Sestdien, 26.oktobrī, papīrmākslas darbnīcā “Viktora vēstules” būs pēdējā darba diena šosezon. Iestājoties aukstākam laikam un beidzoties tūrisma sezonai, Siguldas muižas dārznieks Viktors dosies pelnītā atpūtā līdz nākamā gada maijam, kad darbnīca vērs durvis no jauna un atkal gaidīs papīrmākslas cienītājus un vēstuļu rakstītājus.

Sestdien, no plkst.12.00 līdz 16.00, papīrmākslas darbnīcā būs iespēja sasildīties ar zāļu tēju un medu, kas šovasar ticis ievākts Viktora rožu dārzā. Būs arī speciālās 26.oktobra dāvanas. Īpaši gaidīsim tos, kuriem nav sanācis atnākt pakaļ saviem izžuvušajiem darbiņiem, kas tapuši gan uz vietas darbnīcā, gan pasākumos, piemēram, papīrliešanas nodarbībā pie Gūtmaņalas septembra vidū.

Papīrmākslas darbnīcas “Viktora vēstules” saimnieces Zinaīda Ceske un Ieva Vītola no sirds pateicas visiem satiktajiem apmeklētājiem, padomdevējiem un sadarbības partneriem, ar kuru atbalstu tika īstenotas radošās ieceres Siguldas pilsmuižas kompleksā.

19.oktrobrī Mores Tautas namā notika sarīkojums „Satikšanās Mores stāstos”. Rudenīgi spilgtiem pasākumiem bagāti aizvadīta UNESCO nemateriālā mantojuma nedēļa, kurā īpaša uzmanība tika veltīta lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai.

„Satikšanās Mores stāstos” bija Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” vairāku mēnešu darba cikla noslēgums, bet iespējams, jaunu ideju sākums, jo Morē patiešām glabājas daudz nemateriālās kultūras mantojuma vērtības.

Sarīkojumā sirsnīgā atmosfērā pulcējās gan teicēji un viņu ģimenes no Mores, gan interesenti no tālākas apkaimes, gan ciemiņi no Rīgas.

Teicēji bija uz sarīkojumu paņēmuši līdzi izstādei senās fotogrāfijas un īpašos priekšmetus, kas bijuši ļoti svarīgi viņu dzīvē. Te fotogrāfijās varēja atpazīt senos draugus, klasesbiedrus un radus, gan satikt tos cilvēkus, kuri vairs reti iziet ārpus mājām, bet viņu stāsti aizvijas tālu bērnībā un senču gaitās. Projekta ietvaros tika izveidota karte „Mores tecēju stāstu vietas un lietas, bet Mores pamatskolas bērni bija sagatavojuši izstādi „Skaistais manā sētā”.

Skanot bungām un dūdām, tika atklāts sarīkojums. Mijoties ar „Senlejiņas” priekšnesumiem, tika prezentētas 26 teicēju intervijas – uzklausītie dzīves stāsti, iepazītie ciltskoki, dokumentētie nostāsti par Mores apkārtni un tās cilvēkiem, apzinātās senās amatu prasmes u.c.

Vakarēšanā ar stāstiem, tautas mūziku un dančiem notika brīnums – kopīgi izadītā zeķe kļuva par naudas zeķi un katram tika pa šokolādes eiro, bet sarīkojumā kopumā varēja sajust īstās vērtības, kas atspoguļojās Mores ļaužu stāstos – no paaudžu paaudzēm mantoto sirsnību, asprātību, humoru, darba tikumu un dzīves gudrību.

Vietas, kur citi brīnumi Morē notikuši varēja iepazīt teikās un nostāstos ekskursijā – gan digitāli, gan dabā.

Projekts saņēmis Siguldas novada Domes Izglītības un kultūras komitejas finansējumu.

Godinot folkloristu Krišjāni Baronu viņa 178.dzimšanas dienā, Turaidas muzejrezervāts aicina iesākt rītu ar skanīgām latviešu tautasdziesmām, pirms darba un dienas gaitām 31.oktobrī plkst.8.00 pulcējoties Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa. Dziesmu rītā „Visas manas greznas dziesmas” kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem un Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” dalībniekiem ikviens aicināts dziedāt, skandēt vai izdejot savas īpašās, sirdij tuvākās dainas, atgādinot sev un apkārtējiem par tautasdziesmās ierakstītajām vērtībām un spēku.

Ikviens aicināts ņemt līdz svecīti vai ziediņu, ar ko pušķot Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji.

Krišjānis Barons, kurš sava mūža pēdējās vasaras pavadījis, dzīvojot Gaujas senielejā, Turaidas pilskalna pakājē „Dainu” mājās, daudzu gadu garumā ir vācis, sistematizējis un apkopojis latviešu tautasdziesmas, kas publicētas “Latvju dainas” 6 sējumos. Tajos apkopotas 217 996 tautasdziesmas, kas vēsta par latvisko dzīvesziņu, ētiskajām vērtībām un dabas daili. Uzkrājot tautasdziesmas, 1880.gadā tiek izgatavots Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.

Turaidas muzejrezervātā 1985.gadā atklātais Dainu kalns, kas pats jau kļuvis par Dziesmotās revolūcijas un latviskās identitātes simbolu, veltīts latviešu tautasdziesmām un Krišjānim Baronam viņa 150gadē. Šajā dienā visi īpaši aicināti izstaigāt Dainu kalnu, pakavēties pie Veļu akmens, pieminot aizgājušos tuviniekus un senčus, gūt spēku Liepu aplī un priecāties par dabas skaistuma un tēlnieka Induļa Rankas veidoto skulptūru līdzsvaroto harmoniju.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 26.oktobrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs Latvijas Nacionālās operas solistes, šī gada jubilāres Ilonas Bageles, monoizrāde Cantando y Amando. Izrāde ir ieguvusi 2012.gada Latvijas Lielās Mūzikas balvu nominācijā Gada uzvedums.

Latvijas Nacionālās operas soliste, mecosoprāns Ilona Bagele ievērību guvusi ne vien kā operas soliste, bet arī kā spilgta džeza un populārās mūzikas interprete. Astora Pjacollas fascinējošā mūzika un Ilonas Bageles balss, pavadošo mūziķu azarts un virtuozitāte, kā arī foto projekcijās tvertā sajūta uzbur īsto Argentīnas tango, izdzīvotu mūzikā.   
                                                                                                              
„Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu — bezmiega nakšu klejojumi pa nomalēm, ostu, bāri, kafejnīcas, mūzika un mīlestība. Viss, ko cilvēki dara, kad viņiem nenāk miegs,” intervijā žurnālam Rīgas Laiks teicis Orasio Ferrers, ko dzimtenē dēvē par Argentīnas Šekspīru, bet Latvijā pazīst kā Astora Pjacollas dziesmu vārdu autoru. „Es teiktu, ka tango ir kā gaisa skūpsts, kas tiešā veidā nekad nesasniedz adresātu.”            
                                                                                      
Mūzikas un sajūtu izrāde “Cantando y amando” ir ceļojums vēsturē un cilvēka dvēselē. Kaismīgas atklāsmes un spēcīgas enerģijas piepildītais Ilonas Bageles tēls ir dziļi atmiņā paliekošs. Izrādes idejas autore, dziedātāja Ilona Bagele stāsta: «Tās ir dziesmas par cilvēka dvēseli, iekšējo pasauli un asociācijām. Mēģinu visām dziesmām pielikt savu noskaņu, kā tajā konkrētajā mirklī to jūtu.”       
                                     
Astora Pjacollas mūzika skanēs izcilā argentīniešu izcelsmes Brodveja pianista un tango interpreta Fernando Marzana speciāli šai izrādei un instrumentu sastāvam veidotā aranžējumā, kuru atskaņos pieredzējuši skatuves mākslinieki — pianiste Ilze Ozoliņa, vijolniece Svetlana Okuņa, čelliste Inga Sunepa, akordeoniste Inita Āboliņa, saksofonists Oskars Petrauskis, kontrabasists Mareks Auziņš un sitaminstrumentālists Ivars Kalniņš. Izrādes režisore Elita Bukovska. Videomāksliniece Katrīna Neiburga.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē darba dienās no plkkst.10.00 –18.00 kases tālrunis 67974787, „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, www.bilesuparadize.lv
Rezervētās biļetes izpirkt ne vēlāk kā trīs dienas pirms koncerta.

Piektdien, 1.novembrī plkst.17.00, Siguldas pagasta Kultūras namā notiks dzejnieka Jāzepa Osmaņa gleznu izstādes „Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu” atklāšana.
Dzejnieks Jāzeps Osmanis (11.07.1932.) ir populārs mazo lasītāju vidū kā rakstnieks, tulkotājs, grāmatu izdevējs, literatūras pētnieks, latviešu bērnu literatūras vēstures autors un filoloģijas zinātņu doktors. Par poļu tautas epopejas Ā.Mickeviča poēmas „Pans Tadeušs” atdzejojumu Varšavā saņēmis prēmiju, par poļu literatūras tulkojumiem kopumā – Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju. Apbalvots ar Latvijas un Polijas nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

„Jāzeps Osmanis ir izdevis vairāk nekā 40 oriģinālgrāmatu bērniem un pieaugušajiem, aptuveni 30 tulkojumu, sastādījis vairāk nekā 20 grāmatu. Divu operešu libretu un daudzu dziesmu tekstu autors. Jaunākās grāmatas: dzejoļu krājumi „Vienmēr ceļā” un „Sapņu saliņa”, atmiņstāstu krājumi „Zivju vējš” un „Kā putns debesīs”. Izdots „Zivju vēja” tulkojums vācu valodā, bet Neredzīgo bibliotēkā aktiera Z.Neimaņa lasījumā abas atmiņgrāmatas ierakstītas kompaktdiskā. Tikko iznākusi J.Osmaņa apjomīga bērnu dzejas izlase (1951–2011) „Kūleņkūleņiem”,” informāciju apkopojusi izdevniecības „Annele” direktore Iluta Moldane.

Sākotnējie mēģinājumi glezniecībā ir skolas gadu aizraušanās. Pirmie darbi tapuši 1950-to gadu beigās. Pēc 50 gadu pārtraukuma, skaistās Daugavas un Ķeguma apkārtnes iedvesmots, Jāzeps Osmanis atkal atsācis gleznot. Ir bijušas izstādes Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās. 2010.gada nogalē izdots gleznu katalogs, savukārt 2011.gadā iznāk K.Apškrūmas dzejoļu grāmata ar J.Osmaņa gleznu reprodukcijām.

Jāzeps Osmanis ir izdevniecības „Annele” dibinātājs un 15 gadus bijis tās vadītājs, tāpēc atklāšanas dienā, apmeklētājiem būs iespēja grāmatu galdā iegādāties apgāda oriģinālliteratūras darbus un tulkojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Mākslinieka darbu izstāde apskatāma līdz 24.novembrim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, bet sestdienās un svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja pasākumā un izstādē – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

Ceturtdien, 7.novembrī plkst.19.00, Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies jauna tikšanās – diskusiju cikla „Latvieša identitāte” pirmā diskusija par tēmu „Sports un patriotisms”.

Nosaukums „Latvieša identitāte” sākotnēji var likties nedaudz mulsinošs, jo svešvārdi allaž liek nedaudz distancēties, lai gan ikdienas sarunvalodā šo vārdu izmantojam diezgan bieži. Jēdzienu „identitāte” plaši izmanto etnoloģijā, kultūrā, sociālajā antropoloģijā, analizējot profesionālo, sociālo, etnisko, politisko, reliģisko un kultūras identitāti. Tāpēc uz diskusiju aicināti visi, kas vēlas uzklausīt un dalīties viedokļos, kā arī pārspriest, ko tad īsti nozīmē būt latvietim.

Balstoties uz vienu no identitātes faktoriem – pieredzi, kas balstīta uz cilvēka spēju atcerēties, par savu dzīves pieredzi un kā viņiem izdodas atklāt jēdzienu „identitāte” sportā un patriotismā pastāstīs eksperti – Londonas olimpisko spēļu dalībniece, šķēpmetēja Līna Mūze un trīskārtējs paraolimpiskais čempions lodes grūšanā Aigars Apinis. Diskusiju vadīs un par sarunas ritumu rūpēsies Uldis Elksnītis.

Ieejas maksa – Ls 2 (EUR 2,85).

16.oktobra pēcpusdienā UNESCO nedēļas ietvaros Siguldas novada bibliotēkas lasītavā norisinājās interaktīvs pasākums jaunākajiem bibliotēkas apmeklētājiem “Es dzīvoju Siguldas novadā”. Pasākuma laikā bērni skatījās filmu par Siguldu un kopā ar bibliotēkas darbiniecēm izzināja pilsētas vēsturi, kā arī diskutēja par to, kāpēc siguldieši var lepoties ar to, ka dzīvo Siguldas novadā.

Vairākums atzina, ka pilsētas lepnums ir sakopta vide, neskarta daba un attīstīta tūrisma nozare. No 14. līdz 18.oktobrim lasītavā bija iespējams aplūkot arī UNESCO nedēļai veltītu novadpētniecības izstādi, kurā tika apkopoti materiāli par Siguldas vēsturi, tradīcijām un kultūru. Pēc pasākuma apmeklētāji tika aicināti uz cepumu mielastu un kopīgi vienojās par nākamo tikšanos ar līdzīgu diskusiju pavasarī.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle

Šogad Galerija Siguldas Tornis atzīmē savas darbības piekto dzimšanas dienu, tāpēc svētku notikuma gaisotnē šodien, 18.oktobrī plkst.17.00, zīmīgi tiks atklāta Ķīpsalas keramiķu izstāde “Kāpšana tornī”.

Grupas izstādes nosaukums, kā ārējais veidols simboliski iekļauj šīs kultūras telpas zīmolu, bet saturiski – vieno piecu mākslinieču liktenīgi saliedētā kolektīva radošās izpausmes. Silvija Šmidkena, Violeta Jātniece, Kornēlija Ozoliņa, Izabella Krolle un Inese Āboliņa Siguldas novada skatītājus priecēs ar pēdējo gadu radītiem darbiem, atspoguļojot Ķīpsalas keramikas tradīcijas, atpazīstamību un personīgos rokrakstus.

Izstāde būs skatāma līdz 3.novembrim Ausekļa ielā 10. Darba laiks: otrdiena – svētdiena no plkst.11.00 – 18.00, pirmdienās galerija slēgta. www.siguldastornis.lv

Sestdien, 19.oktobrī plkst.18:00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Kremerata Baltica orķestra soliste, čelliste Gunta Ābele un  pianiste Elīna Bērtiņa piedāvās klausītājiem jaunu kamermūzikas programmu, kurā iekļauti Bendžamina Britena, Semjuela Bārbera, Jāzepa Vītola skaņdarbi čellam un klavierēm.

Čelliste Gunta Ābele un pianiste Elīna Bērtiņa savos muzikālajos ceļos vienmēr mērķtiecīgi bagātinājušas koncertu repertuāru, īpašu uzmanību pievēršot 20. gadsimta spilgtākajiem kamermūzikas opusiem. Arī šajā koncertā jaunās mūziķes izvēlējušās repertuāru, kurš daudziem var kļūt par jaunu,vēl nedzirdētu muzikālu partitūru atklājumu.
Šogad, uz pasaules mūzikas skatuvēm, tiek vērienīgi atzīmēta izcilā angļu komponista Bendžamina Britena simtgade. Komponista daiļrade ir plašāk pazīstama ar viņa lielas formas darbiem,taču tieši kamermūzikas žanrā jūtams īpašs muzikālais rokraksts, kas nelielo šī žanra mantojumu ir ierindojis 20. gadsimta izcilāko skaņdarbu vidū. Koncerta programmā ietvertā Britena sonāte čellam un klavierēm ir vienīgais sonātes cikla skaņdarbs komponista daiļradē. Kā ievadu Britena sonātei abas mākslinieces ir sagatavojušas Frenka Bridža Melodiju čellam un klavierēm un šie abi skaņdarbi koncerta 1. daļā sniegs klausītājiem lielisku iespēju iepazīties ar angļu kamermūziku, kura Latvijas koncertzālēs ir retums. Savukārt atzīmējot Jāzepa Vītola 150. gadskārtu radošais duets koncertprogrammā iekļāvis latviešu komponista romantisko miniatūrskaņdarbu Skice čellam un klavierēm. Programmā skanēs arī 20. gadsimta kamermūzikas šedevrs amerikāņu komponista Semjuela Bārbera Sonāte čellam un klavierēm un koncerta programmu noslēgs savdabīgs, krāšņs čehu komponista Bohuslava Martinu darbs Variācijas par Rosīni tēmu.

Čelliste Gunta Ābele nāk no mūziķu ģimenes un jau 5 gadu vecumā sāk spēlēt čellu Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā pie profesores Eleonoras Testeļecas. Jau agrīnā vecumā čelliste kļūst par daudzu valsts un starptautisku konkursu laureāti.Vēlāk turpina mācības Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie profesora Ivana Monigeti un Sol Gabetas. Studiju laikā Šveicē Gunta Ābele ar izciliem panākumiem piedalās starptautiskajos konkursos, iegūstot 1.vietu Eiropas Jauno solistu konkursā Luksemburgā un Concours National de Jura,kā arī kļūstot par Rāna Mūzikas balvas laureāti un divkārtēju Hablitcela balvas stipendiāti. Gunta Ābele aktīvi piedalās daudzos nozīmīgos Eiropas mūzikas festivālos, kā Šlesvigas-Holšteinas festivālā, Menuhina festivālā Šveicē, Zalcburgas mūzikas festivālā, Mūsdienu mūzikas festivālā Madridē, Bāzeles Viva Cello, Bairētas kamermūzikas un Santanderas akadēmijas festivālos. Jaunās latviešu čellistes repertuārā ietilpst plašs mūzikas stilu loks.Viņas meistarību veicinājusi sadarbība ar tādiem komponistiem kā Sofija Gubaiduļina, Frangis Ali-Zade, Tomass Demenga, Tans Duns un Pēteris Vasks un meistarklases pie izcilām mūzikas personībām — Fransa Helmersona, Volfganga Emanuēla Šmita, Hansa Ešenburga, Gidona Krēmera, Žerāra Visa un Serdžio Acolīni.Gunta Ābele labprāt spēlē dažādos kamermūzikas ansambļos, tostarp arī čellu oktetā Celli Monighetti ar kuru kopā ierakstīts kompaktdisks – Metamorphoses.

Pianiste Elīna Bērtiņa muzikālo izglītību ieguvusi Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā, pie pedagogiem Ligitas Muižarājas un Ilzes Graubiņas. Pianiste absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru profesora Sergeja Osokina klasē un pateicoties Šveices valdības stipendijai Ženēvas Mūzikas augstskolā, iegūst mūzikas maģistra grādu izcilā franču pianista, profesora Paskala Devojona vadībā. Pianiste ir vairāku starptautisko konkursu laureāte,kā arī 2005. gada Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas un Swedbank  Gada balvas laureāte.Savas prasmes un zināšanas Elīna ir papildinājusi tādu mākslinieku kā Mihails Voskresenskis, Ivans Klanskis, Irena Russo, Dominiks Merlē, Anna Čumačenko meistarklasēs. Kā soliste Elīna Bērtiņa uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Olštinas Filharmonijas orķestri. Ir vairākkārtēja Liepājas Pianisma zvaigžņu festivāla viesmāksliniece.

26.oktobrī paredzētā izrāde “Paradīze” Allažu pagasta Tautas namā ir atcelta.

Informācija par izrādi sekos!

Informāciju sagatavoja:
Allažu Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

Laikā no 19.–29.septembrim notika Survival Kit: Umeå mākslinieku rezidence Zviedrijas ziemeļos, Tärnamo kalnu apgabalā, un noslēdzās ar izstādi galerijā Verkligheten Umeå.

Latviju pārstāvēja mākslinieki no Rīgas un Siguldas — Iveta Laure, Laura Prikule, Oskars Briedis, Zanda Puče un Eva Vēvere. Rezidencē piedalījās arī zviedru mākslinieki Tina Remiz, Ulla Thögersen, Kent Gustafsson, Mikael Gudrunsson.

Desmit dienas tika aizvadītas kopīgās diskusijās, prezentācijās, ekskursijās, vieslekcijās un darbā pie projektiem. Ar tuvējo apkārtni un tās problemātiku iepazīstināja vietējie iedzīvotāji Oskar Östergren, kas aktīvi iestājas par sāmu kultūras saglabāšanu un kopšanu, un Maria Grubbström, kas turpretim aktualizē jautājumu par plānoto niķeļa atradni Rönnbäck teritorijā, piesaistot plašu sabiedrības uzmanību Zviedrijā.

Viens no rezidences mērķiem bija raisīt diskusiju par apkārtējās vides ilgtspējību, kurā ietilpst vēsturiskās sāmu cilšu apmetņu vietas un plaši dabas resursi, īpaši Ume upes ekosistēma, savienojot Tärnaby ziemeļos un Umeå, kas atrodas Baltijas jūras tuvumā. Cilvēki līdzās skarbajai dabai vadās pēc sāmu kultūras dzīvesziņas, “lai vienīgās pēdas, ko cilvēks atstāj dabā, būtu slēpju nospiedumi sniegā”, esot saskaņā ar dabas likumiem un līdzcilvēkiem.

Darbu tēmas ietvēra ekoloģijas jautājumus un sugu daudzveidību, ainavu kā vides izmaiņu un ilgtspējības katalizatoru, skaņas ainavas, sāmu iedzīvotāju antropoloģiju, tradicionālos komunikācijas medijus kā pastkartes un vides rekonstrukciju.

Projekts tapis Survival Kit: Umeå ietvaros ar Siguldas novada pašvaldības un Rīgas domes atbalstu sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgo mākslas centru (LCCA) un galeriju Verkligheten. Umeå līdzās Rīgai 2014.gadā ir izvirzīta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Informāciju sagatavoja:
Zanda Puče

Mūziķis, dzejnieks un filosofs Imants Daksis 12.oktobrī plkst.17.00 sniegs autorkoncertu vienā no Siguldas interesantākajām vietām — izbijuša ūdenstorņa ēkā, kas kopš 2009. gada darbojas kā kultūras un mākslas telpa “Siguldas Tornis”.

Apaļās formas telpa, kurā uzstāsies Imants, atrodas torņa piektajā stāvā un ir apveltīta ar lielisku akustiku, pa tās logiem paveras plašs skats uz Siguldas apkārtni. Klausītājiem būs iespēja piedzīvot Imanta Dakša dzīvo uzstāšanos reti intīmā un brīvā gaisotnē. Koncerta datums un laiks ir saskaņots tā, lai uz to varētu ierasties gan siguldieši, gan tās viesi. Tiem, kuri devušies uz Siguldu aplūkot zelta rudeni, būs iespēja to apvienot ar koncerta apmeklējumu. Jāatzīmē, ka “Siguldas Tornis” atrodas ļoti pateicīgā vietā – blakus Laimas pulkstenim (Mīlestības pilsētas simbols – satikšanās vieta), renovētajai Siguldas dzelzceļa stacijai un autoostai.

Imants Daksis ir unikāls mūziķis, kas sevī glabā neizsīkstošu radošo enerģiju. Savos koncertos viņš pārsteidz ar spēcīgu ekspresiju, pilnīgu atdevi un īpašu spēju uzrunāt klausītājus neierastā, bet pārņemošā veidā. Šīs īpašās spējas pamatā ir Imanta Dakša mūzikas filozofija, kas, ietērpta maģiskos un kosmiskos tēlos, runā par tām problēmām un vispārcilvēciskām vērtībām, kuras pieprasa lielu drosmi un atklātību, lai tiktu izpaustas skaļi. Šī iemesla dēļ Imanta mūzika ir gan kā protesta kliedziens, gan meditācija par mieru, brīvību un mīlestību pret visu dzīvo.

Ieeja par ziedojumiem (ieteicams Ls 2).

Informāciju sagatavoja:
Alise Peniga