Svētdien, 30. martā, Siguldas novada Kultūras centrā 24 Vidzemes novada folkloras kopas pulcējās skatē, lai izrādītu savas sagatavotās programmas, gatavojoties starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica 2015”. Festivāls nākamgad notiks Latvijā, tostarp arī Siguldā. Festivāla tēma ir „Mantojums”, līdz ar to piedāvātas programmas folkloras kopām bija ļoti daudzveidīgas, izceļot dažādus aspektus tradicionālās kultūras mantojumā – viena teicēja dziesmu mantojums, etnogrāfisko priekšmetu – mantu – stāsti, dabas mantojums, vienā pagastā savākto dziesmu, stāstu un mūzikas mantojums u.c. Priekšnesuma laikā 10 minūtēs kopas ļoti koncentrēti izcēla savas programmas mērķi un parādīja folkloras kopas darbības kvalitātes.
Siguldas folkloras kopa „Senleja” skatē piedalījās ar programmu „Kā izmantot dabas veltes pavasarī”, apdziedot dabas skaistumu un daloties pieredzē ar dalībnieces Kaijas Brisones vecmāmiņas zināšanām par koku pumpuru ārstnieciskajām īpašībām un iespējām tos lietot uzturā.
Folkloras kopu priekšnesumus vērtēja žūrija – Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere, Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, etnomuzikoloģe Zane Šmite un etnofilozofe, starptautiskā folkloras festivāla organizētāju darba grupas pārstāve Māra Mellēna. Šogad skates vērtēšanas kritēriji ir nedaudz mainīti – kopām tiek piešķirtas kategorijas, pievienojot vārdisku vērtējumu. Augstākais vērtējums tiek formulēts – I kategorija (izcili) utt.
Rezultāti būs zināmi nākamās nedēļas sākumā.
Informāciju sagatavoja:
Folkloras kopas „Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Sestdien, 5.aprīlī plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā akcijas „Satiec savu meistaru ietvaros!” notiks saruna par etnogrāfisko tautas tērpu Siguldas novadā „Ko vilkt mugurā vasaras saulgriežu svētkos?”
Vasaras saulgrieži ir laiks, kad daudziem Jāņu īsajā naktī rodas vēlēšanās apvilkt tautastērpu un izbaudīt nakts burvību saskaņā ar dabu. Latviešu tautas tērps ir mūsu identitātes sastāvdaļa. Tas ir daudzveidīgs, krāšņs un bagāts. Zīmīgs fakts ir tas, ka ikvienu sievieti tautastērps padara pievilcīgāku, staltāku un iznesīgāku. Nāc un uzzini par to un izmanto arī tērpa dažādās detaļas savā garderobē!
Sarunā piedalīties aicināts ikviens, kuram interesē Siguldas novada 19.gadsimta tautastērps un tā detaļas. Etnogrāfe Indra Čekstere un Sigulda folkloras kopa „Senleja” dalīsies savās zināšanās un demonstrēs Siguldas novada tautastērpus.
Vai zināt, ka Siguldas brunču veidi vien ir vismaz septiņi? Kur nu vēl krāšņie Turaidas brunču raksti, košie Allažu svītrotie un zemes toņu bagātības pilnie Mores brunči. Jaku un ņieburu „austiņas”, izšūtie zīļu vainagi, ziedainās jostas, krāšņie priekšauti. Ikkatra tērpa detaļa ir apbrīnas vērta.
Tikšanās laikā būs iespēja noskatīties arī 1985.gadā uzņemto amatiervideo filmu „Senlejas krāsas”. Autore Nora Legzdiņa. Tajā nofilmēti folkloras kopas „Senleja” senāk gatavoti tautastērpi, kas valkāti plašākā teritorijā – novados, caur kuriem tek Gauja.
Pasākuma ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja
Svētdien, 30. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notika Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotais VI Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalījās 37 pūtēju orķestri no visas Latvijas, tai skaitā arī diriģenta Ginta Kalniņa vadītais Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris. Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris konkursā ieguva III vietu 4.grūtības pakāpē.
Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: Sami Rūsuvuari (Somija), Egidijus Mikņus (Lietuva) un Guntis Kumačevs (Latvija).
Lepojamies ar panākumiem!
Reizēm ir tik labi mierīgi pasēdēt un neko nedarīt, pasapņot vaļējām acīm, skatīties mākoņos, kur ganās sapņu zirgi. Starp citu, katram cilvēkam ir savs sapņu zirgs. Mēs jau viņus neredzam, bet viņi ganās tepat, mūsu domu pļavās.
Aktieri Dace Vītola, Santa Didžus, Dana Lāce, Edgars Lipors, Anrijs Sirmais, Valdis Vanags aicina doties kopā neparastā ceļojumā ar Sapņu zirgu, kurš aizvedīs pie dažnedažādiem pasaku varoņiem. Apciemosim omulīgo krustmāti Agati un kārtīgo krustēvu Tontonu, gan laupītāju meitēnu Ronju un viņas draugu Birku, lapsiņu Kūmiņu un vilku Znotiņu, protams princeses un prinčus, mošķuļus un citus…
Kopā ar visiem ceļojumā dosies arī Dejas teātra kompānijas „Stars Well” dejotāji (dejas teātra režisore un horeogrāfe Lilija Lipora). Uzvedumā dzirdēsiet Arvīda Žilinska, Raimonda Paula, Valda Zilvera, Ivara Vīgnera, Mārtiņa Brauna, Valta Pūces, Kristapa Krievkalna, Renāra Kaupera dziesmas un mūziku. Režisore Laila Kirmuška. Māksliniece Anita Znutiņa.
Muzikālais uzvedums Siguldas pilsdrupu estrādē tiks izrādīts 2.augustā plkst.15.00. Biļetes nopērkamas „Biļešu paradīze” kasēs, www.bilesuparadize.lv, Siguldas novada Kultūras centra kasē, tālr. 66117114. Biļetes cena 5 eiro (3,51 lati). Ar Siguldas novada ID karti biļešu cenai atlaide 1 eiro (0,71 lati); bērniem vecākiem par trim gadiem jāiegādājas pilnas cenas biļete. Ģimenes ieejas biļete (2 pieaugušie un 2 bērni) – 15 eiro (10,54 lati). Īpašs piedāvājums Siguldas novada daudzbērnu ģimenēm – uzrādot ID karti un pašvaldības izsniegtu izziņu no Daudzbērnu ģimeņu reģistra, – ieejas biļetes cena 15 eiro (10,54 lati).
Jau ziņots, ka XXII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki Siguldas pilsdrupu estrādē šogad norisināsies no 1.–3.augustam – 2.augustā plkst.21.00 skatītājiem tiks izrādīts Žorža Bizē operas „Karmena” oriģināliestudējums, savukārt 3.augustā plkst.17.00 būs skatāms Galā koncerts.
Svētkus piedāvā Siguldas novada pašvaldība, mākslinieciskais producents Dainis Kalns.
Saistīts raksts: Uzsākta XXII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku biļešu pārdošana
Gatavojoties šīs vasaras nozīmīgākajam kora mūzikas notikumam – Pasaules koru olimpiādei, kas notiks Rīgā laikā no 9. līdz 19.jūlijam, sestdien, 5.aprīlī plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā aicinām apmeklēt kora mūzikas koncertu.
Koncertā dziedās Pierīgas reģiona – Siguldas koru apriņķa 16 sieviešu un jauktie kori, kuri piedalīsies Mežaparka koncertā 13.jūlijā — Mundus, Jumis, Undīne, Vēja balss, Garkalne, Pa Saulei, Mežābele, Mālpils, Ozolzīle, Ropaži, Bangotne, Sēja, Atvars, Sigulda, Spārni, Teiksma. Katrs koris koncertā izpildīs 2–3 brīvi izvēlētas kora dziesmas un noslēgumā vienosies grandiozā kopkorī, atskaņojot sešas dziesmas no 13.jūlija koncerta programmas.
Kori Vēja balss, Pa Saulei, Atvars, Spārni koncertā dziedās olimpiādes konkursa repertuāru.
Aicinām apmeklēt, ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas koru apriņķa virsdiriģents
Jānis Baltiņš
No 4. līdz 6.aprīlim vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums „Satiec savu meistaru!”, kuru organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar kultūras institūcijām un amatniekiem. Turaidas muzejrezervātā akcijas ietvaros 4.aprīlī no plkst.15.00 – 17.00 Turaidas smēdē savās prasmēs un zināšanās dalīsies kalējs Andris Ščeglovs, kurš vairāk nekā 20 gadus ir krājis pieredzi vīrišķīgajā amatā. Rīta agrumā pie viņa jau pieteikušies viesoties Turaidas pamatskolas skolēni, pēcpusdienā ir aicināts ikviens interesents.
Tikšanās laikā Andris Ščeglovs izrādīs seno smēdi, iepazīstinās ar kalēja darba rīkiem, stāstīs par tradicionālo amatniecību, kalēja amata noslēpumiem un savu pieredzi, kā arī rādīs savas prasmes kalšanā. Ikviens dalībnieks arī pats varēs izmēģināt spēkus, izkaļot naglu vai kopīgiem spēkiem izveidojot kādu lielāku dzelzs priekšmetu.
Turaidas kalējs Andris Ščeglovs par kalēju sācis strādāt pirms vairāk kā 20 gadiem, pirmās praktiskās iemaņas gūstot pie sava sievas tēva Tautas daiļamata meistara Straupes kalēja Daiņa Mežanča. Kā pastāstīja Andris, viņš zināšanas daudzējādā ziņā apguvis kā senatnē – pats daudzkārtīgi izmēģinot citur redzēto, mācoties darbībā, klausoties pieredzējušu kalēju padomos, apgūstot zināšanas pašmācības ceļā, ne tikai mācoties no grāmatām. Nu jau vairāk kā 15 gadus Andris ir Turaidas kalējs un pastāvīgi ir sastopams Turaidas muižas smēdē. Andris ir ne tikai labs amatnieks, bet arī labs stāstnieks, kurš, tiekoties ar muzejrezervāta apmeklētājiem, dalās pieredzē un interesentiem ļauj izmēģināt kalēja prasmi pašiem. Andra darinātie metālkalumi ir īpaši, jo tos radot, daudz tiek kalts tā, kā tas darīts senatnē, neizmantojot rūpnieciskas sagataves, gatavas preses, štances utt. Andra kaltie metālkaluma dekoratīvie elementi rotā daudzas mājas, to skaitā arī atjaunotās Turaidas muižas saimnieciskā centra ēkas, kā arī Turaidas pils ēkas, – rietumu korpusa grīdās vien iestrādātas 6000 Andra kaltās naglas.
Kalēja amats ir sens. Kalējs ieguvis pat mītiska tēla veidolu, jo viņa rokās ar uguns palīdzību metāls pārvēršas noderīgā lietā. Pētījumi liecina, ka jau 11.gadsimtā metālapstrādes darbarīki veidoti tik augstā attīstības pakāpē, ka to formas saglabājušās gandrīz bez izmaiņām līdz 19.gadsimtam. Kalēji cauri laikam kaluši gan aizsardzībai nozīmīgus ieročus un to detaļas, gan sadzīvei noderīgas lietas, gan spējuši veidot mākslas darbus, kas apvieno gan praktiskas, gan estētiskas vērtības. Muižas laikā kalējs bija amatnieks, kam bija jānokaļ „muižas tiesa”, pēc tam viņš par atlīdzību varēja izgatavot arī zemniekiem nepieciešamos priekšmetus. Arī mūsdienās kalēja amats nav izzudis. Katrā novadā ir vīri, kas pārzina seno arodu un ir gatavi dalīties savā pieredzē, aicinot kļūt par mācekļiem un amata pārmantotājiem.
„Satiec savu meistaru!” ir 2009.gadā aizsāktā projekta „Tradicionālo prasmju skola” turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas. Aizvadītajos gados „Satiec savu meistaru!” apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu, un ik pavasari akcija Latvijas sabiedrībā kļuvusi par gaidītu notikumu.
Pieteikšanās dalībai akcijā Turaidā pa tālr. 26572142 vai e‑pastu: san.tmr@apollo.lv
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Sestdien, 5.aprīlī Allažu Tautas namā plkst.14.00 notiks Vidzemes novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums „Uz dāldera riņķi griezu”.
Reizi gadā, pavasara laikā, bērnu un jauniešu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” (PEPT) ietvaros, Latvijas novados sanāk kopā folkloras kopas, lai parādītu , ko jaunu pa gadu iemācījušies, lai kopīgi sadziedātos, sadancotos un atkal tiktos lielākajā šīs kustības notikumā – Latvijas bērnu un jauniešu folkloras festivālā „Pulkā eimu, pulkā teku” kas šogad notiks Viesītē 17. un 18. maijā.
Allažu Tautas namā savus skatītājus un dalībniekus priecēs: Limbažu novada Pociema kultūras nama folkloras kopa „Airi”, Limbažu novada Lādezera pamatskolas folkloras kopa „Lādezers”, Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa „Putni”, Salacgrīvas vidusskolas folkloras kopa „Zēģelīte”, Straupes pamatskolas folkloras kopa, Zvejniekciema vidusskolas folkloras kopa, Kokneses pamatskolas folkloras kopa „Tīne”, Ropažu novada Zaķuciema pamatskolas folkloras kopa „Oglīte”, Lielvārdes pamatskolas folkloras kopa „Avotiņš”, Valmieras 5.vidusskolas folkloras kopa, Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senlejiņa”, Allažu pamatskolas 3.klases skolēni, Allažu pagasta Tautas nama folkloras kopa „Tiptaiņi”.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopas „Tiptaiņi” vadītāja
Liena Vija Teterovska
Sestdien, 29.martā, Cēsu izstāžu namā tiks atklāta Vidzemes profesionālo mākslinieku darbu izstāde.
Tradīcija pulcēt Vidzemes mākslinieku darbus vienā izstādē aizsākās pagājušā gadsimta 80.gados, kad zināmākie un talantīgākie mākslas meistari nolēma savus darbus kopīgi izstādīt un rādīt ikvienam mākslas mīļotājam. Pagājušajā gadā Vidzemes profesionālo mākslinieku darbu izstāde tika atklāta Madonā, šogad – Cēsīs, bet nākamgad tā tiks atklāta Valmierā.
Šī gada izstādē piedalīsies vairāk nekā 60 mākslinieku un tiks pārstāvēti dažādi mākslas žanri – glezniecība, tēlniecība, grafika, keramika, tekstils un papīra māksla. Lai gan Cēsu izstāžu namā telpa ir ierobežota, tomēr visi mākslas darbi tiks izstādīti citās Cēsu mākslas telpās. Notikums ir gan kultūrvēstures fiksēšana, gan arī kalpo pašiem darbu autoriem par iespēju satikties vienam ar otru, iepazīties un apmainīties ar radošām idejām. Lai gan daļa darbu autoru ikdienā nedzīvo pilsētās, kuras tie pārstāv, tie jūt piederību savam novadam un labprāt piedalās kopējās mākslas izstādēs.
Izstādē ar saviem darbiem piedalās Siguldas mākslinieki: Ausma Šmite, Agita Zālīte, Dainis Gudovskis, Voldemārs Gudovskis, Zinaīda Ceske, Jānis Purcens, Agnese Melbārde. Piedalās arī citi Latvijā zināmi mākslinieki: cēsnieki – Ritums Ivanovs, Laima Bikše, Signe un Elīna Vanadziņas, Eero Rass, Vita Vīksna; valmierieši – Anita Jansone-Zirnīte, Ieva Lapiņa; madonieši – Inese Jakobi, Baiba un Einārs Dumpji, Valērijs Baida, Jānis Seiksts; gulbenieši – Ilona Brekte, Patrīcija un Kristiāns Brektes; alūksnieši – Anita un Ojārs Vēliņi, Rauls Zitmanis; limbažnieki – Jureta Dalenberga, Maija Pīlāga.
Visus Cēsu izstāžu namā izvietotos mākslas darbus varēs apskatīt no 29.marta līdz 27.aprīlim.
Uzklausot Siguldas novada pensionāru ierosinājumus, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un kinoteātra „Kino Lora” pārstāvji ir vienojušies par iespēju no 21.marta līdz 10.aprīlim nodrošināt iespēju Siguldas novada pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm (pērkot biļetes ne mazāk kā piecām personām), uzrādot ID kartes, iegādāties biļetes uz jauno latviešu spēlfilmu „Džimlai Rūdi Rallallā!” ar 40% atlaidi – biļetes cena 5 eiro vietā maksās tikai 3 eiro. Atlaides attieksies uz kinoseansu darba dienās plkst.13.00.
„Kino Lora” informē, ka jaunākā Latvijas mākslas filma „Džimlai Rūdi Rallallā!” tiks izrādīta vismaz līdz aprīļa vidum. Filmas seansi notiek trīs reizes dienā, tādējādi piedāvājot iespēju ikvienam novadniekam noskatīties un novērtēt jauno spēlfilmu.
Jaunā Latvijas mākslas filma uz kino ekrāniem iznāca marta sākumā. Filmas sižets stāsta par veco ļaužu pansionāta iemītniekiem, kuri jau gadiem ilgi jūtas nevienam nevajadzīgi un traucējoši. Viss mainās, kad viņiem rodas traka ideja – atteikties no pensijām un doties brīvprātīgi armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzes laikā un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus.
Siguldas kinoteātris „Kino Lora” tika atklāts 2009.gadā, un, saviem skatītājiem, baudot lielisku kino, piedāvā īpašas ērtības – lielus un komfortablus ādas krēslus, iespēju pasūtīt gardas uzkodas un dzērienus seansa laikā. Katru ceturtdienu no plkst.14.00 kinoteātris „Kino Lora” piedāvā īpašus Māmiņu seansus, kuru laikā tiek rādītas animācijas un nedēļas labākās filmas, bet lielākam komfortam ir samazināts filmas skaņas līmenis un zālē ir vairāk gaismas.
4.aprīlī plkst.18.00 notiks Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Klavieru nodaļas veidots vakars, kurā būs iespēja iepazīt mūzikā bieži sastopamās izvērstās skaņdarbu formas – rondo, variācijas un sonātes. Tās izprast un emocionāli izdzīvot palīdzēs Mākslas nodaļas audzēkņu darbi un Teātra nodaļas priekšnesums.
Savukārt tradicionālais pavasara koncerts norisināsies 11.aprīlī plkst.18.00. Tajā būs iespēja dzirdēt solistus un ansambļus ar tematiski un žanriski krāsainu, bagātu programmu.
Pasākumā būs arī īpašs pārsteigums – neredzēts, muzikāli māksliniecisks pavasara vēstnesis. Viņa vārds un izskats pagaidām tiek turēts noslēpumā.
Informāciju sagatavoja:
Ineta Stepiņa
Visi, kam ir interese, kā tradicionālā kultūra tiek saglabāta un popularizēta Vidzemē, laipni aicināti 30.martā plkst.12.00 un 15.15 uz Siguldu, kur Siguldas novada Kultūras centrā notiks starptautiskā folkloras festivāla „BALTICA 2015” Vidzemes novada folkloras kopu skate „Mantojums”.
Folkloras festivāla „BALTICA 2015” tēma ir „Mantojums”, kas ļauj daudzveidīgi vēstīt par tradīcijām Latvijā, šoreiz – jo īpaši Vidzemē. Skatē piedalīsies kupls pulks vidzemnieku – 24 folkloras kopas. To vidū būs arī pilnīgi jaunas grupas, kas pirmo reizi skašu norisē sevi parādīs un priecēs žūriju un skatītājus.
Skates dalībnieki: Siguldas folkloras kopa „Senleja”, Amatas folkloras kopa „Ogre”, Cēsu tautas vērtes kopa „Dzieti”, Rencēnu folkloras kopa „Rota”, Salacgrīvas folkloras kopa „Cielava”, Saulkrastu folkloras kopa „Dvīga”, Dignājas folkloras kopa „Dignojīši”, Vidrižu folkloras kopa „Delve”, Lēdurgas folkloras kopa „Putni”, Valkas folkloras kopa „Sudmaliņas”, Mālpils folkloras kopa „Mālis”, Pociema bērnu folkloras kopa „Airi” un Lādezera pamatskolas folkloras kopa, Kocēnu folkloras kopa „Endzelīte”, Suntažu folkloras kopa „Saule”, Ziemera folkloras kopa, Ogres folkloras kopa „Artava”, Ogres danču klubs, Carnikavas folkloras kopa „Cēlāji”, Jērcēnu folkloras kopa „Mežābele”, Valkas folkloras kopa „Nāburgi”, Jaunpiebalgas folkloras kopa, Liepupes etnisko tradīciju kopa „Skale”, Ķoņu folkloras kopa „Dzīne”.
Starptautiskā folkloras festivāla „BALTICA” misija ir saglabāt, attīstīt un popularizēt plašākā sabiedrībā latviešu, līvu, latgaliešu un citu tautu un tautību tradicionālo kultūru un nemateriālā kultūras mantojuma prasmes; rūpēties par tautas morālo vērtību, garīguma un pašcieņas veicināšanu un noturīgumu un veicināt paaudžu saliedētību un dzimtas tradīciju saglabāšanu. Festivāls norisinās katru gadu vienā no Baltijas valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija) saskaņā ar CIOFF (Starptautisko folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome pie UNESCO) noteikumiem. Festivālam Latvijā ir piešķirts CIOFF sertifikāts. Festivāls pirmo reizi izskanēja 1987.gadā Lietuvā. Katru trešo gadu (nākamreiz 2015.gadā) festivāls norisinās Latvijā — Rīgā un citās Latvijas pilsētās un novados. Visus gadus, kad tas rīkots Latvijā, folkloras festivāla norises notikušas arī Turaidā Dainu kalnā, kas kļuvis par tautas Atmodas un tradicionālās kultūras zīmi. Līdz šim Latvijā norisinājušies 9 festivāli, katrā no tiem atklājot kādu tēmu – 1988.g. – Saule, 1991.g. – Ģimeņu godi, 1994.g. – Saule, pasaule, viņsaule, 1997.g. – Cilvēks un darbs, 2000.g. – Jūra, 2003.g. – Zeme, 2006.g. – Mūsmājas, 2009.g. – Zīmes, 2012.g. – Ceļš.
Ieeja skatē bez maksas.
Allažu pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja – Ņina Kiršteina) Pierīgas vokālo ansambļu kopkoncertā 22.martā Mārupes kultūras namā ieguva nomināciju par Augstvērtīgāko māksliniecisko sniegumu.
Šogad skati vokālajiem ansambļiem nerīkos un šis sadziedāšanās koncerts bija kā zināma kopā būšanas svētku sajūta. Balva „Liepavota” dalībniecēm bija pārsteigums, tomēr palika sajūta, ka tā godam nopelnīta! Kopā ar galveno balvu „Liepavots” saņēma grāmatu “Latvija no putna lidojuma”, ziedus un izslavētos Mārupes gurķus!
Tas bija prieka un gandarījuma brīdis, stimuls turpināt iesākto!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze