5.novembrī Siguldā viesojās pārstāvji no Opera pa Skaret (Zviedrija), kā arī starptautiskās operas mūziķu aģentūras Ascolata Artists pārstāvis Jonas Fosdal (Dānija), lai tiktos ar Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku organizatoru Daini Kalnu, Siguldas novada kultūras speciālistiem un Siguldas novada Domes pārstāvjiem. Tikšanās mērķis bija pārrunāt iespējamās sadarbības iespējas starp Siguldas Opermūzikas svētkiem un Opera pa Skaret kopīgu projektu izstrādei nākotnē.
Vizītē piedalījās arī augsti novērtētais un atpazīstamais operas diriģents Vladimirs Kiradžijevs. Sarunu laikā tika pārspriestas iespējas strādāt pie kopīga opermūzikas projekta 2015.gadā, un, lai gan konkrētas vienošanās vēl netika panāktas, tikšanās noritēja ļoti veiksmīgi. Abas puses izrādīja lielu interesi par savstarpējām sadarbības iespējām un piekrita, ka šo sarunu ir vērts turpināt, jo tapa skaidrs, ka ieguvumu no sadarbības gūtu gan Siguldas Opermūzikas svētki, gan Opera pa Skaret.
Jāpiebilst, ka Siguldas novada Dome ir uzrunājusi Opera pa Skaret organizatorus arī agrāk, projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu (ZEN)” ietvaros saistībā ar projekta pētījumu par ilgtspējīgu un videi draudzīgu festivālu organizēšanas praksi. Lai gan sarunas mērķis šoreiz nebija saistīts ar ZEN projektu, Siguldas novada kultūras speciālisti izmantoja šo vienreizējo iespēju mācīties no Opera pa Skaret zviedru kolēģiem, iegūstot vērtīgu pieredzi no ilgtspējīgu pasākumu organizatoriem, kas darbojas ārpus ZEN projekta tīkla, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labās prakses piemēriem no Siguldas Opermūzikas svētkiem un to organizācijas procesa.
Sestdien, 9.novembrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska, Rīgas Doma meiteņu koris un tā mākslinieciskā vadītāja diriģente Aira Birziņa aicina uz Latvijas svētkiem veltītu koncertu “Latvijai”.
Rīgas Doma meiteņu kora izpildījumā skanēs daudzveidīga latviešu komponistu kora mūzika – tautasdziesmas Andra Sējāna, Jura Vaivoda, Valta Pūces apdarēs, Riharda Dubras, Jāņa Lūsēna un Mārtiņa Brauna oriģināldziesmas, kā arī dažādu gadsimtu autoru sakrālā un laicīgā mūzika. Soliste Kristīne Zadovska izpildīs gan solo dziesmas, gan muzicēs kopā ar kori skaņdarbos balsij un korim.
Rīgas Doma meiteņu koris, dibināts1997.gadā, ir viens no spilgtākajiem muzikālajiem kolektīviem Latvijā, apvienojot tajā 107 jaunās dziedātājas no 9 līdz 16 gadu vecumam. Koris koncertējis koncertzālēs un baznīcās Rīgā, daudzviet Latvijā, arī Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Vācijā. Piedalījies konkursos un festivālos Lielbritānijā, Spānijā, Ungārijā, Itālijā, Igaunijā, ieguvis uzvaras vairākos starptautiskos koru konkursos. 2013.gada pavasarī kora koncertsastāvam tika dots vārds TIĀRA. Kora mākslinieciskā vadītāja ir diriģente Aira Birziņa.
Atzīmējot kora 15 gadu jubileju, pagājušā gada maijā, tika izdots pirmais kora garīgās mūzikas albums „Jubilatio”, kas ierakstīts Rīgas Domā kopā ar ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Albums tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai kategorijā „Labākais koru un vokālo grupu mūzikas albums”.
Kristīne Zadovska kopš 1994.gada ir Latvijas Nacionālās operas soliste. Ar koncertiem un dalību operizrādēs viesojusies Eiropā, Krievijā, ASV, Kanādā un Taivānā. Saņēmusi korporācijas Talavija profesora Paula Saksa Atzinības balvu, kā arī ir Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa 1994.g.laureāte. Par Karmenas lomu 2001.gadā ieguvusi „Spēlmaņu nakts” balvu „Gada labākā dziedātāja”.
Biļešu iepriekšpārdošana „Baltā flīģeļa” kasē vai www.bilesuparadize.lv. Ieeja – Ls 3–7 (Eur 4,27–9,96), ar Siguldas ID karti – 10% atlaide
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis „Turaidas muzejrezervāts” informē, ka saskaņā ar pasākumu grafika izmaiņām, tiek atceltas Mārtiņdienas svinības, kas bija plānotas 10.novembrī plkst.14.30.
Letonikas V kongresa noslēguma ietvaros 30.oktobrī Turaidas muzejrezervātā notika Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas (EZMA) izbraukuma sēde, kuras laikā Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei tika pasniegta lielā Fēliksa balva par izciliem nopelniem Latvijas vēstures izpētē un muzeoloģijas attīstīšanā.
Lielā Fēliksa balva ir apliecinājums tam, ka Eiropas zinātņu un mākslas akadēmija un Latvijas Zinātņu akadēmija atzinīgi un augstu novērtē muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes paveikto 40 darba gadu laikā. Fēliksa balvu piešķir personām, kuru darbība radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, nacionālās identitātes attīstīšanu, veicinājusi tolerantas komunikācijas veidošanu un virzību uz eiropeisku kultūras kopību.
Turaidā, atklājot izbraukuma sēdi, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīmēja, ka tā ir reta un unikāla iespēja, kad divi svarīgi notikumi – Letonikas V kongresa noslēgums un EZMA izbraukuma sēde, kuri katrs pats par sevi ir vērtības, notiek reizē un tieši Turaidas muzejrezervātā.
Turpinājumā klātesošos uzrunāja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitervics, kurš ar lepnumu uzsvēra, ka Sigulda un Turaida ir īpašas vietas Latvijā, gan kultūrvēstures mantojuma jomā, gan dabas bagātību ziņā, bet pats galvenais ir cilvēki, kuri ir atstājuši savas pēdas šai vietā. Izsakot pateicību par atzinīgi novērtēto Annas Jurkānes ieguldījumu Latvijas vēstures izpētē un muzeoloģijā, Domes priekšsēdētājs Uģis Mitervics EZMA prezidentam Fēliksam Ungeram pasniedza Latvijas bankas izdoto Siguldas jubilejas sudraba monētu.
Tālākajā sēdes gaitā dalībniekus uzrunāja Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas prezidents Fēliks Ungers. Savā uzrunā viņš novērtēja, cik daudz Latvijā ir padarīts pēdējo 25 gadu laikā. Ungera kungs Latviju ir apmeklējis vairākkārtīgi, līdz ar to viņam ir iespēja salīdzināt un ieraudzīt paveikto. Izmantojot sena vācu sakāmvārda gudrību, viņš uzvēra, ka ikvienam ir svarīgi apzināties „kur tu stāvi, jo tad tu zini, kur tev jāiet”. Uzrunas noslēgumā Ungera kungs svinīgi pasniedza lielo Fēliksa balvu muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei un mazās Fēliksa balvas folkloristam Sandim Laimei un literatūrzinātniekam Paulam Daijam.
Turpinājumā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne nolasīja lekciju „Turaida Latvijas kultūrvēsturē.” Lekcijas laikā direktore iepazīstināja klātesošos ar Turaidas muzejrezervāta izveides idejisko koncepciju un tās īstenošanu – Latvijas kultūras mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu 25 gadu garumā.
Muzejrezervāta direktore augstajam viesim – EZMA prezidentam Fēliksam Ungeram pasniedza krustveida piekariņu – kopiju no muzeja krājumā esošā Krimuldas Raganas depozīta sudraba senlietas. Fēliks Ungers ar īpašu pateicību pieņēma dāvanu, jo uzskata sevi par Gaujas līvu valdnieka Kaupo pēcteci meitas radniecības līnijā.
Sēdes gaitā par augstā valsts apbalvojuma – LR Ministru kabineta balvas piešķiršanu, tika sveikts Dainu kalna skulptūru autors, tēlnieks Indulis Ojārs Ranka.
Suminot tēlnieku, akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra, ka Turaidas muzejrezervāts balstās uz pieciem balstiem: pirmais balsts ir arheologs Jānis Graudonis, otrais ir šogad mūžībā aizgājušais arhitekts Gunārs Jansons, trešais un galvenais balsts ir Anna Jurkāne, kurai pieder ideja par Dainu kalna izveidi, ceturtais balsts ir viss lielais kolektīvs un galvenais kā stabils pamats ir tēlnieks Indulis Ranka, Dainu kalna skulptūru autors. Laika gaitā Dainu kalns ir kļuvis par vienu no mūsu tautas nacionālās identitātes simboliem.
Pasākuma noslēgumā izskanēja Rīgas vokālā ansambļa „Putnu dārzs” koncerts, pēc kura sanāksmes dalībnieki devās ekskursijā, lai iepazītu plašo Turaidas muzejrezervāta piedāvājumu.
Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija dibināta 1990.gada 7.martā Zalcburgā (Austrija). To izveidoja kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors, kardioķirurgs Fēlikss Ungers. EZMA locekļu vidū ir vairāki desmiti Nobela prēmijas laureātu. EZMA locekļi ir no 58 pasaules valstīm, tajā skaitā arī no Latvijas. EZMA misija ir dot savu ieguldījumu Eiropas vienotības attīstībā, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci.
Fēliksa balvu par personīgiem līdzekļiem ir izveidojis Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas dibinātājs un prezidents Fēliks Ungers. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, kā arī viens no pirmajiem ārvalstu zinātņu akadēmiju vadītājiem, kurš kopš 1991.gada atbalsta Latvijas zinātni. Profesors Ungers 1998.gadā, viesojoties Rīgā, piedāvāja iedibināt EZMA Latvijas balvu. Kā pirmo 2001.gadā balvu saņēma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Balvu ir saņēmuši arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Maija Kūle, Vilnis Zariņš un Jānis Vētra, kā arī citi. No iniciatora vārda balva ieguva savu nosaukumu – Fēliksa balva.
Saskaņā ar Fēliksa balvas nolikumu to piešķir Eiropas zinātņu un mākslas akadēmija kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju par atzīstamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomā, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes un augstākās medicīnas izglītības jomā.
7.novembrī plkst.16.00 Allažu pagasta bibliotēkā notiks veļu laika sarunas un Mārtiņdienas sagaidīšana, kuru aicināts ikviens, kurš vēlas uzzināt, kā svinēja veļu vakaru dažādos Latvijas novados, kādos vārdos vēl sauca veļus, paklausīties veco laiku stāstus un izstāstīt savejos, minēt mīklas un beigās ieskandināt Mārtiņvakaru Allažu tradīciju klubā.
Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir Veļu laiks, dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un citādi. Citur tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur pat līdz Ziemassvētkiem.
Redzamā un neredzamā pasaule veļu laikā jo īpaši satuvinās un sasaistās. Tas ir laiks, kad mielo veļus, tas ir laiks, kad pieminēt un atcerēties mūsu senčus, dzimtas notikumus, cilvēkus, stāstīt stāstus gan no pašu pieredzetā, gan senču piedzīvotā.
„Veļi katru gadu veļu laikā sapulcējoties zemes apakšā un apspriežot, kas pagājušā gadā darīts un kas nākamā gadā darāms. Viņi arvien pārrunājot par saviem piederīgiem, kas vēl dzīvi. Bet lai izzinātu, vai piederīgie labi dzīvo, tad veļi veļu laikā dažreiz izklīstot pa druvām, ēkām un visiem kaktiem, pat gultas cisas izokšķerējot un naudas krātuves pārraugot. Tā ložņādami veļi smalki noklausoties, ko ļaudis runā. Mīļiem piederīgiem viņi arī iečukstot labus padomus ausīs. Vecās drēbēs veļi negribot apkārt staigāt, kādēļ viņiem vajagot dot labu apģērbu. /S. Hāze, Talsi./
Uz pasākumu ņemsim līdzi svecīti svečturī, kādu kārumu, ar kuru mielosim veļus, ar kuru paši mielosimies, arī kādu stāstu, ticējumu, mīklas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama
bērnu un jauniešu folkloras kopas „Tiptaiņi” vadītāja,
folkloriste Liena Vija Teterovska
Katru gadu rudenī Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” aicina savus draugus, lai jauno darba sezonu uzsāktu ar kopēju sadancošanās koncertu. Aicinām visus interesentus 2.novembrī plkst.18.00 apmeklēt Siguldas novada Kultūras centru, kurā notiks koncerts „Dejo, dejo, pulkā nāc!”.
Pasākumā satiksies senioru deju kolektīvi no dažādiem Latvijas novadiem:
Koncertu kuplinās Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīva „Purenītes” 4.klašu grupa (vadītāja Dzintra Fogele), Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis” (vadītāja Ieva Roķe), kā arī Allažu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina).
Koncertu vadīs Inguna Millere un Arnis Čakstiņš.
Informāciju sagatavoja:
Senioru deju kolektīva „Sidrabdancis”
vadītāja Dagnija Liepiņa
Uģis Roze, Zigfrīds Muktupāvels un Andris Ērglis — trīs dziedātāji, trīs dažādas personības, kuras vieno Latvija kā mājas, kā nākotne – apvienojušies koncertprogrammā “Trīs zvaigznes”, kas Siguldas novada Kultūras centrā izskanēs 7.decembrī plkst.18.00.
Katrs no māksliniekiem ir atradis sev tuvāko, personiskāko un piemērotāko skaņdarbu, kas veido koncertprogrammas vienojošo pamatu. Koncertā tiks atskaņoti Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna skaņdarbi ar mūsdienu latviešu dzejnieku vārdiem. Tajā izskanēs dziesmas, kas tapušas pirms vairāk nekā 20 gadiem un nu sagaidījušas pirmatskaņojumu trīs dziedātāju izpildījumā, kā arī jaunas, nesen tapušas dziesmas.
Imanta Kalniņa mūzika Jānim Lūsēnam kopš 15 gadu vecuma ir bijusi paraugs inteliģencei, smalkumam un teksta izpratnei mūzikā, tāpēc, veidojot jauno koncertprogrammu, tika izvēlētas arī Imanta Kalniņa dziesmas, kā iedvesmas avots Jāņa Lūsēna agrīnajam ceļam mūzikā.
Programmā tiks ietvertas piecas Imanta Kalniņa dziesmas un Jāņa Lūsēna jaundarbi. Visiem skaņdarbiem aranžējumus veidojis Jānis Lūsēns. Imanta Kalniņa skaņdarbos un Jāņa Lūsēna jaunradītajos mūzikas sacerējumos uzsvars likts uz aizgājušo laikabiedru latviešu dzejnieku dzeju, kas aizvien ir latviešu dzejas etalons. Tajā skanēs dziesmas gan ar Māra Čaklā, Knuta Skujenieka, Ojāra Vācieša, Klāva Elsberga, Māra Melgalva, Pētera Brūvera un citu dzejnieku vārdiem.
Tēma koncertā „Trīs zvaigznes” ir mīlestība no konkrētā līdz vispārīgajam, kas ietver sevī dziļākās un īstākās jūtas, jo bez tām nav iespējams būt labam vīram, tēvam un savas zemes patriotam.
Koncertprogrammā „Trīs zvaigznes” solisti papildus atskaņos instrumentu partitūras – Andris Ērglis – perkusijas, Zigfrīds Muktupāvels – vijoli, savukārt muzikālo pavadījumu izpildīs – Jānis Lūsēns – taustiņisnstrumenti un Jānis Lūsēns juniors – ģitāras.
Koncerts „Trīs zvaigznes” izskanēs 7.decembrī plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā. Biļetes nopērkamas „Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā, www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra kasē. Biļešu cenas – Ls 4–6 (EUR 5,69–8,54).
Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša,
Siguldas novada Kultūras centra
pasākumu organizatore
Turaidas muzejrezervāts aicina interesentus piedalīties gadskārtējā zinātniski praktiskajā konferencē 7.novembrī plkst.10.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas konferenču zālē. Šī gada konferences ziņojumu tēmas saistītas ar aktualitātēm muzejrezervāta pētnieciskajā darbībā, kas atklās gan paveikto, gan plānoto, gatavojoties jaunu ekspozīciju un iespieddarbu realizēšanai.
KONFERENCES PROGRAMMA:
9.30 – 10.00 – Reģistrācija: iepazīšanās ar izstādēm „Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija” un „Skolotājs un arheologs Jānis Graudonis (1913–2005)”;
10.00 – 10.15 – Konferences atklāšana: Siguldas novada Domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica uzruna, Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ievadvārdi;
10.15 – 10.45 – Taisnīgums kā vērtība Latvijas un Eiropas filosofiskajā domā: Māra Rubene, LU Vēstures un filozofijas Praktiskās filozofijas katedras vadītāja;
10.45 – 11.15 – Katalogs „Turaidas pils 16.–18.gs. krāsns keramika”: Ieva Ose, LZA īstenā locekle, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece;
11.15 – 11.35 – Dokumenti par Turaidu Tallinas pilsētas arhīvā: Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja;
11.35 – 12.05 – Svētku un apģērbu nolikumi 16. un 17.gadsimtā. Top grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593.gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” faksimilizdevums: Valda Kvaskova, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece;
12.30 – 13.00 – Kafijas pauze un kopīga fotografēšanās
13.00 – 13.30 – Apļa anomālijas – zemes enerģētiskās struktūras Turaidas muzejrezervātā un citās kultūrvēsturiskās vietās: Lija Bērziņa, ģeoloģijas zinātņu doktore;
13.30 – 13.50 – Arheoloģiskie izrakumi Turaidas Jāņkalnā 2013.gadā: Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists;
13.50 – 14.20 – Turaidas klaušu muiža un zemnieks Vidzemes kontekstā: Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists;
14.20 – 14.40 – Turaidas muzejrezervāta apmeklētājs 2013.gadā: Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja;
14.40 – 15.00 – Konferences noslēgums un Krimuldas Tautas nama bērnu vokālā ansambļa „Podziņas” muzikāls apsveikums.
Konferencē dalība bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja,
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja,
Tālr.26572142, e‑pasts san.tmr@apollo.lv
Aina Salmane (dzim.Krūmiņa) dzimusi 1937.gada 19.aprīlī Rīgā arhitekta Eduarda un mājsaimnieces Aleksandras Krūmiņu ģimenē. Ģimene bijusi bērniem svētīta – ģimenē Ainu un viņas dvīņu brāli Jāni sagaidījušas divas vecākas māsas Rasma un Laima. Vēlāk vēl pievienojušās dvīņu māsas Aleksandra un Vija. II Pasaules karš izjauc ģimeni – bēgļu gaitās spiests doties Ainas tēvs Eduards līdz ar to beidzas bezrūpīgā bērnība, un jau agri iesākas ganu gaitas un citi lauku darbi svešās mājās.
Aina jau no mazotnes ir ļoti muzikāla. Vakaros viņas auklīte Alvīne Pilsētnieks un vectēvs Pāvils Dāvis viņai māca bērniem māca daudz tautasdziesmu un čaklākajiem dziesmu zinātājiem tiek pa konfektei. Ainai to izrādās tiek visvairāk. Ainas bērnība pagājusi Vestienā un Rīgā, skolas gaitas uzsāktas Cēsīs, tur pabeigta arī Cēsu mūzikas vidusskola. Tālāk ceļš uz Rīgu – tiek absolvēta Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļa un sākas mūzikas ceļš – darbs Latvijas Radio korī un Radio estrādes orķestrī.
Siguldā Aina Salmane savas darba gaitas ar lielu enerģiju un sirdsdegsmi uzsāk 1963. gadā kā Siguldas bērnu mūzikas skolas direktore. Strādājot Siguldā, kultūras dzīvē paveikts daudz – aizraujot pulku entuziastu, panākta Siguldas bērnu mūzikas skolas uzcelšana vēsturiskā, ar mūziku saistītā Alfrēda Kalniņa vecāku pansijas pamatu vietā. Vadīti neskaitāmi vokālie ansambļi, solfedžo un mūzikas pamatos mācīti daudzi siguldieši gan mūzikas skolā, gan Siguldas 1.vidusskolā. 1960-tajos gados vadīts Siguldas senioru koris, 1070./1971.gadā — Siguldas 1.vidusskolas zēnu koris. Vēlāk, strādājot Turaidas muzejrezervātā un Gaujas nacionālajā parkā, pētīta un veidota kultūrvide jau izzinot tautas nemateriālo kultūras mantojumu.
Siguldā izveidota arī ģimene – 1963.gadā apprecoties ar Siguldas pilsētas galveno ārstu Pēteri Salmani. Ģimenē izauguši trīs bērni – dēli Pēteris un Uldis un meita Anda. Savā darbīgajā mūžā izloloti un daudz mīlestību saņēmuši arī daudzie mazbērni – īpaši mazdēls Dāvis un mazmeitiņa Rūta.
Visu dzīvi Aina bijusi vitāla, aizrautīga, reizēm pat spītīga un skarba, cīnoties par savu pārliecību, vienmēr domājot par Siguldas kultūras dzīves jēgpilnu piepildījumu un kvalitāti.
Aina Salmane ir viena no folkloras kustības aizsācējām Latvijā, pirmo starptautisko folkloras festivālu „Baltica” organizatoru dalībniece. Viņas sirds no 1981. gada 7. janvāra, piederējusi Gaujas nacionālā parkā dibinātajai folkloras kopai „Senleja”, ar kuru kopā viņa vairāk nekā 30 gadus dalījās savās zināšanās par latvisko dzīvesziņu ar ikvienu, kurš bija atvērts tautas tradīciju izzināšanai. Aina mācēja iemācīt tautasdziesmu būtību un iedzīvināt gadskārtu ieražas, rituālus, aizraujot un iepriecinot dažādos godos, svētkos un tikšanās reizēs gan neskaitāmus Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus un augstus viesus mūsu zemē un citās valstīs.
Īpaša lappuse Ainas dzīvē ir paveiktais Latvijas trešās Atmodas laikā, no 1987.gada uzsākot darbu Turaidas muzejrezervātā par folkloras nodaļas vadītāju. Trešās Atmodas laikā Aina organizēja folkloras kopu koncertus, kas gandrīz katru vasaras svētdienu pieskandēja Dainu kalnu – Dziesmotās revolūcijas simbolu. Viņa šo darbu darīja ar milzīgu atdevi, un ar visu sirds degsmi, kā jebkuru darbu, kuru bija uzņēmusies. Dziesma un mūzika bija Ainas pavadones visu mūžu, un kad viņa aizsāka dziesmu, tad dziedāšanas dzirksts iededzināja visos apkārtējos. Viņas radošā, emocionāli piesātinātā personība ietekmēja un aizrāva arī draugus un darbabiedrus, vienmēr radīja kopības garu.
Ainas dzīve bija košām krāsām austa, kurā nebija pustoņu vai pelēcības, ja viņa priecājās — tad no sirds, ja dusmojās — tad dusmās varēja būt barga, viņa bija prasīga pret sevi un citiem. Ainai piemita īpaša piederības sajūta — savai ģimenei, „Senlejai”, Dainu kalnam, Siguldai un Latvijai. Savu līdzbiedru vidū viņa pelnīja nedalītu cieņu un mīlestību. Ainas Salmanes darbs novērtēts ar neskaitāmiem dažādu varu un institūciju izdotiem diplomiem, pateicības un atzinības rakstiem. Pēdējo lielo atzinību savā mūžā Ainas Salmane saņēmusi pagājušajā gadā — par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrvides veidošanā un kultūras mantojuma saglabāšanā, novadnieki atzina viņu par „Siguldas novada Gada cilvēku kultūrā 2012”.
Šī gada rudenī smaga slimība atņēma Ainas Salmanes veselību un 2013.gada 26.oktobrī plkst.18.00 viņa aizgāja mūžībā.
Izvadīšana piektdien, 1.novembrī plkst.13.00 no Siguldas novada Kultūras centra, Pils ielā 10 uz Siguldas pilsētas kapiem. Atvadīšanās jau no plkst.12.00
Par Ainu sēro vīrs Pēteris Salmanis, meita Anda un znots Tālivaldis, dēli Pēteris un Uldis, mazbērni Dāvis, Rūta, Anete, Pēteris, Līva, Madara un Elīna, brālis Jānis, māsas Rasma, Aleksandra un Vija, visi radi un draugi.
Sestdien, 2.novembrī plkst.18.00, koncertzālē „Baltais flīģelis” ar īpaši šim koncertam gatavotu programmu uzstāsies komponists un pianists Uldis Marhilevičs. Komponists muzicēs kopā ar saviem ilggadējiem skatuves partneriem – taustiņintrumentālistu Raimondu Macatu, vijolnieku Dzintaru Beitānu, kontrabasistu Modri Laizānu un sitaminstrumentālistu Ivaru Kalniņu. Ulda Marhileviča dziesmas dziedās jaunā skatuves zvaigzne Antra Stafecka.
Ulda Marhileviča autorkoncerts „Baltajā flīģelī” ir sen iecerēts notikums, un īstenotā iecere klausītāju vērtējumam tiks nodota šīs sestdienas koncertā. Koncertprogrammas pirmā daļa atvēlēta instrumentālajai mūzikai, kurā muzikālais centrs būs klavieres un paša komponista, šajā gadījumā pianista, Ulda Marhileviča klavierspēle. „Uldis Marhilevičs ir lielisks pianists, viņa spēle ir ļoti personiska, intīma, un par to klausītāji varēs pārliecināties, klausoties, kā paša Marhileviča radītā mūzika skan, komponistam spēlējot lielisko Steinway&Sons koncertflīģeli,” saka koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Komponista raksturīgais mūzikas melodiskums, tai piemītošais melanholisms, mūzikas izteiksmes veids valdzina ikvienu klausītāju. Šajā koncertprogrammā to varēs saklausīt dziedātājas Antras Stafeckas dziedājumā, kura iejutīsies komponista dažādos gados radītajās dziesmās, un kuras savulaik dziedājusi skatuves leģenda – dziedātāja Mirdza Zīvere. Koncerta programmā skanēs gan zināmas, gan retāk dzirdētas Ulda Marhileviča melodijas.
Uldis Marhilevičs ir liepājnieks. Spēlējis grupās „Liepājas brāļi”, „Inversija”, „Opus”, „Remix”, izdevis trīs albumus „Marhils un draugi”, „Tikai tā” un „Gaismas atgriešanās”. Marhilevičs Latvijā guvis nedalītas skatītāju simpātijas ar dziesmām „Saule aust” un „Tikai tā”, „Vienīgā”, „Vai Tu mani dzirdi”, „Dzeltenās kurpes”. Mirdzas Zīveres izpildītā dziesma „Lūgums” 1984.gadā kļuva par Latvijas Radio Mikrofona aptaujas uzvarētāju.
Komponists Uldis Marhilevičs saka: „Tā kā es neesmu profesionāla gājuma komponists, man mūzikas radīšana saistās ar degsmi!”
Papildu informācija: koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, mob.tālr.25623345.
No 15. līdz 30.oktobrim Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, pieminot folkloristu Krišjāni Baronu (1835–1923) viņa 178.dzimšanas dienā, norisinājās radošās aktivitātes „Tinam tautasdziesmu kamolā!”.
Bibliotēkas apmeklētāji tika iepazīstināti ar Krišjāņa Barona devumu – mūsu tautas lielo vērtību – tautasdziesmām – gan virtuālajā Dainu skapī www.dainuskapis.lv, gan šķirstot un lasot „Latvju dainu” izdevumus.
Īpaši iepatikušās četrrindītes bērni pierakstīja uz atsevišķām lapiņām, simboliski veidojot savu tautasdziesmu kārtojuma sistēmu – Dainu kamolu – atmiņā paliekošu, īstu, ar dzijas dzīpariem savītu.
Informāciju sagatavoja:
Dzintra Kalniņa
Ko nozīmē šodien būt patriotiem? Vispirms tā ir piederības sajūta. Mēs mīlam šo zemi tāpēc, ka tā ir mūsu. Varbūt kādā brīdī mēs esam uz to dusmīgi, bet vienalga, tā ir mūsu zeme un mūsu valsts. Bez patriotisma un nacionālisma mums draud izšķīšana starp citām tautām un valstīm. Eiropas Savienībā runāt par nacionālismu tagad jau skaitās sliktais tonis. Taču ļoti gribas cerēt, ka Latvija būs viena no pēdējām valstīm, kur patriotisms izzudīs, jo tas ir mūsos dziļi iekšā.
„Valsts ir dārga un būtiska lieta, tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. Gaisa trūkumu mēs izjūtam tad, kad mums tā trūkst. Tāpat it ar valsti,” teicis Knuts Skujenieks.
Siguldas Tautas teātrī top dzejas teātra uzvedums „Mantojums. Arī tā.”, kas prasa uzdrīkstēšanos darboties jomā, kura mūsu kolektīvam ir pilnīgi jauna, kurā nav iepriekšējās pieredzes. Tādēļ katrs mēģinājums ir neatlaidīgu radošu meklējumu un atklāsmju pilns.
Mēs vēlamies saprast, kādi bijuši cilvēki, kuri devās asinspirtī, lai cīnītos par brīvu Latviju, kādi likteņa līkloči un laika pārbaudījumi, kādi sapņi un vēlmes vadījuši latviešus, kas esam un kas ar mums notiek tagad. Kuras ir tās vērtības, pie kurām turēties un kurās smelties spēku, cerību, gudrību, izturību. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem kopā ar Jums – skatītājiem meklēsim atbildes. Kam gan vēl par to visu domāt un runāt, ja ne mums pašiem, ja negribam pasaulē būt vien kopiena, bet sevi cienoša tauta. Tādēļ jo īpaši aicinām un gaidām uz mūsu izrādi Jūs – Siguldas un mūsu novada jauniešus. Arī izrādē sastapsiet ne vienu vien no saviem skolas biedriem. Gribam, lai mūsu darbs kļūtu par mūsu siržu dāvanu Latvijai.
Pirmizrāde notiks 9.novembrī plkst.15.00 Siguldas novada Kultūras centrā, bet papildizrādes varēs redzēt 10.novembrī plkst.14.00 un plkst.17.00 un 15.novembrī plkst.15.00 un plkst.19.00.
Ieejas maksa – Ls 2 (EUR 2,85), ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš – Ls 1,50 (EUR 2,13).
Dzejas vākumu veikusi Ārija Liepiņa-Stūrniece, scenogrāfija – Austra Hauka.
Informāciju sagatavojusi:
Kultūras pasākumu organizatore
Dace Pleša