Siguldas novada bibliotēkā 20. martā svinīgi atklāta izstāde “Īrijas vēsture 10 vārdos”, kas sniedz ieskatu Īrijas kultūrā, vēsturē un īru valodas attīstībā caur desmit vēsturiski nozīmīgiem vārdiem. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Īrijas vēstniece Latvijā H. E. Ms. Eimear Friel, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais, uzsverot tās nozīmīgumu kultūras dialoga veicināšanā. Izstādes atklāšanas pasākumā viesojās arī Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. d klases skolēni.
Izstāde “Īrijas vēsture 10 vārdos” tapusi kā papildinājums grāmatai “Īrijas vēsture 100 vārdos”. Tā ar vieglu humoru iepazīstina apmeklētājus ar epizodēm no gēlu Īrijas vēstures, atklājot, kā dažādi vārdi ir attīstījušies gadsimtu gaitā un ko tie stāsta par tautas dzīvesveidu, tradīcijām un pasaules uztveri. Izstādē izmantotas ilustrācijas no minētās grāmatas. Šis ir nozīmīgs notikums Siguldas novada kultūras dzīvē, jo tas piedāvā iespēju ne tikai izzināt Īrijas valodas un vēstures bagātību, bet arī iedvesmo domāt par valodas spēku un tās nozīmi katras tautas identitātē.
Izstādes kuratore: Ruth Hegarty. Autori: Sharon Arbuthnot, Máire Ní Mhaonaigh, Gregory Toner. Ilustrācijas: Joe McLaren. Izstāde būs apskatāma Siguldas novada bibliotēkā līdz 24. aprīlim.
Īrijas vēstnieces Latvijā vizīte Siguldas novadā jau pērn, 2024. gadā, iezīmēja ciešāku kultūras dialogu starp novadu un Īriju. Apmeklējot tādas nozīmīgas vietas kā kultūras centru “Siguldas devons” un Anšlava Eglīša ekspozīciju Inciemā, vēstniece iepazina Siguldas novada kultūras daudzveidību un vēstures mantojumu. Šogad, piedaloties izstādes “Īrijas vēsture 10 vārdos” atklāšanā Siguldas novada bibliotēkā, šī sadarbība turpinās, veicinot dziļāku izpratni par Īrijas valodu un kultūru. Izstāde ir apliecinājums starptautiskas kultūras apmaiņas nozīmei un jaunām iespējām stiprināt saikni starp abām valstīm.
22. martā plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā norisināsies Putnu modināšanas pasākums, uz kura dažādajām aktiviatātēm aicināts ikviens interesents.
Lībiešu mantojuma diena sāksies agri no rīta ar putnu modināšanu un saules sagaidīšanu Lēdurgas dendroparkā kopā ar folkloras kopu “Putni”. Putnu modināšana ir sens lībiešu rituāls, kas tradicionāli notika pavasara saulgriežu rītā vai Lieldienu pirmajā svētku rītā. Putnu modināšanas rituāls ir daļa no Lībiešu mantojuma dienas svinībām, kas tika iedibināta 2023. gadā – Lībiešu mantojuma gadā.
Dabas ritējumā un vēstures līkločos varēs smelties enerģiju un spēku jaunam dzīves cēlienam – mazgājot acis strautā, kas tek uz austrumiem, modinot putnus un sagaidot sauli, tā godinot mūsu senčus lībiešus un turpinot tradīcijas jeb darot vecu tiesu.
Pasākumā varēs darināt dažādus putniņus un mācīties putnu balsis, mest šautras, meklēt raibas olas. Namdaru darbnīcā būs iespēja darināt māju Lēdurgas dendroparkā mītošajiem putniem.
Pēc putnu modināšanas ikviens aicināts uz pirmo vietvārda nosaukuma zīmes Salacas lībiešu valodā atklāšanas pasākumu. Aģes zīmi atklās Lēdurgas centrā pie Aģes tilta. Plašāk par zīmes atklāšanas pasākumu iespējams lasīt šeit.
Sekot līdzi jaunumiem par pasākumu iespējams Lēdurgas Kultūras nama Facebook kontā.
Pasaules dzejas dienas ietvaros, ko atzīmē arī Siguldas novadā, aicinām 22. martā plkst. 13.00 Inciema torņa zālē ieklausīties Lāsmas Salmiņas sajūtu dzejā un mūzikā, svinot dzejnieces pirmo grāmatu “Mirklis”.
Dzejniece un mūziķe Lāsma Salmiņa dzimusi, augusi un dzīvo Siguldas novadā un ir četru dēlu mamma. Pērnajā vasarā viņa saņēma rokās savas grāmatas “Mirklis. Sajūtu dzeja” pirmo eksemplāru un jau oktobrī Krimuldas Tautas namā notika grāmatas prezentācijas pasākums. Tas ir kā koncerts, kas caurvij dziesmu, dzeju un iedvesmu. Pilnveidojot un attīstot pasākumu, novembrī Lāsma uzstājās Sunīšu Kopienas centrā, bet decembrī – Lēdurgas Kultūras namā.
Lāsma dzied, kā arī spēlē ģitāru – instrumentu, kura akordus viņa sāka apgūt tikai pirms gada. Apņēmības un gribasspēka pilna mēnesi pirms uzstāšanās viņa sagatavoja piecas dziesmas ģitārai un debijas koncertā tās arī atskaņoja. Šodien dziesmu skaits ir dubultojies. Tās sinhroni plūst un papildina pasākuma koptēlu, iepazīstinot klātesošos ar dzejnieces darbiem un ievedot ikvienu viņas dzejas pasaulē. Lāsmas dzeja dāvā iedvesmu, ticību, sirsnību un gaišumu.
Lāsma jau kopš mazotnes daudz rakstījusi un bijusi labs vēstuļu draugs, bet, lai iepazītos ar dzejnieci tuvāk, ieklausītos viņas stāstā, dzejas rindās un mūzikā, aicinām ikvienu sestdien, 22. martā, plkst. 13.00, ciemoties Inciemā un iegrimt Lāsmas sajūtu dzejas pasaulē!
Šogad akcija “Satiec savu meistaru!” norisināsies jau septiņpadsmito reizi. 5. aprīlī, kā arī 12. un 13. aprīlī Siguldas novadā ikvienam būs iespēja iepazīt dažādas amata prasmes. Pasākuma mērķis ir popularizēt zināšanas un prasmes, kas no paaudzes paaudzē saglabātas un nodotas tālāk, veicināt sabiedrības interesi, izpratni un iesaisti Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Novada amata meistari piedāvās darbošanos divpadsmit meistarklasēs:
Dalība meistarklasēs ir bez maksas, atskaitot Siguldas spieķa darināšanas meistarklasi, kur dalības maksa ir 2 eiro no cilvēka vai 20 eiro no grupas.
Ar jostiņsegas aušanas prasmēm tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” un “Sigulda” un studija “Aģe” leposies izstādē “Siguldas novada jostiņsegu raksti” Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” Dobeles novadā. Izstādes atklāšana plānota 26. aprīlī plkst. 12.00.
Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 13. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.
Lai prieka un radošas iedvesmas pilnas šīs dienas ikvienam akcijas dalībniekam!
Pasākums “Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tā būtība – vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pasākuma forma ir brīva – meistaru vadībā norisinās meistardarbnīcas, individuālas nodarbības un atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumi, lekcijas, priekšlasījumi, koncerti vai danči ar mērķi veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Pasākumu kopīgi rīko pašvaldības, amatu meistari un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
22. martā plkst. 18.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks Santas Purviņas izstādes “Ūdeņi – gleznās un tautasdziesmās” atklāšana un koncerts kopā ar folkloras kopu “Laiva” un Andu Ābeli.
Santa Purviņa savu izstādi veido kā slavas dziesmu ūdeņiem – upītēm, strautiņiem un tērcītēm, kas pavasara saulītē čalo īpaši skaisti. Tāpēc arī izstādes “Ūdeņi – gleznās un tautasdziesmās” atklāšana tiks ieskandināta ar īpašu koncertu kopā ar folkloras kopu “Laiva” un tās vadītāju Andu Ābeli (kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”). Atklāšanas koncertā tiks atskaņotas skaistākās latviešu tautasdziesmas par ūdeņiem – strautu, upi, miglu, rasu, jūru. Līdzīgi kā Santas gleznas koncerts būs veltījums ūdens ekosistēmām un to nozīmei mūsu dzīves ritmā.
Ai, upīte olainīte,
Tavu skaidru augumiņu!
Man’ māmiņa lolotāja,
Es tik skaidra neuzaugu.
Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidināja.
Ieeja izstādes atklāšanā un koncertā bez maksas. Koncerta ilgums: 1 stunda.
Izstāde “Ūdeņi – gleznās un tautasdziesmās” apskatāma Siguldas Jaunās pils darba laikā katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 līdz 11. maijam. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
No 25. marta līdz 11. aprīlim kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekts “StaroJums” Siguldā pulcēs jauno mākslinieku darbus no visa kultūrvēsturiskā Vidzemes reģiona, izceļot bērnu un jauniešu radošo izpausmi un ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un pilnveidē.
Darbu tematikā “StaroJums” atspoguļosies dažādos veidos:
Bērni un jaunieši projekta ietvaros veidoja darbus, kas būs apskatāmi izstādē, – vizuālos un vizuāli plastiskos mākslas darbus, vides objektus, tērpus, radošās darbnīcas. Mākslas darbi tapuši, izmantojot daudzveidīgus materiālus un tehnikas – papīru, audumu, stiklu, koku, mālu un citus. Darbi radīti daudzās tehnikās: gleznojot, zīmējot, šujot, pērļojot u.c.
11. aprīlī norisināsies tērpu parāde un apbalvošanas pasākums.
Izstādes mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu radošo darbību un līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā, vienlaikus veicinot Latvijas kultūras mantojuma apguvi. Šī platforma sniedz iespēju jauniešiem izpaust savu māksliniecisko potenciālu un kļūt par aktīviem dalībniekiem svētku tradīciju saglabāšanā un pilnveidē.
Ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem jau no janvāra vizuāli un vizuāli plastiskās mākslas interešu izglītības programmu jauniešu darbi piedalās projekta 3. kārtās. 1. kārta norisinājās novados un pilsētās, 2. kārta norisinās kultūrvēsturiskajos novados un Vidzemes novada darbi būs apskatāmi tieši kultūras centra “Siguldas devons” šajā izstādē, 3. kārta norisināsies Rīgā, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā.
Izstāde “StaroJums” bez maksas apskatāma kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā no 25. marta līdz 11. aprīlim Siguldā, Pils ielā 10.
Ādažu novada Mākslu skolā un Ādažu Kultūras centrā skatāma Latvijas mākslas skolu audzēkņu Valsts konkursa darbu izstāde “Zelta rokas”, ko audzēkņi veidojuši atbilstoši šī gada konkursa tēmai “restaurācija”. Tajā līdz 17. aprīlim iespējams aplūkot vairāk nekā 100 radošos projektus, kuru izstrādē skolēni iejutās kultūras pētnieku un restauratoru lomā. Izstādē aplūkojami arī novada audzēkņu darbi.
Krimuldas Mūzikas un mākslas skola izstādē piedalās ar projektu “Bīriņu pils interjera detaļas”. Izpēti veikuši 5. kursa audzēkņi – Kārlis Liepiņš, Nellija Buša un Dārta Puzanova – skolotāju Irēnas Olekšas, Alises Kalvānes un Lienes Kaļvas vadībā. Darbs konkursā guvis atzinību.
Krimuldas Mūzikas un Mākslas skola izsaka īpašu pateicību Bīriņu pils kolektīvam, kas sniedza interesantu un izsmeļošu informāciju par pili, tās vēsturi un restaurācijas darbiem, kas pilī veikti dažādos laika posmos.
Lepojamies un apsveicam!
14. martā plkst. 17.00 Turaidas muzejrezervātā turpināsies sarunu cikls “Mans ceļš uz tautasdziesmu”. Sarunās piedalīsies Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks un Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Uģis Nastevičs. Sarunu vadīs Dainu kalna izveides darba grupas vadītāja Anna Jurkāne.
Sarunu cikls sastāv no četriem pasākumiem, kuru laikā apmeklētājiem ir iespēja iepazīt pasākuma viesu atziņas un pieredzi, kas veidojusies, savu dzīvi cieši saistot ar tautasdziesmu, latvisko dzīves ziņu, tajā rodamo viedumu un kultūras saknēm. Šajā reizē galvenā tēma būs saistīta ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām, jo šogad tiek atzīmēta dievturības vārda simtgade.
Pastāvēšanas laikā dievturība ar dziļu pārliecību ir kopusi latviskās dzīvesziņas idejas un pastāvējusi uz to, ka tautasdziesmās ietvertā gara bagātība mūsdienās var būt noderīga ne tikai latviešu tautai, bet arī citiem.
2025. gadā aprit 40 gadi kopš Turaidā 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – akmens skulptūru brīvdabas ekspozīcija. Gadu gaitā Dainu kalns kļuvis par iemīļotu sadziedāšanās vietu folkloras kopām, bijis Dziesmotās revolūcijas notikumu daļa. Tajā jūtamā dabas un cilvēka roku radītā harmonija spējusi sniegt garīgu veldzi tūkstošiem cilvēku. Tomēr Dainu kalna stāsts sniedzas vēl plašāk – tas aptver tautas garīgā mantojuma, dzīvesziņas dimensiju, kas atklājas latviešu tautasdziesmās, folkloras bagātajā krājumā.
Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā. Tālrunis informācijai 29384512.
Šovasar, no 5. līdz 13. jūlijam, Rīgā notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos piedalīsies arī vairāk nekā 900 bērni un jaunieši no Siguldas novada. Gatavojoties svētkiem, skolēni piedalās dažādos pasākumos un skatēs.
Aizvadītajā nedēļā kultūras centrā “Siguldas devons” norisinājās Siguldas novada dejotāju koncerts. Tajā piedalījās bērnu deju kolektīvs “Krimuldiņa”; deju kolektīvs “Urga”; jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”; tautas deju kolektīvs “Dunda”; tautas deju kolektīvs “Dundiņa” un tautas deju kolektīvs “Purenīte”.
Savukārt nākamie pasākumi plānoti jau nākamnedēļ. 19. martā plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks skolu jaunatnes tautas deju kolektīvu koprepertuāru apguves skate, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu” un skatuviskās dejas uzvedumam “Viedvasara”. Tajā piedalīsies 14 bērnu un jauniešu deju kolektīvi no Siguldas novada, lai iegūtu ceļazīmi uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
21. martā plkst. 9.30 Siguldas 1. pamatskolā norisināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta “TE-AUST” koru repertuāra apguves konkursa 1. kārta. Konkursā piedalīsies Siguldas 1. pamatskolas 2.–6. klašu zēnu koris, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas 2.–7. klašu zēnu koris, Siguldas pilsētas vidusskolas 5.–9. klašu koris, Siguldas 1. pamatskolas 5.–9. klašu koris “Ieva”, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” 3.–9. klašu koris. Konkursa 2. kārta norisināsies 7. aprīlī.
Tāpat no 25. marta līdz 12. aprīlim kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāmi Vidzemes novada vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa “StaroJums” 2. kārtas dalībnieku darbi. Konkursa mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu radošo darbību un izaugsmes iespējas, līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā un kultūras mantojuma apguvē, iesaistoties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē.
Svētkos piedalīsies 920 bērni un jaunieši no Siguldas novada. Dalībnieku skaits ir aptuvens, tas var mainīties atkarībā no rezultātiem pavasara skatēs.
Dalībnieki no Siguldas novada:
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, stadionā “Daugava”, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur. Plānots, ka svētkos varētu piedalīties aptuveni 30 000–35 000 dalībnieku.
Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz marta beigām apskatāmas aizvadītā gada skaistākās un mākslinieciski augstvērtīgākās grāmatas konkursa “Zelta ābele 2024” grāmatu izstādē. Pēc tam grāmatu izstāde no aprīļa sākuma būs apskatāma Inciemā, bet no aprīļa vidus – Lēdurgā.
Šogad konkursā “Zelta ābele 2024” par mūža ieguldījumu godināja tulkotāju, pasniedzēju un izdevēju Intu Geili. Gada mākslinieka titulu ieguva Artis Briedis, kurš saņēma arī Siguldas novada pašvaldības speciālbalvu.
Konkursā “Zelta ābele 2024” šogad laurus plūca:
Kā mākslinieciski augstvērtīgākais mākslas izdevums novērtēta grāmata “Lorem Ipsum. Testus nostra nihil interest”, kuratore – Ineta Vaivode, dizains – Aleksejs Muraško, izdevējs “Latvijas Nacionālā bibliotēka”.
Visas iepriekš minētās grāmatas drukātas Jelgavas tipogrāfijā. Speciālbalva jaunajam dizaineram “Stikla ābols” tika piešķirta Anetei Krūmiņai, bet speciālbalva “Citāda grāmata” – Alda Kalniņa veidotajam izdevumam “Kartona baznīca”.
Titulu Gada mākslinieks konkursa žūrija piešķīra dizaineram Artim Briedim, novērtējot viņa ilggadējo sniegumu grāmatu dizainā un īpaši uzsverot viņa atbildīgo un iejūtīgo pieeju darbā ar bērnu grāmatām.
Balvu par Mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņēma tulkotāja, pasniedzēja un izdevēja Inta Geile (izdevniecība “Omnia Mea”), novērtējot viņas ilggadējo un nerimtīgo darbu latviešu valodā izdotās franču literatūras klāsta papildināšanā.
Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija 2005. gadā ieguva tiesības izmantot Miķeļa Goppera dibinātā apgāda “Zelta ābele” stilizēto un vārdisko preču zīmi asociācijas rīkotajam grāmatu mākslas konkursam ar mērķi attīstīt latviešu grāmatu izdošanas kultūru un popularizēt grāmatu lasīšanu latviešu sabiedrībā. Miķeļa Goppera izdevumi tiek uzskatīti par skaistas grāmatas etalonu, bet viņa apgāds “Zelta Ābele” – par latviešu grāmatniecības zelta leģendu.
Miķelim Gopperam ir vēsturiska saistība arī ar Siguldas novadu. Viņš bija iecerējis grāmatu apgādam iekārtot pašiem savu spiestuvi un sietuvi, kas varētu ļoti labi novietoties Eikažos, kur paceltos kvalificētu, rūpīgi izraudzītu spiestuves tehniķu un darbinieku ģimeņu mājas, izveidojot Eikažus par īpatnēju grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām.
15. martā plkst. 18.00 Mores Tautas namā jau devīto reizi notiks skanīgais koncerts-konkurss “Koru kari Morē”. Šogad par Zelta kora titulu cīnīsies četri kori no Siguldas, Lēdurgas, Nītaures un Mores.
Koncerts solās būt ļoti krāšņs. Pirmajā dziesmu blokā tiks izpildītas dziesmas, kas raksturo vietu, no kuras nāk koris, otrajā skanēs zaļumballes hiti, bet koncertu noslēgs koru brīvās izvēles dziesmas.
Korus vērtēs gan skatītāji, gan žūrija, kuras sastāvā šogad Vangažu Kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa vadītāja Jana Bunkus, dziedātāji Inese Ērmane un Havjērs Fernandess, kordiriģents Oskars Jeske.
Biļetes cena – 5 eiro. Biļetes iespējams iegādāties pirms pasākuma (norēķini tikai skaidrā naudā).
Pēc pasākuma gaidāma arī balle kopā ar muzikālo apvienību “Mazā piektdiena”. Ieejas cena – 10 eiro (norēķini tikai skaidrā naudā).
Šonedēļ norisinājās pirmā jaunā mūzikas nozares balvas “GAMMA” apbalvošanas ceremonija, kurā noskaidroti aizvadītā gada “GAMMA” laureāti. Starp laureātiem ierindojās arī novadnieku grupa “Dzelzs vilks”, kura saņēma apbalvojumu kategorijā “Gada roka mākslinieks”.
“GAMMA” ir Latvijas mūzikas industrijas balva, kas aptver visus nozares aspektus un piedāvā jaunu pieeju nozares izcilību atzīšanai, reprezentējot nozari visa gada garumā. Tās izveides iniciatīva pieder pašiem māksliniekiem un nozares dalībniekiem – LaIPA (Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība) biedriem, kuri par šādas balvas izveidi lēma pērnā gada pavasarī.
Visiem laureātiem pasniegtas mākslinieka Artūra Analta īpaši radītās “GAMMA” trofejas – zelta kroņi, kuros integrēti “GAMMA” logotipā esošie M burti. Kronim ir septiņas šķautnes, kas simbolizē gammu ar septiņām notīm.
Visus māksliniekus vērtēja “GAMMA” žūrija, kas sastāv no gandrīz 200 Latvijas nozares dalībniekiem, kur viena trešdaļa ir mūziķi un autori, viena – nozares profesionāļi, bet vēl viena trešdaļa – mūzikas entuziasti “Melomaniaki”. Žūrijas sastāvā ir arī vairāki nozares kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.
Plašāka informācija par “GAMMA” balvu un citiem laureātiem pieejama tīmekļa vietnē www.gammabalva.lv.
Foto: Dzelzsvilksofficial