Dziesmusvētku laikā galerijā „Daugava” Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” dalībnieces izstādē „VĪGRIEZE’s raksti” rādīs dažādās tehnikās darinātas galdsegas, Vidzemei raksturīgās šatiersegas, kā arī citus darinājumus. Izstādē būs aplūkojamas studijas dalībnieču dažādās tehnikās darinātās baltu zīmes.
Siguldas novada Siguldas pagasta Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” darbojās kopš 1972.gada. Studijas dalībnieces aktīvi ir piedalījušās republikas tautas mākslas izstādēs, kā arī lielajās Dziesmusvētku izstādēs. Laika posmā no 1995. līdz 2012.gada decembrim studijas dalībnieces ir piedalījušās citu vai pašu organizētās 88 izstādēs, t.sk. 15 no tām bija studijas dalībnieču personālizstādes, 24 — TLMS „Vīgrieze” dalībnieču darbu izstādes ne tikai Siguldas novadā, bet arī citviet Latvijā.
Izstādes atklāšana notiks 29.jūnijā plkst.14.00 galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Rīgā).
Informāciju sagatavoja:
Gundega Pētersone
TLMS „Vīgrieze” vadītāja
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Tautas tērpu skatei tika iesniegti 105 pieteikumi: 22 koru tautas tērpi; 35 deju kolektīvu tautas tērpi; 4 folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu tautas tērpi; 25 individuālie tautas tērpi – pašdarinātie tautas tērpi; 11 individuālie tautas tērpi – nokomplektētie tautas tērpi, kā arī astoņi tautas tērpi, kurus darinājuši uzņēmēji, tautas lietišķās mākslas studijas, amatnieku biedrības un citi.
Tautas tērpu skates pieteikumus vērtēja barga žūrija, un esam lepni, ka Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora „Teiksma” tērps ir atzīts par vienu no 14 labākajiem, kas Dziesmu svētku laikā Latviešu Tautas tērpu skatē – uzvedumā piedalīsies speciāli veidotā iestudējumā un demonstrēs savu tērpu un izspēlēs vienu no svarīgākajiem ģimenes godiem – krustabas.
Skates fināls notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 30.jūnijā plkst.16.00.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas novada Jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” 1.jūlijā plkst.16.00 piedalīties A grupas finālskatē.
Kā jau katru gadu pirms svētkiem notiek skates un 24.februārī starp visām 32 Latvijas A grupām deju kolektīvs „Vizbulīte” ieguva augstāko novērtējumu un 12.vietu. Uz finālskati tika izvirzīti 15 kolektīvi un tai skaitā arī “Vizbulīte”. „Gatavojoties finālskatei, laiks pagāja darbīgos deju meklējumos, mēģinājumos arī koncertos, lai paceltu jau tā uzlikto latiņu par sprīdi augstāku. Nu tikai jāpārlec tai pāri”, stāsta deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa.
Finālskatē jaunieši dejos vienu deju no Dziesmu svētku repertuāra — Aiz ezera augsti kalni (U.Žagatas horeogrāfija, R.Paula mūzika), vienu deju radītu pēc 2008.gada un tā būs — Līdz pašām debesīm (A.Daņiļeviča horeogrāfija, V.Muktupāvela mūzika), un vienu deju no latviešu deju repertuāra un vienu izvēles deju — Zaļumballes polka (A.Daņiļeviča horeogrāfija, M.Ivanova mūzika).
I.Ozoliņa stāsta par deju kolektīva izveidošanas pirmsākumiem: „Viss sākās kā joks, kad 2009.gadā pieteicos Eiropas finansējumam un izveidoju jauniešu deju kolektīvu “Vizbulīte”. Par Eiropas naudu esam uzšuvuši jaunus Lībiešu tērpus, iegādājušies deju grīdu, aparatūru un protams kaldinājuši savu dejotprasmi. 2009.gadā izvirzītais mērķis bija — aizvest deju kolektīvu līdz 2013.gada Dziesmu un Deju svētkiem. Nu ir pienācis tas laiks”.
Deju kolektīva vadītāja izsaka pateicību par neatlaidību un uzņēmību dejotājiem, kuru lidojuma spārnu vēziens ir plats un drosmīgs; par atbalstu mēģinājumu procesā paldies — Dainai Štalai, Guntim Puķītim, Agrim Daņiļevičam; par domu apmaiņu un procesa virzību paldies Leldei Lipskai, kura ir kopā gan domās, gan darbos; paldies arī Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas novada Kultūras centram, Siguldas pagasta Kultūras nama vadībai par atbalstu.
Piektdien, 21.jūnijā, Siguldas novada pašvaldības Deputātu zālē notika prezentācija par pasākumu un festivālu ietekmi uz Siguldas novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un apkārtējo vidi. Prezentācija tika balstīta uz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas studentu un pasniedzēju veikto pētījumu par pasākumu ietekmi Siguldas novadā, kas tika veikts starptautiskā projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros. Prezentācijas mērķis bija iepazīstināt Siguldas novada kultūras iestāžu vadītājus un darbiniekus ar ZEN projekta ietvaros veikto pētījumu, kā arī piedāvāt ieteikumus pasākumu un ar tiem saistīto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Prezentāciju veica 13 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studenti, kā arī divi pasniedzēji – Evija Zača un Renārs Felcis. Studenti prezentāciju veica trīs tematiskās sadaļās – pasākumu ietekme uz apkārtējo vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, pasākumu sociālā ietekme uz Siguldas novada iedzīvotājiem, un pasākumu ekonomiskā ietekme Siguldas novadā. Tā rezultātā pētījuma prezentācija sniedza daudzpusīgu un detalizētu informāciju, kas tika balstīta uz Siguldas novada iedzīvotāju aptaujām un padziļinātām intervijām gan ar pasākumu organizatoriem, gan ar Siguldas novada uzņēmējiem.
Pētījums tika veikts INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros. Projekta uzdevums 2013.gadam ir sagatavot un nodot informāciju par Latvijas festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi projekta ārvalstu partneriem, kā arī kopīgi apstrādāt apkopoto informāciju un izstrādāt pozitīvus piemērus labās prakses rokasgrāmatai, kas tiks publicēta projekta noslēgumā 2014.gadā.
Informāciju sagatavoja:
Uldis Elksnītis
Piektdien, 21.jūnijā Rīgas Mākslas telpā atklās Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi „Dziesma top citādi“. Vērienīgajā izstādē būs apskatāmi teju 2000 darbi – lakati, segas, cimdi, pinumi, rotas, ādas darbi, keramika un citi. Izstādē piedalās vairāk nekā 900 Latvijas meistaru. Izstādē piedalās arī divas Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas — TLMS Sigulda un TLMS Vīgrieze.
„Izstādē nosacīti materializējušās sirds dziesmas – tās ieskanas krāsu koloristikā un tekstūrās, proporciju kārtojumā. Ekspozīcijā tiek „izdziedātas” desmitiem tautasdziesmu. Tajās katrs tautas lietišķās mākslas žanrs ieskanas citādā krāsu un tehniku kārtojumā. Dziesmas „skan” ne tikai meistaru darbos, bet arī gaismas objektos, kas skatītājiem ļauj izjust, cik vienota latviešu tradīcijās, ir dzīve un dziesma,” stāsta izstādes veidotāji.
Ekspozīcijā būtisks būs ieskats tradicionālās tautas mākslas situācijā mūsdienu kultūras kontekstā. Senajām prasmēm pievienots ne tikai radošums un jauno materiālu iespējas, bet arī labs dizains. Ekspozīciju papildinās gan Meistaru stāsti, gan Latvijas laikmetīgā dizaina lietu paraugi.
Izstādes koncepciju veidojuši Dagmāra Prīberga, Daina Vītoliņa, Laura Pelše un Gints Mālderis. Projekta vadītāja – Linda Rubena.
Izstāde „Dziesma top citādi” būs apskatāma līdz 8.septembrim.
XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku — kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, t.sk. 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (47) un ārvalstīm (26). Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi „Latvijas dzelzceļš”, „Lattelecom” un „Latvenergo”, kā arī banka „Citadele” un „Latvijas Valsts meži”.
Informāciju sagatavoja:
Inga Vasiļjeva,
Dziesmu un deju svētku preses sekretāre,
+37129276111,
Inga.Vasiljeva@dziesmusvetki.lv
Rīgā, Esplanādes parkā – laukumā pretim Raiņa piemineklim, arī šovasar darbosies nodibinājuma „Rīga 2014” atvērtais birojs, kura mūsdienīgo veidolu izlolojuši Latvijas jaunie arhitekti un kur ikviens varēs izjust Eiropas kultūras galvaspilsētas gada elpu. Šī būs telpa radošumam, jauna tikšanās vieta pilsētas centrā un ar mūsdienīgu arhitektūru iedvesmos rīdziniekus un daudzos pilsētas viesus.
Nodibinājums „Rīga 2014”, veidojot radoši informatīvo telpu, ņēmis vērā, ka Rīgā ne tikai jāpaplašina kvalitatīvu kultūras pasākumu klāsts, bet jārada brīvi pieejama telpa sarunām, kas uz pilsētu ļauj paraudzīties citādi, un arvien vairāk jāizmanto moderno tehnoloģiju iespējas kultūras lietojumā un cilvēku saziņā.
Atvērtais birojs darbosies no jūnija otrās puses līdz septembrim.
Šogad radoši informatīvā telpa „Esplanāde 2014” piedāvās plašu norišu programmu un tajā no 13.jūlija katru sestdienu no plkst.15.00 līdz 17.00 būs „S!GULDA AIZRAUJ!” laiks. Radoši informatīvajā telpā varēs iepazīt Siguldas novada projektus, kas prezentēs plānotās norises, priecēs ar koncertiem un citu žanru notikumiem.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte
Siguldas Opermūzikas svētku rīkotāji informē, ka 21.Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki no 2.līdz 4.augustam notiks pilnā apjomā, kā tas tika izziņots iepriekš. Vienīgās izmaiņas ir saistītas ar Džuzepes Verdi operas „Otello”, kur pēc Aleksandra Antoņenko atteikšanās pildīt noslēgto līgumu ir noslēgts jauns līgums par Otello lomas izpildīšanu ar starptautisku popularitāti ieguvušo lietuviešu izcelsmes mākslinieku Kristianu Benediktu, kurš dziedājis vairāk nekā 20 operas lomas lielākajos pasaules operteātros un festivālos.
Pēc Otello lomas izpildījuma Pavaroti vārdā nosauktajā Moderā, gan Minhenes operā, prese rakstīja „izcili vokāli un artistiski lielisks Otello, viņš nespēlēja Otello, bet bija Otello”. Ir jāpiemin, ka šajā gadā Kristians Benedikts ir bijis spiests nomainīt Aleksandru Antoņenko arī izrādēs Spānijā.
„Otello” diriģēs izcilais bulgāru izcelsmes diriģents Vladimirs Kiradžijevs no Vīnes. Galvenajās lomās redzēsim lielisku trijotni – Otello: Kristians Benedikts, Dezdemona: Norma Fantini (Itālija), Jago: Vittorio Vitelli (Itālija), kuri patiesi priecēs skatītājus Siguldā.
Galā koncerta solistu sastāvs nemainīgs – Badri Maisuradze, Iano Tamari (abi Gruzija), Klementīne Mergēne (Francija), Vittorio Vitteli (Itālija), Norma Fantini (Itālija), Krišjānis Norvelis, Miervaldis Jenčs (abi Latvija), Rīgas Doma zēnu koris, Festivāla koris un orķestris. Diriģents Vladimirs Kiradžijevs (Vīne).
Informāciju sagatavoja:
Dainis Kalns
Siguldas Opermūzikas svētku organizators
29.jūnijā plkst.10.15 ar izstādes atklāšanu Morē notiks Teātra svētki par godu Mores amatierteātra „Oga” 15 gadu jubilejai, kad pie mums sabrauks draugi un visas dienas garumā dažādos spēles laukumos tiks rādītas izrādes.
Kā pirmie, plkst.10.30, svētkus atklās Nītaures lauku teātris (rež. J.Feldmanis) ar H.Paukša izrādīti bērniem „Spiedze”. Tālāk par ģimenes aktuālajiem jautājumiem Ē.Kestnera izrādē „Divas Lotiņas” runās Siguldas Tautas teātris (rež. Ā.Liepiņa-Stūrniece). I.Ziedoni varēsim pieminēt, skatoties Jērcēnu Dzejas teātra (rež. G.Gailīte) poēmu par maizi „Viddivvārpa”. Par savas zemes mīlestību varēsim pārdomāt, skatoties P.Putniņa lugu „Miljonāra ugunsvieta” Inčukalna amatierteātra izpildījumā (rež. Z.Ezeriņa). Nītaures lauku teātra (rež. J.Feldmanis) izpildījumā varēsim iepazīties ar B.Jukņevičas lugu „Pavasara neprāts”. Skatītājus ar A.Čehova lugas „Lācis” iestudējumu priecēs Blomes pagasta amatierteātris „Nenolaid rumpi” (rež. G.Skadiņa). Svētku noslēgumā svinēsim R.Blaumaņa 150.gadadienu ar divām izrādēm: „Īsa pamācība mīlēšanā”, ko rādīs Krimuldas novada Raganas amatierteātris (rež. Z.Zīle) un „Trīnes grēki”, ko redzēsim Mālpils kultūras centra amatierteātra (rež. L.Cimža) izpildījumā.
Teātra svētku noslēgumā ap plkst.21.00 sāksies svētku balle. Visas dienas garumā darbosies bufete. Ieeja — bez maksas.
Uz svētkiem varēs nokļūt ar bezmaksas autobusu plkst.10.30 no laukuma pie viesnīcas „Sigulda”, bet atpakaļ varēs nokļūt pēc pēdējās izrādes, ap plkst.20.30. Autobusa maršruts: laukums pie viesnīcas „Sigulda” – TC „Šokolāde” – pietura „Raibais suns” – Siguldas 1.pamatskola – Siguldas pagasta Kultūras nams – Jūdaži – More.
1998. gada rudenī, pateicoties ilgadējās Mores amatierteātra aktrises Rutas Teterovskas ierosinājumam, Morē sāka darboties amatierteātris. Par pirmo režisoru bija uzaicināts nu jau mūžībā aizgājušais Arturs Bērziņš.
Pirmo teātra sezonu ar Annas Brigaderes lugas „Čaukstenes” iestudējumu uzsāka ilgadējā Mores teātra režisore Liene Cimža. Vēlākos gados teātra režisori bijuši arī Juris Feldmanis un Kadrija Mičule. Šobrīd Mores amatierteātra „Oga” režisore ir Ingūna Millere.
Šo gadu laikā teātrī ir iestudētas pamatā latviešu autoru lugas. Teātris ir piedalījies dažādos festivālos un priecējis skatītājus dažādās Latvijas vietās. 2012.gadā vien teātris pabijis festivālos Skrundā, Ludzā, Lubānā. Vislielākos panākumus teātris ir guvis ar Valentīnas Ozolas lugu „Trīs, bet ne māsa” (rež.Liene Cimža), piedaloties „Gada izrāde 2007” finālā. Ar šo izrādi un arī ar Ārijas Elksnes dzejas kompozīciju „Visu mūžu es ceļu māju” (rež.Liene Cimža) teātris ir visvairāk reizes priecējis skatītājus dažādās Latvijas vietās.
Ar atraktīvām koncertprogrammām 13.jūnijā plkst.17.00 Siguldā, kafejnīcā „Zaļumnieku piestātne” viesosies Šefīldas Universitātes pūtēju orķestris no Anglijas un tā mākslinieciskais vadītājs diriģents Tonijs Hotons /Tony Houghton/. Savas 2013.gada Eiropas tūres ietvaros orķestris ar prieku sniegs četrus koncertus Rīgā, Jūrmalā un Siguldā. Programmā: B.Britens, F.Spārks, Dž.Airlands, F.Bridžs, G.Holsts, Dž.Gēršvins, V.Viljams, E.Tomlinsons, Dž.Hollands, mūzika no filmām Džungļu grāmata, Krustēvs, operas Porgijs un Besa u.c.
Šefīldas universitātes pūtēju orķestris (SUWO) ir dinamiska, jaunu mūziķu — Šefīldas universitātes studentu — apvienība, kas dibināta 2000.gadā vienā no Apvienotās Karalistes vadošajām augstskolām. Izpildot gan akadēmisko un mūsdienu mūziku, gan vieglas, izklaidējošas programmas, orķestris regulāri sniedz labdarības un brīvdabas koncertus, uzstājas savā universitātē, Londonā, citur Lielbritānijā un arī katru vasaru dodas Eiropas tūrē (koncertējuši Beļģijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Maltā un Nīderlandē). SUWO pirmatskaņojis vairākus jaundarbus un mudina mūsdienu komponistu rakstīt mūziku pūtēju orķestriem.
Vairāk informācijas par orķestri.
Laipni aicināti — ieeja koncertā bez maksas!
Informāciju sagatavoja:
Jānis Puriņš
janis.purins@jvlma.lv
27.jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks jau IV Blūza svētki, kuri pulcēs blūzmeņus no ASV, Holandes, Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Zviedrijas. Lai arī šī gada festivāla mākslinieku atlasē uzsvars ir likts uz ārvalstu blūzmeņiem, neizpaliks arī pašmāju mūziķu priekšnesumi.
27.jūnijā plkst.15.00 Blūza svētkus tradicionāli uzsāks III Latvijas Blūza konkursa finālistu koncerti. Bet plkst.18.00 sāksies festivāla koncerti. Patlaban savu dalību ir apstiprinājis saksofona un blūmīzera guru no ASV — Jimmy Z (ex-Etta James, Eurythmics, Rod Stewart, Tom Petty…) kopā ar savu komandu Z Tribe no Itālijas, kuras sastāvu veido vieni no labākajiem itāļu blūzmeņiem. Kopīgā projektā Deivert/Belkin Band savus talantus ir apvienojuši Lietuvas mūziķi veterāna Aleksandra Belkina vadībā un amerikāņu izcelsmes zviedru blūzmenis Bert Deivert, kurš sola iepazīstināt un pārsteigt klausītājus ar blūzā reti izmantotu instrumentu — mandolīnu. No Lielbritānijas uz svētkiem ieradīsies britu jaunā blūza cerība — 21 gadu jaunais Krissy Matthews kopā ar savu Krissy Matthews Band.
Pirmo reizi Blūza svētkos piedalīsies viesi no Holandes — The Juke Joints, kurus pērn holandiešu blūza fani izvēlēja par labāko blūza grupu. Viņu pēdējā albuma ierakstu sesijās piedalījās tādas blūza ikonas kā Ana Popovic un Eddy „The Chief” Clearwater. Uz Blūza svētku skatuves The Juke Joints svinēs savu XXX Dzimšanas dienu! No Igaunijas pilsētas Tartu uz Siguldu atbrauks Andres Roots Roundabout. Grupas līderis Andres Roots (ex- Bullfrog Brown) ir pamatoti uzskatāms par vienu no izcilākajiem Delta Blues ģitāristiem un alt.blues kustības aizsācējiem Austrumeiropā.
Festivālu noslēgs Jam Session. Pirmo reizi festivāla vēsturē sesija būs tematiska, veltīta mutes harmonikām jeb blūmīzerim. Ir sagadījies, ka katras grupas sastāvā ir pa mūziķim, kas pārvalda šo instrumentu un sesijas nosaukums uzprasās pats par sevi — Harmonica Jam Session!
Paralēli festivāla koncertiem Blūza kinozālē tiks rādītas videofilmas par blūzu un džezu. Būs apskatāma arī tematiska fotoizstāde. Tirgotāji piedāvās Blūza svētku suvenīrus, skaņuplates un slavenāko džeza un blūza izdevniecību CD un DVD. Šī būs pirmā reize, kad blūza cienītājiem būs iespēja iegādāties pilnīgi visu festivāla grupu CD un tikt pie autogrāfiem un kopīga foto.
Apmeklētāju ērtībai darbosies arī ēdināšanas un dzirdināšanas punkti. Turpinot tradīcijas, arī šogad apmeklētājiem tiks piedāvāts uz īstas uguns gatavots autentisks plovs. Ēdināšanas kompānija ir izgatavojusi arī īpašu grilu, uz kura tiks gatavots lasis norvēģu gaumē.
Ir padomāts arī par apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām: transporta novietošanai ir rezervētas vietas Jaunās pils teritorijā iespējami tuvu ieejai estrādē, bet koncerta norises vietā ir rezervētas sēdvietas un ērta piekļūšana ar ratiņkrēslu.
Siguldas ID karšu īpašniekiem līdz 1.jūlijam ir iespējams iegādāties biļeti par īpašu cenu Ls 4. Biļetes nopērkamas Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10.
Festivālu organizē Latvijas Blūza atbalsta biedrība sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.
Vairāk informācijas: http://www.bluesfest.lv.
Siguldas novada dāmu klubs „Madaras” aicina uz Rokdarbu dienu „Dari pats un māci citiem”, kas norisināsies Maija parkā pie Dienas centra 8.jūnijā no plkst.11.00–14.00.
Pasākuma būs iespēja dalīties pieredzē, rādīt, mācīt un apgūt jaunas prasmes rokdarbu veikšanā: adīšanā, tamborēšanā, filcēšanā, aušanā, zīda apgleznošanā un citu rokdarbu veikšanā. Būs iespēja aplūkot arī darināto tērpu modes skati – demonstrējumus.
Pasākuma laikā būs iespēja ne tikai apskatīt jaunākās rokdarbu tendences, bet arī iegādāties to, kas iepaticies.
No 27.maija līdz 1.jūnijam Varalas Sporta institūtā Tamperē, Somijā, notika Starptautiskās Senioru deju asociācijas organizēts deju pedagogu kongress, kurā pirmo reizi starptautiskās senioru deju kustības pastāvēšanas 30 gados kā oficiālas dalībvalsts pārstāvji piedalījās Latvijas delegācija, tai skaitā arī Siguldas novada Kultūras centra un Siguldas pagasta Kultūras nama senioru deju kopu „Sniegaroze” un „Preilene”, kā arī Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” senioru deju kopas vadītāja Antra Zūkere.
Starptautiskajā Senioru deju asociācijā kopumā ietilpst 14 dalībvalstis – Vācija, kur šo deju žanru pēc savas mātes lūguma pēc II Pasaules kara izveidoja Ilze Tutt, Austrija, Šveice, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija, Itālija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Brazīlija un Latvija. Latvijas senioru deju kustību Starptautiskajā Senioru deju asociācijā pārstāv biedrība „Latvijas Senioru deju apvienība” (LSDA). Tamperes kongresā piedalījās LSDA delegācija sešu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāja Laimdota Andersone, valdes locekle Maija Biruta Fedoruškina, Daiga Priede, biedres Maija Vilka un Ille Savioja no Igaunijas.
Šāds starptautiskas nozīmes kongress tiek organizēts reizi trijos gados, katru reizi citā dalībvalstī. Šī kongresa galvenais uzdevums – veidot vienotu starptautisko senioru deju terminoloģiju, apmācības programmu un repertuāru. Latvijas delegācija, demonstrējot savas dejas, kļuva par pilntiesīgu šīs kustības dalībvalsti.
Šī kongresa patrons, Somijas kultūras un sporta ministrs Paavo Arhinmäki savā uzrunā kongresa dalībniekiem uzsvēra, ka somi ir dejas mīļotāju tauta un dejas ir daļa no viņu kultūras mantojuma, tādēļ šī kongresa organizēšana ir liels gods.
Visi organizatori, tai skaitā Vecuma Institūts atzīst, ka deja var palīdzēt uzturēt atmiņu, prātu un ķermeni, tas ir lielisks veids, kā trenēt koordināciju, līdzsvaru, iegūt labāku fizisko formu un garastāvokli. Somijas Senioru deju kustības vadītāja Elina Karvinen uzskata, ka ar senioru dejas palīdzību mēs varam uzlabot novecošanas kvalitāti sev un citiem. Informāciju par senioru deju pozitīvo ietekmi kongresa dalībnieki nodod tālāk citiem savas valsts deju pedagogiem, un tie savukārt apmāca tūkstošiem dejotāju.
Seniori Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no sociālās atstumtības riska grupām. Aizejot pensijā, mazinās ienākumi, iespējas apliecināt sevi, iziet sabiedrībā. Deju nodarbības, koncerti un izbraukumi, kā atzinuši paši dejotāji, uzlabo garastāvokli un veselību, ceļ pašapziņu, ļauj justies sabiedrībai vajadzīgiem, iegūt jaunus draugus. Šis dejas žanrs ir izrādījies efektīvs saskaņas veicināšanā starp dažādu tautību un sociālo slāņu pārstāvjiem, kā arī palīdz integrēt sabiedriskajās aktivitātēs personas ar invaliditāti. Senioriem šī kustība reizēm ir vienīgā ģimene un domubiedru pleca sajūta.
Īpaši iepriecina Siguldas novada pašvaldības izpratne un finansiālais atbalsts, LSDA sniegtā iespēja doties uz kongresu, kā arī Tamperes pašvaldības ieguldījums vērienīgā projekta īstenošanā, jo pedagogu dalība šāda mēroga starptautiskos pasākumos vienmēr ir lielisks ieguvums senioru deju kopām. Tas ir gan jauns deju repertuārs, ko veidojuši dažādu valstu horeogrāfi, gan nenovērtējama pieredze un kontakti ar citu valstu deju pedagogiem un deju kopu vadītājiem, ko izmantot latviešu senioru deju horeogrāfiju popularizēšanai pasaulē un starptautisku pasākumu senioriem organizēšanā Latvijā. LSDA delegācijas klātbūtne kongresā ir godam apliecinājusi Latvijas aktīvo statusu Starptautisko senioru deju kustībā. Tā ir sniegusi ieguldījumu kā Latvijas deju pedagogu izglītības papildināšanā, tā arī vienota, kvalitatīva Starptautisko senioru deju apmācību programmu un repertuāru veidošanā pasaulē. Visi dalībnieki ar nepacietību gaida nākamo senioru deju kongresu, kas notiks 2016.gadā Austrijā.
Informāciju sagatavoja:
Antra Zūkere