Tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze” gaidīs ikvienu jaunu dalībnieku, kurš vēlas dalīties savā pieredzē, pilnveidot jau esošās zināšanas un prasmes, kā arī no jauna apgūt iemaņas aušanā, adīšanā, tamborēšanā, izšūšanā un citās rokdarbu tehnikās.

Aicinām uz pirmo tikšanos sestdien, 12.oktobrī plkst.10.00 Siguldas pagasta Kultūras namā. Praktiskās nodarbības notiek katru pirmdienu no plkst.19.00. Tālrunis informācijai 28659982.

Informāciju sagatavoja:
Gundega Pētersone
TLMS „Vīgrieze” vadītāja

Mūziķis, dzejnieks un filosofs Imants Daksis 12.oktobrī plkst.17.00 sniegs autorkoncertu vienā no Siguldas interesantākajām vietām — izbijuša ūdenstorņa ēkā, kas kopš 2009. gada darbojas kā kultūras un mākslas telpa “Siguldas Tornis”.

Apaļās formas telpa, kurā uzstāsies Imants, atrodas torņa piektajā stāvā un ir apveltīta ar lielisku akustiku, pa tās logiem paveras plašs skats uz Siguldas apkārtni. Klausītājiem būs iespēja piedzīvot Imanta Dakša dzīvo uzstāšanos reti intīmā un brīvā gaisotnē. Koncerta datums un laiks ir saskaņots tā, lai uz to varētu ierasties gan siguldieši, gan tās viesi. Tiem, kuri devušies uz Siguldu aplūkot zelta rudeni, būs iespēja to apvienot ar koncerta apmeklējumu. Jāatzīmē, ka “Siguldas Tornis” atrodas ļoti pateicīgā vietā – blakus Laimas pulkstenim (Mīlestības pilsētas simbols – satikšanās vieta), renovētajai Siguldas dzelzceļa stacijai un autoostai.

Imants Daksis ir unikāls mūziķis, kas sevī glabā neizsīkstošu radošo enerģiju. Savos koncertos viņš pārsteidz ar spēcīgu ekspresiju, pilnīgu atdevi un īpašu spēju uzrunāt klausītājus neierastā, bet pārņemošā veidā. Šīs īpašās spējas pamatā ir Imanta Dakša mūzikas filozofija, kas, ietērpta maģiskos un kosmiskos tēlos, runā par tām problēmām un vispārcilvēciskām vērtībām, kuras pieprasa lielu drosmi un atklātību, lai tiktu izpaustas skaļi. Šī iemesla dēļ Imanta mūzika ir gan kā protesta kliedziens, gan meditācija par mieru, brīvību un mīlestību pret visu dzīvo.

Ieeja par ziedojumiem (ieteicams Ls 2).

Informāciju sagatavoja:
Alise Peniga

No 14.oktobra Latvijā jau trešo gadu tiek organizēta UNESCO nedēļa, kurā īpaša uzmanība tiks veltīta lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai. Arī Mores pagasta Tautas namā 19.oktobrī notiks pasākums „Satikšanās Mores stāstos” – tas ir Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” vairāku mēnešu darba cikla noslēgums.

Projekta ietvaros apkopotas vairāk nekā 20 dokumentētas teicēju intervijas – uzklausīti dzīves stāsti, iepazīti ciltskoki, pierakstīti nostāsti par Mores skolu un Mores pagasta muižām, uzzināti vairāki vietvārdi, apzinātas senās amatu prasmes, kas mantotas ģimenē (maizes cepšana, vilnas un linu vērpšana, īpaša zeķes papēža adīšana, cigoriņu kafijas gatavošana u.c.).
Projekts saņēmis Siguldas novada Domes Izglītības un kultūras komitejas finansējumu.

Pasākumā aicināti visi pabūt kopā, atpazīt senos draugus, kaimiņus un radus šajā stāstu un mūzikas vakarā. Paredzēta arī ekskursija pa Mores nostāstu un teiku vietām gan digitāli, gan dabā kopā ar arheologiem un folkloras pētniekiem.

Apmeklētāji aicināti paņemt līdzi „groziņu” vakarēšanai, iesāktu zeķes adīkli (ja vēlas apgūt īpašu papēža adīšanu), piemērotu apģērbu un apavus ekspedīcijai dabā.

Cerams, ka šī diena viesīs prieku, kopības apziņu un lepnumu par īpašo vietu Latvijā – Mori, kurā teicēji glabā nemateriālās kultūras mantojuma vērtības.

plkst.11.30 „Ciemos eimu, ciemos teku!” – apmeklētāju sagaidīšana ar dūdu un kokļu mūziku, vieglas brokastis ar Zušu minerālūdeni, seno fotogrāfiju un īpašo, seno priekšmetu izstāde, Mores pamatskolas skolēnu zīmējumu izstāde;

plkst.12.00 „Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi dižojās!” – pasākuma atklāšana, teicēju stāstu prezentācijas, Mores pagasta kartes prezentācija „Teicēju dzīves vietas un īpašās vērtības”, bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” Mores folkloras programma, digitālā „ekspedīcija” pa Mores pagasta teiku un nostāstu vietām;

plkst.14.30 „Te bij’ labi ciemoties!” – pusdienas „Mīlestības putra” pēc Mores saimnieču receptēm;

plkst.15.00 „Dziesmu dziedu, kāda bija, valodiņa Dieva dota” – vakarēšana, stāstu un mūzikas pēcpusdiena ar dančiem un adīšanu;

plkst.17.30 „Kas to teica, kas zināja…” – ekspedīcija dabā pa Mores nostāstu un teiku vietām.

Jūdažu Sabiedriskajā centrā, no 7.oktobra līdz 18.oktobrim, būs skatāma Laimoņa Līkopa piemiņas fotoizstāde “Pasaule manām acīm”.

Laimons Līkops ( 1952- 2007) savu darba mūžu līdz 2000.gadam bija saistījis ar Zinātniskās Pētniecības Saimniecību ”Sigulda”, no 2000.gada bija Siguldas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 2003.gada strādāja par Siguldas pagasta administrācijas vadītāju. 2007.gada oktobra sākumā, smagas slimības rezultātā aizgājis mūžībā.

Viņa interešu loks bija ļoti plašs, tas aptvēra ceļošanu, mūziku, dabu. Viens no viņa iecienītākajiem hobijiem bija fotografēšana. Izstādē būs aplūkojami darbi ar Latvijas un Norvēģijas dabas skatiem.

Izstāde apskatāma: pirmdienās, piektdienās no plkst.9.00 — 17.00, otrdienās, ceturtdienās  no plkst.11.00 — 19.00, trešdien, sestdien, svētdien — slēgts. Ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa

Ceturtdien, 10. oktobrī plkst.19.00, Jūdažu Sabiedriskajā centrā interesenti aicināti uz sarunu ciklu „Atklājot nezināmo”, kurā Līgatnes dabas parka zvērkope Velgu Vītolu runās par tēmu “Mirkļi ar draugiem”.

Kopā ar draugiem stundas, dienas un pat gadi aizskrien kā mirkļi. Mēneši nomaina cits citu, katra diena nes kādu notikumu un piedzīvojumu. Ilggadēja Gaujas Nacionālā parka darbiniece, zvērkope 2011.gada ”Latvijas lepnums” Velga Vītola ir biežs viesis skolās, bibliotēkās, kultūras namos, kur viņu aicina stāstīt par pašas dzīvi dzīvnieku pasaulē. Velga to dara no sirds un ar prieku, viņai tas sanāk tik viegli, jo pie rokas ir gadiem krāta pieredze, atmiņas un fotogrāfijas.

„Mana pieredze ar dzīvniekiem nav „zināšanas”. Tās nav iegūtas mācoties „augstās skolās”, bet ilgu gadu praksē — esot dabā un ļoti vēloties to izprast ar mīlestību… Esmu iemācījusies būt par savējo, tāpēc dažreiz ar humoru saku, ka dzīvnieki mani „ignorē”, jo uztver kā dabas daļu. Man iepatikās teiciens, ka cilvēkiem ir katram sava dvēsele, bet visiem dzīvniekiem ir kopēja dvēsele un es tajā esmu ierakstīta”, par savu mīlestību uz mūsu mazākajiem draugiem komentē Velga Vītola.

Ieejas maksa 0.50 santīmi.

Informāciju sagatavoja:
Jūdažu sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa

Piektdien, 4.oktobrī, plkst.13.00 Latvijas izcilais un nepieradinātais multimākslinieks Jānis Anmanis aicina uz savas izstādes „Gaismas ceļš” atklāšanu Siguldas pagasta Kultūras namā.

„Manos darbos būs skatāms mans pasaules redzējums un uzticība saviem jaunrades ideāliem. Ik gleznā, medaļā, dzejā, mūzikā, dažādās performancēs, saistītās arī ar operetes žanra nokrāsām, jaušama cilvēka alkas pēc gaismas cilvēku dvēselēs”, komentē Jānis Anmanis.

Meistars savos darbos apliecina un arī realizē savas idejas ar lielu pārliecību un meistarības spēku. Mākslinieka radošās potences spēku apliecināja arī 1972.gada personālizstāde, kuru mēneša laikā apmeklēja 36 000 skatītāju. J.Anmanis turpina savu „Gaismas ceļu”, jo viņa māksla ir viņa dzīve.

Šī izstāde apliecina viņa brīvo mākslas lidojumu un uzticību saviem ideāliem, kuras pamatā ir mīlestība pret savu dzimteni Latviju. Mākslinieka gleznas ir bijušas eksponētas gan ASV, Anglijā, Francijā, Krievijā, Itālijā, Islandē, Birmā, Indijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Japānā, gan viņa darbi atrodas privātkolekcijās un muzejos.

Meistars ir brīvmākslinieks, bet tas netraucē viņu arī veltīt savu enerģiju jaunās paaudzes mākslinieciskā audzināšanā un pozitīvas enerģijas nešanu sabiedrībai.

Izstāde būs atvērta no 4.oktobra līdz 27.oktobrim, darba dienās no plkst.10.00–19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00–14.00. Ieeja bez maksas.

Oktobrī jauno darba sezonu uzsākuši Siguldas novada Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi.

Ja arī Tu vēlies iegūt jaunus draugus un lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, nāc un pievienojies!

Tālrunis informācijai – 67970814

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centrs, pasākumu organizatore
Dace Pleša

Ceturtdien, 3.oktobrī plkst.18.00 Allažu pagasta pārvaldē pie smaržīgas liepziedu tējas tases par krustabām stāstīs un rādīs folkloriste Liena Teterovska. Kādi bija šie rituāli agrāk un mūsdienās, ko tie nozīmēja un nozīmē šodien.

Krustabas ir cilvēka pirmie lielākie un nozīmīgākie mūža godi. Pirms kristietības laika tos rīkoja 9. dienā pēc bērna piedzimšanas, līdz ar kristīgās baznīcas ienākšanu latviešu tautas dzīvē – tuvākajā svētdienā. Šai dienā bērnam deva vārdu, uzņēma viņu dzimtā, deva svētību tālākajam mūžam.

Krustabas plašākā nozīmē sastāvēja no vairākiem posmiem, kurās tika ietvertas: radības; raudzības; pirtīžas; krustabas. Nozīmīgākā daļa bija krustabas. Tās tika svinētas divas dienas un šajā laikā pāde tika uzņemta dzimtā, viņai piešķīra vārdu un lai nodrošinātu pādei veiksmīgu mūžu tika veikti dažādi rituāli.

Informāciju sagatavoja:
Folkloriste
Liena Vija Teterovska

Programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros Somijas pilsēta Kerava 2012.gada sākumā izstrādāja projektu pilsētu tīkla veidošanai kopīgu kultūras, sabiedrības izglītības un sporta pasākumu īstenošanai, kā partneri piesaistot arī Siguldas novadu.

Projekta ietvaros ir paredzēta piecu pamata pasākumu īstenošana piecās partneru pilsētās divu gadu periodā. Viens no projektā atbalstītajiem pasākumiem ir 2014.gada Siguldas Ziemas festivāls. Projekta aktivitāšu īstenošanai Siguldas pašvaldība saņems 25 000 eiro līdzfinansējumu, paredzot, ka tas sastāda 70% no projekta izmaksām (viena pasākuma organizēšana un dalība pārējos projekta pasākumos). Taču pašvaldības ieguldījums var būt arī finansiāli netiešs (darba algas, ofisa telpas, transports u.c.). Šis projekts paredz atbalstīt dažādu iedzīvotāju grupu līdzdalību sabiedriskās un sporta norisēs.

Pirmais pasākums laikā no 26.–28.septembrim notika sadraudzības pilsētā Keilā. Tā ietvaros notika sporta sacensības, kurās piedalījās futbola kluba „Super Nova” divas komandas un viena no tām mājās pārveda pārliecinošu uzvaru. Sestdien projekta ietvaros notika Veselības festivāls ar veselības pārbaudēm, lekcijām, pārgājieniem pa dabas takām un plašu kultūras programmu.

Vadības grupas sanāksmēs tika prezentētas Siguldas sporta bāzes, sniegta informācija par Siguldu kā oficiālo Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas partneri. Tika uzsākta plānošana nākamajai aktivitātei, kas 2014.gadā no 27.februāra līdz 2.martam notiks Siguldā par tēmu „Maskošanās. Tradīcija vai māksla?”.

Svētdien, 6.oktobrī plkst.15.00, Turaidas muzejrezervāta apmeklētājus un zelta rudens baudītājus Turaidas pils pagalmā ar skaistākajām melodijām priecēs Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju ansamblis „Sigulda” diriģenta Jāņa Raslava vadībā.

Zelta lapu laikā jau par tradīciju kļuvuši Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju ansambļa „Sigulda”  muzikālie priekšnesumi Turaidas pils pagalmā. Koncerts „Rudens melodijas” būs veltījums visiem, kas novērtē kultūrvēsturisko mantojumu Turaidas vēsturiskajā centrā un rudens romantiku Latvijā. Kā zināms, britu laikraksta „The Guardian” lasītāji arī par labāko tūrisma galamērķi šoruden atzinuši Turaidas pili un Gaujas senieleju, uz kuru no Turaidas pils Galvenā torņa skatu laukuma paveras brīnišķīgs un krāšņs skats.

Diriģents Jānis Raslavs sava mūža lielāko daļu strādājis un muzicējis Siguldā. Viņš daudzus gadus ir vadījis estrādes orķestri “Sigulda” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1972.gadā), 1978.gadā dibinājis pūtēju orķestri “Satezele” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1984.gadā). Vēlāk ar tādu pašu nosaukumu enerģiskais un talantīgais diriģents izveidojis džeza orķestri – bigbendu, bet 2000.gada aprīlī viņš nodibinājis pūtēju ansambli “Sigulda”, kas 2004.gadā ar sponsoru atbalstu laida klajā mūzikas disku “Spraud man puķi pogas caurumā!”. Diriģents Jānis Raslavs bijis vairākkārtēju Vispārējo dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā un strādājis arī kā pedagogs. Viņa vadītie pūtēju kolektīvi vienmēr spējuši iepriecināt klausītājus un radīt pacilājošu noskaņojumu.

Ikviens laipni aicināts uz Turaidu, lai pats savām acīm iepazītu vairāk nekā 35 ekspozīcijas Turaidas vēsturiskajā centrā, novērtētu rudens krāšņos skatus un ieklausītos romantiskajās melodijās!

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Pasaules koru olimpiādei (World Choir Games), kas nākamvasar norisināsies Rīgā, pašlaik ir pieteikušies 260 kori no 41 pasaules valsts. No Latvijas pieteikušies 100 kori, tostarp arī Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni”, vadītāja Līga Ādamsone un Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars”, vadītājs Jānis Baltiņš.

No Krievijas pieteikušies 25 kolektīvi, no Ķīnas – 24, pirmo reizi liela atsaucība ir no Dienvidāfrikas Republikas – reģistrējušies 14 kori. Šogad pirmo reizi piedalīsies arī kori no Jordānijas, Kenijas un Gibraltāra.

Siguldas novada kori startēs vairākās kategorijās. Korus – Pasaules koru olimpiādes dalībniekus – vērtēs augstas raudzes speciālisti no visas pasaules. Rīgā vērtēt Pasaules koru olimpiādes dalībniekus ieradīsies aptuveni 80 kormūzikas profesionāļu – pazīstami kordiriģenti un mūziķi, kuri paralēli žūrijas darbam dalīsies pieredzē un aicinās korus papildināt savas prasmes meistarklasēs.

Latviju kā Pasaules koru olimpiādes rīkotājvalsti žūrijā pārstāvēs visplašākais dalībnieku skaits, tostarp arī kordiriģenti Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, Mārtiņš Ozoliņš, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Andris Veismanis, kā arī komponisti Rihards Dubra un Ēriks Ešenvalds. Būs pārstāvēti arī tuvākie kaimiņi – Lietuvas un Igaunijas kori, diriģenti un komponisti.

Pasaules koru olimpiāde ir viens no centrālajiem „Rīga 2014” programmas notikumiem, kas nākamvasar Rīgā notiks no 9. līdz 19.jūlijam. Pasaules koru olimpiādes laikā norisināsies koru sacensība „Čempionu konkursā” un „Atklātajā konkursā” 29 dažādās kategorijās, notiks meistarklases, lielkoncerti un dalībnieku gājiens, tostarp arī īpaši veidots koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Šajā nedēļas nogalē – 28. un 29.septembrī no plkst.12.00 – 15.00 Siguldas novada iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties mākslas darbu radīšanas akcijā „Glezno visi”, ļaujoties krāsu priekam gleznainākajā Latvijas vietā Siguldā.

Akcijas laikā ikviens iedzīvotājs tiek aicināts ņemt gleznošanas piederumus un pievienoties gleznošanas akcijai Siguldas pils kompleksā, gūstot jaunu pieredzi un iespēju radoši izpausties. Šī ir unikāla iespēja kopā ar ģimeni un draugiem vienoties kopīgā zīmēšanas aktivitātē, radot oriģinālus mākslas darbus.