Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā no 1.septembra līdz 4.oktobrim apskatāma Voldemāra Gudovska akvareļu izstāde  „Latvijas ainava”, kurā eksponētie darbi tapuši pēdējā gada laikā.

Siguldas vecmeistars Voldemārs Gudovskis šogad jūlijā atzīmēja 85 gadu jubileju. Mākslinieks joprojām ir rosīgs un radošs, bieži glezno plenērā. Ja kopš 1959. gada Voldemārs Gudovskis regulāri rīkojis personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs.

Meistars savos akvareļos nemeklē ekspresīvu vai abstrahētu izjūtu attēlojuma veidu, bet vienkārši ieved skatītāju dabas noskaņā. Uzticība Siguldai un tās  skaistajai dabai ir Voldemāra Gudovska mākslas galvenais avots. V.Gudovska akvareļi ir  tehniski virtuozi un atklāj šīs smalkās glezniecības tehnikas būtību.

„Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību. Romantisms ir Gudovska akvareļu daļa. Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir viņa mākslas kredo”, tā kolēģi raksturojis pazīstamais grafiķis, siguldietis Zigurds Zuze.

“Un lūk, atkal smaržo lauku celiņa zāle, mākoņi noklāj vieglu ēnu pār gadiem un ezeru līčiem, kur zied ūdensrozes. Es metu makšķeres pludiņu ezerā un smeļu varavīksnes sapņus nākotnes ceļiem un darba dienām”, tā saka Voldemārs Gudovskis.

Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus veicis Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus organizējis Mākslas dienas Siguldā, veidojis ekspozīcijas Turaidas muzejrezervātā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, vadījis glezniecības studiju.

Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00.

Līdz 15. septembrim Laikmetīgās mākslas festivāls SURVIVAL KIT 5 piedāvā plašu kultūras programmu, kurā piedalās vairāk nekā 60 dalībnieku no 14 Eiropas valstīm, kā arī ASV un Kanādas. Festivāla pamattēma šogad ir Lēnā Revolūcija, kas aktualizējusi marginalitāti, apvēršot spēka pozīcijas un apšaubot centra dominanci. Tā ir nehierarhiska kustība, kas izaugusi no indivīdu nepieciešamības un attīsta tiešās demokrātijas tradīcijas, savus domubiedrus aicinot nebaidīties gribēt to, ko viņi vēlas.

Vērienīgās izstādes pamatekspozīcijā, kas šogad apskatāma vienā no Rīgas aktīvākajām apkaimēm – Avotos, Lāčplēša ielā 60, iekļauts Lauras Prikules un Eva Vēveres Poētiskā Robotisma projekts “Štābs”. Projekta pirmajā fāzē uz Siguldas pils un muižas kompleksā ierīkotu rezidenci ieradās 13 mākslinieki un pavadīju tur katrs vienu dienu. Otrā fāze ietver festivālā aplūkojamo Štāba artefaktu telpu, kurā manifestējušās idejas, ko mākslinieki izstrādāja rezidences laikā.

Mākslinieki Siguldā gūto pieredzi Lēnās Revolūcijas kontekstā interpretējuši dažādi – izstādē apskatāma visaptveroša kultūras valūtas dobžiku ieviešanas shēma (Kaspars Lielgalvis), refleksijas par laikmetīgās mākslas uztveri perifērijās (Linda Sīle), jaunās arhitektūras priekšlikumi (Kristians Helvings), video par studenta pieredzi metropolē (Santa Remere), fotogrāfija ar Siguldas novadā piefiksētu izcirtumu (Valdis Jansons), Siguldas reklāmlapa (Inga Brūvere) un citi pieraksti, piezīmes, kā arī dokumentācija no rezidences procesuālajiem notikumiem.

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, kas šogad norisinājās 7. septembrī, Siguldas rezidentu ekspozīciju papildināja Štāba dalībnieku performatīvās akcijas — komponists Platons Buravickis atskaņoja Siguldā ieskicēto elektroakustisko skaņdarbu dzīvajai elektronikai “Cohomology”, kurā izmantoti matemātiskie algoritmi un visas skaņas tiek sintezētas. Skaņdarba galvenā ideja – ēteriskā un ritmiskā pretstats — visuma mūžīgā skaņa un dzīve uz zemes. Savukārt mākslinieces Guntas Riekstiņas performancē, turpinot Siguldā iesākto tēmu,  tika izšūts revolveris.

Projektu “Štābs” atbalsta Siguldas novada pašvaldība, LMC un Valsts Kultūrkapitāla Fonds.

Informāciju sagatavoja:
Eva Vēvere.
Foto: Laura Prikule.

Katru gadu septembra otrajā nedēļā Latvijā un citās Eiropas valstīs notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās tiek popularizēts kultūras mantojums. Latvijā tās organizē Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar daudzām kultūras iestādēm. 2013.gadā Eiropas kultūras mantojuma dienu izvēlētā tēma ir — „Skolas kultūras pieminekļos”, pievēršot uzmanību skolām un citām izglītības iestādēm, kas atrodas kultūras pieminekļos vai kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās. No 13. – 15.septembrim visā Latvijā notiks dažādi pasākumi, kuru ietvaros dažādās formās interesentus iepazīstinās ar kultūras mantojumu.

Šogad 13. septembrī Turaidas muzejrezervāts Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros piedāvā bezmaksas ekskursijas „Vēstures skola kultūras piemineklī”  Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā. Mājas pirmajā stāvā eksponēta neparasta interjera ekspozīcija, kas ļauj iztēloties muižas pārvaldnieka ikdienas dzīvi 19. gadsimta pirmajā pusē, vadot muižas darbus un esot par gudru starpnieku starp zemniekiem un muižas īpašnieku — muižnieku. Ekspozīcija, kas ir daļa no Turaidas vēsturiskā centra tūkstošgades stāsta, vēsta par pārvaldnieka — 19. gadsimta pirmās puses lauku vidusšķiras pārstāvja — dzīvesveidu, darba vidi un vērtību sistēmu saimniecisko un sociālo pārmaiņu laikā Vidzemē.

Ekskursijas 13.septembrī sāksies plkst.11.00, 13.00 un 15.00. Interesentiem vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29384512 vai 26572142.

Izvirzot skolas par galveno tēmu Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā 2013.gadā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aicina veicināt iniciatīvu īpaši bērnu un jauniešu vidū izzināt savu vidi un vērtības savā tuvumā, šogad īpaši pievēršot uzmanību skolām, kas atrodas kultūrvēsturiski vērtīgos objektos. Skolu izvietojums kultūras pieminekļos bieži tiek uztverts kā apgrūtinājums, tomēr ir skolas, kas šo situāciju uztver kā priekšrocību bērnu radošuma un pozitīvās domāšanas attīstīšanai. Izglītības aktivitātes kultūras mantojuma jomā ir veids kā piešķirt jēgu nākotnei, rosinot izprast pagātni, tādēļ Turaidas muzejrezervāts ik gadu aktīvi piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienu aktivitātēs, sniedzot iespēju interesentiem bez maksas izzināt vēstures un kultūras mantojuma bagātības Turaidas vēsturiskajā centrā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 7. septembrī, radoši informatīvajā telpā „Esplanāde 2014” Rīgā no plkst.15.00 līdz 17.00 S!gulda aizrauj! prezentācijas laikā notiks Gaujas nacionālā parka (GNP) 40 gadu jubilejai veltīts pasākums.

Šogad Latvijas lielākajam un vecākajam nacionālajam parkam aprit 40tā gadskārta un tā jubilejas gada devīze ir „Sajūti, iepazīsti, izbaudi!”.

Pasākuma laikā ikvienam apmeklētājam tiks dota unikāla iespēja no galvaspilsētas „nokļūt” pašā Gaujas nacionālajā parka „sirdī”, nofotografēties GNP foto stūrītī, apskatīt GNP video ainavas, jaunizdoto GNP fotogrāfiju albumu, piedalīties interaktīvi izglītojošās darbnīcās par dabas tematiku un klātienē tikties ar parka simboliskajiem dzīvniekiem — sikspārni un susuru.

Pasākuma radošajās darbnīcās varēs apsveikt Gaujas nacionālo parku svētkos un gatavot novēlējumus nacionālajam parkam. Pasākuma ietvaros tiks prezentēts Gaujas nacionālā parka jaunais fotoalbums un arī Siguldas minerālūdens „Gauja”, kas ir veltījums parkam 40tajā jubilejā.

Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde. Informāciju par citiem GNP jubilejas pasākumiem atrodama interneta vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā „aktualitātes”.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973.gadā, lai saglabātu izcilas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Šo gadu laikā nacionālais parks ir kļuvis par populārāko tūrisma galamērķi Latvijā ārpus galvaspilsētas.

Informāciju sagatavoja:
Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

30.augustā Siguldas novada bibliotekāri devās Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieku pieredzes apmaiņas braucienā uz Kuldīgas Galveno bibliotēku un Kuldīgas novada Padures pagasta bibliotēku.

Kurzemes kolēģi iepazīstināja ar galvenajām bibliotekārā darba tendencēm savā reģionā, kā arī brauciena dalībniekiem bija iespēja novērtēt, ka savu lietotāju informacionālo vajadzību apmierināšanā veiksmīgi darbojas ne tikai krājuma un apmeklētāju skaita ziņā liela bibliotēka, bet arī neliela pagasta bibliotēka.

Gūtie iespaidi ļauj secināt, ka viens no galvenajiem bibliotekārā darba pamatvirzieniem – jaunu lasītāju piesaistīšana, esošo bibliotēkas lietotāju informacionālo vajadzību apmierināšana, resursu vākšana, saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm – ir un būs aktuāls visām bibliotēkām.

Informāciju sagatavoja:
Dz. Kalniņa

Siguldas novada deju kolektīvs „Vizbulīte” aicina jaunus dalībniekus no 18 – 40 gadu vecumam.

Jauno dalībnieku uzņemšana notis 26.–27.septembrī no plkst.19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas telpās. Līdzi jāņem dejošanai atbilstošs apģērbs un apavi. Papildu informācija pie deju kolektīva vadītājas Indras Ozoliņas pa tālruni: 29482755.

Piektdien, 11.oktobrī plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies Akvelīna Līvmane un Juris Kalniņš ar izrādi “Kāpēc mums jāprecas?” Biļetes iegādājamas no 3. septembra Siguldas pagasta Kultūras namā darba dienās no plkst.10.00 ‑19.00 un no 21. septembra sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 – 14.00. Biļešu cenas – 3–5 lati.

Viņš ir neciešams un paštaisns mūdzis, viņa – šarmanta sieviete, kura nav zaudējusi spēju mīlēt. Abi ir atraitņi. Trīsdesmit gadus viņi ir bijuši draugi un kolēģi, esot blakus viens otram priekos un bēdās. Un beidzot tas ir noticis — viņš viņu bildina! Bet viņam ir tikai astoņpadsmit stundas, lai panāktu viņas piekrišanu. Ko darīt? Piedāvāt darījumu… Ievilināt gultā… Pamēģināt pirmo reizi mūžā būt atklātiem un nebaidīties… Cik lielai ir jābūt drosmei, lai bildinātu senu draudzeni? Vai nedaudz virs “astoņpadsmit” ir iespējams sākt visu no jauna?

„Apvienības DrKT izrāde “Kāpēc mums jāprecas?” ir atkal satikšanās stāsts divos cēlienos par drosmi uzdrīkstēties, mīlestību, uzticību, cieņu.” par izrādi stāsta režisore Indra Vaļeniece, kura ir bijusi Liepājas teātra aktrise, beigusi Harkovas kultūras akadēmijas režijas fakultāti. Dejas izrādei veidojusi Ieva Ozoliņa. Parējās lomās Jānis Mūrnieks un Edvards Reinis.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

Iezīmējot Siguldu starptautiskajā kultūras kartē kā laikmetīgās mākslas rezidenču centru, augustā uz konspiratīvu Poētiskā robotisma štābu Siguldas pils kompleksā ieradās dažādu jomu radošie pārstāvji. Rezidenti Siguldā pavadīja vienu dienu pēc pašu izvēlēta grafika, reflektējot par Lēno revolūciju. 

Štāba liecības, revolūcijas shēmas, attēli, dziesmas, ko piefiksējuši rezidenti, būs aplūkojami  atsevišķā tam paredzētā telpā laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit 5”, kas no 5. – 15.septembrim notiks Rīgā, Lāčplēša ielā 60.

Vienas dienas rezidencē Siguldā ieradās māksliniece Liena Bondare, māksliniece un izstāžu kuratore Inga Brūvere, komponists Platons Buravickis, fotogrāfs Valdis Jansons, māksliniece, Purvīša balvas nominante Daiga Krūze, mākslinieks un radošā kvartāla „TOTALDOBŽE” vadītājs Kaspars Lielgalvis, vizuālās komunikācijas speciāliste Santa Remere, māksliniece un “JūrK” mākslas telpas vadītāja Linda Sīle, māksliniece Aija Zariņa, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, tekstilmāksliniece Johanna Hāsto (Zviedrija) un mākslinieks Christian Helwing (Vācija). 

Idejas un procesa iniciatores ir Laura Prikule un Eva Vēvere, kuru veidotie Poētiskā robotisma projekti kopš 2009.gada notikuši virknē nozīmīgu kultūras institūciju Latvijā un ārvalstīs.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Laikmetīgās mākslas centru, Starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit 5” ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Jolanta Borīte

Šodien Siguldas Jaunās pils kompleksā papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” visi aicināti uz radošām aktivitātēm „Zaļā ceturtdiena”.

Četru stundu garumā, no plkst.15.00 līdz 19.00, ikviens laipni aicināts apmeklēt papīrmākslas darbnīcu un nodot makulatūru – vecas darba lapas, burtnīcas, nevajadzīgas grāmatas u.c. Izlietotajam papīram darbnīcā tiks dota otra dzīve, samaļot to un ar rokām izlejot jaunu papīru. Darbnīcā no pašizgatavotā papīra tiek veidotas pastkartes, auskari, grāmatzīmes un citas oriģinālas, jaukas un skaistas lietas.

„Zaļās ceturtdienas” notiks ik nedēļu, un darbnīcas apmeklēji varēs izmēģināt roku papīra liešanā, kas ir īpaši aizraujošs un radošs process.

Papīrmākslas darbnīca „Viktora vēstules” tika atvērta 9.augustā, saņemot programmas „Brigāde” finansējumu un Siguldas vecākās koka ēkas ziemeļu spārnā izveidojot vietu ar radošu un senatnīgu atmosfēru. Te var iesaistīties papīrliešanas procesā, iepazīt mākslinieces Zinaīdas Ceskes daiļradi, klausīties mūziku plašu atskaņotājā un atcerēties stāstu par Turaidas Maijas un Siguldas muižas dārznieka Viktora traģisko, taču romantisko mīlestību. Darbnīcā ir arī pasta kaste, piedāvājot gan novada iedzīvotājiem, gan viesiem nosūtīt mīlestības pilnus sveicienus no Siguldas muižas.

Vairāk informācijas par „Zaļajām ceturtdienām”, citiem pasākumiem un iecerēm papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules”: Zinaīda Ceske – 26710184, Ieva Vītola – 29144800, viktoravestules@gmail.com.

Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar mākslas vēsturnieci dr.hist. Ievu Osi un Latvijas vēstures institūta apgādu izdevis katalogu „Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns keramika”, kas veltīts profesoram, arheologam, Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājam no 1976. līdz 2000.gadam —  Jānim Graudonim (1913 – 2005).

Katalogā iekļauts Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārds, Dr.hist. Ievas Oses Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos iegūto krāsns podiņu raksturojums, kataloga daļa ar podiņu attēliem un anotācijām un raksts par Turaidas pils krāsns podiņu ķīmiskā sastāva analīzi, kas veikta Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtā. Katalogu sastādījusi mākslas zinātniece, viduslaiku piļu pētniece I.Ose, kura sistematizējusi Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns podiņus un to lauskas hronoloģiskā secībā pēc formas un rotājuma motīva. Izdalot dobos, nišas un plāksnes podiņus pēc to atrašanās vietas krāsnī (sienas, dzegas, vainagojošais u.c.), norādīti podiņu fiziskie parametri – glazūras krāsa, izmēri, dots īss reljefā rotājuma apraksts un motīva skaidrojums, kā arī datējums. Katalogā iekļauti fotogrāfu Marikas Vanagas un Viļņa Pļaviņa, kā arī Roberta Kaniņa un Ulda Veisbuka darbi. Krāsns podiņu profilus zīmējuši Artūrs Arnis, Daiga Kļaviņa un Pauls Gailītis, bet reljefā rotājuma grafiskās rekonstrukcijas – Dzintra Zemīte.

Kopumā izdalīti 175 podiņu tipi, kas raksturo apkures veidu attīstību pilī un parāda dažādu mākslas stilu (vēlā gotika, renesanse, manierisms, baroks u.c.) klātbūtni Turaidas pilī. Lai arī arheoloģiskajos izrakumos pārsvarā atklātas vien krāsns podiņu lauskas, tomēr arī no tām var secināt, ka podiņu dekoram raksturīga tēmu dažādība un augsts mākslinieciskā attēlojuma līmenis. Rotājumā izmantoti Baltijas jūras reģionam raksturīgi sižeti, kas atrodami sava laika parauggravīrās – Lūkasa Krānaha, Hansa Brozāmera, Krispina de Passes un citu vācu un nīderlandiešu grafiķu darbos. Podiņi ļauj uzzināt, kā tolaik ģērbās vācu valdnieki un valdnieces, ilustrē Bībeles stāstus un attēlo populārus svētos, piemēram, Ievu un Ādamu, svēto Kristoferu, pravieti Jozafatu, raksturo antīkās vēstures notikumus un tēlus, ļauj nojaust to saistību ar laikabiedru uzskatiem. Senākie Turaidas kolekcijā ir 16.gs. pirmo gadu desmitu eksemplāri ar rotājumā izmantotiem vēlās gotikas motīviem, bet jaunākie podiņi dekorēti baroka stilā.

Katalogā informācija sniegta latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodām. Katalogs „Turaidas pils 16.–18.gadsimta krāsns keramika” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās. Katalogu var iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā katru dienu no plkst.9.00 līdz 20.00.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

1.septembrī plkst.15.00 Raiņa Parkā, Raiņa ielā 2, tiks atklāta Latvijas ekspozīcija „Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā”, kas piedalījās Venēcijas biennāles 13.starptautiskajā arhitektūras izstādē 2012.gadā un Siguldā nonāca sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas institūtu,  arhitekti Līgu Apini un kuratori Ievu Kalniņu,  nodibinājumu „Rīga 2014”,  radošo apvienību “Other Side Studio” (Aksels Bruks, Kristaps Kleinbergs, Edgars Rožkalns, Helvijs Savickis, Austra Stupele) atbalstu.

Latvijas ekspozīcija tika izgatavota 2012.gadā ar moto: „Iekšējā brīvība kā nākotnes domāšanas arhitektūra”. Ekspozīcija piedāvāja Venēcijas apmeklētājiem ieskatu dažādos Brīvības ielas fasāžu fragmentos un ēku iekšpagalmos, tādā veidā kļūstot par „ielu ielā”. Apmeklētājs, pastaigājoties pa Venēciju, varēja pēkšņi ieraudzīt sevi Rīgā, atspīdam dažādās Brīvības ielas fasāžu detaļās.

Instalāciju veido trīs daļas. Pirmā daļa ataino Brīvības ielas fasādi, kas izgatavota no pulēta nerūsējošā tērauda. Vides atspulgi spoguļattēlā rada daudzdimensionālu uztveres iespēju, kurā raugoties Siguldas daba un Rīgas arhitektūras elementi vizuāli pārklājas un saplūst. Objekts tiks eksponēts Raiņa parkā, un par galveno varoni kļūst dabas atspulgs Brīvības ielas fasādēs. Otrā ekspozīcijas daļā, kas atrodas instalācijas aizmugurē, tērauds ir daļēji nomainīts pret autentisku koka faktūru, kas tika paņemta no Brīvības ielas pagalmu apbūves. Tā raksturo Rīgas iekšpagalmus, kur daudzviet vēl saglabājusies 19.gadsimtam raksturīgā priekšpilsētu koka apbūve. Klāt pieguļošais Raiņa parka atpūtas laukums kalpos kā Brīvības ielas nama iekšpagalms.

Trešā daļa ir veidota kā portāls, kas atrodas instalācijas centrā. Šeit apmeklētāju apņem tikai tērauda spoguļu faktūra un tajā ir redzams tikai paša apmeklētāja bezgalīgi pavairotais attēls. Šādi instalācija katram piedāvā iespēju ieskatīties sevī un apjaust savu iekšējo brīvību.

Laikā, kad Sigulda būs Rīgas oficiālais sadarbības partneris projektā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014”, līdz pat 2014.gada nogalei instalācija, kas piedāvā ieskatu dažādos Brīvības ielas fasāžu fragmentos un ēku iekšpagalmos, atradīsies Siguldas centrā.

No pagājušā gada rudens līdz šā gada maijam katru mēnesi divas sestdienas Siguldas novada bibliotēkā psiholoģe Maruta Līvena sarunājās ar Siguldas novada vecākiem par bērnu audzināšanu un skaidroja, kādēļ bērnam ir nepieciešams noteikt robežas.
Vecāki noklausījās 16 tēmas, kuras papildināja literatūras lasīšana un psiholoģes sagatavotie materiāli. Katru sestdienu, kamēr vecāki apmeklēja sarunu ciklu, viņu bērni darbojās Bērnu literatūras nodaļā – klausījās bērnu grāmatu fragmentus bibliotekāru lasījumā, pārrunāja dzirdēto un zīmēja grāmatu varoņus. Nodarbināti šajās sestdienās bija gan vecāki, gan bērni.

„Audzināt bērnus nav viegli, ikdienā radās jautājumi, uz kuriem atbildes nekur nevarēju atrast, bet psiholoģes Marutas Līvenas lekcijās tas izdevās,” par lekcijām stāsta četru bērnu māmiņa Ilze Bērziņa, uzsverot, ka „pats svarīgākais ieguvums: pareizi salikti akcenti, kam visvairāk jāpievērš uzmanību bērnu audzināšanā, kas bērnam nepieciešams, lai viņš augtu par harmonisku personību, sabiedrībai derīgu cilvēku. Cik ļoti svarīgas ir robežas un to regulāra noturēšana. Brīžiem gandrīz bezcerīgi likās kaut ko mainīt jau esošajā, un vai vispār to vēl var izdarīt? Bet visai cerīgs teikums kā svecīte tumsā: daudz var izmainīt, kamēr bērns vēl ir pie vecākiem un materiāli no viņiem atkarīgs. Tāpēc, bruņojusies ar zināšanām, pacietību, mīlestību un Marutas Līvenas smalkjūtīgajā pamudinājuma iedvesmota, es, lekcijas noklausījusies māmiņa, drosmīgi ķeros pie reālām darbībām savu bērnu audzināšanā.”

Sandra Borovika par sarunu ciklā iegūto teic tā: „Viens no grūtākajiem uzdevumiem bērnu audzināšanā ir noteikt robežas vecākiem ar bērnu. Lekciju laikā iegūtā un izrunātā informācija palīdzēja saskatīt problēmu cēloņus savu bērnu audzināšanā. Informācijas un pieredzes apmaiņa starp lektoru un vecākiem ļāva izprast ikdienas situācijas attiecībās ar bērniem, un pieņemt lēmumus kā rīkoties turpmāk. Izsniegtos informatīvos materiālus uztveru kā mācības līdzekli savā ikdienā, kas palīdz ne tikai man pašai, bet arī bērnam. Nosakot robežas, bērnam kļūst skaidrs – ar ko drīkst rēķināties un pats uzņemas atbildību par savu rīcību. Tikpat būtisks un nenovērtējams ir morālais un psiholoģiskais atbalsts, ko iegūst lekciju laikā, sarunu procesā starp dalībniekiem. Paldies par šo iespēju!”.

No septembra psiholoģe piedāvā jaunu tēmu, kas būtībā ir turpinājums iepriekšējai – „Bērniem ir vajadzīgi vecāki, kuriem ir savas robežas”.

Sarunu cikls varētu sākties septembra otrajā pusē. Interesentus aicinām pieteikties iepriekš uz e‑pastu biblioteka@sigulda.lv vai zvanot pa tālr.67700865. Dalības maksa – Ls 1 par nodarbību ar izdales materiāliem.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Hamčanovska