Šogad Latvija atzīmēs savu 95.dzimšanas dienu. Katras valsts pamatu pamats ir tās iedzīvotāji un personības, kuras šajā valstī dzīvo. Arī mēs lepojamies ar saviem novadniekiem un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā piedāvājam siguldieša Voldemāra Gudovska akrila gleznu izstādi „Mirkļu atspulgi — II”. Izstādē būs apskatāmas pēdējā gada laikā gleznotās gleznas, kurās attēloti Siguldas skati. Siguldas novada Kultūras centrā izstādi atklās 15.novembrī plkst.18.00.
Voldemārs Gudovskis dzimis 1928.gada 14.jūlijā Krāslavas apriņķa Dagdas pagasta „Rumakovas” ciemā, zemnieku ģimenē. 1930.gadā ģimene pārceļas uz Siguldu. Pamatzināšanas apguvis Siguldas pamatskolā, pēc tam 2 gadus — Siguldas ģimnāzijā (pēc 1944.gada — Siguldas vidusskolā). No 1945.- 1946.gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
1954.gadā pirmais gleznotais darbs nosūtīts uz izstādi Maskavā. Mākslinieka iemīļotākais darbs ir ainava — sākumā akvarelis, vēlāk – eļļas glezniecība un akrila tehnika. Gleznotas arī klusās dabas un portreti.
“Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību.(…) Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir Gudovska mākslas kredo”, tā kolēģi raksturojis siguldietis Zigurds Zuze.
Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus ar apskaužamu enerģiju nesavtīgi veicis Siguldas pilsētas “galvenā mākslinieka” pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus pēc kārtas organizējis Mākslas dienas Siguldā, palīdzējis veidot ekspozīcijas un izstādes Turaidas muzejrezervātā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, vadījis pieaugušo glezniecības studiju.
Mākslinieki ir arī abi bērni – dēls Dainis Gudovskis ir stikla mākslinieks un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, meita Līga Ādamsone — Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora „Spārni” diriģente un Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas pedagoģe.
Izstāde atvērta līdz 8.decembrim darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst.12.00 līdz 15.00. Svētdienās – slēgts.
Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” 14.novembrī notiks īpašs godināšanas pasākums, kas veltīts Latvijas 95 gadu jubilejai un mūsmāju, kā arī citu tautu komponistiem.
Šogad 150 gadi aprit Jāzepam Vītolam – latviešu mūzikas pamatlicējam, Konservatorijas dibinātājam un nākamo mūziķu skolotājam. Nozīmīgas gadskārtas atzīmē arī Jurim Karlsonam (65), Selgai Mencei (60), Dacei Aperānei (60) un Jānim Ķepītim (105). Mūzikas nodaļas pedagogi un audzēkņi šo komponistu skaņdarbus iekļauj klases un atklātajos koncertos, īpaši gatavojoties gaidāmajam koncertam ar nosaukumu „Jubilāru parāde”, kas notiks 14.novembrī plkst.17.00.
Pirms koncerta Mākslu skola aicina uz atjaunotajā Latvijā pirmās modernās altārgleznas autores Helēnas Heinrihsones izstādes atklāšanu, kas notiks 14.novembrī plkst.16.00.
Informāciju sagatavoja:
Ineta Stepiņa
Sestdien, 16.novembrī plkst.18.00, koncertzālē „Baltais flīģelis” ar īpašu programmu „Tito Dzied Sezāriju”, veltītu Sezārijai Evorai, viesosies pasaulē atzītais Kaboverdes dziesminieks Tito Parišs (Portugāle).
Tito Parišs savas mūziķa gaitas sāka deviņu gadu vecumā, kad sāka spēlēt mazo cavaquinho ģitāru, vēlāk pievēršoties akustiskajai ģitārai un basģitārai. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš tika uzaicināts uz Lisabonu spēlēt grupā „Voz de Cabo Verde”.
Mūziķis kļuva pazīstams, spēlējot kopā ar neskaitāmiem Lisabonas māksliniekiem, taču vislielāko atzinību guva, komponējot dziesmas un strādājot kopā ar tādiem dziedātājiem kā Bana un Sezārija Evora. Latvijas klausītāji atceras Sezāriju kā baskājaino dīvu, kura ar koncertiem 2004.gadā un 2008.gadā viesojās Latvijā. Abu sadarbības laikā tapa Sezārijas Evoras pirmais albums „La Diva Aux Pieds Nus” pie kura Parišs strādāja kā producents. 1997.gadā Parišs uzrakstīja vienu no slavenākajām Sezārijas dziesmām „Regresso” no albuma „Cabo Verde”.
Tuvāka informācija pie koncertzāles vadītāja Inese Zagorska pa tālr.25623345; e‑pasts baltais.fligelis@gmail.com.
Pateicoties Siguldas novada Domes atbalstam, Tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze” sadarbībā ar Siguldas pagasta Kultūras namu 2013.gada garumā īstenoja projektu “Tautastērps pašu rokām”. Projekta mērķis bija sniegt informāciju un praktiskās iemaņas visiem interesentiem, kas vēlas iegūt zināšanas un prasmes tautiskā tērpa darināšanā. Projektu ir plānots veidot vairākās kārtās, šogad realizējot tā pirmo kārtu, kuras laikā projekta dalībnieki varēja iegūt zināšanas par tautisko kreklu un sievu galvassegām no Latvijā atzītiem speciālistiem Dr.hist. Aijas Jansones un Dr.hist. Anetes Karlsones un Dr. Ingrīdas Kažes, kura iepazīstināja ar savu personīgo tautastērpu kolekciju, dalījās ar zināšanām par tautastērpa enerģētisko būtību un jēdzienisko saturu. Projekta dalībnieces devās uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un aplūkoja tā krājumos esošos tautisko tērpu paraugus un tikās ar krājumu glabātāju, etnogrāfijas nodaļas vadītāju Ilzi Ziņģīti.
Tāpat projekta dalībniekiem bija iespēja praktiski apgūt izšūšanas prasmes, radot savu tautiskā krekla vai sievu galvassegas eksemplāru. Projektā aktīvi iesaistījās ap 25 dalībnieki, tomēr interese par projektu, kas norādīja uz tā aktualitāti, izrādīja vairāk nekā 50 interesenti. TLMS “Vīgrieze” ir gandarīta, ka interesi par projektu izrādīja ne tikai novadnieki, bet arī no Saulkrastiem, Dobeles u.c. vietām Latvijā. Kā arī liels gandarījums projekta organizatoriem ir par to, ka šāds projekts ir interesants dažāda gadagājuma cilvēkiem, ko pierāda apstāklis, ka projekta dalībnieku vidējais vecums ir ap 40 gadiem.
Turpmākajos gados ir plānots realizēt projekta nākamās kārtas, kuru laikā tiks apgūtas aušanas pamatprasmes (jostu aušanā), tautisko cimdu un zeķu adīšana, svārku šūšana un arī aušana, kā arī jaku, ņieburu u.c. detaļu darināšana. Projekta mērķis ir turpināt sniegt interesentiem plašāku informāciju par tautiskā tērpa sastāvdaļām, ar to saistītām tradīcijām un uz pētījumiem balstītu informāciju.
Šī projekta cikla „Tautastērps pašu rokām – tautiskais krekls un aube” pēdējā praktiskā un teorētiskā nodarbība notiks 9.novembrī no plkst.10.00–14.00. Vairāk informācijas pie Sandras Kančas, tālr.29179952, e‑pasts sandra.kanca@gmail.com. Dalības maksa – Ls 1 (EUR 1,42).
TLMS “Vīgrieze” aicina visus interesentus sekot līdzi informācijai par projekta “Tautastērps pašu rokām” nākamajām nodarbībām un iesaistīties ikvienu, kuram ir interese apgūt jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas.
Projekta pirmās kārtas noslēgumā ir tapusi izstāde “Miglas vāli” sadarbībā ar TLMS “Vīgrieze”, kurā visi interesenti varēs aplūkot projekta dalībnieku radītos tautiskos kreklus un sievu galvassegas, kā arī iepazīties ar TLMS “Vīgrieze” dalībnieču rokdarbiem.
Izstādes atklāšana 30.novembrī, plkst.16.00 Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē.
Valsts svētku laikā skatītājiem būs iespēja redzēt unikālo dejas izrādi „No zobena saule lēca”. Izrāde jau tikusi uzvesta 2010.gada novembrī, taču aizvien esošā lielā skatītāju interese, kā arī kritiķu un mediju pozitīvās atsauksmes, sekmējušas atkārtotu izrādes uzvešanu šī gada novembrī.
Siguldas deju kolektīvs „Vizbulīte” ir starp tiem, kuri jau otro reizi izdejos un izdzīvos dejas uzvedumā „No zobena saule lēca” Auļu cilts priekus un bēdas. Emocionāli spēcīgais uzvedums ļauj ieskatīties vīzijā par to, kā ritējusi mūsu senču ikdiena pirms vairākiem gadsimtiem, cilts rituālos un tradīcijās, kad būtiski izdzīvošanas nosacījumi bija gan cieņa, mīlestība un darbs, gan kara mākslas apguve. Uzvedums stāsta par laiku, kad cīņa par izdzīvošanu bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tas ir stāsts par cilvēka likteni – spēju to pieņemt caur priekiem un bēdām.
„Dejas izrādes „No zobena saule lēca” dejotāji ir īpaši. Iedzīvināt viņos izrādes nopietno stāstu, katras dejas vēstījumu, sākot ar spēcīgu rituālu izdejošanu, un beidzot ar emocionāli smagiem numuriem, kuros jaatspoguļo, piemēram, nāve, ir ļoti sarežģīti, bet reizē arī viegli, jo viņi visi izprot stāstu un vēstījumu,” teic izrādes horeogrāfs Agris Daņiļevičs. „Dejotājam staigāt ar šī stāsta stīgu visu izrādi, domājot vēl par tehniski ne tik vienkāršajām kombinācijām, un justies vienotam ar katru no 1000 dejotājiem nav viegli. Tieši tāpēc ir sajūta un patiess prieks, ka izrādē dejo tieši tie kolektīvi, kuri spēj pārkāpt ierastās tautas deju dejotāju robežas”.
Mūsu valsts 95.jubilejas svētku laikā, kad domājam par patriotisko jūtu atdzimšanu, par savas valodas un zemes mīlestību, nepieciešams atgādinājums par mūsu tautas bagāto vēsturi un kultūru, par mūsu tautas pieredzi un stiprajām saknēm, kas mūs visus vieno ar Auļu koku un cilti, kuras likteni izdejo uzvedumā „No zobena saule lēca”. Izrāde ir kā himna ikvienam latvietim un baltu kultūras pārstāvim, tā rosina domāt par vēsturiski bagāto tautas pieredzi, kuru nav spējuši iznīcināt, ne kari, ne gadsimtiem ilgas svešzemju varas.
„Liels paldies deju kolektīvam „Vizbulīte” un Indrai Ozoliņai par lielisko sadarbību izrādes tapšanā! Kolektīva pašaizliedzīgais darbs un uzticība izrādes veidotājiem, ļauj nonākt pie lieliska rezultāta, no kura emocionāli spēcīgu lādiņu gūst ne tikai skatītāji, bet arī paši dejotāji,” teic izrādes „No zobena saule lēca” producents Edžus Arums.
22.novembrī plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks stand-up komēdija pieaugušajiem „Mana kaķa dienasgrāmata”.
Tautā bieži ir dzirdēts teiciens — nevis kaķis dzīvo pie mums, bet gan mēs dzīvojam pie kaķa. Ja kāds vēl par to šaubas, tad izrāde „Mana kaķa dienasgrāmata” par to neatstās ne mazākās šaubas. Izrādē rotaļīgā un asprātīgā veidā tiks apspēlēta saimnieku dzīve, tikai no kaķa redzējuma. Dažādas dzīves situācijas, kas pirmajā mirklī līdzinās rutīnai, iegūst pilnīgi jaunu kvalitāti, ja uz to visu paskatās ar „īstenā mājas saimnieka acīm”.
Pikanti, smieklīgi, reizēm pat ar nelielu rupjības un cinisma devu tiks parādīts viss, ko jūsu neatkarīgais mīlulis domā par jums.
Dramatizējums, režija- Ivars Lūsis, kaķa lomā- Jānis Jarāns.
Biļešu iepriekšpārdošana www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra kasē.
5.novembrī Siguldā viesojās pārstāvji no Opera pa Skaret (Zviedrija), kā arī starptautiskās operas mūziķu aģentūras Ascolata Artists pārstāvis Jonas Fosdal (Dānija), lai tiktos ar Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku organizatoru Daini Kalnu, Siguldas novada kultūras speciālistiem un Siguldas novada Domes pārstāvjiem. Tikšanās mērķis bija pārrunāt iespējamās sadarbības iespējas starp Siguldas Opermūzikas svētkiem un Opera pa Skaret kopīgu projektu izstrādei nākotnē.
Vizītē piedalījās arī augsti novērtētais un atpazīstamais operas diriģents Vladimirs Kiradžijevs. Sarunu laikā tika pārspriestas iespējas strādāt pie kopīga opermūzikas projekta 2015.gadā, un, lai gan konkrētas vienošanās vēl netika panāktas, tikšanās noritēja ļoti veiksmīgi. Abas puses izrādīja lielu interesi par savstarpējām sadarbības iespējām un piekrita, ka šo sarunu ir vērts turpināt, jo tapa skaidrs, ka ieguvumu no sadarbības gūtu gan Siguldas Opermūzikas svētki, gan Opera pa Skaret.
Jāpiebilst, ka Siguldas novada Dome ir uzrunājusi Opera pa Skaret organizatorus arī agrāk, projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu (ZEN)” ietvaros saistībā ar projekta pētījumu par ilgtspējīgu un videi draudzīgu festivālu organizēšanas praksi. Lai gan sarunas mērķis šoreiz nebija saistīts ar ZEN projektu, Siguldas novada kultūras speciālisti izmantoja šo vienreizējo iespēju mācīties no Opera pa Skaret zviedru kolēģiem, iegūstot vērtīgu pieredzi no ilgtspējīgu pasākumu organizatoriem, kas darbojas ārpus ZEN projekta tīkla, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labās prakses piemēriem no Siguldas Opermūzikas svētkiem un to organizācijas procesa.
Sestdien, 9.novembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska, Rīgas Doma meiteņu koris un tā mākslinieciskā vadītāja diriģente Aira Birziņa aicina uz Latvijas svētkiem veltītu koncertu “Latvijai”.
Rīgas Doma meiteņu kora izpildījumā skanēs daudzveidīga latviešu komponistu kora mūzika – tautasdziesmas Andra Sējāna, Jura Vaivoda, Valta Pūces apdarēs, Riharda Dubras, Jāņa Lūsēna un Mārtiņa Brauna oriģināldziesmas, kā arī dažādu gadsimtu autoru sakrālā un laicīgā mūzika. Soliste Kristīne Zadovska izpildīs gan solo dziesmas, gan muzicēs kopā ar kori skaņdarbos balsij un korim.
Rīgas Doma meiteņu koris, dibināts1997.gadā, ir viens no spilgtākajiem muzikālajiem kolektīviem Latvijā, apvienojot tajā 107 jaunās dziedātājas no 9 līdz 16 gadu vecumam. Koris koncertējis koncertzālēs un baznīcās Rīgā, daudzviet Latvijā, arī Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Vācijā. Piedalījies konkursos un festivālos Lielbritānijā, Spānijā, Ungārijā, Itālijā, Igaunijā, ieguvis uzvaras vairākos starptautiskos koru konkursos. 2013.gada pavasarī kora koncertsastāvam tika dots vārds TIĀRA. Kora mākslinieciskā vadītāja ir diriģente Aira Birziņa.
Atzīmējot kora 15 gadu jubileju, pagājušā gada maijā, tika izdots pirmais kora garīgās mūzikas albums „Jubilatio”, kas ierakstīts Rīgas Domā kopā ar ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Albums tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai kategorijā „Labākais koru un vokālo grupu mūzikas albums”.
Kristīne Zadovska kopš 1994.gada ir Latvijas Nacionālās operas soliste. Ar koncertiem un dalību operizrādēs viesojusies Eiropā, Krievijā, ASV, Kanādā un Taivānā. Saņēmusi korporācijas Talavija profesora Paula Saksa Atzinības balvu, kā arī ir Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa 1994.g.laureāte. Par Karmenas lomu 2001.gadā ieguvusi „Spēlmaņu nakts” balvu „Gada labākā dziedātāja”.
Biļešu iepriekšpārdošana „Baltā flīģeļa” kasē vai www.bilesuparadize.lv. Ieeja – Ls 3–7 (Eur 4,27–9,96), ar Siguldas ID karti – 10% atlaide
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis „Turaidas muzejrezervāts” informē, ka saskaņā ar pasākumu grafika izmaiņām, tiek atceltas Mārtiņdienas svinības, kas bija plānotas 10.novembrī plkst.14.30.
Letonikas V kongresa noslēguma ietvaros 30.oktobrī Turaidas muzejrezervātā notika Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas (EZMA) izbraukuma sēde, kuras laikā Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei tika pasniegta lielā Fēliksa balva par izciliem nopelniem Latvijas vēstures izpētē un muzeoloģijas attīstīšanā.
Lielā Fēliksa balva ir apliecinājums tam, ka Eiropas zinātņu un mākslas akadēmija un Latvijas Zinātņu akadēmija atzinīgi un augstu novērtē muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes paveikto 40 darba gadu laikā. Fēliksa balvu piešķir personām, kuru darbība radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, nacionālās identitātes attīstīšanu, veicinājusi tolerantas komunikācijas veidošanu un virzību uz eiropeisku kultūras kopību.
Turaidā, atklājot izbraukuma sēdi, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīmēja, ka tā ir reta un unikāla iespēja, kad divi svarīgi notikumi – Letonikas V kongresa noslēgums un EZMA izbraukuma sēde, kuri katrs pats par sevi ir vērtības, notiek reizē un tieši Turaidas muzejrezervātā.
Turpinājumā klātesošos uzrunāja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitervics, kurš ar lepnumu uzsvēra, ka Sigulda un Turaida ir īpašas vietas Latvijā, gan kultūrvēstures mantojuma jomā, gan dabas bagātību ziņā, bet pats galvenais ir cilvēki, kuri ir atstājuši savas pēdas šai vietā. Izsakot pateicību par atzinīgi novērtēto Annas Jurkānes ieguldījumu Latvijas vēstures izpētē un muzeoloģijā, Domes priekšsēdētājs Uģis Mitervics EZMA prezidentam Fēliksam Ungeram pasniedza Latvijas bankas izdoto Siguldas jubilejas sudraba monētu.
Tālākajā sēdes gaitā dalībniekus uzrunāja Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas prezidents Fēliks Ungers. Savā uzrunā viņš novērtēja, cik daudz Latvijā ir padarīts pēdējo 25 gadu laikā. Ungera kungs Latviju ir apmeklējis vairākkārtīgi, līdz ar to viņam ir iespēja salīdzināt un ieraudzīt paveikto. Izmantojot sena vācu sakāmvārda gudrību, viņš uzvēra, ka ikvienam ir svarīgi apzināties „kur tu stāvi, jo tad tu zini, kur tev jāiet”. Uzrunas noslēgumā Ungera kungs svinīgi pasniedza lielo Fēliksa balvu muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei un mazās Fēliksa balvas folkloristam Sandim Laimei un literatūrzinātniekam Paulam Daijam.
Turpinājumā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne nolasīja lekciju „Turaida Latvijas kultūrvēsturē.” Lekcijas laikā direktore iepazīstināja klātesošos ar Turaidas muzejrezervāta izveides idejisko koncepciju un tās īstenošanu – Latvijas kultūras mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu 25 gadu garumā.
Muzejrezervāta direktore augstajam viesim – EZMA prezidentam Fēliksam Ungeram pasniedza krustveida piekariņu – kopiju no muzeja krājumā esošā Krimuldas Raganas depozīta sudraba senlietas. Fēliks Ungers ar īpašu pateicību pieņēma dāvanu, jo uzskata sevi par Gaujas līvu valdnieka Kaupo pēcteci meitas radniecības līnijā.
Sēdes gaitā par augstā valsts apbalvojuma – LR Ministru kabineta balvas piešķiršanu, tika sveikts Dainu kalna skulptūru autors, tēlnieks Indulis Ojārs Ranka.
Suminot tēlnieku, akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra, ka Turaidas muzejrezervāts balstās uz pieciem balstiem: pirmais balsts ir arheologs Jānis Graudonis, otrais ir šogad mūžībā aizgājušais arhitekts Gunārs Jansons, trešais un galvenais balsts ir Anna Jurkāne, kurai pieder ideja par Dainu kalna izveidi, ceturtais balsts ir viss lielais kolektīvs un galvenais kā stabils pamats ir tēlnieks Indulis Ranka, Dainu kalna skulptūru autors. Laika gaitā Dainu kalns ir kļuvis par vienu no mūsu tautas nacionālās identitātes simboliem.
Pasākuma noslēgumā izskanēja Rīgas vokālā ansambļa „Putnu dārzs” koncerts, pēc kura sanāksmes dalībnieki devās ekskursijā, lai iepazītu plašo Turaidas muzejrezervāta piedāvājumu.
Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija dibināta 1990.gada 7.martā Zalcburgā (Austrija). To izveidoja kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors, kardioķirurgs Fēlikss Ungers. EZMA locekļu vidū ir vairāki desmiti Nobela prēmijas laureātu. EZMA locekļi ir no 58 pasaules valstīm, tajā skaitā arī no Latvijas. EZMA misija ir dot savu ieguldījumu Eiropas vienotības attīstībā, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci.
Fēliksa balvu par personīgiem līdzekļiem ir izveidojis Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas dibinātājs un prezidents Fēliks Ungers. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, kā arī viens no pirmajiem ārvalstu zinātņu akadēmiju vadītājiem, kurš kopš 1991.gada atbalsta Latvijas zinātni. Profesors Ungers 1998.gadā, viesojoties Rīgā, piedāvāja iedibināt EZMA Latvijas balvu. Kā pirmo 2001.gadā balvu saņēma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Balvu ir saņēmuši arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Maija Kūle, Vilnis Zariņš un Jānis Vētra, kā arī citi. No iniciatora vārda balva ieguva savu nosaukumu – Fēliksa balva.
Saskaņā ar Fēliksa balvas nolikumu to piešķir Eiropas zinātņu un mākslas akadēmija kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju par atzīstamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomā, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes un augstākās medicīnas izglītības jomā.
7.novembrī plkst.16.00 Allažu pagasta bibliotēkā notiks veļu laika sarunas un Mārtiņdienas sagaidīšana, kuru aicināts ikviens, kurš vēlas uzzināt, kā svinēja veļu vakaru dažādos Latvijas novados, kādos vārdos vēl sauca veļus, paklausīties veco laiku stāstus un izstāstīt savejos, minēt mīklas un beigās ieskandināt Mārtiņvakaru Allažu tradīciju klubā.
Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir Veļu laiks, dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un citādi. Citur tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur pat līdz Ziemassvētkiem.
Redzamā un neredzamā pasaule veļu laikā jo īpaši satuvinās un sasaistās. Tas ir laiks, kad mielo veļus, tas ir laiks, kad pieminēt un atcerēties mūsu senčus, dzimtas notikumus, cilvēkus, stāstīt stāstus gan no pašu pieredzetā, gan senču piedzīvotā.
„Veļi katru gadu veļu laikā sapulcējoties zemes apakšā un apspriežot, kas pagājušā gadā darīts un kas nākamā gadā darāms. Viņi arvien pārrunājot par saviem piederīgiem, kas vēl dzīvi. Bet lai izzinātu, vai piederīgie labi dzīvo, tad veļi veļu laikā dažreiz izklīstot pa druvām, ēkām un visiem kaktiem, pat gultas cisas izokšķerējot un naudas krātuves pārraugot. Tā ložņādami veļi smalki noklausoties, ko ļaudis runā. Mīļiem piederīgiem viņi arī iečukstot labus padomus ausīs. Vecās drēbēs veļi negribot apkārt staigāt, kādēļ viņiem vajagot dot labu apģērbu. /S. Hāze, Talsi./
Uz pasākumu ņemsim līdzi svecīti svečturī, kādu kārumu, ar kuru mielosim veļus, ar kuru paši mielosimies, arī kādu stāstu, ticējumu, mīklas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama
bērnu un jauniešu folkloras kopas „Tiptaiņi” vadītāja,
folkloriste Liena Vija Teterovska
Katru gadu rudenī Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” aicina savus draugus, lai jauno darba sezonu uzsāktu ar kopēju sadancošanās koncertu. Aicinām visus interesentus 2.novembrī plkst.18.00 apmeklēt Siguldas novada Kultūras centru, kurā notiks koncerts „Dejo, dejo, pulkā nāc!”.
Pasākumā satiksies senioru deju kolektīvi no dažādiem Latvijas novadiem:
Koncertu kuplinās Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīva „Purenītes” 4.klašu grupa (vadītāja Dzintra Fogele), Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis” (vadītāja Ieva Roķe), kā arī Allažu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina).
Koncertu vadīs Inguna Millere un Arnis Čakstiņš.
Informāciju sagatavoja:
Senioru deju kolektīva „Sidrabdancis”
vadītāja Dagnija Liepiņa