms 1973.gada 14.septembris. Nacionālā parka dibināšanas mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi.

Otrdien, 17.septembrī plkst.15.00, Siguldas pagasta Kultūras namā tiks atklāta Gaujas nacionālā parka jubilejas fotoizstādi „Sajūti, iepazīsti, izbaudi!”. Īpaši aicināti bērnudārzu un skolu audzēkņi. Fotoizstāde izstāde būs apskatāma tikai divas nedēļas no 17. līdz 29.septembrim, darba dienās no plkst.10.00–19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00–14.00. Ieeja – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

Piektdien, 13.septembrī plkst. 20.00, Dzejas dienu ietvaros vairākās Latvijas dzelzceļa stacijās vienlaicīgi notiks muzikāli – literāra interaktīva akcija ar devīzi „Biļete līdz Rītdienai”. Šīs akcijas iniciators ir Biedrība „Tukuma Literātu apvienība”.

Stacijas uzgaidāmā telpa un perons kā nesterila norises vieta izvēlēta apzināti, jo stacija – tā ir vieta, kur viss notiek. Tur rosās ne tikai pasažieri, bet arī ielu muzikanti, sīktirgoņi, zaglēni, policisti un bezpajumtnieki. Stacija tāpat kā tirgus ir sabiedrības spogulis.

Šajā kolorītajā vidē jauši vai nejauši satiekas ļoti dažādi cilvēki – katrs ar savu ceļamērķi, saviem principiem, grādiem (tiešā un pārnestā nozīmē), pieredzi un emocijām. Bet stacijā un vilcienā gluži kā pirtī visi kļūst vienādi. Tieši tāpēc tur itin bieži aizsākas gan ikdienišķas, gan dziļi filozofiskas sarunas starp pilnīgi svešiem cilvēkiem. Ne velti ir teiciens „kupejas sarunas”, ar ko saprot psihoterapijai vai grēksūdzei līdzīgu atklātību nejaušajam ceļabiedram. Izmantojot šo unikālo fonu, kā arī mazo staciju lielisko akustiku, tiek veidota akcija „Sirds uz perona”.

Atnākot uz dzelzceļa staciju, būs iespēja dzirdēt Siguldas jaunos dzejniekus un jauniešus, kuri spēlē ģitāru. Katrs no jums var līdzi arī paņemt savu dzejas grāmatu vai iemīļotu dzejoli, dziesmas tekstu, to deklamēt, izdziedāt. Un tā pamazām visi kļūst gan par klausītājiem, gan dzejas deklamētājiem, gan uzdziedātājiem.

Noslēgumā visi sacer kopīgu dzejoli un/vai izspēlē kādu aizraujošu vārdu spēli no improvizācijas teātra repertuāra. Tad dodas uz perona un atstāj tur savas „sirdis”, – ar krītu raksta vai zīmē, ko vien vēlas: dzejas rindas, savu vārdu vai pasākuma devīzi.

Kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis” no 13.septembra līdz 13.oktobrim būs apskatāma mākslinieka Vitolda Kucina darbu izstāde „Paralēlās pasaules”.

Mākslinieks savā autortehnikā gleznojot uz dabīgā zīda, to apvieno ar dažādiem caurspīdīgiem, gaismu atstarojošiem atspulgiem un reljefiem. Arī dabu vērojot, mākslinieks to attēlo savā īpašā skatījumā, pietuvinot vizuālo materialitāti dabas elementu materialitātei, faktūrām, atspulgu kontrastiem. Tas labi redzams Saulkrastu saulrietu ciklā.

Izstādē būs arī izstādīts atjaunotais Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvošanas grupas karogs, kurš arī atbilst izstādes koncepcijai-paralēlās pasaules. Karoga oriģināls, ko mākslinieks, darbodamies dižkoku atbrīvošanas grupā, pēc Imanta Ziedoņa aicinājuma, bija gleznojis 1982.gadā, tika ielikts Bastejkalnā nošautā kinooperatora Andra Slapiņa zārkā. Tagad karogs ir atjaunots pēc kinorežisora Zigurda Vidiņa aicinājuma, kurš par dižkoku atbrīvošanas grupu uzņem filmu.

Mēs dzīvojam šajā realitātē, mākslinieks vedina mūs domāt un skatīties plašāk, smalkās kultūras refleksijās, vizualizējot netveramo garīgumu, kas pastāv mūsu tautā un pasaulē.

Izstāde skatāma līdz 13.oktobrim, piektdienās no plkst.12.00 – 16.00, sestdienās no plkst.11.00 – 16.00 un svētdienās no plkst.12.00 – 16.00. Ārpus darba laika izstāde apskatāma zvanot pa tālruni 29218240 vai 29222099

Otrdien, 17.septembrī plkst.18.00 Siguldas novada bibliotēkā atsāksies sarunu cikls ar psiholoģi Marutu Līvenu. Sarunu cikls norisināsies deviņas reizes un tā galvenā tēma būs „Bērniem ir vajadzīgi vecāki, kuriem ir savas robežas”.

Pirmajā nodarbībā psiholoģe kopā ar sarunu cikla apmeklētājiem meklēs atbildi uz būtisku jautājumu – ko nozīmē robežas, kā arī runās par tādiem jēdzieniem kā īpašuma un atbildības robežas, fiziskās robežas, kas atrodas robežām (jūtas, pārliecība, izvēle, domas, darbi, vēlmes u.c.). Interesenti aicināti pieteikties, sūtot e‑pastu uz biblioteka@sigulda.lv, vai arī zvanot pa tālruni 67700865. Dalības maksa – 1 lats katru nodarbību par izdales materiāliem.

Informāciju sagatavoja:
Bibliogrāfe
G.Spulle

Allažu pagasta Tautas nams aicina apmeklēt III vokālās mūzika ansambļu draudzības koncertu  “Rudens elēģija”, kas notiks 14.septembrī plkst.13.00 Siguldas novada Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Stīveros).

Šī koncerta iniciators ir Siguldas novada Allažu pagasta Tautas nama vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja – Ņina Kiršteina), kas šogad, gatavojoties XXV Vispārējiem Dziesmu un XV Deju svētkiem, veiksmīgi startēja Vidzemes labāko vokālo ansambļu reģionālā skatē Mazsalacā, iegūstot 2.pakāpes diplomu.

Koncertā varēs dzirdēt vokālo ansambli „Liepavotu” un viņu draugus: sieviešu ansambļus – „Melodija” (Sigulda), „Ceriņi” (More), „Dzelde” (Mārupe), „Svīre” (Suntaži); jauktos ansambļus – „Mēs tikāmies martā” (Ādaži), „Dziesmotā senatne” (Burtnieku seniori), „Jatraņa” (Vangaži), kā arī vīriešu ansambļus – „Viļņa Salaka VEF kvartetu” un Valmieras baptistu Ziedoņa Geides kvartetu.

Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.

Ieeja koncertā bez maksa, bet būsim pateicīgi par ziedojumiem Allažu luterāņu baznīcai!

Informāciju sagatavoja:
Allažu Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā no 1.septembra līdz 4.oktobrim apskatāma Voldemāra Gudovska akvareļu izstāde  „Latvijas ainava”, kurā eksponētie darbi tapuši pēdējā gada laikā.

Siguldas vecmeistars Voldemārs Gudovskis šogad jūlijā atzīmēja 85 gadu jubileju. Mākslinieks joprojām ir rosīgs un radošs, bieži glezno plenērā. Ja kopš 1959. gada Voldemārs Gudovskis regulāri rīkojis personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs.

Meistars savos akvareļos nemeklē ekspresīvu vai abstrahētu izjūtu attēlojuma veidu, bet vienkārši ieved skatītāju dabas noskaņā. Uzticība Siguldai un tās  skaistajai dabai ir Voldemāra Gudovska mākslas galvenais avots. V.Gudovska akvareļi ir  tehniski virtuozi un atklāj šīs smalkās glezniecības tehnikas būtību.

„Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību. Romantisms ir Gudovska akvareļu daļa. Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir viņa mākslas kredo”, tā kolēģi raksturojis pazīstamais grafiķis, siguldietis Zigurds Zuze.

“Un lūk, atkal smaržo lauku celiņa zāle, mākoņi noklāj vieglu ēnu pār gadiem un ezeru līčiem, kur zied ūdensrozes. Es metu makšķeres pludiņu ezerā un smeļu varavīksnes sapņus nākotnes ceļiem un darba dienām”, tā saka Voldemārs Gudovskis.

Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus veicis Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus organizējis Mākslas dienas Siguldā, veidojis ekspozīcijas Turaidas muzejrezervātā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, vadījis glezniecības studiju.

Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00.

Līdz 15. septembrim Laikmetīgās mākslas festivāls SURVIVAL KIT 5 piedāvā plašu kultūras programmu, kurā piedalās vairāk nekā 60 dalībnieku no 14 Eiropas valstīm, kā arī ASV un Kanādas. Festivāla pamattēma šogad ir Lēnā Revolūcija, kas aktualizējusi marginalitāti, apvēršot spēka pozīcijas un apšaubot centra dominanci. Tā ir nehierarhiska kustība, kas izaugusi no indivīdu nepieciešamības un attīsta tiešās demokrātijas tradīcijas, savus domubiedrus aicinot nebaidīties gribēt to, ko viņi vēlas.

Vērienīgās izstādes pamatekspozīcijā, kas šogad apskatāma vienā no Rīgas aktīvākajām apkaimēm – Avotos, Lāčplēša ielā 60, iekļauts Lauras Prikules un Eva Vēveres Poētiskā Robotisma projekts “Štābs”. Projekta pirmajā fāzē uz Siguldas pils un muižas kompleksā ierīkotu rezidenci ieradās 13 mākslinieki un pavadīju tur katrs vienu dienu. Otrā fāze ietver festivālā aplūkojamo Štāba artefaktu telpu, kurā manifestējušās idejas, ko mākslinieki izstrādāja rezidences laikā.

Mākslinieki Siguldā gūto pieredzi Lēnās Revolūcijas kontekstā interpretējuši dažādi – izstādē apskatāma visaptveroša kultūras valūtas dobžiku ieviešanas shēma (Kaspars Lielgalvis), refleksijas par laikmetīgās mākslas uztveri perifērijās (Linda Sīle), jaunās arhitektūras priekšlikumi (Kristians Helvings), video par studenta pieredzi metropolē (Santa Remere), fotogrāfija ar Siguldas novadā piefiksētu izcirtumu (Valdis Jansons), Siguldas reklāmlapa (Inga Brūvere) un citi pieraksti, piezīmes, kā arī dokumentācija no rezidences procesuālajiem notikumiem.

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, kas šogad norisinājās 7. septembrī, Siguldas rezidentu ekspozīciju papildināja Štāba dalībnieku performatīvās akcijas — komponists Platons Buravickis atskaņoja Siguldā ieskicēto elektroakustisko skaņdarbu dzīvajai elektronikai “Cohomology”, kurā izmantoti matemātiskie algoritmi un visas skaņas tiek sintezētas. Skaņdarba galvenā ideja – ēteriskā un ritmiskā pretstats — visuma mūžīgā skaņa un dzīve uz zemes. Savukārt mākslinieces Guntas Riekstiņas performancē, turpinot Siguldā iesākto tēmu,  tika izšūts revolveris.

Projektu “Štābs” atbalsta Siguldas novada pašvaldība, LMC un Valsts Kultūrkapitāla Fonds.

Informāciju sagatavoja:
Eva Vēvere.
Foto: Laura Prikule.

Katru gadu septembra otrajā nedēļā Latvijā un citās Eiropas valstīs notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās tiek popularizēts kultūras mantojums. Latvijā tās organizē Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar daudzām kultūras iestādēm. 2013.gadā Eiropas kultūras mantojuma dienu izvēlētā tēma ir — „Skolas kultūras pieminekļos”, pievēršot uzmanību skolām un citām izglītības iestādēm, kas atrodas kultūras pieminekļos vai kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās. No 13. – 15.septembrim visā Latvijā notiks dažādi pasākumi, kuru ietvaros dažādās formās interesentus iepazīstinās ar kultūras mantojumu.

Šogad 13. septembrī Turaidas muzejrezervāts Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros piedāvā bezmaksas ekskursijas „Vēstures skola kultūras piemineklī”  Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā. Mājas pirmajā stāvā eksponēta neparasta interjera ekspozīcija, kas ļauj iztēloties muižas pārvaldnieka ikdienas dzīvi 19. gadsimta pirmajā pusē, vadot muižas darbus un esot par gudru starpnieku starp zemniekiem un muižas īpašnieku — muižnieku. Ekspozīcija, kas ir daļa no Turaidas vēsturiskā centra tūkstošgades stāsta, vēsta par pārvaldnieka — 19. gadsimta pirmās puses lauku vidusšķiras pārstāvja — dzīvesveidu, darba vidi un vērtību sistēmu saimniecisko un sociālo pārmaiņu laikā Vidzemē.

Ekskursijas 13.septembrī sāksies plkst.11.00, 13.00 un 15.00. Interesentiem vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29384512 vai 26572142.

Izvirzot skolas par galveno tēmu Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā 2013.gadā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aicina veicināt iniciatīvu īpaši bērnu un jauniešu vidū izzināt savu vidi un vērtības savā tuvumā, šogad īpaši pievēršot uzmanību skolām, kas atrodas kultūrvēsturiski vērtīgos objektos. Skolu izvietojums kultūras pieminekļos bieži tiek uztverts kā apgrūtinājums, tomēr ir skolas, kas šo situāciju uztver kā priekšrocību bērnu radošuma un pozitīvās domāšanas attīstīšanai. Izglītības aktivitātes kultūras mantojuma jomā ir veids kā piešķirt jēgu nākotnei, rosinot izprast pagātni, tādēļ Turaidas muzejrezervāts ik gadu aktīvi piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienu aktivitātēs, sniedzot iespēju interesentiem bez maksas izzināt vēstures un kultūras mantojuma bagātības Turaidas vēsturiskajā centrā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 7. septembrī, radoši informatīvajā telpā „Esplanāde 2014” Rīgā no plkst.15.00 līdz 17.00 S!gulda aizrauj! prezentācijas laikā notiks Gaujas nacionālā parka (GNP) 40 gadu jubilejai veltīts pasākums.

Šogad Latvijas lielākajam un vecākajam nacionālajam parkam aprit 40tā gadskārta un tā jubilejas gada devīze ir „Sajūti, iepazīsti, izbaudi!”.

Pasākuma laikā ikvienam apmeklētājam tiks dota unikāla iespēja no galvaspilsētas „nokļūt” pašā Gaujas nacionālajā parka „sirdī”, nofotografēties GNP foto stūrītī, apskatīt GNP video ainavas, jaunizdoto GNP fotogrāfiju albumu, piedalīties interaktīvi izglītojošās darbnīcās par dabas tematiku un klātienē tikties ar parka simboliskajiem dzīvniekiem — sikspārni un susuru.

Pasākuma radošajās darbnīcās varēs apsveikt Gaujas nacionālo parku svētkos un gatavot novēlējumus nacionālajam parkam. Pasākuma ietvaros tiks prezentēts Gaujas nacionālā parka jaunais fotoalbums un arī Siguldas minerālūdens „Gauja”, kas ir veltījums parkam 40tajā jubilejā.

Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde. Informāciju par citiem GNP jubilejas pasākumiem atrodama interneta vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā „aktualitātes”.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973.gadā, lai saglabātu izcilas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Šo gadu laikā nacionālais parks ir kļuvis par populārāko tūrisma galamērķi Latvijā ārpus galvaspilsētas.

Informāciju sagatavoja:
Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

30.augustā Siguldas novada bibliotekāri devās Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieku pieredzes apmaiņas braucienā uz Kuldīgas Galveno bibliotēku un Kuldīgas novada Padures pagasta bibliotēku.

Kurzemes kolēģi iepazīstināja ar galvenajām bibliotekārā darba tendencēm savā reģionā, kā arī brauciena dalībniekiem bija iespēja novērtēt, ka savu lietotāju informacionālo vajadzību apmierināšanā veiksmīgi darbojas ne tikai krājuma un apmeklētāju skaita ziņā liela bibliotēka, bet arī neliela pagasta bibliotēka.

Gūtie iespaidi ļauj secināt, ka viens no galvenajiem bibliotekārā darba pamatvirzieniem – jaunu lasītāju piesaistīšana, esošo bibliotēkas lietotāju informacionālo vajadzību apmierināšana, resursu vākšana, saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm – ir un būs aktuāls visām bibliotēkām.

Informāciju sagatavoja:
Dz. Kalniņa

Siguldas novada deju kolektīvs „Vizbulīte” aicina jaunus dalībniekus no 18 – 40 gadu vecumam.

Jauno dalībnieku uzņemšana notis 26.–27.septembrī no plkst.19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas telpās. Līdzi jāņem dejošanai atbilstošs apģērbs un apavi. Papildu informācija pie deju kolektīva vadītājas Indras Ozoliņas pa tālruni: 29482755.