Uģis Roze, Zigfrīds Muktupāvels un Andris Ērglis — trīs dziedātāji, trīs dažādas personības, kuras vieno Latvija kā mājas, kā nākotne – apvienojušies koncertprogrammā “Trīs zvaigznes”, kas Siguldas novada Kultūras centrā izskanēs 7.decembrī plkst.18.00.
Katrs no māksliniekiem ir atradis sev tuvāko, personiskāko un piemērotāko skaņdarbu, kas veido koncertprogrammas vienojošo pamatu. Koncertā tiks atskaņoti Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna skaņdarbi ar mūsdienu latviešu dzejnieku vārdiem. Tajā izskanēs dziesmas, kas tapušas pirms vairāk nekā 20 gadiem un nu sagaidījušas pirmatskaņojumu trīs dziedātāju izpildījumā, kā arī jaunas, nesen tapušas dziesmas.
Imanta Kalniņa mūzika Jānim Lūsēnam kopš 15 gadu vecuma ir bijusi paraugs inteliģencei, smalkumam un teksta izpratnei mūzikā, tāpēc, veidojot jauno koncertprogrammu, tika izvēlētas arī Imanta Kalniņa dziesmas, kā iedvesmas avots Jāņa Lūsēna agrīnajam ceļam mūzikā.
Programmā tiks ietvertas piecas Imanta Kalniņa dziesmas un Jāņa Lūsēna jaundarbi. Visiem skaņdarbiem aranžējumus veidojis Jānis Lūsēns. Imanta Kalniņa skaņdarbos un Jāņa Lūsēna jaunradītajos mūzikas sacerējumos uzsvars likts uz aizgājušo laikabiedru latviešu dzejnieku dzeju, kas aizvien ir latviešu dzejas etalons. Tajā skanēs dziesmas gan ar Māra Čaklā, Knuta Skujenieka, Ojāra Vācieša, Klāva Elsberga, Māra Melgalva, Pētera Brūvera un citu dzejnieku vārdiem.
Tēma koncertā „Trīs zvaigznes” ir mīlestība no konkrētā līdz vispārīgajam, kas ietver sevī dziļākās un īstākās jūtas, jo bez tām nav iespējams būt labam vīram, tēvam un savas zemes patriotam.
Koncertprogrammā „Trīs zvaigznes” solisti papildus atskaņos instrumentu partitūras – Andris Ērglis – perkusijas, Zigfrīds Muktupāvels – vijoli, savukārt muzikālo pavadījumu izpildīs – Jānis Lūsēns – taustiņisnstrumenti un Jānis Lūsēns juniors – ģitāras.
Koncerts „Trīs zvaigznes” izskanēs 7.decembrī plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā. Biļetes nopērkamas „Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā, www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra kasē. Biļešu cenas – Ls 4–6 (EUR 5,69–8,54).
Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša,
Siguldas novada Kultūras centra
pasākumu organizatore
Turaidas muzejrezervāts aicina interesentus piedalīties gadskārtējā zinātniski praktiskajā konferencē 7.novembrī plkst.10.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas konferenču zālē. Šī gada konferences ziņojumu tēmas saistītas ar aktualitātēm muzejrezervāta pētnieciskajā darbībā, kas atklās gan paveikto, gan plānoto, gatavojoties jaunu ekspozīciju un iespieddarbu realizēšanai.
KONFERENCES PROGRAMMA:
9.30 – 10.00 – Reģistrācija: iepazīšanās ar izstādēm „Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija” un „Skolotājs un arheologs Jānis Graudonis (1913–2005)”;
10.00 – 10.15 – Konferences atklāšana: Siguldas novada Domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica uzruna, Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ievadvārdi;
10.15 – 10.45 – Taisnīgums kā vērtība Latvijas un Eiropas filosofiskajā domā: Māra Rubene, LU Vēstures un filozofijas Praktiskās filozofijas katedras vadītāja;
10.45 – 11.15 – Katalogs „Turaidas pils 16.–18.gs. krāsns keramika”: Ieva Ose, LZA īstenā locekle, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece;
11.15 – 11.35 – Dokumenti par Turaidu Tallinas pilsētas arhīvā: Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja;
11.35 – 12.05 – Svētku un apģērbu nolikumi 16. un 17.gadsimtā. Top grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593.gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” faksimilizdevums: Valda Kvaskova, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece;
12.30 – 13.00 – Kafijas pauze un kopīga fotografēšanās
13.00 – 13.30 – Apļa anomālijas – zemes enerģētiskās struktūras Turaidas muzejrezervātā un citās kultūrvēsturiskās vietās: Lija Bērziņa, ģeoloģijas zinātņu doktore;
13.30 – 13.50 – Arheoloģiskie izrakumi Turaidas Jāņkalnā 2013.gadā: Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists;
13.50 – 14.20 – Turaidas klaušu muiža un zemnieks Vidzemes kontekstā: Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists;
14.20 – 14.40 – Turaidas muzejrezervāta apmeklētājs 2013.gadā: Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja;
14.40 – 15.00 – Konferences noslēgums un Krimuldas Tautas nama bērnu vokālā ansambļa „Podziņas” muzikāls apsveikums.
Konferencē dalība bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja,
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja,
Tālr.26572142, e‑pasts san.tmr@apollo.lv
Aina Salmane (dzim.Krūmiņa) dzimusi 1937.gada 19.aprīlī Rīgā arhitekta Eduarda un mājsaimnieces Aleksandras Krūmiņu ģimenē. Ģimene bijusi bērniem svētīta – ģimenē Ainu un viņas dvīņu brāli Jāni sagaidījušas divas vecākas māsas Rasma un Laima. Vēlāk vēl pievienojušās dvīņu māsas Aleksandra un Vija. II Pasaules karš izjauc ģimeni – bēgļu gaitās spiests doties Ainas tēvs Eduards līdz ar to beidzas bezrūpīgā bērnība, un jau agri iesākas ganu gaitas un citi lauku darbi svešās mājās.
Aina jau no mazotnes ir ļoti muzikāla. Vakaros viņas auklīte Alvīne Pilsētnieks un vectēvs Pāvils Dāvis viņai māca bērniem māca daudz tautasdziesmu un čaklākajiem dziesmu zinātājiem tiek pa konfektei. Ainai to izrādās tiek visvairāk. Ainas bērnība pagājusi Vestienā un Rīgā, skolas gaitas uzsāktas Cēsīs, tur pabeigta arī Cēsu mūzikas vidusskola. Tālāk ceļš uz Rīgu – tiek absolvēta Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļa un sākas mūzikas ceļš – darbs Latvijas Radio korī un Radio estrādes orķestrī.
Siguldā Aina Salmane savas darba gaitas ar lielu enerģiju un sirdsdegsmi uzsāk 1963. gadā kā Siguldas bērnu mūzikas skolas direktore. Strādājot Siguldā, kultūras dzīvē paveikts daudz – aizraujot pulku entuziastu, panākta Siguldas bērnu mūzikas skolas uzcelšana vēsturiskā, ar mūziku saistītā Alfrēda Kalniņa vecāku pansijas pamatu vietā. Vadīti neskaitāmi vokālie ansambļi, solfedžo un mūzikas pamatos mācīti daudzi siguldieši gan mūzikas skolā, gan Siguldas 1.vidusskolā. 1960-tajos gados vadīts Siguldas senioru koris, 1070./1971.gadā — Siguldas 1.vidusskolas zēnu koris. Vēlāk, strādājot Turaidas muzejrezervātā un Gaujas nacionālajā parkā, pētīta un veidota kultūrvide jau izzinot tautas nemateriālo kultūras mantojumu.
Siguldā izveidota arī ģimene – 1963.gadā apprecoties ar Siguldas pilsētas galveno ārstu Pēteri Salmani. Ģimenē izauguši trīs bērni – dēli Pēteris un Uldis un meita Anda. Savā darbīgajā mūžā izloloti un daudz mīlestību saņēmuši arī daudzie mazbērni – īpaši mazdēls Dāvis un mazmeitiņa Rūta.
Visu dzīvi Aina bijusi vitāla, aizrautīga, reizēm pat spītīga un skarba, cīnoties par savu pārliecību, vienmēr domājot par Siguldas kultūras dzīves jēgpilnu piepildījumu un kvalitāti.
Aina Salmane ir viena no folkloras kustības aizsācējām Latvijā, pirmo starptautisko folkloras festivālu „Baltica” organizatoru dalībniece. Viņas sirds no 1981. gada 7. janvāra, piederējusi Gaujas nacionālā parkā dibinātajai folkloras kopai „Senleja”, ar kuru kopā viņa vairāk nekā 30 gadus dalījās savās zināšanās par latvisko dzīvesziņu ar ikvienu, kurš bija atvērts tautas tradīciju izzināšanai. Aina mācēja iemācīt tautasdziesmu būtību un iedzīvināt gadskārtu ieražas, rituālus, aizraujot un iepriecinot dažādos godos, svētkos un tikšanās reizēs gan neskaitāmus Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus un augstus viesus mūsu zemē un citās valstīs.
Īpaša lappuse Ainas dzīvē ir paveiktais Latvijas trešās Atmodas laikā, no 1987.gada uzsākot darbu Turaidas muzejrezervātā par folkloras nodaļas vadītāju. Trešās Atmodas laikā Aina organizēja folkloras kopu koncertus, kas gandrīz katru vasaras svētdienu pieskandēja Dainu kalnu – Dziesmotās revolūcijas simbolu. Viņa šo darbu darīja ar milzīgu atdevi, un ar visu sirds degsmi, kā jebkuru darbu, kuru bija uzņēmusies. Dziesma un mūzika bija Ainas pavadones visu mūžu, un kad viņa aizsāka dziesmu, tad dziedāšanas dzirksts iededzināja visos apkārtējos. Viņas radošā, emocionāli piesātinātā personība ietekmēja un aizrāva arī draugus un darbabiedrus, vienmēr radīja kopības garu.
Ainas dzīve bija košām krāsām austa, kurā nebija pustoņu vai pelēcības, ja viņa priecājās — tad no sirds, ja dusmojās — tad dusmās varēja būt barga, viņa bija prasīga pret sevi un citiem. Ainai piemita īpaša piederības sajūta — savai ģimenei, „Senlejai”, Dainu kalnam, Siguldai un Latvijai. Savu līdzbiedru vidū viņa pelnīja nedalītu cieņu un mīlestību. Ainas Salmanes darbs novērtēts ar neskaitāmiem dažādu varu un institūciju izdotiem diplomiem, pateicības un atzinības rakstiem. Pēdējo lielo atzinību savā mūžā Ainas Salmane saņēmusi pagājušajā gadā — par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrvides veidošanā un kultūras mantojuma saglabāšanā, novadnieki atzina viņu par „Siguldas novada Gada cilvēku kultūrā 2012”.
Šī gada rudenī smaga slimība atņēma Ainas Salmanes veselību un 2013.gada 26.oktobrī plkst.18.00 viņa aizgāja mūžībā.
Izvadīšana piektdien, 1.novembrī plkst.13.00 no Siguldas novada Kultūras centra, Pils ielā 10 uz Siguldas pilsētas kapiem. Atvadīšanās jau no plkst.12.00
Par Ainu sēro vīrs Pēteris Salmanis, meita Anda un znots Tālivaldis, dēli Pēteris un Uldis, mazbērni Dāvis, Rūta, Anete, Pēteris, Līva, Madara un Elīna, brālis Jānis, māsas Rasma, Aleksandra un Vija, visi radi un draugi.
Sestdien, 2.novembrī plkst.18.00, koncertzālē „Baltais flīģelis” ar īpaši šim koncertam gatavotu programmu uzstāsies komponists un pianists Uldis Marhilevičs. Komponists muzicēs kopā ar saviem ilggadējiem skatuves partneriem – taustiņintrumentālistu Raimondu Macatu, vijolnieku Dzintaru Beitānu, kontrabasistu Modri Laizānu un sitaminstrumentālistu Ivaru Kalniņu. Ulda Marhileviča dziesmas dziedās jaunā skatuves zvaigzne Antra Stafecka.
Ulda Marhileviča autorkoncerts „Baltajā flīģelī” ir sen iecerēts notikums, un īstenotā iecere klausītāju vērtējumam tiks nodota šīs sestdienas koncertā. Koncertprogrammas pirmā daļa atvēlēta instrumentālajai mūzikai, kurā muzikālais centrs būs klavieres un paša komponista, šajā gadījumā pianista, Ulda Marhileviča klavierspēle. „Uldis Marhilevičs ir lielisks pianists, viņa spēle ir ļoti personiska, intīma, un par to klausītāji varēs pārliecināties, klausoties, kā paša Marhileviča radītā mūzika skan, komponistam spēlējot lielisko Steinway&Sons koncertflīģeli,” saka koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Komponista raksturīgais mūzikas melodiskums, tai piemītošais melanholisms, mūzikas izteiksmes veids valdzina ikvienu klausītāju. Šajā koncertprogrammā to varēs saklausīt dziedātājas Antras Stafeckas dziedājumā, kura iejutīsies komponista dažādos gados radītajās dziesmās, un kuras savulaik dziedājusi skatuves leģenda – dziedātāja Mirdza Zīvere. Koncerta programmā skanēs gan zināmas, gan retāk dzirdētas Ulda Marhileviča melodijas.
Uldis Marhilevičs ir liepājnieks. Spēlējis grupās „Liepājas brāļi”, „Inversija”, „Opus”, „Remix”, izdevis trīs albumus „Marhils un draugi”, „Tikai tā” un „Gaismas atgriešanās”. Marhilevičs Latvijā guvis nedalītas skatītāju simpātijas ar dziesmām „Saule aust” un „Tikai tā”, „Vienīgā”, „Vai Tu mani dzirdi”, „Dzeltenās kurpes”. Mirdzas Zīveres izpildītā dziesma „Lūgums” 1984.gadā kļuva par Latvijas Radio Mikrofona aptaujas uzvarētāju.
Komponists Uldis Marhilevičs saka: „Tā kā es neesmu profesionāla gājuma komponists, man mūzikas radīšana saistās ar degsmi!”
Papildu informācija: koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, mob.tālr.25623345.
No 15. līdz 30.oktobrim Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, pieminot folkloristu Krišjāni Baronu (1835–1923) viņa 178.dzimšanas dienā, norisinājās radošās aktivitātes „Tinam tautasdziesmu kamolā!”.
Bibliotēkas apmeklētāji tika iepazīstināti ar Krišjāņa Barona devumu – mūsu tautas lielo vērtību – tautasdziesmām – gan virtuālajā Dainu skapī www.dainuskapis.lv, gan šķirstot un lasot „Latvju dainu” izdevumus.
Īpaši iepatikušās četrrindītes bērni pierakstīja uz atsevišķām lapiņām, simboliski veidojot savu tautasdziesmu kārtojuma sistēmu – Dainu kamolu – atmiņā paliekošu, īstu, ar dzijas dzīpariem savītu.
Informāciju sagatavoja:
Dzintra Kalniņa
Ko nozīmē šodien būt patriotiem? Vispirms tā ir piederības sajūta. Mēs mīlam šo zemi tāpēc, ka tā ir mūsu. Varbūt kādā brīdī mēs esam uz to dusmīgi, bet vienalga, tā ir mūsu zeme un mūsu valsts. Bez patriotisma un nacionālisma mums draud izšķīšana starp citām tautām un valstīm. Eiropas Savienībā runāt par nacionālismu tagad jau skaitās sliktais tonis. Taču ļoti gribas cerēt, ka Latvija būs viena no pēdējām valstīm, kur patriotisms izzudīs, jo tas ir mūsos dziļi iekšā.
„Valsts ir dārga un būtiska lieta, tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. Gaisa trūkumu mēs izjūtam tad, kad mums tā trūkst. Tāpat it ar valsti,” teicis Knuts Skujenieks.
Siguldas Tautas teātrī top dzejas teātra uzvedums „Mantojums. Arī tā.”, kas prasa uzdrīkstēšanos darboties jomā, kura mūsu kolektīvam ir pilnīgi jauna, kurā nav iepriekšējās pieredzes. Tādēļ katrs mēģinājums ir neatlaidīgu radošu meklējumu un atklāsmju pilns.
Mēs vēlamies saprast, kādi bijuši cilvēki, kuri devās asinspirtī, lai cīnītos par brīvu Latviju, kādi likteņa līkloči un laika pārbaudījumi, kādi sapņi un vēlmes vadījuši latviešus, kas esam un kas ar mums notiek tagad. Kuras ir tās vērtības, pie kurām turēties un kurās smelties spēku, cerību, gudrību, izturību. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem kopā ar Jums – skatītājiem meklēsim atbildes. Kam gan vēl par to visu domāt un runāt, ja ne mums pašiem, ja negribam pasaulē būt vien kopiena, bet sevi cienoša tauta. Tādēļ jo īpaši aicinām un gaidām uz mūsu izrādi Jūs – Siguldas un mūsu novada jauniešus. Arī izrādē sastapsiet ne vienu vien no saviem skolas biedriem. Gribam, lai mūsu darbs kļūtu par mūsu siržu dāvanu Latvijai.
Pirmizrāde notiks 9.novembrī plkst.15.00 Siguldas novada Kultūras centrā, bet papildizrādes varēs redzēt 10.novembrī plkst.14.00 un plkst.17.00 un 15.novembrī plkst.15.00 un plkst.19.00.
Ieejas maksa – Ls 2 (EUR 2,85), ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš – Ls 1,50 (EUR 2,13).
Dzejas vākumu veikusi Ārija Liepiņa-Stūrniece, scenogrāfija – Austra Hauka.
Informāciju sagatavojusi:
Kultūras pasākumu organizatore
Dace Pleša
Sestdien, 26.oktobrī, papīrmākslas darbnīcā “Viktora vēstules” būs pēdējā darba diena šosezon. Iestājoties aukstākam laikam un beidzoties tūrisma sezonai, Siguldas muižas dārznieks Viktors dosies pelnītā atpūtā līdz nākamā gada maijam, kad darbnīca vērs durvis no jauna un atkal gaidīs papīrmākslas cienītājus un vēstuļu rakstītājus.
Sestdien, no plkst.12.00 līdz 16.00, papīrmākslas darbnīcā būs iespēja sasildīties ar zāļu tēju un medu, kas šovasar ticis ievākts Viktora rožu dārzā. Būs arī speciālās 26.oktobra dāvanas. Īpaši gaidīsim tos, kuriem nav sanācis atnākt pakaļ saviem izžuvušajiem darbiņiem, kas tapuši gan uz vietas darbnīcā, gan pasākumos, piemēram, papīrliešanas nodarbībā pie Gūtmaņalas septembra vidū.
Papīrmākslas darbnīcas “Viktora vēstules” saimnieces Zinaīda Ceske un Ieva Vītola no sirds pateicas visiem satiktajiem apmeklētājiem, padomdevējiem un sadarbības partneriem, ar kuru atbalstu tika īstenotas radošās ieceres Siguldas pilsmuižas kompleksā.
19.oktrobrī Mores Tautas namā notika sarīkojums „Satikšanās Mores stāstos”. Rudenīgi spilgtiem pasākumiem bagāti aizvadīta UNESCO nemateriālā mantojuma nedēļa, kurā īpaša uzmanība tika veltīta lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai.
„Satikšanās Mores stāstos” bija Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” vairāku mēnešu darba cikla noslēgums, bet iespējams, jaunu ideju sākums, jo Morē patiešām glabājas daudz nemateriālās kultūras mantojuma vērtības.
Sarīkojumā sirsnīgā atmosfērā pulcējās gan teicēji un viņu ģimenes no Mores, gan interesenti no tālākas apkaimes, gan ciemiņi no Rīgas.
Teicēji bija uz sarīkojumu paņēmuši līdzi izstādei senās fotogrāfijas un īpašos priekšmetus, kas bijuši ļoti svarīgi viņu dzīvē. Te fotogrāfijās varēja atpazīt senos draugus, klasesbiedrus un radus, gan satikt tos cilvēkus, kuri vairs reti iziet ārpus mājām, bet viņu stāsti aizvijas tālu bērnībā un senču gaitās. Projekta ietvaros tika izveidota karte „Mores tecēju stāstu vietas un lietas, bet Mores pamatskolas bērni bija sagatavojuši izstādi „Skaistais manā sētā”.
Skanot bungām un dūdām, tika atklāts sarīkojums. Mijoties ar „Senlejiņas” priekšnesumiem, tika prezentētas 26 teicēju intervijas – uzklausītie dzīves stāsti, iepazītie ciltskoki, dokumentētie nostāsti par Mores apkārtni un tās cilvēkiem, apzinātās senās amatu prasmes u.c.
Vakarēšanā ar stāstiem, tautas mūziku un dančiem notika brīnums – kopīgi izadītā zeķe kļuva par naudas zeķi un katram tika pa šokolādes eiro, bet sarīkojumā kopumā varēja sajust īstās vērtības, kas atspoguļojās Mores ļaužu stāstos – no paaudžu paaudzēm mantoto sirsnību, asprātību, humoru, darba tikumu un dzīves gudrību.
Vietas, kur citi brīnumi Morē notikuši varēja iepazīt teikās un nostāstos ekskursijā – gan digitāli, gan dabā.
Projekts saņēmis Siguldas novada Domes Izglītības un kultūras komitejas finansējumu.
Godinot folkloristu Krišjāni Baronu viņa 178.dzimšanas dienā, Turaidas muzejrezervāts aicina iesākt rītu ar skanīgām latviešu tautasdziesmām, pirms darba un dienas gaitām 31.oktobrī plkst.8.00 pulcējoties Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa. Dziesmu rītā „Visas manas greznas dziesmas” kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem un Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” dalībniekiem ikviens aicināts dziedāt, skandēt vai izdejot savas īpašās, sirdij tuvākās dainas, atgādinot sev un apkārtējiem par tautasdziesmās ierakstītajām vērtībām un spēku.
Ikviens aicināts ņemt līdz svecīti vai ziediņu, ar ko pušķot Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji.
Krišjānis Barons, kurš sava mūža pēdējās vasaras pavadījis, dzīvojot Gaujas senielejā, Turaidas pilskalna pakājē „Dainu” mājās, daudzu gadu garumā ir vācis, sistematizējis un apkopojis latviešu tautasdziesmas, kas publicētas “Latvju dainas” 6 sējumos. Tajos apkopotas 217 996 tautasdziesmas, kas vēsta par latvisko dzīvesziņu, ētiskajām vērtībām un dabas daili. Uzkrājot tautasdziesmas, 1880.gadā tiek izgatavots Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Turaidas muzejrezervātā 1985.gadā atklātais Dainu kalns, kas pats jau kļuvis par Dziesmotās revolūcijas un latviskās identitātes simbolu, veltīts latviešu tautasdziesmām un Krišjānim Baronam viņa 150gadē. Šajā dienā visi īpaši aicināti izstaigāt Dainu kalnu, pakavēties pie Veļu akmens, pieminot aizgājušos tuviniekus un senčus, gūt spēku Liepu aplī un priecāties par dabas skaistuma un tēlnieka Induļa Rankas veidoto skulptūru līdzsvaroto harmoniju.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Sestdien, 26.oktobrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs Latvijas Nacionālās operas solistes, šī gada jubilāres Ilonas Bageles, monoizrāde Cantando y Amando. Izrāde ir ieguvusi 2012.gada Latvijas Lielās Mūzikas balvu nominācijā Gada uzvedums.
Latvijas Nacionālās operas soliste, mecosoprāns Ilona Bagele ievērību guvusi ne vien kā operas soliste, bet arī kā spilgta džeza un populārās mūzikas interprete. Astora Pjacollas fascinējošā mūzika un Ilonas Bageles balss, pavadošo mūziķu azarts un virtuozitāte, kā arī foto projekcijās tvertā sajūta uzbur īsto Argentīnas tango, izdzīvotu mūzikā.
„Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu — bezmiega nakšu klejojumi pa nomalēm, ostu, bāri, kafejnīcas, mūzika un mīlestība. Viss, ko cilvēki dara, kad viņiem nenāk miegs,” intervijā žurnālam Rīgas Laiks teicis Orasio Ferrers, ko dzimtenē dēvē par Argentīnas Šekspīru, bet Latvijā pazīst kā Astora Pjacollas dziesmu vārdu autoru. „Es teiktu, ka tango ir kā gaisa skūpsts, kas tiešā veidā nekad nesasniedz adresātu.”
Mūzikas un sajūtu izrāde “Cantando y amando” ir ceļojums vēsturē un cilvēka dvēselē. Kaismīgas atklāsmes un spēcīgas enerģijas piepildītais Ilonas Bageles tēls ir dziļi atmiņā paliekošs. Izrādes idejas autore, dziedātāja Ilona Bagele stāsta: «Tās ir dziesmas par cilvēka dvēseli, iekšējo pasauli un asociācijām. Mēģinu visām dziesmām pielikt savu noskaņu, kā tajā konkrētajā mirklī to jūtu.”
Astora Pjacollas mūzika skanēs izcilā argentīniešu izcelsmes Brodveja pianista un tango interpreta Fernando Marzana speciāli šai izrādei un instrumentu sastāvam veidotā aranžējumā, kuru atskaņos pieredzējuši skatuves mākslinieki — pianiste Ilze Ozoliņa, vijolniece Svetlana Okuņa, čelliste Inga Sunepa, akordeoniste Inita Āboliņa, saksofonists Oskars Petrauskis, kontrabasists Mareks Auziņš un sitaminstrumentālists Ivars Kalniņš. Izrādes režisore Elita Bukovska. Videomāksliniece Katrīna Neiburga.
Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē darba dienās no plkkst.10.00 –18.00 kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, www.bilesuparadize.lv
Rezervētās biļetes izpirkt ne vēlāk kā trīs dienas pirms koncerta.
Piektdien, 1.novembrī plkst.17.00, Siguldas pagasta Kultūras namā notiks dzejnieka Jāzepa Osmaņa gleznu izstādes „Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu” atklāšana.
Dzejnieks Jāzeps Osmanis (11.07.1932.) ir populārs mazo lasītāju vidū kā rakstnieks, tulkotājs, grāmatu izdevējs, literatūras pētnieks, latviešu bērnu literatūras vēstures autors un filoloģijas zinātņu doktors. Par poļu tautas epopejas Ā.Mickeviča poēmas „Pans Tadeušs” atdzejojumu Varšavā saņēmis prēmiju, par poļu literatūras tulkojumiem kopumā – Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju. Apbalvots ar Latvijas un Polijas nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.
„Jāzeps Osmanis ir izdevis vairāk nekā 40 oriģinālgrāmatu bērniem un pieaugušajiem, aptuveni 30 tulkojumu, sastādījis vairāk nekā 20 grāmatu. Divu operešu libretu un daudzu dziesmu tekstu autors. Jaunākās grāmatas: dzejoļu krājumi „Vienmēr ceļā” un „Sapņu saliņa”, atmiņstāstu krājumi „Zivju vējš” un „Kā putns debesīs”. Izdots „Zivju vēja” tulkojums vācu valodā, bet Neredzīgo bibliotēkā aktiera Z.Neimaņa lasījumā abas atmiņgrāmatas ierakstītas kompaktdiskā. Tikko iznākusi J.Osmaņa apjomīga bērnu dzejas izlase (1951–2011) „Kūleņkūleņiem”,” informāciju apkopojusi izdevniecības „Annele” direktore Iluta Moldane.
Sākotnējie mēģinājumi glezniecībā ir skolas gadu aizraušanās. Pirmie darbi tapuši 1950-to gadu beigās. Pēc 50 gadu pārtraukuma, skaistās Daugavas un Ķeguma apkārtnes iedvesmots, Jāzeps Osmanis atkal atsācis gleznot. Ir bijušas izstādes Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās. 2010.gada nogalē izdots gleznu katalogs, savukārt 2011.gadā iznāk K.Apškrūmas dzejoļu grāmata ar J.Osmaņa gleznu reprodukcijām.
Jāzeps Osmanis ir izdevniecības „Annele” dibinātājs un 15 gadus bijis tās vadītājs, tāpēc atklāšanas dienā, apmeklētājiem būs iespēja grāmatu galdā iegādāties apgāda oriģinālliteratūras darbus un tulkojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Mākslinieka darbu izstāde apskatāma līdz 24.novembrim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, bet sestdienās un svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja pasākumā un izstādē – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Ceturtdien, 7.novembrī plkst.19.00, Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies jauna tikšanās – diskusiju cikla „Latvieša identitāte” pirmā diskusija par tēmu „Sports un patriotisms”.
Nosaukums „Latvieša identitāte” sākotnēji var likties nedaudz mulsinošs, jo svešvārdi allaž liek nedaudz distancēties, lai gan ikdienas sarunvalodā šo vārdu izmantojam diezgan bieži. Jēdzienu „identitāte” plaši izmanto etnoloģijā, kultūrā, sociālajā antropoloģijā, analizējot profesionālo, sociālo, etnisko, politisko, reliģisko un kultūras identitāti. Tāpēc uz diskusiju aicināti visi, kas vēlas uzklausīt un dalīties viedokļos, kā arī pārspriest, ko tad īsti nozīmē būt latvietim.
Balstoties uz vienu no identitātes faktoriem – pieredzi, kas balstīta uz cilvēka spēju atcerēties, par savu dzīves pieredzi un kā viņiem izdodas atklāt jēdzienu „identitāte” sportā un patriotismā pastāstīs eksperti – Londonas olimpisko spēļu dalībniece, šķēpmetēja Līna Mūze un trīskārtējs paraolimpiskais čempions lodes grūšanā Aigars Apinis. Diskusiju vadīs un par sarunas ritumu rūpēsies Uldis Elksnītis.
Ieejas maksa – Ls 2 (EUR 2,85).