Sigulda – Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas oficiālais partneris sestdien, 13.jūlijā uzsāk savu pieteikumu radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014.
No 13.jūlija katru sestdienu laikā no plkst.15.00 līdz 17.00 Radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014 būs „S!GULDA AIZRAUJ!” laiks. Programmas ietvaros iepazīstināsim ar realizētajiem Siguldas novada projektiem, 2014.gada pasākumu programmu un priecēsim ar koncertiem un citu žanru notikumiem. Siguldas pieteikumu sāksim ar Siguldā jau iecienītajām Muzikālajām brokastīm, jeb Vasaras kamermūzikas koncertu „Bēthovens un Sigulda”.
Sestdien, 13.jūlijā Esplanādē plkst.15.00 muzicēs Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets (Ilona Meija/flauta/, Pēteris Endzelis/oboja/, Guntis Kuzma/klarnete/, Jānis Semjonovs/fagots/, Artūrs Šults/mežrags/), bet plkst.16.00 muzicēs Kremerata Baltica orķestra solists Andrejs Puškarevs /vibrafons/.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Siguldas Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” neformālā jauniešu grupa „Motodarbnīca”, sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Siguldas novada kartingu entuziastiem, ir izveidojusi izstādi par kartingu vēsturi Siguldā, kura tiks atklāta 18.jūlijā plkst.17.00 Siguldas novada bibliotēkā.
Izstādē būs apskatāmas bijušo sportistu fotogrāfijas, apbalvojumi, kā arī būs iespēja tikties ar kartingu entuziastiem. Atklāšanas pasākuma laikā varēs aplūkot restaurētos kartingus un aksesuārus.
“Motodarbnīcas” projekts “Otrā jaunība” tiek finansēta Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Klinta Eigenfelde
Projekta „Otrā jaunība” koordinatore
Pašā vasaras plaukumā 14.jūlijā plkst.15.00 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieka Voldemāra Gudovska gleznu izstāde „Mirkļa atspulgi”, kurā tiks eksponēti pēdējos gados un šajā gadā radītie mākslinieka akvareļi. Šī diena būs īpaša divkārt, jo Voldemāram Gudovskim tieši 14.jūlijā ir jubileja un mākslinieks tiks godināts viņa 85. dzimšanas dienā.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Mākslinieka Voldemāra Gudovska izstādes Turaidā vienmēr ir priecīgs notikums viņa draugiem, līdzgaitniekiem un izstāžu apmeklētājiem. Sigulda, tās skaistā daba, Gaujas senleja, tās ūdeņu atspulgi ir mākslinieka spēka un iedvesmas avoti. Akvareļos, pasteļos mēs varam ieraudzīt viņa domu pasauli izteiktu krāsās. Pasauli, kas ir gan vitalitātes pilna, gan skumji nostalģiska. Tajā ir tik daudz pārdzīvotā un saprastā par dzīves vērtībām un sakarībām, kas ietekmē cilvēku likteņus un veido mūžus. Muzeja sadarbība ar Voldemāru Gudovski ir vairāk kā 50 gadu garumā. Sadarbības rezultātu un darbu apjoms ir milzīgs. Daudzu gadu garumā V.Gudovskis ir bijis Siguldas novadpētniecības muzeja ekspozīciju mākslinieciskais autors, muzeja veidoto izstāžu iekārtotājs gan Turaidā, gan Siguldā. Lielu prieku pagājušā gadsimta 70. — 80. gados sagādājusi arī Bērnu zīmējumu festivāla organizēšana Siguldā. Voldemārs Gudovskis bija šī festivāla iniciators un festivāla radošais gars. Festivāls kopā pulcēja novada māksliniekus, veidoja aizraujošu sadarbību ar zīmēšanas skolotājiem un atklāja Siguldas novada jauno zīmētāju talantus.”
Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus ar visu sirdi un apskaužamu enerģiju nesavtīgi veicis Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus pēc kārtas organizējis Mākslas dienas Siguldā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, kā arī vadījis pieaugušo glezniecības studiju.
Voldemārs Gudovskis dzimis 1928.gada 14. jūlijā Krāslavas apriņķa Dagdas pagasta «Rumakovas» ciemā, zemnieku ģimenē. 1930. gadā ģimene pārcēlusies uz Siguldu. No 1945. līdz 1946.gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Profesionālo izglītību apguvis arī Tautas tēlotājas mākslas studijā pie E.Jurķeļa, N.Petraškeviča un H.Blunava. Kopš 1981. gada Voldemārs Gudovskis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieka iemīļotākā tēma ir ainava – gan akvareļa, gan vēlāk arī eļļas un akrila tehnikā, bet ne mazums gleznotas arī klusās dabas un portreti.
„Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību.(…) Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir Gudovska mākslas kredo” — tā kolēģi raksturojis siguldietis, grafiķis Zigurds Zuze.
Izstāde „Mirkļa atspulgi” apskatāma no 15. jūlija līdz 28. jūlijam Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē.
Informāciju apkopoja
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tālr. 26572142, e‑pasts: san.tmr@apollo.lv, www.turaida-muzejs.lv
Pieci Siguldas novada pārstāvji Dziesmu un Deju svētku gājienā devās ar īpašiem tērpiem, kuru dizaina autore, konceptveikala „Paviljons” vadītāja, siguldiete Elīza Ceske, iedvesmu guvusi no seno lībiešu tērpa, kurš interpretēts mūsdienīgā izpildījumā.
Tērpos no lībiešu tērpiem aizgūtas detaļas – tumši zilais virstērpa siluets, bagātīgas rotas un brīva krituma drapēta kleita, savienota ar apmetņa motīvu un termoapdruku, kas imitē seno lībiešu rotu bagātību.
Lai radītu individualitāti katrā tērpā, SIA „Baltu rotas” radījuši oriģinālas rotas ar saules motīvu, kas simbolizē gaismu, mūžīgu kustību, atgriešanos, vienotību un veselumu. Rotu autore Inita Straupe saka: Mūsu rotām ir oriģināla izcelsme un tikpat oriģināls izpildījums, bagāta vēsture un liela nākotne. Tās nav rotas, ko valkāt, tās ir rotas, ko nest. Tās nav rotas, kas žvadz, tās ir rotas, kas stāsta.
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte uzsver, ka nozīmīgs aspekts sadarbībai ir tas, ka tie ir Siguldas novada radošo industriju pārstāvji, kas sevi pierādījuši ne tikai Latvijā, bet viņu dizains pazīstams arī ārpus Latvijas.
Tērpi tiks izmantoti arī 2014.gadā, kad Siguldā notiks vairāki pasākumi projekta Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 ietvaros.
Lai akcentētu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku nacionālo un starptautisko nozīmību un lai izrādītu godu svētku dalībniekiem, atbalstītājiem un organizētājiem, visas Latvijas iedzīvotāji aicināti 2013.gada 7.jūlijā piedalīties sociālā akcijā, pie ēkām izkarot Latvijas valsts karogu.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”, diriģenti Andris Muižnieks un Elmārs Rudzītis, XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus uzsāks ar piedalīšanos pūtēju orķestru finālskatē, kas notiks 3.jūlijā plkst.12.30 Rīgā, Lielajā ģildē. „Sudrabskaņa” mērosies spēkiem ar 11 savas grupas (II grupa – augstākā grūtības pakāpe) labākajiem Latvijas pūtēju orķestriem. Tiks izpildīti divi skaņdarbi: Aivars Krūmiņš „Tālumā” (diriģents Andris Muižnieks) un Alvils Altmanis „Trīs latviešu tautas dziesmas: Seši mazi bundzinieki, Kar māmiņa, šūpulīti, Cīruli, cīruli” (diriģents Elmārs Rudzītis). Godpilno dalību fināla skatē pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” izcīnīja martā, piedaloties novadu skatēs kopā ar 54 pūtēju orķestriem.
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku nedēļā jauniešu pūtēju orķestri „Sudrabskaņa” būs iespēja redzēt un dzirdēt 6.jūlijā plkst.17.00 dižkoncertā Doma laukumā.
Savukārt 7.jūlijā no plkst.9.30 Raiņa bulvārī pūtēju orķestris dosies „Karoga gājienā”, kas veltīts izcilajam pūtēju orķestru diriģentam un komponistam Maestro Gunāram Ordelovskim, no plkst.10.00 Dziesmu un deju svētku gājienā, kā arī plkst.19.00 Noslēguma koncertā „Līgo!” Mežaparka Lielajā estrādē kopā ar aptuveni 13 tūkstošiem dziedātāju, diviem tūkstošiem dejotāju un tūkstoti pūtēju orķestru mūziķiem.
Pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” vadītāji Andris Muižnieks un Elmārs Rudzītis izsaka pateicību orķestra dalībniekiem par uzņēmību, neatlaidību un aktīvu darbošanos mēģinājumu procesā, īpašs paldies Mākslu skolas „Baltais flīģelis” direktoram Guntaram Zvejniekam par profesionālo atbalstu orķestru finālskatē, neatsverams paldies Siguldas novada pašvaldībai, kā arī SIA „Siguldas minerālūdens” par rasto iespēju atbalstīt orķestra dalībniekus svētku laikā ar savu saražoto produkciju.
Informāciju sagatavoja:
Jauniešu orķestru atbalsta biedrība
30.jūnijā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika Tautas tērpu skates fināls, kurā piedalījās arī Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora „Teiksma” tērps.
Tā kā ir pagājis krietns laiks, kopš tautā valkāja tradicionālos tautastērpus (līdz 19.gs. otrajai pusei), šī skate zināmā mērā ir mācību process, kurā:
Pēc skates tika paziņoti labākie tērpi sešās nominācijās – koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu, individuālie tautastērpi. Tautas tērpu žūrijas sastāvā bija Aija Jansone, Lia Mona Ģibiete, Inita Heinola, Ilze Ziņģīte un Irita Žeiere.
Dziesmu un deju svētku Lielā balva par labāko tautastērpu tika piešķirta RKTMC „Mazā Ģilde” tautas deju ansamblis „Līgo”. „Teiksmas” dziedātāju tērps neiekļuva godalgoto vidū, vien atpaliekot ar nelielu punktu skaitu no trešās godalgas koru grupā. Mēs augstu vērtējam arī to, ka korim bija iespēja startēt šajā skatē un sveicam ar sasniegto!
Foto no deju kolektīvu un tautastērpu skates un apbalvošanas.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 6.jūlijā Rīgā notiks Folkloras diena, kurā viss Rīgas centrs vibrēs folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dziesmās, dejās, rotaļās un mūzikā. Folkloras dienas norisēs piedalīsies arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”.
Folkloras dienas galvenās norises notiks Vērmanes dārzā un Esplanādē, kur kopā uz trīs skatuvēm no plkst.11.00 līdz 17.00 uzstāsies vairāk nekā 100 Latvijas folkloras kopas.
Siguldas folkloras kopas „Senleja” īpašais uzdevums – plkst.16.00 Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves vadīt Dzimtās sētas daudzināšanas stundu. Senlejieši šajā dienā būs sastopami arī Brīvības bulvārī rotaļu zibakcijās plkst.12.15 un 14.15, kā arī plkst.12.50 piedalīsies lielajā sadziedāšanās pusstundā kanāla malā pie Bastejkalna, kur kopā ar latgaliešiem un citiem vidzemniekiem dziedās pašas iemīļotākās Latgales un Vidzemes tautasdziesmas.
Folkloras dienas svinīgais noslēgums notiks Esplanādē plkst.17.15, kur notiks Saules daudzināšana. Arī šajā norisē mūsu folkloras kopa pārstāvēs visu Vidzemes novadu un uzsāks vidzemnieku saules dziesmu „Divējādi saule teka”. No plkst.18.00 līdz 20.00 laukumā pie Brīvības pieminekļa ikviens aicināts dancot latviešu dančus un satikt visu folkloras kopu dalībniekus vienuviet.
Īpašs prieks, ka Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja Anda Skuja ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Folkloras dienas Vērmanes dārza norišu režisore. Mēs lepojamies!
Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkus, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu atvedis rakstainas un krāšņas dažādu novadu Tautas lietišķās mākslas studiju rokdarbnieču darinātas segas, kas eksponētas izstādē „Latvijas novadu segas”. Izstāde apskatāma līdz 7.jūlijam no plkst.9.00 līdz 16.00, piesakoties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.
LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena: „Mūsu klimatiskajos apstākļos gultas segas ir tikpat nepieciešamas kā apģērbs. Krāsu rakstu dažādības ziņā visbagātākie latviešu audumi ir gultas segas. Tajās atrodami visi tautā pazīstamie auduma darināšanas paņēmieni.
1695.gadā Igaunijas mācītājs un vēsturnieks Kristiāns Kelhs atzīmēja, ka latvieši savas gultas vietas apklāj ar rupju linu palagu vai vilnas segu. Gultas segas, kā arī zirgu segas piemin arī vācu publicists Hupels 18.gs. 70-tajos gados. Turklāt zemnieku mājokļos līdz 19.gs. beigām tās bija telpu rotātājas – šaurās, patumšās lauku istabas pelēkumu tīkami atdzīvināja spilgtās krāsās darināta gultas sega.
Viskrāšņākās svītrainās segas auda Vidzemē. Vecākās segas, līdzīgi brunču audumiem veidotas sīksvītrainas, 19.gs vidū svītras jau sāka kārtot lielākos grupējumos un audēja katra pēc savas gaumes dažādi variēja pamata un krāsaino svītru attiecības. Sākot ar 19.gs. 80-tajiem gadiem arī zemnieku audumos parādījās t.s. „šatieri” – vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātu nokrāsu joslas. Šai laikā segu aušana vairāk pārgāja amatnieku rokās un kompozīcijā izveidojās noteikts tips – 4–6 lielas svītru grupas kādā pelēcīgā pamatā. 20.gs sākumā „nokrāsu” joslas papildina ar rakstu joslām, kuru veidošanai izmanto rakstoto audu ripsu jeb „rožceliņu”. Kurzemē, Zemgalē, Latgalē 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā audu ripsā auda segas ar lieliem fona rakstiem. Kurzemes un Zemgales segas bija daudzkrāsainas, stipri kontrastainas, turpretim Latgales segas divkrāsainas un to fona raksts bija vēl lielāks nekā Zemgales dienviddaļā. Tā kā Latgalē audumu darināšanā vairāk izmantoja linus un pakulas, tad raksts arī palielinājās materiāla raupjuma dēļ. Šajās segās daudz radniecības ar lietuviešu audumiem. Latgalei raksturīgas arī vienkrāsainas segas ar spilgti rotātām malām, kam pamatu auž ar atspoli, bet rakstu ielasa ar pirkstiem. Zemgalē un Kurzemē izplatītas rozīšu auduma segas. Tautas dziesmās apdziedātās zvaigžņu segas bija ļoti iecienītas Džūkstē, Zebrenē, Zemītē un Svitenē. Senākais segu rotājuma veids vēl saglabājies 19.gs otrajā pusē Bukaišu un Bēnes pagastos, kur auda segas ar baltu nātnu pamatu un no krāsainas vilnas dzijas veidoja rakstu ar rozītēm un zvaigznītēm.”
Izstādē apskatāmas segas, kuras audušas Tautas lietišķās mākslas studiju audējas no Liepājas, Bārtas, Kuldīgas, Ventspils, Rīgas, Limbažiem, Valmieras, Saulkrastiem, Snēpeles un Rēzeknes. Segu daudzveidīgie raksti un krāsu bagātība apliecina mūsu tautas lietišķās mākslas meistaru prasmes un sasaucas ar vasaras pilnbriedu, kad Turaidas muzejrezervāta brīvdabas augu ekspozīcijās var iepazīt ārstniecisko un košumaugu krāšņumu visā to pilnībā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
No 29.jūlija līdz 3.augustam Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde organizē starptautisku mākslas plenēru, kurā Siguldas novada un sadraudzības pilsētu mākslinieki aicināti uz tikšanos, lai dalītos pieredzē, radītu mākslu un atklātu jaunus talantus sevī. Plenēra laikā tiks akcentēts mūsu novadnieka, izcilā grafiķa Zigurda Zuzes atstātais mantojums.
Plenērā aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, kas strādā uz audekla jebkurā tehnikā. Plenērā piedalās septiņu sadraudzības pilsētu mākslinieki un deviņi Siguldas novada mākslinieki. Pirms tam jāiztur atlase. Pielikumā meklējiet pieteikuma anketu.
Plenēra noslēgumā – 3.augustā – notiks mākslas darbu izstāde.
Lai piedalītos plenērā, dalībniekiem jāiesūta pa pastu (Siguldas novada pašvaldība, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150), elektroniski dome@sigulda.lv vai jāiesniedz personīgi pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3, Siguldā, no 2013.gada 4.jūlija līdz 16.jūlijam šāda informācija:
Dalībnieki, kas iesūtījuši pieteikumu pēc norādītā pieteikšanās termiņa, netiek izvērtēti. Pieteikumi tiks izskatīti līdz 20.jūlijam, un uz Starptautisko plenēru Siguldā tiks aicināti tie dalībnieki, kas izturējuši atlases kārtu.
Mākslinieku atbildība(nodrošina mākslinieks):
Plašāka informācija:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Jolanta.borite@sigulda.lv, tālr.67970815
Trešdien vēl pirms dalības Dziesmu svētkos uz Budapeštu Ungārijā devās Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (vadītāja Līga Ādamsone), lai piedalītos vasaras saulgriežu un Pēterdienas pasākumā Sentendrē. Pasākumu rīko Latvijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Ungārijā.
Siguldieši koncertēs kopā ar lietuviešu, dāņu, somu un zviedru dziedātājiem. Pasākumā Ungārijā dzīvojošiem tautiešiem un diplomātiem tiks rādītas saulgriežu tradīcijas, mācītas dziesmas un vainaga pīšana, kā arī prezentēts cienasts. Korim „Spārni” paredzēti vēl papildus divi koncerti uz brīvdabas skatuves mazā tūristu iemīļotā pilsētiņā Sentendrē.
Kora dalību pasākumā atbalsta Latvijas vēstniecība Ungārijā un Siguldas novada pašvaldība.
Atsaucoties Latvijas vēstniecības Maskavā uzaicinājumam Saulgriežos tur koncertēja siguldieši — grupa “Bellacord”.
Kā pastāstīja Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte: „Dalība šajos pasākumos ir kā vēstnesis par Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Siguldā. Viens no nozīmīgiem pasākumiem 2014.gadā ir Vasaras saulgriežu svinības Turaidā Jāņa kalnā, kas pulcē arī ļoti daudz ārvalstu ciemiņus. Mūsu kolektīvi stāsta arī par gaidāmajiem notikumiem Rīgā un Siguldā.”
Siguldas Jaunajā pilī jeb grāfa Johana Georga fon Brauna vēsturiskajā īpašumā 2008.gadā „Kremerata Baltica” festivālā stīgu kvartets „Euphonia” atskaņoja L.van Bēthovena Trio, kurš veltīts viņa draugam un mecenātam grāfam Braunam, tā atklājot līdz šim unikālu, nezināmu faktu – Bēthovena saikni ar Siguldu.
Turpinot „Kremerata Baltica” festivālā iesākto tradīciju un iespēju mūzikā stāstīt par šo aizraujošu faktu, kopš 2011.gada vasaras Siguldas Jaunās pils dārzā svētdienu rītos skan kamermūzikas koncerti „Bēthovens un Sigulda”, kuri veltīti Bēthovenam un viņa daiļradei. Koncertu programmās tiek atskaņota Bēthovena un viņa laikabiedru, Vīnes klasiķu, mūzika.
Arī šovasar, sākot no 30.jūnija, svētdienu rītos plkst.11.00 visi tiek aicināti baudīt koncertzāles „Baltais flīģelis” rīkotos vasaras kamermūzikas koncertus un brokastot Siguldas Jaunās pils dārzā.
Vasaras kamermūzikas koncertprogramma Siguldas Jaunās pils dārzā „Bēthovens un Sigulda”
Informāciju sagatavoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Inese Zagorska